Documentos de Académico
Documentos de Profesional
Documentos de Cultura
irma xurcia-andriaZe
g a v l e n i s
f s i q o l o g i a
Tbilisi
2021
redaqtori - profesori qeTevan giorgibiani
foto: o.ciskariSvili
ISBN 978-9941-9674-2-9
©„Cemi gamomcemloba”
Tbilisi, saqarTvelo
tel: +995 555 400 662; +995 599 214 682
el-fosta: mypublishinghous@gmail.com
winasityvaoba
saxelmZRvanelo „gavlenis fsiqologia“ studen-
tebs saSualebas miscems, daeuflon codnas social-
ur-fsiqologiuri gavlenis Sesaxeb.
am naSromis mkiTxveli gaecnoba socialuri gav-
lenis mniSvnelobas da fsiqologiuri gavlenis sfer-
oebs; Seityobs Tu ratom aris adamiani mgrZnobiare
gavlenisadmi; ra kanonzomierebiT xorcieldeba gavle-
na, ra mniSvneloba aqvs adamianis pirovnebad Camoyali-
bebaze ojaxis, komunikaciis, tradiciis, folkloris,
masmediis zemoqmedebas; Tu rogor daicva Tavi sxvisi
negatiuri zegavlenisgan da ra faqtorebi ganapirobe-
ben pozitiur gavlenas; Tu ra mniSvneloba aqvs pozi-
tiur azrovnebas, emociuri inteleqtis ganviTarebas,
cxovrebis sazrisis arsebobas da rwmenas adamianis
cxovrebaSi.
saxelmZRvanelos pirvel TavSi ganxilulia sak-
iTxi - adamiani socializaciis procesSi.
socializacia individis socialur garemoSi in-
tegraciis process warmoadgens - damkvidrebuli norme-
bis, wesebis, Rirebulebebis, codnis, unarebis da ufleb-
is saSualebiT. aRniSnuli faqtorebis codna adamians
SesaZleblobas sTavazobs sazogadoebaSi warmatebuli
funqcionirebisTvis. amgvarad, socializacia individis
garemomcvel samyarosTan adaptaciis procesia. soci-
umSi adaptacia adreul asakSi iwyeba da yoveli adami-
anisTvis gansxvavebulad mimdinareobs.
meore Tavi eZRvneba fsiqologiuri gavlenis Zir-
iTad kanonzomierebebs.
saxelmZRvaneloSi ganxiluli meqanizmebis codna
SesaZleblobas iZleva rogorc sxvisi gavlenisagan
Tavis dasacavad, aseve sxvaze efeqturi zegavlenis gan-
saxorcieleblad. yoveli adamiani maT sakuTari pirovnu-
li Tvisebebis da Rirebulebebis Sesabamisad iyenebs.
mesame TavSi zegavlenis sakiTxi axsnilia dimi-
tri uznaZis ganwyobis zogadfsiqologiuri Teoriis
TvalsazrisiT.
ganwyobaaris fsiqikuri mdgomareba, romelic war-
marTavs adamianis qcevas. is individis mTlianobis safuZ-
velia. ganwyoba yovelwamierad aerTianebs individis
yvela SegrZnebas, grZnobas, Cvevas, unars, instiqts, azrs,
mixvedras, damokidebulebas, survils, mizans. es yove-
live erTianad ganlagdeba, moTxovnilebisa da garemos
Sesabamisad iRebs mimarTulebas da aRZravs da gana-
pirobebs qcevas.
gavlenis efeqturoba damokidebulia Tavad adami-
anis ganwyobaze.
meoTxe TavSi ganmartebulia komunikaciis mniS-
vneloba.
socializaciis procesSi adamiani swored komu-
nikaciis saSualebiT erTveba. komunikacia sociumSi
mimdinareobs da adamianTa erToblivi moRvaweobis auci-
lebeli pirobaa.
sadac komunikaciaa, iq aris gavlenac. komunikacia,
rogorc gavlenis mZlavri saSualeba moqmedebs rogorc
adamianze, aseve socialur garemoze da ganapirobeb-
sarsebul sinamdviles.
4
mexuTe TavSi aRwerilia ojaxis roli da fun-
qciebi pirovnebis ganviTarebaSi.
ojaxs uwodeben mcire saxelmwifos. saxelmwi-
fos siZlieres swored Zlieri ojaxebi ganapirobeben.
ojaxi asrulebs udides rols rogorc calkeuli
pirovnebis, aseve mTeli sazogadoebis ganviTarebaSi.
ojaxi warmoadgens yvelaze mniSvnelovan social-
ur garemos. yoveli adamiani bavSvobidan anu im ojaxi-
dan modis, sadac daibada da gaizarda; sadac iswavla
azrovneba, emociebis gamoxatva da garkveuli qceviTi
strategiebi.
meeqvse TavSi asaxulia tradiciebis socialur-
fsiqologiuri gavlena.
tradicia, uZvelesi droidan dawyebuli vidre Tan-
amedrove epoqamde, uzrunvelyofs adamianis garemo
pirobebTan da sociumTan adaptacias. is, rogorc Rire-
bulebiTi orientiri, samyaros xdis „Cvenad“; gvidgens
cxovrebis garkveul wesebs, romlebic, Tavis mxriv, gan-
sazRvraven eris TviTSegnebas.
yvelaze uZvelesi da mniSvnelovani tradicia -
es aris qarTuli sufra, romelic winamdebare naSrom-
Si fsiqologiuri da religiuri TvalsazrisiT aris
warmoCenili.
meSvide TavSi yuradReba gamaxvilebulia zRapris
fenomenze, rogorc gavlenis mniSvnelovan saSualeba-
ze.
zRapari, xalxis mier Seqmnili, erTdroulad indi-
vidualuri da koleqtiuri azrovnebis da Semoqmedeb-
is mxatvruli nayofia. individualuri aris imdenad,
ramdenadac mas erTi mezRapre mogviTxrobs, koleqti-
5
uri - ramdenadac is Taobidan Taobas gadaecema da
gzadagza, drodadro axal-axal siuJetur ganviTare-
bas iZens.
zRapari arasodes yofila mxolod xalxis gasar-
Tobi saSualeba, aramed sazogadoebaze yovelTvis mor-
aluri da zneobrivi zegavlenis matarebeli gaxldaT.
zRaprebze izrdebodnen da dResac izrdebian Taobebi.
merve Tavi Tanamedrove samyaros ganuyofeli
atributis- reklamis istoriis da fsiqologis aRw-
eras daeTmo.
reklama adamianis fsiqikaze da Sesabamisad qcevaze
moqmedebs aramxolod gare samyaros Sesaxeb infor-
maciiT, aramed Tavad adamianis faseulobebis, mentali-
tetis, moTxovnilebaTa Secvlis gziTac. Tanamedrove
samyaroSi, sadac reklama cxovrebisa da moRvaweobis
ganuyofel nawilad iqca, adamians marTebs, rac SiZleba
meti icodes reklamis zemoqmedebis meTodebze, raTa
Tavi daicvas misi negatiuri zegavlenisgan. aseve saWiroe-
bis SemTxvevaSi is sasargeblod gamoiyenos .
mecxre Tavi gavlenis yvelaze mZlavri saSualeb-
is- masmediis socialur-fsiqologiur gavlenas ganix-
ilavs.
mediafsiqologiuri Teoriebis: kultivaciis, so-
cialuri daswavlis, agresiuli miniSnebis da kaTarzi-
sis Teoriis safuZvelze aRwerilia, Tu rogor zemo-
qmedebs media sazogadoebaze, rogor cvlis qcevas da
axdens sazogadoebrivi azris formirebas.
masobrivi sainformacio saSualebebidan zemoqmedebis
gansakuTrebuli siZlieriT gamoirCeva televizia.
6
meaTe TavSi gaecnobiT sakiTxs - televiziis gav-
lena adamianis fsiqo-emociur mdgomareobaze.
ganuwyveteli negatiuri informaciebiT daxunZ-
luli satelevizio axali ambebi warmoadgenen stre-
sorebs, romlebic sazogadoebaSi stresis dones maRla
sweven.
mediastresi - amgvard aris Sefasebuli fsiqol-
ogebis mier is mdgomareoba, romelic sazogadoebaSi
Seqmna televiziam da romelTanac gamklavebas garkveu-
li strategiebis codna sWirdeba.
TviTSefasebas da mis formirebas eZRvneba sax-
elmZRvanelos meTerTmete Tavi.
TviTSefaseba - es aris sakuTari „me-s“ Sesaxeb
Camoyalibebuli subieqturi SefasebiTi damokidebuleba,
romelic exeba Sinagan resursebs, pirovnul Tvisebebs
da garegnobas. TviTSefaseba gavlenas axdens adamianis
rogorc guneba-ganwyobilebaze, aseve qcevaze. is gan-
sazRvravs Cvens SesaZleblobebs, cxovrebis xarisxs da
aqedan gamomdinare, Cvens adgils -sazogadoebaSi.
adekvaturi TviTSefaseba gvicavs negatiuri ze-
gavlenisgan; aseve gvaZlevs SesaZleblobas viyoT pozi-
tiuri gavlenis gamavrceleblebi.
meTormete TavSi aRwerilia fsiqologiuri keTil-
dReobis ganmsazRvreli faqtorebi.
fsiqologiuri keTildReoba adamianis ara mxolod
fsiqikuri, aramed fizikuri janmrTelobis sawindaria.
es gancda warmoadgens adamianSi fizikuri, inteleqtu-
aluri, emociuri, socialuri da sulieri ganzomilebe-
bis integracias.
7
mecnierma kerol rifma kvlevebze dayrdnobiT
daasaxela rigi faqtorebi, romlebic gansazRvraven
fsiqologiur keTildRobas. esenia: TviTmimRebloba,
avtonomiuroba, pozitiuri pirovnuli urTierTobebi,
garemos marTvis unari, cxovrebiseuli miznebi, pirovnu-
li zrda. maTi ganviTareba aris piroba imisa, rom
adamianma xeli Suwyos imgvar cxovrebiseul movle-
nebs, romlebsac sixaruli da bedniereba moaqvT.
mecamete TavSi ganmartebulia pozitiuri gavle-
nis da pozitiuri azrovnebis mniSvneloba.
pozitiuri gavlena adamianis keTildReobas em-
saxureba. dadebiTi zemoqmedebis Sedegad pirovnebas
SeuZlia sakuTari Sinagani Zalebis mobilizeba, resurse-
bis realizeba, problemebis gadaWra da sazogadoebis
ganviTarebaSi wvlilis Setana.
mniSvnelovani sakiTxia gavlena fsiqoTrerapiaSi,
romelic axsnilia meToTxmete TavSi.
fsiqoTerapia - es aris mkurnalobis meTodi, romel-
ic Tavis samkurnalo iaraRad iyenebs pozitiur
fsiqologiur zemoqmedebas da sityvas. misi mizania
klientis azrovnebis, kogniciis ganviTareba da adekva-
turi qcevis daswavla.
sxvadasxva Terapiuli midgomebi moRvaweobis pro-
cesSi gansxvavebul meTodebs iyeneben, magram arsebobs
cnebebi da miznebi, romlebic saerToa yoveli maTgan-
isTvis.
saxelmZRvanelos ukanasknel meTxuTmete TavSi -
religia da fsiqologia - ganmartebulia, religiis,
rogorc cxovrebis sazrisis gavlena adamianis pirovnul
ganviTarebaze.
8
religiisa da fsiqologiis daniSnulebaa, daexma-
ros adamians, i povos pasuxi kiTxvaze: - vin var me ?! -
da am gziT moi povos sulieri simSvide.
arsebobis miznis gansazRvra rogorc religiaSi,
iseve fsiqologiaSi, yovelTvis iyo da iqneba adamianis
mTavari daniSnuleba.
sazrisis Ziebisken swrafva pirovnebis Zireuli
mamoZravebeli Zalaa.
uflis rwmena, imedi, siyvaruli, locva, madliereba
- adamianis cxovrebas sazriss sZens.
rwmenas moaqvs namdvili sixaruli da yofierebis
sisavse.
rwmena, SeiZleba metaforulad ganvixiloT, rogorc
pirovnebis cxovrebis sazrisis mravalferovani CarCo,
romelSic garkveul movlenebs ganaTavsebs da axsnas
upovis.
saxelmZRvanelos - „gavlenis fsiqologia“ - kar-
gad SeswavliT studentebs SesaZlebloba eqnebaT, win
aRudgen nebismier negatiur zemoqmedebas; pozitiuri
gavlenis mimarT ki iyvnen gaxsnilebi da racionalure-
bi.
9
I Tavi. socialuri gavlenis arsi
adamiani socializaciis procesSi
14
socializaciis procesis Tanamdev faqtors war-
moadgens socialuri gavlena. sociumi gavlenas axdens
sakuTar wevrebze. socialuri gavlena yvelganaa da
yvelaze mudmivad moqmedebs. zemoqmedebis uwyveti na-
kadi qmnis erTgvar energetikul vels, sadac yoveli
adamiani erTdroulad gavlenis rogorc - subieqts,
ise - obieqts warmoadgens.
socialuri gavlenis sami specifikuri sferos
ganixilaven. esenia:
interpersonaluri, - rodesac zemoqmedeba mcire
jgufSi mimdinareobs. es SeiZleba iyos ojaxi, samezo-
belo, samegobro wre, kolegebi.
specializirebuli - am dros gavlena gamiznul
konkretul auditoriaze xorcieldeba.
mediasivrce - misi zemoqmedeba xorcieldeba mTel
sazogadoebaze.
Semecnebis bazisuri moTxovnileba, adamians aiZu-
lebs Tvali adevnos samyaroSi mimdinare movlenebs;
gaecnos qveynis SigniT Tu gareT momxdar saintereso
faqtebs. masmedia, faqtobrivad, warmarTavs Cvens yoveld-
Riur cxovrebas. rac ufro izrdeba informaciis mi-
wodebis tempi da masStabebi, miT ufro metad Zlier-
deba misi gavlena adamianis fsiqikaze.
socialur fsiqologiaSi erTmaneTisgan ganasxvaveben
gavlenas da zegavlenas.
socialuri procesebis gavlenas adamianze, romelic
aramizanmimarTulad, cnobieri miznis gareSe mimdinare-
obs, aRiniSneba terminiT socialuri gavlena; xolo
interpersonalur urTierTobebs, romelic cnobieri
15
zegavlenis mizniT xorcieldeba, socialuri zegavle-
nis terminiT moixsenieben.
socialuri gavlenis yvela forma da sfero indi-
vids samyaroSi garkveul rols sTavazobs. yoveli
roli Seicavs Sesabamis valdebulebebs da uflebebs.
roli moiazrebs nimuSs, warmoadgens normaTa wyebas,
Tu rogor unda iqceodes mocemuli socialuri mdgo-
mareobis adamiani. es aris standartizebuli upirovno
rolebi, romlebic dafuZnebulia uflebebsa da mova-
leobebze, imis da miuxedavad, vin asrulebs am rolebs.
akvirdeba ra socialur rolebs, adamiani swavlobs
qcevis socialur standartebs, swavlobs sakuTari Tavis
garedan Sefasebas da TviTkontrolis ganxorcielebas.
ganasxvaveben socialuri rolebs saxeebis mixed-
viT:
- oficialuri socialuri rolebi - asocirdeba
socialur statusTan, profesiasTan an sazogadoebrivi
saqmianobis saxeobasTan (studenti, pedagogi, gamyidve-
li, mZRoli)
- interpersonaluri rolebi - Camoyalibebuli
pirovnuli urTierTobis Sedegad, romlebic regulirdeba
emociur doneze (sayvareli Svili, mteri, kerpi);
- socialur-demografiuli rolebi: qmari, coli,
deda, qaliSvili, Svili, SviliSvili
- genderuli rolebi: (qali da mamakaci) bi-
ologiurad
winaswar gansazRvrulid aqcevis specifikuri wina-
pirobebiT, romlebic daculia socialur normebsa da
wesebSi.
16
rolebs aseve ganasxvaveben maxasiaTeblebis mixed-
viT. am niSniT maTi klasifikacia SemogvTavaza amerikelma
sociologma talkotparsonsma.
pirveli - rolis masStabs gulisxmobs - zogi-
erTi roli SeiZleba mkacrad Semoifarglos, zogi ki
maStaburia. magaliTisTvis, colisa da qmris rolebi
ufrom ravalferovan qceviT da emociur diapazons
moicavs, vidre gamyidvelis da myidvelis.
meore - miniWebuli da miRweuli rolebi. mag.
adamiani, romelic ibadeba da izrdeba garkveuli so-
cialuri statusiT anu roliT, romelic ergo da
pirovneba, romelic eufleba garkveul profesias, anu
moi povebs rols.
mesame - formalobis mixedviT - roli SeiZleba
Semoifarglos mkacrad dadgenil CarCoebSi warmarTu-
li qceviT da roli, romelic scdeba formalur urT-
ierTobas.
meoTxe - motivaciis mixedviT - motivacia damok-
idebulia adamianis saWiroebebsa da motivebze. sxva da
sxva rols gansxvavebuli motivi aqvs. erT rols Sesa-
Zloa piradi mogeba warmarTavdes, meores - sazogadoe-
brivi sikeTe.
mexuTe - emociuroba - zogierTi roli (magali-
Tad, eqTani, eqimi an policieli) moiTxovs emociebis
Sekavebas im situaciebSi, romlebsac Cveulebriv Tan
axlavs Zlieri grZnobebi (magaliTad, daavadeba, tanjva,
sikvdili, sasowarkveTileba).
cxovrebis ganmavlobaSi, adamiani mraval rols
asrulebs. is Tavisi unarebis da miswrafebebis safuZ-
velze cdilobs garkveuli socialuri rolis morge-
17
bas. sazogadoeba Tavis mxriv, maTi saqminobis mixedviT
aniWebs rolebs; rolis miRebamisadmi identifikaciaSi
gamoixateba. adamiani Tavs aigivebs miRebul rolTan.
roli adamianze mniSvnelovan gavlenas axdens.
axali rolis aTvisebam SeiZleba didi wvlili Seit-
anos adamianis SecvlaSi, qcevis axali modelebis Camoy-
alibebaSi. adamiani iZulebulia imoqmedos gansxvavebu-
lad, axali rolis safuZvelze.
rolis gavlena kargad aris naCvenebi cnobili
amerikeli mecnieris fili p zimbardos stenfordis
cixis eqsperimentSi. eqsperimentatorma sagangebod
improvizirebul cixeSi moxalise studentebis ganSe-
qmna e.w. tusaRebis jgufi, romelTac aseve moxalise
studentebis meore jgufi icavda. zedamxedvelTa ro-
lis Semsruleblebs Caacves specialuri forma, aR-
Wurves xelketebiT, gaumWvirvale saTvaleebiT, sas-
tvenebiT da misces instruqcia, romliTac disci pli-
na unda daecvaT. patimrebis rolis Semsrulebeli stu-
dentebi moaTavses saknebSi, Caacves uxeSi tansacmeli
da damamcirebeli samuSao daavales.
eqsperimentis mizani iyo imis garkveva, Tu ra iwvevs
cixeebSi sastik urTierTobebs: damnaSave Tu mcveli?!
Tu zedamxedvelisa da patimris rolebi ayalibebs maT
Soris araadamianur damokidebulebas?!
pirveli saxaliso dRis Semdeg, roca ukve yvelam
gaiTavisa sakuTari roli, mdgomareoba daiZaba. cdis
pirebma zedamxedvelebis rolSi daiwyes e.w. patimreb-
is damcireba. „zedamxedvelebi“ ufro da ufro sas-
tikni xdebodnen „patimrebis“ mimarT, isini igonebdnen
maTTvis autanelad damamcirebel wesebs. ris Sedega-
18
dac, „patimrebi“ ajanydnen. „dacva“ maT sastikad gaus-
worda. „tusaRebi“ sasowarkveTilebaSi Cacvivdnen. mdgo-
mareoba damZimda da umarTavi gaxda. ori kviriT dageg-
mili eqsperimenti, eqsperimentatoris gadawyvetilebiT
meeqvse dRes Sewyda.
eqsperimentis Sedegad dadginda, rom garkveuli
rolis miRebas da Sesrulebas imdenad Zlieri gavlena
gaaCnia, rom rolisadmi identifikacias iwvevs.
socialuri roli adamians cvlis, magram sazoga-
doebrivi cxovreba mravali roliTaa daxunZluli.
adamianis gadasawyvetia, ramden da romel rols moir-
gebs. pirovnebis identoba mis mier Sesrulebul rols
Seesabameba. garda amisa, rac meti rolia adamianis qce-
vis rezervuarSi, is miT ufro nayofierad moqmedebs
samyaroSi. rolebis mravalferovneba sasargeblo fun-
qcias asrulebs sociumSi warmatebuli adaptaciis pro-
cesSi.
19
II Tavi. fsiqologiuri gavlenis
ZiriTadi kanonzomierebani
pirdapiri da iribi gavlena
21
avtoritetis gavlena
22
fardobiT daswavlis, damaxsovrebis procesis gaum-
jobeseba.
cdispirebs, romelTac moswavlis roli mieniWaT,
sjidnen isini, visac maswavleblis roli daekisraT.
maswavleblis rolis Semsruleblebs ganemartaT eqs-
perimentis wesi, romlis mixedviTac moswavlis rolis
Semsruleblis mier daSvebuli TiToeuli Secdomis
Semdeg, Zabva ufro Zlieri unda gaexadaT iqamde, vidre
e.w. moswavleebi ar miaRwevdnen sasurvel Sedegs da
masalas uSecdomod ar gadmoscemdnen.
eqsperimentatori, soliduri garegnobiT da TeTr
xalaTSi gamowyobili, cdispirebs acnobda wesebs, awes-
rigebda rolebis ganawilebas da maswavleblis rolis
Semsruleblebs miTiTebebs aZlevda, rom saguldagu-
lod SeesrulebinaT maTze dakisrebuli davaleba;
rogorc ki isini iwyebdnen yoymans an cdilobdnen
gamoeTqvaT gansxvavebuli azri, eqsperimentatori umateb-
da Zabvis maCvenebels. eqsperimentatori moswavlis yove-
li Secdomis sapasuxod iTxovda maswavleblisgan
gaezarda eleqtroSoki 15 voltiT. es moqmedeba gr-
Zeldeboda iqamde, vidre cdispiri ar Sewyvetda
eqsperimenta¬toris anu „avtoritetis“ zemoqmedebi-
sadmi morCilebas da davale¬bis Sesrulebaze uars ar
ityoda.
eqsperimenti imgvarad iyo dagegmili, rom maswav-
leblis rolis Semsrulebeli cdispiri ijerebda, rom
igi eqsperimentatoris brZanebis SesrulebiT tkivils
ayenebda, tanjavda da SesaZloa sikvdilis pirasac ki
mihyavda udanaSaulo adamiani. eqsperimentis dawyebam-
de TiToeul cdispirs 45 voltis Zabvis eleqtroSo-
23
ki miayenes, raTa warmodgena hqonodaT, Tu ra siZli-
eris tkivils iwvevda igi. aRsaniSnavia, rom maswavle-
blis rolis Semsruleblebi iyvnen namdvili cdispirebi,
xolo moswavlis rolSi cru cdispiri iyo. is gaxl-
daT sasiamovno garegnobis, daxvewili manerebis mqone
Suaxnis asakis mamakaci, romelic gulSeRonebuli war-
moTqvamda, rom mas guli awuxebda, magram garkveuli
fuladi anazRaurebis gamo, gadawyvita monawileoba mieRo
aRniSnul proceduraSi. mamakacs, iqve, gverdiT oTaxSi
„eleqtro skamze“ abamdnen. maswavlebeli masTan Sida
sakomunikacio qselis saSualebiT urTierTobda. mas-
wavleblis rolis Semsrulebeli cdispiri ver xedav-
da moswavlis rolis Semsrulebels, amasTan sinamd-
vileSi „moswavles“, ra Tqma unda, deni ar urtyamda,
magram mis mier denis gaSvebis Semdeg, mas esmoda winaswar
Cawerili xmebi-mzardi ukmayofilo reaqcia „moswav-
lis“ mxridan.
eqsperimentis mixedviT, moswavle valdebuli iyo
daemaxsovrebina dawyvilebuli sityvebi da Semdeg dae-
saxelebina wyvilidan erTi romelime sityva. moswav-
le winaswar iyo gafrTxilebuli, rom SecdomiT war-
moeTqva sityvebi. Secdomis daSvebas „maswavlebelic“
mxridan dauyovnebliv mohyveboda eleqtroSokis gamoy-
eneba, rome¬lic yovel jerze izrdeboda. msxverplis
protesti izrdeboda Zabvis matebasTan erTad. 75
voltze „maswavlebels“ esmoda „moswavlis“ kvnesa,
150 voltze „moswavle“ uars ambobda eqsperimentSi
monawileobaze da gaTavisuflebas iTxovda, 180 voltze
moswavle yviroda, rom veRar uZlebda tkivils, 300
voltze ki ufro metad uwevda xmas da moTqvamda, rom
24
es metismeti iyo da mokvdeboda. im SemTxvevaSi, Tu
„maswavlebeli“ Seyovndeboda an uars ityoda ufro
Zlieri eleqtroSokis gamoyenebaze, eqsperimentatori
iyenebda standartul frazebs: „Tu SeiZleba, gaagrZe-
leT“, „eqsperimenti moiTxovs, rom ganagrZoT“, „Zalian
mniSvnelovania, rom gaagrZeloT“, „arCevani ar gaqvT,
unda ganagrZoT“, yvela problemas sakuTar Tavze viReb,
gaagrZeleT“. am frazebis meSveobiT is qmnida Zlier
situaciur gavlenas namdvil cdispirebze anu maswav-
leblis rolis Semsruleblebze.
eqsperimentis Sedegebma molodins gadaaWarba.
stenli milgremi da misi kolegebi fiqrobdnen, rom
eqsperimentis monawileTagan mxolod 1% Tu gaimeteb-
da moswavlis rolis Semsrulebels maqsima luri
voltisTvis anu TiTqmis sikvdilisTvis, sinamdvileSi
namdvil cdispirTa 63%-ma gadawia ukanaskneli gadam-
rTvelic da misi azriT, moswavlis rolis Semsrulebels
miayena 450 voltis zomis eleqtroSoki. es eqsperi-
menti sxva da sxva qveyanaSi gaimeores da msgavsi
Sedegebi miiRes. stenli milgremis eqsperimenti Tavi-
si Sina¬arsiT da SedegebiT cxadad aCvenebs adamianis
qcevaze avtoritetze daqvemdebarebulobis da zogadad
situaciuri faqtorebis Zlier gavlenas. es Sedegebi
dResac Zalze STambeWdavi da sayuradReboa, Tumca Se-
maSfoTebeli.
avtoritetisadmi upirobo morCilebis da mimRe-
blobis faqtebi istoriaSi mravlad aris. mecnierebma,
socialuri gavlenis sfe¬roSi, gamoarCies adamianuri
resursebi, romelTa amoqmedeba iwvevs damorCilebis
tendenciis Semcirebas.
25
pirveli, es aris sakuTari pasuxismgeblobis gac-
nobiereba - adamianma unda icodes, rom nebismier Sede-
gze pasuxs agebs Tavad da ara sxva vinme;
meore - situaciis Seswavla, informaciis gaanal-
izeba, codna imisa, ra zRvramdea morCileba da mimRe-
bloba SesaZlebeli;
mesame - avtoritetis motivebis gansazRvra.
am strategiebis codna avtoritetis zegavlenis-
agan met-naklebad dagvicavs. aRmoCnda, rom adamianebi,
romlebic ecnobian socialur-fsiqologiur kvlevebs,
ician meti maT Sedegebze, ufro mgrZnobiareni xdebian
im fenomenebis da faqtebis mimarT, romlebic aRweril-
ia kvlevebSi. am codnis gaTvaliswinebiT, isini axerx-
eben Secvalon TavianTi qceva. damorCilebis proble-
mebTan dakavSirebiT imedovneben, rom am procesis cod-
nas SeuZlia gazardos winaaRmdegobis gawevisunari.
aracnobieri gavlena
34
dispoziciuri ganwyobaTa mniSvnelovani nawili
aRzrdis procesSi yalibdeba. bavSvobis da mozard-
obis periodSi xdeba ojaxisa da sazogadoebisaTvis
sasurveli dispoziciebis Camoyalibeba.
jansaRi individis qceva da gancdebi arasdros
araa garemo zemoqmedebaze ubralo reaqcia. garemo
Taviseburad gadaasxvaferebs individis ganwyobas da
garemo mxolod ganwyobis SualobiT eZleva individs.
aseve individis arcq ceva da arc gancda uSualod ar
mimdinareobs, aramed - mxolod ganwyobiseulad.
ganwyoba aris is fsiqologiuri arsi, romelic
individis mTlianobis safuZvelia. ganicdis da mo-
qmedebs mTliani cocxali individi - ganwyobiT war-
marTuli (da ara misi calkeuli Zalebi). ganwyoba
yovel wams aerTianebs individis yvela SegrZnebas,
grZnobas, Cvevas, unars, instiqts, azrs, mixvedras, damok-
idebulebas, survils, mizandasaxvas. es yovelive er-
Tianad ganlagdeba, moTxovnilebisa da garemos Sesabam-
isad iRebs gezs da qcevas aRZravs da warmarTavs.
akademikosma SoTa nadiraSvilma Tavis samecniero
naSromSi - „ganwyobis anTropuli Teoria“ - ganwyoba
axal safexurze aiyvana da amiT meti SesaZlebloba
mogvca vikvlioT adamianis buneba. adamiani ganwyobis
anTropul TeoriaSi, iseve rogorc qristianul anTrop-
ologiaSi, warmoadgens samyaros gvirgvins da gaaCnia
ganuwyveteli ganviTarebis unari. adamianis ganviTare-
ba, damokidebulia ganwyobaTa fsiqikur doneebze. S.
nadiraSvilma ganmarta ganwyobis sami fsiqikuri done:
individis, subieqtis da pirovnebis, romlebic monawi-
35
leoben fsiqikur procesSi da gansazRvraven adamianis
qcevas, Tavad adamians.
ganwyobis pirveli fsiqikuri done, rogorc aRvniS-
neT, individis donea. am ganwyobis mqone adamiani momar-
Tulia mxolod sasicocxlo moTxovnilebebis dakmay-
ofilebisken /SimSili, wyurvili, Cacma-daxurva da a.S./
da axasiaTebs impulsuri qceva. aseTi adamiani, bune-
brivia, advilad eqceva sxvisi gavlenis qveS.
ganwyobis meore anu subieqtis done aRmocendeba
maSin, roca adamianisTvis sakmarisi ar aris mxolod
vitaluri moTxovnilebebis dakmayofileba da fsiqikur
procesSi cnobiereba da azrovneba erTveba, anu momx-
marebeli individi Semmecnebeli subieqti xdeba. am dros,
adamiani swavlobs ara mxolod garemos, aramed saku-
Tar Tavsac da iZens mizanSewonili qcevisTvis saWiro
unar-Cvevebs. fsiqikuri aqtivobis pirvel doneze, anu
individis doneze, Tu adamianSi dominirebs impulsuri
qceva, meore doneze, is ara avtomaturad, aramed gacno-
bierebulad moqmedebs. roca adamianis fsiqikur pro-
cesSi CarTulia cnobiereba, azrovneba, Semecneba, mas
meti SesaZlebloba aqvs Tavi daaRwios nebismieri sax-
is negatiur zegavlenas.
ganwyobis mesame da yvelaze maRal safexurs war-
moadgens pirovnebis done, roca adamiani moqmedebs ma-
Rali RirebulebebiT da gamoirCeva nebelobiTi qceviT.
cocxali individi sinamdvilis momxmarebelia,
romelic Tavis sacicocxlo amocanebs emsaxureba.
subieqti sinamdvilis Semmecnebelia, igi exmareba indi-
vids sasicocxlo amocanebis gadawyvetaSi. pirovneba
ki Tavisufali da Semoqmedi sulieri arsebaa. is ar
36
iyenebs garemos saTavisod. piriqiT, amdidrebs mas ma-
terialuri da sulieri RirebulebebiT. amsxvrevs ste-
reoti pebs, icavs mxolod misTvis faseul Rirebule-
bebs, azrovnebs da moqmedebs cnebebiT.
pirovneba araTu eqceva garemos zegavlenis qveS,
aramed Tavad qmnis axal sinamdviles.
37
IV Tavi. komunikaciis mniSvneloba
komunikaciis zogadi ganmarteba
metyvelebis arsi
40
zepiri metyveleba, bunebrivia, sargeblobs araver-
baluri saSualebebiT, rac amartivebs komunikacias. magram
garda amisa, arsebobs oTxi ZiriTadi wesi, romelTa
gamoyeneba aucilebelia imisaTvis, rom informacia war-
matebiT mivawodoT msmenels.
1.raodenoba: imden informacias vawvdiT msmenels
ramdenic sWirdeba da ara zedmets.
2.xarisxi: vsaubrobT imis Sesaxeb, raSic kompeten-
turebi varT. vavrcelebT faqtebze damyarebul gada-
mowmebul informacias.
3.mimarTeba: vsaubrobT Tanmimdevrulad da gasage-
bad.
4.stili: saubarSi viyenebT mokle da gamarTul
winadadebebs, romlebsac warmovTqvamT mSvidad da
garkveviT.
komunikaciis xelisSemSleli faqtorebia: gansja,
dadanaSauleba, moralis wakiTxva, dacinva, damuqreba, azris
Tavsmoxveva, moTxovna, „iarliyebis“ miwebeba, pirferoba.
komunikaciis xelisSemwyobi faqtorebi: zrunva
aRiareba, mosmena, ndoba, TanagrZnoba, mimRebloba, pativis-
cema.
komunikaciis efeqturad warmarTvisTvis didi mniS-
vneloba aqvs ukukavSirs. komunikatori kargad unda
aRiqvamdes adresatis reaqcias, raTa darwmundes imaSi,
rom informacia gavrcelda daniSnulebisamebr; gamoikv-
lios, ra zegavlena moaxdina mimRebze da Tu saWiro
gaxda, Secvalos komunikaciis forma.
komunikaciis procesi, rogorc vxedavT, ar gulisx-
mobs mxolod informaciis gacemas, aseve mniSvnelova-
nia misi miReba. procesSi ori mxare monawileobs: gad-
41
amcemi da mimRebi. yuradRebiT mosmena gaZlevT met
SesaZleblobas efeqturi komunikaciisTvis.
warmatebuli mosmena miiRweva maSin, roca mkafiod
ganvsazRvravT komunikaciis mizans; viciT sakuTari
resursebi, gagvaCnia Cveni RirebulebaTa sistema da
gvaqvs unari marTebulad SevafasoT sxva adamianebi.
mxolod maSin aris SesaZlebeli, imedi viqonioT, rom
vi poviT warmatebuli komunikaciis saukeTeso gzebs,
rogorc informaciis gadacemis, ise dadebiTi urTier-
Tobis damyarebis.
43
Ria zona brma zona
faruli ucnobi
zona zona
44
V Tavi. ojaxis gavlena
ojaxis funqciebi
46
emociuri funqcia - ojaxma unda gauwios mis
TiToeul wevrs emociuri mxardaWera, unda SeZlos
misi fsiqologiuri dacva. yvela bazisuri emocia: six-
aruli, sevda, brazi, sircxvili, danaSauli, zizRi, SiSi,
interesi - unda iyos empaTiurad ganxiluli da dako-
reqtirebuli ojaxis mier. ojaxis emociuri mxardaW-
eris funqcia uzrunvelyofs sazogadoebis wevrTa emoci-
ur stabilurobas daa xels uwyobs maTi fsiqikuri
janmrTelobis SenarCunebas.
materialuri funqcia - mas mniSvnelovani roli
ekisreba. ojaxis ekonomiuri, yofiTi funqciebi sa-
zogadoebis ganviTarebis sxvadasxva stadiaze warmoad-
genda saSualebas socialuri, profesiuli, RirebulebiTi
da samarTlebrivi aRzrdis safuZvels momavali Taobe-
bisaTvis.
sulieri funqcia - ojaxs mcire eklesias uwode-
ben. adamians, rogorc sulier arsebas, gaaCnia ganuw-
yveteli srulyofis moTxovnileba da sulieri ganvi-
Tarebis gzaze udidesi gavlena swored ojaxs gaaCnia;
kerZod, im sulier faseulobebs, romlebsac bavSvobaSi
viZenT.
rekreaculi (aRmdgeniTi) funqcia - cnobilia, rom
Sroma da codnis miReba, is adamianuri resursebia,
romlebic did Zalisxmevas moiTxovs. pirovnuli gan-
viTarebis da sazogadoebisaTvis sasargeblo moRvaweobis
gzaze daxarjuli energiis da Zalebis aRdgenisTvis,
mokrebisTvis da dasvenebisTvis yvelaze mniSvnelovani
adgili aris swored ojaxi. am SemTxvevaSi, misi roli
Seucvlelia.
47
regulaciuri funqcia - warmoadgens ojaxis wevrebs
Soris, sxva adamianebsa da sazogadoebas Soris urT-
ierTobebis regualcias. es funqcia uzrunvelyofs
ojaxis wevrebis mier socialuri normebis Sesrule-
bas, gansakuTrebulad maT mier, vinc rigi garemoebebis
gamo (avdmyofoba, asaki, SezRuduli SesaZlebloba)
ver SeZlebs damoukideblad socialuri normebis Se-
sabamisad moqmedebas. vinaidaan, ojaxi ganapirobebs ad-
amianebis qcevis warmarTvis Taviseburebebs garemomcv-
el samyarosTan.
felicitologiuri funqcia - /„felicito“ laT-
inurad niSnavs bednierebas, /felicitologiuri funq-
cia gulisxmobs ojaxi s yov eli w evrisT vis
fsiqologiuri keTildReobisTvis saWiro pirobebis
Seqmnas. am funqciis Sesruleba SeuZlia mxolod me-
gobrul, moralur-fsiqologiuri kuTxiT srulfaso-
van ojaxs. komunikaciuri funqcia - yvela aRniSnuli
danarCeni funqciis Sesrulebas uzrunvelyofs. komu-
nikacia aregulirebs ojaxs, rogorc interaqtiul siste-
mas, SeWidulobisa da adaptaciis safuZvelze.
SeWiduloba da adaptacia aris is ori ZiriTadi
faqtori, romelic gansazRvravs ojaxis warmatebiT
funqcionirebas, axdens fizikuri da fsiqologiuri
siaxlovis regulirebas.
ojaxSi komunikaciis saSualebiT aviTareben, inar-
Cuneben da cvlian SeWidulobis paternebs. ojaxSi,
sadac maRalia SeWidulobis xarisxi, misi wevrebi gan-
icdian avtonomiis deficits da naklebad axdenen
pirovnuli moTxovnilebebisa da miznebis dakmayofilebas.
naklebi SeWidulobis ojaxebSi ki ojaxis wevrebi Zalian
48
mcire siaxloves da ojaxur solidarobis naklebobas
ganicdian, ris gamoc TiToeul maTgans meti damoukide-
bloba da individualoba aqvs. kvlevebis Tanaxmad,
rogorc ukiduresad gadajaWvul, ise ukiduresad da-
Sorebul ojaxebSi aris xSiri konfliqtebi.
meore mniSvnelovani faqtori, riTac SeiZleba aix-
snas ojaxuri cxovrebis SigniT mimdinare procesebi,
aris adaptacis unari. mecnieri olsoni Semdegnairad
gansazRvravs adapturobas: es aris „ojaxuri an col-
qmruli cxovrebis unari Secvalos Zalauflebis stru-
qtura, roluri urTierTobebi, arsebuli situacia da
ojaxis evoluciasTan dakavSirebuli zegavlenis sapa-
suxod, ganaviTaros axali urTierTobebis stili.“
55
VI Tavi. tradiciebis
socialur-fsiqologiuri gavlena
tradiciebi da adamiani
59
varaudod, moxda me-20 saukunis pirvel meoTxedSi, rode-
sac saqarTveloSi komunisturi reJimi damyarda.
qarTuli sufris pirvandel saxeze cnobebs vx-
vdebiT vaxuSti batoniSvilis wyaroebSi; agreTve aka-
ki wereTlis poemaSi „Tornike erisTavi.“ aRniSnuli
cnobebi mowmoben, rom sadRgrZeloebs mwyobri sistema
hqondaT. kerZod, pirvel sadRegrZelos uflis sadide-
beli warmoadgenda;
meore sasmisiT idideboda eklesia;
mesame sasmisiT adRegrZelebdnen mefes;
meoTxiT - samSoblos locavdnen.
es oTxi sadRegrZelo savaldebulo iyo yvelanairi
sufrisaTvis; Semdgom SeiZleboda sadRegrZeloebis Sesma
sufris Sinaarsidan gamomdinare.
sadRegrZeloebis tradiciul sistemas kidev ori
aucilebeli wesi hqonda: es iyo nebismieri sufris
dros micvalebulTa mosaxseniebeli sadRegrZeloebis
Sesma da sufris damTavreba yovlawminda RvTismSob-
lis savedrebeli sadRegrZeloTi.
ra princi piT unda Seedgina Cvens winapars sa-
dRegrZeloebis es sistema?!
pasuxi calsaxaa: tradiciuli qarTuli sufris
Sinaarsi qristianuli suliskveTebiT da msoflmxed-
velobiT aris nasazrdoebi.
qarTul sadRgrZeloTa sistema saocar msgavsebas
amJRavnebs saeklesio RvTismsaxurebis dros/mwuxri, Jamni,
ciskari, liturgia/ Sesrulebuli kvereqsebis Sinaarssa
da TanmimdevrobasTan.
kvereqsebic analogiuri TanmimdevrobiT warmoiTq-
mis:
60
locva uflisadmi, patriarqis da eklesiis moxs-
enieba, vedreba RvTivdaculi erisaTvis, gardacvale-
bulTa moxsenieba, vedreba yovladwminda RvTismSobli-
sadmi.
msaxurebasTan msgavsebaa agreTve sufraze sadRgr-
Zelos Sesmis da simReris monacvleobisas; saeklesio
msaxurebis dros mRvdelmsaxuris mier locvis /kvereq-
sis/ wakiTxvis Semdeg galobs gundi. es analogia SemTx-
veviTi ar unda iyos, aramed sisxl-xorceulad unda
ukavSirdebodes erTmaneTs. amis dasadastureblad sak-
marisia gavixsenoT kvereqsebisa da sadRegrZloebis
Sinaarsi da Tanmimdevroba.
Tanxvedraa rogorc SinaarsiT, ise Tanmimdevrobi-
Tac; erT sufraze, erTmaneTis gverdiT, cocxlebisa
da micvalebulebis moxsenieba calsaxad qristianuli
movlenaa da mis Zireul swavlebas ukavSirdeba - mi-
wieri /mebrZoli/ eklesiisa da zeciuri/mozeime/ ek-
lesiis erTobis Sesaxeb.
63
VII Tavi. zRapris fenomeni
zRapris ganmarteba
64
bis etapebi da tradiciebi inaxeboda“ (gelovani 1986:
10-11).
zRapari yovelTvis Zlier moralur da zneobriv
zegavlenas axdenda sazogadoebaze.
zRapris gmirebi, maTi qmedebebi, jildoebi da sasje-
li ganaviTarebda Temebs, romlebic dakavSirebulia
adamianis moraluri da materialuri miRwevebis yve-
laze maRal warmodgenebTan: keTilis Zlevs borots,
gonebamaxviloba - fizikur Zalas; samarTali zeimobs;
uangaro siyvaruli imarjvebs.
saqarTveloSi dafiqsirebulia zRapris 135 siu-
Jeturi ti pi. maT Soris: 100 ti pologiuri siuJetia,
xolo 35-originaluri. yvelaze metad gavrcelebulia
zRaprebi, romlebSic gadmocemulia gmiris saswaulebrivi
brZola uZlevel mowinaaRmdegesTan (gveleSapi, eSmaki,
devi).
zRapris dasawyisisa da dasasrulis formulebi
nebismieri xalxis zRaparSi erovnuli koloritis
SemZeni ZiriTadi saSualebebia. dasawyisis daniSnule-
baa msmenelTa yuradRebis mi pyroba. es aris pirveli
informacia, romelic aRZravs zRaprul samyaroSi Ses-
vlis interess da gvamcnobs, rom mosasmeni ambavi ar
aris namdvili, xolo dasasrulis formula msmenels
atyobinebs ambis bednier dasasruls, Semdgom ki yoveld-
Riur realobaSi abrunebs.
qarTul xalxur zRaparsac, ra Tqma unda, Tavisi
gansakuTrebuli dasawyisisa da dasasrulis formulebi
aqvs, romelTac mniSvnelovani funqciebi akisriaT da
misgan ganuyofeli arian.
65
„zRapris dasawyisi erTgvari kari iyo, romelsac
mezRapre uRebda msmenelebs da Sehyavda raRac Tval-
ismomWreli SuqiT ganaTebul samyaroSi xanmokle sa-
mogzaurod“, xolo dasasruli „mosmeniliT mojadoe-
buli adamianisaTvis xiblis moxsna, ucxo samyarodan
yoveldRiur realobaSi dabrunebaa“ (wibaxaSvili 2000).
ilia WavWavaZe werda: „Cveni zRapari tyuilad ki
ar iwyeba „iyo da ara iyoraTi“. „iyo“ - Sig Casaxuli
azria da azri xom yovelTvis yofila, aris da iqneba.
„ara iyo ra“ ki ekuTvnis TviT ambavsa, romelic arc
yofila da arc aris. amitomac araki, romelSiac cocx-
lad, cxovlad aris Casaxuli azri, izidavs adamianis
gulisyurs imdenad, rom TviT arakis sicruec ki mar-
Tali ggonia da sul gaviwydebaT, rom yurs ugdebT
mogonil ambavsa..
diax, eseTia igi saidumloeba erTgvaris madlisa,
romelsac zegardmo STagoneba hqvian da romelic TviT
codvils sicruesac ki madlsa qmnevinebsxolme da
yurmoWril msaxurad uxdis sibrZnesa.“
zRapari, eris msoflmxedvelobis rogorc Camomy-
alibebeli, ise gamomxatvelia; is xalxuri sibrZnis
uZvelesi saxea da Seicavs maradiul da ukvdav faseu-
lobebs da udidesi wvlili miuZRvis kacobriobis
ganviTarebaSi.
zRapris ti pologia
xalxuri zRaprebi
68
ganmaviTarebeli zRaprebi
fsiqoTerapiuli zRaprebi
zRapris fabula
73
zRapari koleqtiuri aracnobieris saukeTeso gam-
ovlenaa; rogorc sulieri sazrdo sazogadod mTeli
kacobriobisTvis, ise unikaluri cxovrebiseuli sag-
zali TiToeuli adamianisTvis.
74
VIII Tavi. reklamis fsiqologia
reklamis istoria
76
reklamis gavrcelebis
arxebi da Taviseburebebi
79
bobisa da misi maxasiaTeblebis Sesaxeb klientTa in-
formirebulobis SesanarCuneblad.
Semaxsenebeli reklamis gamoyeneba gansakuTrebiT
mniSvnelovania produqtis sasicocxlo ciklis dasas-
rul etapze. Semxsenebeli reklamis mizania produq-
tis bazarze arsebobis Sexseneba momxmareblisTvis da
aramomxmareblis informireba an misi darwmuneba SeiZinos
esa Tu is saqoneli. Semxsenebeli reklama did rols
asrulebs sezonuri warmoebisa da moxmarebis saqon-
lis realizaciis procesSi. sezonTa Soris periodSi
am saxis reklamiT SesaZlebelia momxmareblis cno-
bierebaSi saqonelze informaciis SenarCuneba.
specialistebis SexedulebiT sainformacio rek-
lama yvelaze karg Sedegs iZleva produqtis sasic-
ocxlo ciklis sawyis etapebze, xolo Semxsenebeli
reklama bolo etapze. damawmunebeli reklamis gamoy-
eneba erTnairi warmatebiT SeiZleba mTeli sasicocx-
lo ciklis ganmavlobaSi.
miznobriv auditoriaze zemoqmedebis saSualebis
mixedviT unda ganvasxvavoT racionaluri da emociuri
reklama.
racionaluri reklama axdens potenciuri klien-
tis informirebas, mimarTavs mis gonivrulobas, mohyavs
dasabuTebebi mis dasarwmuneblad.
emociuri reklama mimarTavs grZnobebs, emociebs,
mogonebebs, zemoqmedebs asociaciebze.
Tanamedrove sainformacio teqnikis epoqaSi rek-
lama gabatonebulia sazogadoebrivi cxovrebis yvela
sferoSi da warmoadgens samomxmareblo auditoriis
faruli marTvis erT-erT yvelaze mZlavr saSualebas.
80
Tanamedrove reklama ukve zemoqmedebas axdens sazoga-
doebrivi sistemis faseulobebze da, kerZod, TiToeu-
li individis msoflmxedvelobaze. is qvecnobierad
moqmedebs adamianis fsiqikaze, wamebSi SeuZlia gamowvios
masSi garkveuli ganwyoba, emociuri mdgomareoba da
aRZras moqmedebis survili (iqneba es reklama komer-
ciuli, socialuri, politikuri Tu sxva). masStabu-
robis da Tanxebis brunvis TvalsazrisiT reklamas
ukve aTanabreben Sou-biznesTan (yovelwliurad rek-
lamaze msoflioSi daaxloebiT 400 miliard dola-
rze meti ixarjeba), zemoqmedebis Zalidan gamomdinare
ki reklamas hi pnozs adareben.
mecnierebi dRemde kamaToben: reklama aRZravs moTx-
ovnilebas Tu piriqiT, akmayofilebs moTxovnilebas.
erTi calsaxad cxadia, rom am sakiTxSi gadamwyveti
swored, moTxovnilebaa.
ganixilaven reklamis 2 tradicias: germanuls da
amerikuls.
pirveli midgomis mixedviT, reklama ganixileba,
rogorc fsiqologiuri zemoqmedebis meTodi - aRZras
moTxovnileba.
meore midgoma gulisxmobs - reklamis gamoyenebiT
moTxovnilebis gamokveTis procesi da am moTxovnilebis
aqtualizacia - gaZliereba. amgvari reklama ki ar
„andomebs“, aramed gavlenas axdens arCevis procesze,
gadawyvetilebis miRebaze, qmnis „arCevanis iluzias“.
gamoiyofa reklamis ramdenime ZiriTadi funqcia:
informaciuli funqcia - momxmareblis informireba
produqtis, firmis Tu momsaxureobis Sesaxeb.
81
ekonomikuri funqcia - produqciis, momsaxurebis
popularizacia da - gayidvebis stimulireba.
socialuri funqcia - mizanmimarTulia sazogado
cnobierebis formirebaze, komunikaciuri kavSirebis
gaZlierebasa da cxovrebis donis gaumjobesebaze.
saganmanaTleblo funqcia - iTvaliswinebs siax-
leebis an garkveuli ideebis propagandas cxovrebis
sxvadasxva sferoSi.
esTetikuri funqcia - mizanmimarTulia adamianis
gemovnebis da - silamazis aRqmis unaris ganviTarebaze.
82
socialuri reklama
komerciuli reklama
84
IX Tavi. masmediis
socialur-fsiqologiuri gavlena
mediis gavlena fsiqologiuri Teoriebis Tval-
sazrisiT Tanamedrove samyaroSi yvelaze didi gavlena
rogorc sazogadoebaze, ise TiToeul adamianze, gaaCnia
masmedias, gansakuTrebiT ki televizias.
Tavdapirvelad Sor manZilze informaciis gasavr-
celeblad Seqmnili mediasaSualeba Zalian male erTg-
var fsiqologiur saTvaled iqca, romlis saSualebiT
vuyurebT da aRviqvamT garemomcvel samyaros da mis
mimarT garkveuli damokidebulebebi gviCndeba, gviyal-
ibdeba qceviTi paternebi.
araerTi adamianisTvis fsiqikaSi sinamdvilis asaxva
televiziis saSualebiT xdeba. aRqmis efeqturi ganx-
orcielebisTvis televizias efeqturi meTodebic gaaCnia.
man ena audga aramxolod „did munjs“/kinematografs,
aramed xiluli gaxada „didi uxilavi“/radio / da
amiT samyaroSi mimdinare movlenebis asaxvis procesSi
SegrZnebis araerTi modalobaCarTo./kerZod, mxedvelo-
bisa da smenis modalobebi/. aseve gamoiyena xelovnebis
sxvadasxva dargi: saxviTi xelovneba, musika, Teatri da
warmatebiT gaikvlia gza adamianis fsiqikisken.
televizia, rogorc daupatiJebeli, magram sasur-
veli stumris saxiT Sedis uamravi adamianis ojaxSi
da i pyrobs maT yuradRebas. Sesabamisad, zegavlenas
axdens maT azrebze, emociebsa da qcevebze. televizia
aris ara mxolod fanjara, saidanac garesamyaros
85
vuyurebT, aramed karic, romlidanac Cvens gonebaSi Se-
modian azrebi da Sexedulebebi.
ratom uyureben adamianebi televizors?! amerike-
li mecnierebis mier Catarebuli am Sinaarsis gamok-
iTxvis Sedegad gamoikveTa Semdegi damokidebulebebi:
gasarTobad
sakuTari identobis gasaZliereblad
gantvirTvisTvis /relaqsisTvis/
sulieri sicarielis Sesavsebad
Tu ratom uyureben konkretulad satelevizio
axal ambebs, pasuxi, ra Tqma unda, calsaxad erTgvaro-
vani iyo: mimdinare movlenebze informaciis misaRebad.
Sesabamisad ganisazRvara telemayurebelTa motive-
bic: daswavla, Cveva, socialuri mxardaWera, agzneba,
relaqsacia, realobidan mowyveta, Tavisufali drois
Sevseba, martoobisgan Tavis daRweva.
samwuxarod, motivebi da Sedegebi xSirad gansx-
vavdebian erTmaneTisgan da mayureblebi xdebian televizi-
is negatiuri gavlenis msxverplni. Tumca arsebobs
iluzia, rom adamianma televizoris daxmarebiT i pova
misTvis raRac Zvirfasi, SesaZloa cxovrebis sazrisic
ki. visTvis es super adamiania satelevizio serial-
idan, visTvis - mamaci jariskaci „axali ambebidan“,
zogisTvis - modeli, msaxiobi, sportsmeni, politikosi.
sakuTar ideals adamiani upirobod endoba da cdi-
lobs mas daemsagavsos, misdios mis princi pebs , cx-
ovrebis wess da swored am mdgomarebas mihyavs adami-
ani Sinagan konfliqtamde. imisTvis, rom harmoniaSi
iyos Sinagan da gare samyarosTan, adamianma unda i pov-
os sakuTari unikaluri „me“ da araTu daemsgavsos
86
sxvas. xSirad televiziis mier SemoTavazebuli av-
toritetebi mayurebelTa azrovnebis da qcevis mode-
lirebisTvis aris gankuTvnili da ara maTi pirovnuli
zrdisTvis. adamianis bazisuri moTxovnileba ki pirovnu-
li zrdaa.
„Tu adamianis ganwyoba stereoti puli da aras-
wori Sexedulebebisagan Seqmnili barierebiT aris
SezRuduli, misTvis nayofieri da cvlilebebisTvis
aucilebeli impulsis gza Caxergilia“ - werda didi
mecnieri dimitri uznaZe.
araerTi samecniero kvleva Tu eqsperimenti cxa-
dyofs, rom, dRes uamravi adamiani televiziis mier
damkvidrebuli SexedulebebiT da stereoti pebiT
azrovnebs. televizia - e.w. „fanjara garesamyaroSi“,
gvaCvenebs imas, saiTac kameraa mimarTuli anu virtu-
alur subieqtur realobas da ara - obieqtur sinamd-
viles.
realurad, televizias SeuZlia Seqmnas produq-
cia, romelic miscems mayureblebs codnasCvens saocar
samyaroze; gaacnos saintereso adamianebi, Camouyali-
bos sazogadoebas empaTiis grZnoba, ganuviTaros azrovneba,
Secvalos Cveni cxovreba ukeTesobisken. aRniSnuli
mimarTulebiT masmedias udidesi potenciali gaaCnia,
magram amis nacvlad televizia gvevlineba, rogorc
barieri pirovnuli ganviTarebis gzaze.
mecnierebi gamudmebiT ikvleven televiziis gav-
lenas sazogadoebaze. socialur-fsiqologiuri Tval-
sazrisiT arsebobs ramdenime wamyvani mecnieruli Teo-
riuli midgoma. mokled mimovixiloT TiToeuli
maTgani.
87
kultivaciis Teoria. es Teoriuli midgoma Sei-
muSaves gasuli saukunis 60-ian wlebSi amerikelma
mecnierma jorj gerbnerma da misma kolegebma. am midg-
omis Tanaxmad, televizia axdens sazogadoebis unifika-
cias, awvdis ra mas erTgvarovnad struqturirebul
informacias, es gansakuTrebiT exeba satelevizio axal
ambebs, romelsac hyavs yvelaze meti mayurebeli. televi-
zia saerTo CarCoSi svams gansxvavebuli erebis Sexed-
ulebebs, Rirebulebebs Tu tradiciebs. ucxo ideebi,
Cvens daukiTxavad, rogorc kontrabanda Semodian Cvens
cnobierebaSi. yoveli filmi Tu gadacema Tavis TavSi
atarebs stereoti pebad dafasoebul Rirebulebebs da
msoflmxedvelobas, romlebic cvlian mayureblis war-
modgenas realur samyaroze.
gerbneri miiCnevda, rom adamianebi, romlebic ufro
meti intensiurobiT uyureben televizors, realobas
imgvarad aRiqvamen, rogoradac amas televizia sTava-
zobs.
Tavisi hi poTezis dasamtkiceblad mecnierma kvl-
eva Caatara: gamohkiTxa mayurebelTa 3 kategoria: msub-
uqi mayureblebi, saSualo mayureblebi da mZime mayure-
blebi. aRmoCnda, rom am ukanasknelTa warmodgenebi
samyaroze da sakuTar cxovrebazec ki, emTxveoda
satelevizio personaJebis Sexedulebebs da xSir SemTx-
vevaSi ar Seesabameboda sinamdviles.
gerbners ekuTvnis aseve „sastiki samyaros“ kon-
cefciac. Tu adamiani teleekranze gamudmebiT sisas-
tikes uyurebs, mas samyaro sastiki da daundobeli
hgonia. gerbneris am mosazrebas dResac iziarebs bevri
mecnieri. am varauds emateba is azric, rom pozituri
88
telesiuJetebis mayurebels realobaze pozitiuri
warmodgena aqvs. am Sexedulebis sademonstraciod
amerikelma mecnierebma Caatares Semdegi eqsperimenti.
cdis pirebi 3 jgufad (sxvadasxva asakis, sqesis,
profesiis sul 45 adamiani) gaanawiles. TiToeulSi
15 adamiani iyo. pirvel jgufs aCvenes negatiuri Si-
naarsis satelevizio niusebis10 wuTianikolaJi, meores
- pozitiuri Sinaarsis da mesame jgufs - Sereuli
saxis. niusebis naxvis Semdeg TiToeul cdispirs in-
terviu CamoarTves. maT piradi cxovrebis Sesaxeb ekiTx-
ebodnen. vinc pozitiuri Sinaarsis axal ambebs uyura,
sakuTari cxovreba dadebiT WrilSi warmoadgina, nega-
tiuri satelevizio siuJetebis mayureblebma TavianTi
cxovreba erT did tragediad miiCnies, isini xSirad
imeorebdnen frazas, rom cxovreba ar Rirs, rom sam-
yaroSi adamiani sruliad martoa da daucveli. verc
erTi maTgani xvdeboda, rom maT mier amgvari aRqma
sakuTari cxovrebis, Tavsmoxveuli iyo. mesame jgufis
wevrebi, romlebmac Sereuli ti pis niusebs uyures,
sxvadasxvagvarad gamoxatavdnen TavianT damokidebule-
bebs.
eqsperimentis Sedegad gamarTlda eqsperimentator-
Ta varaudi, rom Tu adamiani mudmivad uyurebs teleekran-
ze sisastikes, mas garesamyaro sastiki da daundobeli
hgonia da Tu - pozitiuri Sinaarsis gadacemebs, real-
obis miseuli aRqmac pozitiuria.
Tuki amgvari Sedegi mohyva 10 wuTian sateleviz-
io axal ambebs, warmoidgineT Cvens cxovrebaSi ramdeni
aseTi 10 wuTia.
89
Tu adamiani realobas arasworad, am SemTxvevaSi
televiziis mier Seqmnili suraT-xatebis safuZvelze
aRiqvams, bunebrivia, misi qceva ver iqneba mizanSewoni-
li.
socialuri daswavlis Teoria. am midgomis av-
tori gaxlavT socialuri fsiqologiis warmomadgeneli
albert bandura. mis mTavar debulebas warmoadgens,
rom adamiani qcevis gzebsa da formebs sxvebze dakvirve-
biT swavlobs. rogorc sxva socialur Cvevebs, sasur-
vel Tu arasasurvel qmedebebs adamiani sxvaTa dakvirve-
bis safuZvelze, garSemo myofi pirebisda maTi qceve-
bidan gamomdinare Sedegebis dakvirvebiT Tu gaTval-
iswinebiT iTvisebs.
televiziis rols socialuri daswavlis mima-
rTulebiT didi mniSvneloba eniWeba. satelevizio si-
uJetebi Tu gadacemebi uxvad gvTavazoben magaliTebs
anu modelebs ,romelTa qcevis dakvirvebas da mode-
lirebas mayurebeli efeqturad axorcielebs.
ra pirobebs unda akmayofilebdes sanimuSo piri,
rom misabaZi gaxdes? mibaZvis albaToba izrdeba, Tu
piris qceva dajildovdeba, magaliTad is warmatebuli
xdeba. aseve mibaZvis obieqtebi xdebian maRali so-
cialuri statusis da Zalauflebis mqone pirebi.
televizia garkveuli qcevis modelirebas sazoga-
doebaSi axdens yuradRebis miqcevis, SenarCunebis, game-
orebis da motivaciis amaRlebis gziT.
socialuri daswavla televiziiT nanax Zaladobis
da agresiis Semcvel gadacemebsac exeba. yurebiT da
daswavliT SeiZleba agresiuli qcevis modelirebac.
bevri mkvlevari miiCnevs, rom teleekranze Zaladobis
90
faqtis yurebis Semdeg mayurebeli gareT ki ar gamo-
dis da axdens imave qcevis demonstrirebas, aramed mis
aracnobierSi xdeba informaciis dagroveba, gadamuSave-
ba da Sesabamis situaciaSi amoqmedeba.
aseve arsebobs mosazreba, rom teleekraniT Seqmni-
li suraT- xatebi aZlierebs adamianSi arsebul mi-
drekilebas da SeiZleba televizorSi nanaxma sisas-
tikem agresiisadmi mowyvladebs ZaladobiskenubiZ-
gos.
albert banduras „socialuri daswavlis“ Teoriis
mixedviT, adamianebi iTviseben qcevis modelebs, rom-
lebsac maT garemo da sazogadoeba sTavazobs. am Teoriis
safuZvelze Seiqmna Terapiuli midgoma, romelic daa-
vadebul pirebs problemur qcevaTa paternebis modi-
ficirebisTvis imgvar pirobebs sTavazobs, sadac adami-
ani xedavs, Tu rogor waxalisdeba sasurveli qce-
visTvis ganxorcielebuli modeli. am dros xdeba
modelis mibaZva da socialuri unar-Cvevebis SemuSave-
ba.
samwuxarod, mediasivrceSi arajansaRi qcevis mod-
elebia waxali¬sebuli.
kaTarzisis Teoria. mecnierebi, romlebic iziareben
soci-aluri daswavlis Teorias, ewinaaRmdegebian uZve-
les da sayovelTaod cnobil kaTarzisis cnebas. ka-
Tarzisis Teooriis mimdevrebi, miiCneven, rom agresiu-
li qcevis yureba an warmosaxva momavalSi SesaZloa
iyos agresiis Semcirebis safuZveli, swored, am dros,
gancdili kaTarzisis wyalobiT.
91
kaTarzisis Teoriis ramdenime sxvadasxvagvari
versia mogvepoveba. erT-erTi filosofos aristote-
les saxels ukavSirdeba.
„tragedia aRwevs mayurebelTa ganwmendas, sibra-
lulisa da SiSis aRZvris meSveobiT“. emociuri gan-
wmenda, emociuri gamoZaxili SeiZleba mohyves scenaze
nawarmoebis yurebas. es mosazreba satelevizio gada-
cemebis misamarTiTac SeiZleba ganvixiloT.
berZnuli tragediis analizSi aristotele amt-
kicebs, rom scenaze gadmocemul emocias mayurebeli
gmirTan erTad ganicdis. imis yureba, Tu rogor gad-
moscems sxva adamiani am emocias, ganmwmend, damamSvidebel
gavlenas axdens mayurebelze. gamodis, rom sxva adami-
anebis, Tundac msaxiobebis mtruli da agresiuli qce-
vis yurebam mayurebelze dadebiTad unda imoqmedos da
Seamciros masSi sakuTari mtruli da agresiuli
grZnobebi. Tumca emociuri gamoZaxili yovelTvis rodia,
aramed maSin, Tu nawarmoebi asaxavs adamianis xasiaTs
da miswrafebebs, aseve gavlenas axdens masze sinamd-
vilesTan siaxloviT.
filosofosi platonic fiqrobda, rom agresiul
qcevas kaTarzisis efeqti mosdevs da momavalSi agre-
siulad moqcevis moTxovnileba mcirdeba.
kaTarzisis Teorias iziarebs froidic - kaTarziss
adgili aqvs, rodesac adamians SeuZlia verbalurad
gamoxatos an warmoisaxos Tavisi mtruli grZnobebi.
froidi miiCnevda, Tu am mtrul grZnobebs warmoisax-
avs adamiani, es agresiuli qcevis moTxovnilebas sagrZno-
blad amcirebs.
92
z. froids miaCnda, rom „sanam adamians Tavisi agresi-
is gamoxatvis saSualeba ar miecema, agresiuli energia
gubdeba da gamoxatvis gzase Zebs. daZabuloba matu-
lobs da Tavs ukidures ZaladobaSi iCens an Tavis
manifestacias axdens, rogorc sulieri daavadebis sim-
ptomi.“
aristoteles da misi mimdevrebis mosazreba, rom
agresiis yureba kaTarzisis efeqts iZleva, mecnierebma
eWvqveS daayenes da mis gasaqarwyleblad ara erTi
kvleva Caatares.
froidis idea, rom agresiis gamoxatvas uSualod
mosdevs kaTarzisis efeqti, eqsperimentuli Semowme-
biT met-naklebad dadasturda: agresiis warmosaxva an
misi gamoxatva amcirebs momdevno agresias, Tumca ara
yovelTvis. platonis ideis kvlevam, rom sxvisi agre-
siuli qcevis yureba amcirebs agresias, aCvena, rom mapro-
vocirebeli piris mimarT agresiulma qcevam, marTlac
SeiZleba Seamciros Semdgomi agresia, magram agresia,
gadanacvlebuli udanaSaulo msxverplze, xSirad mom-
devno agresias badebs.
kaTarzisis Teorias araerTi mecnieri gamoexmaura
kritikulad. e. eriqsonma Seajama ra sakuTari mo-
sazrebebi, daaskvna: Zaladoba badebs Zaladobas. igive
SegviZl ia vTqvaT medi aZaladobaze. sietlis
fsiqologiuri klinikis fsiqiatrma b.sentervilma, ki
pirdapir dasdo brali medias agresiis provocirebaSi
da kategoriulad ganacxada, rom ara aseTi televizia,
aSS-Si weliwadSi 10 000 mkvlelobiT naklebi iqne-
bodao.
93
televiziis fsiqologiuri
zemoqmedebis meTodebi
95
7. sazogadoebaSi ganaTlebis garkveuli donis Se-
narCuneba - es strategia emsaxureba imas, rom adamiane-
bi ver Cawvdnen maTze zemoqmedebis meTodebs; ar hqon-
deT codna im xrikebis Sesaxeb, romelTac maT samarTa-
vad iyeneben da romelTa meSveobiTac sakuTar nebaze
atareben.
8. moqalaqeTa aRfrTovaneba arsebuli mdgomareo-
biT - moqalaqeebs unergaven azrs, rom dRes moduria
iyo zedmetad Tamami. skan¬da¬lebi, „yviTeli Temebi“,
jadoqroba da magia, populisturi aqciebi - es yve-
laferi emsaxureba erT mizans, ar dauSvan, rom adami-
anebma gaiRrmavon inteleqti, sakuTari Tavis da sam-
yaros Semecnebis unari.
9. sakuTari danaSaulis grZnobis gaZliereba - es
meTodi gulisxmobs, aiZulo sazogadoeba daijeros, rom
saaakuTar ubedureba¬Si damnaSave Tavad aris. yvelaferi,
rac garSemo xdeba, misi ara¬sak¬marisi gonebrivi Sesa-
Zleblobebis an arasakmarisi Zalisxmevis gamo xdeba.
amis Sedegia is, rom sazogadoeba, nacvlad imisa, rom
win aRud¬ges mCagvrel sistemas, iwyebs sakuTari Tavis
dadanaSaulebas, damcirebas da sakuTari yofis da ufle-
bebis dasacavad uunaro xdeba.
10. adamianebze imaze meti codnis mopoveba, vidre
maT uwyian sakuTar Tavze - ukanaskneli 50 wlis
ganmavlobaSi, mecnierebis swrafma ganviTarebam da miR-
weulma warmatebebma adamianis bunebis Seswavlis sf-
eroSi gazardes ufskruli ubralo adamianebis cod-
nasa da im mopovebul informaciebs Soris, romelTac
mmarTveli wreebi floben. gamoyenebiTi fsiqologiis,
neirobiologiis Tu biologiis meSveobiT „mmarTvelma
96
sistemam“ udidesi codna SeiZina adamianis Sesaxeb - es
iqneba fiziologiis Tu fsiqikis sferoSi. amitom, maT
ufro meti ician adamianis da misi bunebis Sesaxeb,
vidre Tavad adamianma sakuTar Tvze. „sistemas“ gac-
ilebiT ukeTesad SeuZlia adamianis marTva, vidre Ta-
vad adamians - sakuTari Tavis floba.
adamianebi ganicdian diskomforts, rodesac isini
sazogadoebis danarCeni wevrebisagan Zalian gamoirCe-
vian, magram amasTan diskomforti eqmnebaT maSinac, Tu
ise gamoiyurebian, rogorc yvelani. televizia kargad
iyenebs adamianis bunebis am Taviseburebas da amitomac
sazogadoebas sTavazobs fsevdounikalurobas,
fsevdoaz¬rov¬nebas, fsevdoTavisulebas. adamiani ara-
sodes yofila aseTi Tavisufali sakuTar arCevanSi,
magram amasTan arasodes yofila misi arCevani aseTi
determinirebuli sxvaTagan. televiziis mier Tavsmox-
veuli azrovneba mayurebels xSirad sakuTari hgonia,
is darwmunebulia sakuTari azris sisworeSi, romel-
ic xSirad misi arc aris.
noam homski masmediis mani pulaciisagan Tavis dasa-
cavad gvTavazobs gzebs, esenia: ganaTleba, individu-
aluroba, Tavisufali azrov¬neba.
mecnierebi aseve miiCneven, rom adamianze televizi-
is zemoqmedebis xarisxs gansazRvravs misi socialuri
garemocva, pirovnuli maxasiaTeblebi da fsiqologiuri
Taviseburebebi.
97
X Tavi. televiziis gavlena adamianis
fsiqo-emociur mdgomareobaze
mediastresi
98
mecnieri cdebs cxovelebze, kerZod, katebze da
ZaRlebze atarebda. man gamoyo eqsperimentebis Sedegad
SeSinebuli katebis Tirkmelzeda jirkvlebis mier
gamomuSavebuli hormoni da is normalur mdgomare-
obaSi myof katas ineqciis saxiT Seuyvana, riTac mas
SiSiSis somaturi reaqcia gamoiwvia. cxovelSi SiSi-
sagan aCqarebuli guliscemis, arteriuli wnevis da
kunTebSi sisxlis nakadis matebis gamo, am movlenas,
„SiSis, brZolisagan gaqcevis“ reaqcia uwoda. swored
amitom, am fenomens brZolis an gaqcevis an stresul
reaqciasuwodeben.
e.w. brZolis an gaqcevis reaqcia, romelic sasic-
ocxlod mniSvnelovania, qronikuli stresis dros
sagangaSo xdeba.
mecnierebi ganixilaven moklevadian da qronikul
stress. pirvel maTgans adamianisTvis dadebiTi Sede-
gebis motana SeuZlia.
cnobilma mecnierma hans seliem moklevadian stress
„kargi stresi“ uwoda, radgan is organizms xels uw-
yobs resursebis mobilizacia moaxdinos winaaRmdego-
bis dasaZlevad. am dros, adrenalinis didi raodeno-
biT gamomuSaveba xdeba da adamiani mzadaa nebismieri
gmirobisTvis Tu gamowvevisTvis.
grZelvadiani, qronikuli anu igive „cudi“ stresi
/disstresi/ ki asustebs adaptaciis da sirTuleebTan
gamklavebis unars.
seliem stresis sami stadia ganixila:
pirveli, es aris gangaSis stadia. am dros orga-
nizmSi xdeba fsiqofizikuri Zalebis sabrZolvelad
momarTva .
99
meore - winaaRmdegobis stadia, dgeba maSin, roca
organizmi kvlav brZolis mdgomareobaSia droSi gax-
angrZlivebuli stresis gamo.
mesame - gamofitvis stadia saxezea maSin, roca
adami¬ani ver umklavdeba stress, ver aRwevs Tavs stre-
sul faqtorebs.
stresi - aris organizmis reaqcia garegamaReziane-
belze anu im movlenis mimarT, romelic adamians ur-
Rvevs fsiqikur wonasworobas. mastimulirebeli mov-
lenebi moicaven mravalgvar garegan Tu Sinagan faq-
torebs, romelTa saerTo saxelwodebaa stresorebi.
stresori organizmisgan moiTxovs adaptaciur reaq-
cias. adamiani sxvadasxva safrTxeze gansxvavebul do-
neebze reagirebs - fiziologiuri, qceviTi da kogni-
turi. zogierTi reaqcia Semguebluri bunebisaa, zogi-
erTi maTgani ki araadaptaciuria da SeiZleba savala-
lo SedegiTac dasruldes.
stresi, rogorc aRvniSneT, SeiZleba iyos mwvave
da qronikuli.
mwvave stresi - warmoadgens emociuri agznebis
gardamavali mdgomareobas da mimdinareobs dawyebisa
da dasrulebis mkafio gamoxatulebiT.
qronikuli stresi - es aris emociuri agznebis
droSi gaxangrZlivebuli mdgomareoba, rodesac adami-
ani aRiqvams, rom mas gamoelia is Sinagani da garegani
resursebi, romlebic arsebul movlenasTan dasapiri-
spireblad aris saWiro.
Tanamedrove adamianis cxovreba savsea fizikuri
da fsiqolo- giuri movlenebiT, xan jansaRi stresiT
da xanac distresiT.
100
qronikuli stresis Zlier da Tanac mudmiv wyarod
mecnierebi dRes satelevizio niusebs asaxeleben. maT-
Si aRwerili yvela negatiuri faqtis Tu movlenis
Tanamonawile mayurebels dakarguli aqvs am movle-
nebze gavlenis da kontrolis unari anu stresis mar-
Tvis strategiebi. safrTxis momaswavebeli, ZiriTadad
negatiuri Sinaarsis, mozRvavebuli informacia Tavis
tvinSi agzavnis gangaSis signals, rac iwvevs stresis
reaqcias, romelsac, Tavis mxriv, organizmis adapturi
da dacviTi funqcia gaaCnia; magram xangrZlivi droiT
am mdgomareobaSi yofna, roca Tavis tvinSi CarTulia
safrTxis Semcveli, stresis maprovocirebeli trigeri,
iwvevs energetikuli resursebis gamofitvas da imu-
nuri Zalebis daqveiTebas; adamiani xdeba disfunqci-
uri.
televizias Seswevs unari daexmaros sazogadoe-
bas cxovrebis ukeTesad warmarTvaSi.
saWiroa televiziam ar Seuqmnas safrTxemayureb-
lis mentalur janmrTelobas; danergos moraluri
Rirebulebebi da antisocialuri qcevisadmi mkveTrad
uaryofiTiSexedulebebi.
masmedias SeuZlia daexmaros adamians am samyaro-
Si daimkvidros Rirseuli adgili da sazogadoebriv
cxovrebaSi Seitanos sakuTari wvlili.
satelevizio magaliTebiT SesaZlebelia viswav-
loT, Tu rogor moviqceT sxvadasxva kritikul situ-
aciaSi.
sxvadasxva qveynis da eris tradiciebis gacnobiT
, televizias SeuZlia kulturaTaSorisi mediatoris
funqcia ikisros; daamkvid- ros sazogadoebaSi tol-
101
erantobis da solidarobis gancda, izrunos usafrTxo
garemoze mayureblebisadmi gulwrfeli, empaTiuri da
profesionaluri damokidebulebebiT, xeli Seuwyos
sazogadoebaSi ganaTlebis, Tavisuflebis, samarTliano-
bis, keTilgonierebis, optimizmis ganviTarebas.
adamians safrTxes uqmnis negatiuri emociebi da
azrebi, romlebic, televiziis wyalobiT, misi yoveld-
Riuri cxovrebis Tanmdevad iqca.
adamianis moTxovnilebaa, Tavi igrZnos usafrTxod,
daculad, sociumis Rirseul wevrad, realizebulad;
acnobierebdes sakuTar pasuxismgeblobas da xarobdes
TavisuflebiT; hqondes sakuTari unikaluri cxovreb-
is sazrisi. dRes, ki adamiani mTlianad determinirebu-
lia mediisagan.
adamianis fsiqika imgvarad aris mowyobili, rom
mudmivad miiswrafis fsiqologiuri balansisken. fsi-
qikuri wonasworobis Sesana¬Cuneblad saWiroa may-
urebels miewodis dabalansebuli informacia.
teleJurnalists aqvs ufleba, ise gaaSuqos faq-
ti da movlena, rogorc amas sakuTari profesional-
izmi ukarnaxebs, magram mayurebelsac aqvs ufleba, icodes,
ra procesebi viTardeba mis fsiqikaSi, rodesac ganuw-
yvetliv negatiur axal ambebs awvdian.
106
XI Tavi. TviTSefaseba
TviTSefasebis formireba
107
usafrTxoebis da ganviTarebisken swrafvis moTxov-
nilebas.
TviTSefaseba ganixileba , rogorc pirovnuli gan-
viTarebis mTavari faqtori da „me“-koncefciis cen-
traluri komponenti.
„me“- koncefcia aris humanisturi fsiqologiis
TvalsaCino warmomadgenlis - karl rojersis Teori-
is centraluri cneba. esaa qcevisa da cnobierebis
TviTrealizaciis Zireuli meqanizmi. „me“- koncefcia
Sedgeba „me”-s Sexedulebebisagn sakuTar Tavze /TviT-
Sefaseba/ da imaze, Tu rogori surs, rom iyos /ide-
aluri me/. rodesac xdeba gansvla idealur „me“-sa da
TviTSefasebas Soris, maSin iqmneba dezintegraciis sa-
SiSroeba.
imisaTvis, rom miviRoT adekvaturi warmodgena
sakuTar realurdaunikalur„me“-ze, aucilebelia gav-
igoT organizmis SefasebiTi procesis koncefciis arsi.
es procesi moiazrebs gamocdilebebis uwyvet ganxil-
vas da mis CarCoSi Sefasebebis Casmas gansazRvruli
rigiT aqtualizaciis tendenciis moTxovnilebasTan
kavSirSi. rodesac adamiani izrdeba, TviTSefaseba ex-
mareba mas miaRwios TviTrealizebis imgvar zRvars,
rodesac SeuZlia SeigrZnos da Seimecnos Sinagani Zalebi
daresursebi.
„me“ - koncefcia es aris warmodgena sakuTar
„me“-ze da is adreul asakSi yalibdeba. mag. Cvils
Tavis „me“ - koncefciaSi Seaqvs is faqti, rom SimSils
ganicdis negatiurad. mozrdils asakSi „me“ - koncef-
cia yalibdeba sxva adamianebTan urTierTobiT, rom-
lebic gavlenas axdenen mis pirovnebaze. aRniSnulidan
108
gamomdinare, rojersma SefasebiTa sistema 2 nawilad
dayo:
pirveli - organuli procesi, romelic gamoixate-
ba aqtualizaciis tendenciaSi anu piradi Sefaseba;
meore - es procesi damokidebulia SefasebaTa
pirobebTan, romlebic emyareba „introeqcias“ anu sxva
adamianTa Sefasebas.
rojersi miiCnevda, rom SeiZleba adamianTa dax-
mareba adekvaturi „me“-s gasaviTareblad. maTi umete-
soba ver aqtualizirdeba sakmarisad imitom, rom
datvirTulni arian SefasebaTa pirobebiT.
mecnieri asaxelebs ramdenime mniSvnelovan faq-
tors, romlebic gvexmarebian SeviqmnaT srulfasovani
warmodgena sakuTar Tavze:
gaxsniloba gamocdilebisadmi, racionaluroba,
pirovnuli pasuxismgebloba, sakuTari Rirsebis Seg-
rZneba, pozitiuri pirovnuli urTierTobebis damyareba,
eTikuri cxovrebis wesis mimdevroba.
„me“ - koncefciaze da Sesabamisad TviTSefasebaze,
aseve gavlenas axdens RirebulebaTa sistema. adamiane-
bi gansxvavdebian cxovrebis miznebis arCevis, Tavisi
codnis da im strategiebis mixedviT, romlebsac Ta-
vianTi miznebis misaRwevad iyeneben.
Cven TviTSefaseba ganvixileT k. rojersis „me“-
koncefciasTan kavSirSi. am sakiTxs aseve mniSvnelo-
vani adgili uWiravs kognitur- biheviorul Terapia-
Si.
kognitur - bihevioruli Terapiis fuZemdebelia
amerikeli mecnieri aaron beki. misi midgoma efuZneba
emociuri reagirebis kognitur models, kerZod: Cvens
109
grZnobebs da qcevas ara garegani faqtorebi, aramed
Cveni azrebi ganapirobeben. am Teoriis mixedviT, adami-
ani Tu ganikurneba, imitom rom swavlobs axlebur
azrovnebas, iZens axal jansaR xedvas da swored, amis
safuZvelze, iwyebs adekvatur moqmedebas; swavlobs da
daswavlils axorcielebs cxovrebaSi, icvleba misi TviT-
Sefasebac.
sakuTari Tavis xati, warmodgena sakuTar Tavze,
sakuTari Tavis aRqma/TviT-aRqma/ - samive asaxavs erT
mTlian suraTs, romelic sakuTar Tavze aqvs pirovnebas
Seqmnili. es terminebi ar gulisxmobs gansjas an Se-
fasebas, aramed ubralod erTianad aRwers adamianis
Taviseburebebis suraTs.
TviTdajerebuloba da rwmena sakuTar ZalebSi,
qmediToba asaxavs im saqmianobebs, rac, pirovnebis azriT,
mas warmatebulad gamosdis.
kompetenturoba - garkveul sagnebTan mimarTebaSi
da socialur urTierTobebSi zogadad, problemebis
gadaWris, problemebTan gamklavebis unaria.
cnebebs - sakuTari Tavis mimRebloba, sakuTari
Rirsebis grZnoba, sakuTari Tavis fasi, Tavmoyvareoba -
sakuTari Tavisadmi pativiscema SemoaqvT.
isini, ubralod ki ar aRweren ama Tu im Tvisebebs,
kargsa Tu cuds, an unarebs, romelTac pirovneba saku-
Tar Tavs miawers, aramed asaxaven pirovnebis saerTo
Sexedulebas sakuTar Tavze da pirovnul Rirsebebze.
amas SeiZleba hqondes dadebiTi („me kargi adamiani
var“, „me Rirebuli adamiani var“) an uaryofiTi („cudi
adamiani var“, „usargeblo adamiani var“) Sefaseba. roca
110
uaryofiTia Sefaseba, maSin vlaparakobT dabal TviTSe-
fasebaze.
dabal TviTSefasebas safuZvlad udevs pirovnebis
centraluri rwmena-Sexeduleba sakuTar Tavze da birT-
vuli azri, imis Sesaxeb, Tu ra kategoriis adamianad
miaCnia Tavi. Cveulebriv, am rwmunebulebebs aqvT faq-
tis konstataciis saxe. miuxedavad imisa, rom TviTSe-
faseba warmoadgens pirad Sexedulebas da ara faqts,
subieqtur daskvnebsa da mosazrebebs, romelic cx-
ovrebiseul gamocdilebaze dayrdnobiT, gamoitana ad-
amianma, is pirovnebis mier absolutur WeSmaritebadaa
miCneuli.
Tuki cxovrebis gamocdileba upiratesad dadebi-
Tia, Sesabamisad dadebiTia rwmena-Sexedulebebic saku-
Tar Tavze; TukiSereuli xasiaTisaa (rac umetes ad-
amianebSi gxvdeba), meryeobs garkveul sazRvrebSi da
moqnilad miesadageba im garemoebebs, romelSic aRmoCn-
deba adamiani. Sesabamisad, Tuki adamians ZiriTadad aqvs
cxovrebis cudi gamocdileba, aseTivea misi birTvuli
rwmena-Sexedulebebic. es negatiuri Sexedulebebi ki
ganapirobeben dabali, daqveiTebuli TviTSefasebis arss.
am ukanasknelma SeiZleba Sealama¬zos an, piriqiT, daamax-
injos adamianis cxovrebis mravali aspeqti.
sakuTar Tavze uaryofiTi rwmena-Sexedulebebi, rac
dabali TviTSefasebis safuZvels warmoadgens, sxva-
dasxva gziT iCens Tavs. kerZod ki vlindeba imiT, Tu
ras da rogor laparakobs, rogor warmoaCens an grZnobs
adamiani sakuTar Tavs, ra emociebi da sxeulebrivi
SegrZnebebi aReniSneba.
111
adamianis negatiuri rwmena-Sexedulebebi sakuTar
Tavze gamoxatulebas hpovebs mis naazrevsa da saubar-
Si, rogoricaa TviTkritikuloba, dadanaSauleba an daeWve-
ba sakuTr TavSi. am dros, radgan ar xdeba adamianis
mier sakuTari Rirsebebis saTanado Sefaseba, ufasurd-
eba misi pozitiuri Sexedulebebic da fokusireba xdeba
mxolod sisusteebsa danaklovanebebze.
daqveiTebuli TviTSefaseba aseve aisaxeba adami-
anis yoveldRiur qcevaze. yuradsaRebia dabali TviT-
Sefasebis signalebi, rogoricaa sirTuleebi sakuTari
simarTlis damtkicebisas an xmamaRla gamoTqmisas;
mobodiSebis tendencia, problemuri situaciebisa da
xelsayreli momentebisgan Tavis arideba. aseve sagulisx-
moa e.w. mcire signalebic: moxrili da TavCaRunuli
poza, mzeriTi kontaqtisgan Tavis arideba, xmadabali
da dayovnebuli saubari.
dabali TviTSefaseba aisaxeba emociur mdgomare-
obazec. am dros SeiniSneba sevdis, SfoTvis, danaSau-
lis gancdis, sircxvilis, frustraciisa (imedgacrueb-
is, daukmayofileblobis) da sibrazis gamoxatulebebi.
sxeulidan wamosuli sxvadasxva saxis usiamovno
SegrZnebebi xSirad emociur mdgomareobaze aisaxeba.
saxezea daRlilobis, energiis daqveiTebis da daZabu-
lobis niSnebi.
SesaZloa, permanentuli xasiaTi hqondes davale-
bebis Seusruleblobasa da rTuli situaciebisgan Tavis
aridebas, an kidev skurpulozurperfeqcionizms, gan-
sakuTrebul gulmodginebas da muyaiTobas, rac waru-
mateblobis SiSiTaa nakarnaxevi. dabali TviSefasebis
mqone adamianebs uWirT TavianTi miRwevebis dajereba,
112
an TavianTi kargi Sedegebis miwera sakuTar unarebsa
da Zlier mxareebze.
dabali TviSefasebis mqone adamianebi sxva adami-
anebTan urTierTobaSi Zlier itanjebian (moralur
dauZlurebamdec ki), gamoirCevian morcxvobiT, kamaTisa
da kritikisadmi zedmeti mgrZnobelobiT, metismeti
mowadinebiT rom asiamovnon sxvebs.
zogierTi maTgani wveulebebze iTavisebs „sazoga-
doebis sulis Camdgmelis“, mudam dasayrdeni adamianisa
da situaciebis momrigeb-lis rols; amjobinebs
yovelTvis sxvebisaTvis daTmobas, miuxedavad imisa, Tu
ra fasad ujdeba es. maTi birTvuli rwmena mdgomare-
obs imaSi, rom Tuki ase ar moiqcevian, sxva adamianebi
ubralod ar moisurveben maTTan urTierTobas.
dabalma TviTSefasebam aseve SeiZleba gavlena iqo-
nios adamianis mier Tavisufali drois gatarebaze. man
SeiZleba Tavi aaridos nebismier saqmianobas, romelSic
aris riski imisa, rom pirovneba gaxdes sxvaTa gansjis
sagani.
dabali TviTSefaseba SeiZleba mimdinare proble-
mebis erT-erT aspeqts warmoadgendes.
zogjer negatiuri Sexeduleba sakuTari Tavze
mTlianad adamianis amJamindeli guneb-ganwyobilebis
Sedegia.
xandaxan ki dabali TviTSefaseba sxva probleme-
bidan gamomdinareobs, romlebic ganapirobeben pirovnebis
distressa da damangrevel zegavlenas axdenen mis cx-
ovrebaze.
xSirad dabali TviTSefaseba mimdinare probleme-
bis Sedegs ki ar warmoadgens, aramed Tavad qmnis noyi-
113
er niadags maTi ganviTarebisaTvis. am dros igi adreu-
li bavSvobidan an mozardobidan modis. kvlevebi adas-
tureben, rom xangrZlivi negatiuri rwmena- Sexedule-
ba sakuTar Tavze seriozul safuZvels qmnis momaval-
Si ganviTarebuli mTeli rigi sirTuleebisa, rogori-
caa depresia, suiciduri azrovneba, kvebiTi aSlilobebi,
socialuri SfoTva - fobia (ukiduresi simorcxve).
saWiroa regularuli, sistematiuri muSaoba birT-
vul rwmena-Sexedulebebze, romelTac safuZvlad ude-
vs Zveli negatiuri gamocdilebebi da sakuTari Tavis
Sesaxeb axali racionaluri da pozitiuri rwmenis-
SemuSaveba.
adekvaturi TviTSefaseba aris sakuTari Tavis
gagebis da Sefasebis, arsebuli SesaZleblobebisa da
SezRudvebis, Zlieri da susti mxareebis danaxva da
siZlieresa da sisusteebTan erTad sakuTari Tavis
miReba.
114
XII Tavi. fsiqologiuri
keTildReobis ganmsazRvreli
faqtorebi
fsiqologiuri keTildReoba adamianis ara mxolod
fsiqikuri, aramed fizikuri janmrTelobis sawindaria.
es gancda warmoadgens adamianSi fizikuri, inteleqtu-
aluri, emociuri, socialuri da sulieri ganzomilebe-
bis integracias. fsiqologiuri keTildReoba ganix-
ileba, rogorc cxovrebiT kmayofileba, bedniereba, kom-
forti da pirovnuli ganviTareba.
erTmaneTisgan ganasxvaveben fsiqologiur keTil-
dReobas da subieqtur keTildReobas. am ukanasknelis
sinonimad sityva bedniereba gamoiyeneba. adamiani Tavs
grZnobs bednierad, rodesac mis cxovrebaSi poziti-
uri emociebi sWarboben negatiurs da adamians aqvs
gancda, rom SeuZlia sakuTari unikaluri resursebis
realizeba da dasaxuli mniSvnelovanimiznebis miRwe-
va.
fsiqologiur keTildReobas mecnierebi ganix-
ilaven ori mimarTulebiT: evdemonisturi mimarTuleb-
is mixedviT, fsiqologiuri keTildReobis cneba ganix-
ileba, rogorc pirovnebis mier sakuTari potencialis
realizacia, sazogadoebisTvis sasargeblo saqmianobis
ganviTareba unikaluri pirovnuli resursebis safuZ-
velze.
hedonisturi Sexedulebis gadmosaxedidan
fsiqologiuri keTildReoba ganisazRvreba, rogorc
subieqturi keTildReoba. am mimdinareobis warmomad-
115
genelTa naSromebis umetesobaSi fsiqologiuri keTil-
dReobis gansazRvra ukavSirdeba cnebebs „bedniereba“,
„cxovrebiT kmayofileba“, „pozitiuri emociebi“ da a.S.
fsiqologiur keTildReobaze, iseve rogorc fiz-
ikur janmrTelobaze zrunva, warmoadgens prevenciis
saSualebascudad yofnis, avadmyofobis, sxvadasxva fsi-
qikuri darRvevebis Tavidan asacileblad. is warmoad-
gens pirovnebis Sinagani wonasworobis safuZvels, har-
moniis SegrZnebas sakuTar TavTan da gare samyarosTan.
bedniereba gulisxmobs awmyoSi pozitiur ganwy-
obas da momavlis optimistur xedvas.
adamianis fsiqologiuri keTildReobis ganviTare-
baze gavlenas axdens Sinagani (pirovnebis Rirebulebi,
socialur-fsiqologiuri damokidebulebebi, qceviTi
strategiebi) da garegani (garemo pirobebi, sociumi)
faqtorebi.
mecnierma martin seligmanma, bedniereba dayo 3
komponentad: siamovneba, sazogadoebaSi CarTuloba da
piradi mniSvnelovnebis gancda.
bedniereba gulisxmobs adamianis iseT mdgomare-
obas, romelSic moiazreba sakuTari cxovrebiT kmay-
ofileba, sociumSi integracia da arsebobis misia.
cnobilma mecnierma kerol rifma gamoavlina
fsiqologiuri keTildReobis ganmsazRvreli eqvsi
ZiriTadi komponenti:
TviTmimRebloba, avtonomiuroba, pozitiuri pirovnu-
li urTierTobebi, garemos marTvis unari, cxovrebi-
seuli miznebi, pirovnuli zrda.
TviTmimRebloba - sakuTari identobis gansazRvraa
- Tu vin var me da ra msurs?!
116
TviTmimRebloba, aseve pirovnebis adekvatur TviT-
Sefasebas gulisxmobs, roca adamianma icis rogorc
sakuTari dadebiTi maxareebi, aseve - naklovanebebi da
zrunavs maT ganviTarebaze; aseT dros adamiani harmo-
niaSia sakuTar TavTan.
sakuTari Tavis miuRebloba iwvevs sakuTar Sesa-
ZleblobebSi daeWvebas, gadametebul TviTkritikas, uk-
mayofilebas warsulisadmi da Sesabamisad, umoqmedobas
awmyoSi.
avtonomiuroba - ar gulisxmobs mxolod qcevas,
aramed azrovnebasac niSnavs. mxolod Tavisuflad
moazrovne adamiani aRwevs srul damoukideblobas.
damoukidebeli adamiani advilad ar eqceva sxvi-
si gavlenis qveS; mas SeuZlia umravlesobis mosazre-
bas sakuTari jansaRi azri daupirispiros.
avtonomia niSnavs sakuTari saqmianobis warmarT-
vas rogorc individualuri survilebis, ise - pirovnuli
Rirebulebebis Sesabamisad.
avtonomiurobis dabali done konformizmis safuZ-
veli xdeba; roca adamiani sxvis mosazrebebze gadame-
tebul damokidebulebas amJRavnebs da sakuTar cx-
ovrebas adekvaturad ver warmarTavs.
pozitiuri pirovnuli urTierTobebi - moiaz-
rebs qceviT paternebs, romlebic ganpirobebulia ko-
munikaciisadmi RiaobiT da individs aZlevs SesaZle-
blobas daamyaros da SeinarCunos kontaqtebi sxva
adamianebTan, TanagrZnobis, mzrunvelobis da TanamSrom-
lobis safuZvelze.
117
pozitiuri pirovnuli urTierTobebis deficiti
iwvevs adamianebisadmi ndobis dakargavs, martoobis
gancdas, Caketilobas da apaTias.
garemos marTva - niSnavs sinamdvilis obieqtur
Sefasebas, rac xels uwyobs rogorc jansaR social-
ur adaptacias, ise problemebis daZlevis unars; gaxs-
nilobas axali cxovrebiseuli gamocdilebisadmi da
Sesrulebadi miznebis dasaxvas.
dRes, rTulia vmarToT Cveni cxovreba, radgan hi p-
erstimulizaciis, mudmivi stresis da daZabulobis
reJimSi vcxovrobT.
garemoze kontrolis dakargvis SemTxvevaSi ad-
amians eufleba ususurobis gancda; ar Seswevs Zala
cxovreba ukeTesobisken Secvalos.
adamianebi erTmaneTisgan cxovrebiseuli miznebiT
gansxvavdebian. miznebi ki maSin iwveven pirovnebaSi
bednierebis SegrZnebas, rodesac moicaven im kulturu-
li garemos Rirebulebebs, romelSic adamiani imyofeba.
fsiqologiuri keTildReobis gancdaze cxovre-
bis sazrisis da miznebis gavlenis Seswavla jer
kidev aristoteles epoqidan iRebs saTaves da gr-
Zeldeba humanistur fsiqologiaSi. rojersi adamianis
mniSvnelovan moTxovnilebad miiCnevs, iyos realizebu-
li. imave Sexedulebas iziarebs maslou, TviTaqtual-
izaciis bazisuri moTxovnilebis ganmartebisas. am
cnebebs mniSvnelovani wvlili SeaqvT adamianis bed-
nierebis gancdaSi.
miznebis arseboba exmareba adamianebs pirovnulad
gaizardon da SeZlon TavianTi unikaluri potencia-
lis realizeba. miznebis dasaxviT gviCndeba cxovre-
118
bis sazrisisa da mimarTulebis ufro naTeli xedva,
romelTa irgvlivac Semdeg ukve yalibdeba konkretu-
li ganwyobebi da qcevebi.
miznebis arseboba Zalian mniSvnelovania aseve
fizikuri janmrTelobisTvis; xolo cxovrebiseuli
sazrisis arqona warmoadgens depresiis, qceviTi dar-
Rvevebis, somaturi Civilebisa da socialuri urTer-
Tobebis naklebobis risk faqtors.
pirovnuli zrda - damokidebulia adamianis
pirovnul Tvisebebze, ramdenad aqtiuri an pasiuria,
rogor Seswevs stresTan gamklavebis unari, ra resursebs
flobs ganviTarebisTvis.
pirovnuli zrda gulisxmobs pirovnebis swraf-
vas srulyofisken; moTxovnilebas, mudmivad viTarde-
bodes; yoveldRiurad Seicnobdes sakuTar Tavs; Se-
imecnebdes garesamyaros; swavlobdes axals.
pirovnuli zrdis Seferxebis SemTxvevaSi adami-
ani ganicdis stagnacias, sakuTari Tavisa da samyaro-
sadmi rwmenis dakargvas, siaxlis SiSs da sabolood
cxovrebisadmi interesis dakargvas.
amgvarad, TviTmimRebloba, avtonomiuroba, poziti-
uri pirovnuli urTierTobebi, garemos marTvis unari,
cxovrebiseuli miznebi, pirovnuli zrda - es is faq-
torebia, romlebic gvexmarebian warvmarToT yoveld-
Riuri cxovrebiseuli movlenebi, romlebsac sixaruli
da bedniereba moaqvT.
119
XIII Tavi. pozitiuri gavlenis
mniSvneloba
pozitiuri azrovneba
120
optimizms, ukeTesi momavlis rwmenas!“ - aRniSnavs se-
ligmani.
martin seligmani gaxlavT cocxal klasikosad
aRiarebuli amerikeli fsiqologi da pozitiuri
fsiqologiis fuZemdebeli - pensilvaniis universite-
tis pozitiuri fsiqologiis centris direqtori.
man prinstonis universitetSi - jer filosofia
Seiswavla, Semdeg ki fsiqologiiT dainteresda. 1973
wels miiRo fsiqologiis xarisxi pensilvaniis uni-
versitetSi. mecnieri 13 wlis ganmavlobaSi xelmZRv-
anelobda klinikuri kvlevis programas am univer-
sitetis fsiqologiis departamentSi.
seligmani mecnierulad Seiswavlida pozitiur
gamocdilebebs. cnobilia misi „daswavlili umweobis
Teoria“. am koncefciis Tanaxmad, daswavlili umweoba
aris mdgomareoba, roca individi darwmunebulia, rom
situacia, romelSic is aRmoCnda, ar aris damokidebu-
li mis qcevaze; amitom ar eZebs gamosavals ara rome-
lime erTi rTuli situaciidan, aramed - nebismieri
mdgomareobidan.
martin seligmani ganixilavs 3 ziriTad mizezs,
romlebic am mdgomareobis Camoyalibebas uwyoben xels:
1. ganmeorebadi marcxis gancda (Recurrent Failure)
- rodesac ver vuwevT kontrols garkveul movlenebs
Cvens cxovrebaSi, vmarcxdebiT da es uaryofiTi
gamocdileba gadagvaqvs im sxva situaciebzec, sadac
kontroli sruliad SesaZlebelia. (magaliTad, wyena,
romelic SesaZloa gamoewvia mSoblebis, aRmzrdelebis,
pedagogis garkveul qmedebebs, sayvareli adamianis an
121
cxovelis, samsaxuris dakargviT gamowveul sevdas, avad-
myofobas, mSoblebisgayras, ojaxur skandalebs, da a.S.)
2. umweo adamianebze dakvirvebis uSualo
gamocdileba, aseve satelevizio siuJetebi, sadac daucve-
li msxverplis istoriebia gadmocemuli;
3. bavSvobaSi damoukideblobis SezRudva, roca
bavSvis nacvlad yvelafers mSobeli akeTebs.
umweoba - ar aris adamianis Tandayolili maxasi-
aTebeli - es mas daaswavles.
ganasxvaveben situaciur da pirovnul umweobas.
situaciuri umweoba es aris adamianis mier mov-
lenis gakontrolebis SeuZleblobis pirobebSi gamov-
lenili droebiTi reaqcia.
pirovnuli umweoba - adamianis sakmaod myari mo-
tivaciuri maxasiaTebelia, romelic viTardeba arakon-
trolirebad da araprognozirebad garemosTan xangr-
Zlivi urTierTdamokidebulebis procesSi da vlinde-
ba CaketilobaSi, emociur aramdgradobaSi, agznebulo-
baSi, SiSSi, pesimistur ganwyobebSi, braleulobis ganc-
daSi, dabal TviTSefasebaSi, uambiciurobasa da uinicia-
tivobaSi, gulgrilobaSi, pasiurobaSi, arakreatiulo-
baSi.
am fenomens xSirad reaqtiul depresias adareben.
aRniSnuli fenomenis mzakvroba is gaxlavT, rom masax-
asiaTebs gafarToebis tendencia da vrceldeba im qmede-
bebzec, romelic saerTod arafriT ukavSirdeba „das-
wavlil“ qcevas. magaliTad: adamiani, romelic samsax-
urSi problemebs awydeba, aRmoaCens, rom mas arc say-
ofacxovrebo problemis gadaWris unari Seswevs.
122
daswavlili umweobis ZiriTadi ganmsazRvrelia
is, Tu ras miawer warumateblebas - garegan Tu Sinagan
mizezs, es aris daswavlili umweobis mTavari faq-
tori. adamians SeiZleba miaCndes, rom warumateblobas
ganicdis mxolod „aq“ da „amJamad“. SeiZleba piriqi-
Tac fiqrobdes, rom warumatebloba misi cxovrebis
mudmivi Tanamdevia, Tanac nebismier saqmianobaSi.
daswavlili umweobisgan gasaTavisufleblad
saWiroa sawinaaRmdego moqmedeba - optimizmis daswav-
la.
optimizmi aris imedis SenarCunebisa da poziti-
uri guneba- ganwyobilebis Seqmnis unari rTul vi-
TarebaSic ki.
martin seligmani optimizmis misaRwevad, ramdenime
meTods gvTavazobs:
vi povoT pozitiuri aspeqtebi nebismier, Tundac
yvelaze savalalo situaciaSi - es gvaswavlis axali
SesaZleblobebis danaxvas iq, sadac sxvebi uimedobas
ganicdian.
detalurad aRvweroT erTi srulyofili, idealuri
dRe da SevecadoT vixelmZRvaneloT amiT realur
cxovrebaSi.
„davamyaroT mSvidoba warsulTan“ - adamiani,
romelic ganuwyvetliv warsuliT cxovrobs, iZireba
masSi, kargavs awmyos da verafers akeTebs momavlisTvis.
warsuli gvWirdeba saswavleblad, awmyoSi gasarkve-
vad da momavlis orientirad.
Tu Secdomis, sirTuleebis, imedgacruebis gamo
gviCndeba negatiuri fiqrebi, maSin verasdros mivaRw-
evT warmatebas.
123
pozitiuri azrovnebis Camoyalibeba gulisxmobs,
rom SegviZlia vaRiaroT sakuTari Secdomebi da Sem-
deg konstruqciulad vupasuxoT maT. amitom, poziti-
uri azrovnebis kompetencia unda hqondes yvelas, vinc
zrunavs sakuTar ganviTarebasa da warmatebaze.
arsebobs kiTxvebi, romlebic gvexmarebian winsv-
lasa da ganviTarebaSi:
ra gamocdileba miviRe rTuli situaciidan?
ra maswavla man?
ra axali Tvisebebi SeviZine?
rogor gavZlierdi?
ras gavakeTeb sxvanairad SemdegSi?
mniSvnelovania Zlieri mxareebis danaxva da ganvi-
Tarebis zonebis Sefaseba.
ras vafaseb CemSi yvelaze metad?
ra mexmareba Cemi miznis miRwevaSi - anu romelia
Cemi Zlieri mxareebi?!
ra unarebis ganviTareba mWirdeba?
ra Sedegebs mivaRwev Cemi unarebis ganviTarebiT?
gonebis pozitiuri Sevseba - es gulisxmobs, vi-
fiqroT miznebze, SemoqmedebiT gamowvevebze, axal
proeqtebze, axal SesaZleblobebze, romlebmac SeiZle-
ba axali perspeqtivebi gagviCinos.
mniSvnelovania, SegveZlos patieba!
vicodeT madlobis gadaxda!
gadavuxadoT madloba sakuTar Tavs, mSoblebs da
garSemo myofebs!
mivulocoT miRwevebi sxvebs da sakuTar Tavsac!
yvela aRniSnuli rekomendaciis ganxilvis, aseve
am sakiTxTan sxvadasxva erebis damokidebulebebis Seswav-
124
lis Sedegad, gamoikveTa ramdenime Rirseba, romlebic
sWirdeba adamians imisTvis, rom iazrovnos poziti-
urad. esenia:
1. ganaTleba da keTilgoniereba;
2. gambedaoba;
3. siyvaruli da humanuroba;
4. samarTlianoba;
5. zomiereba;
6. suliereba.
pozitiurad fiqri ar niSnavs, rom unda gavikeToT
„vardisferi saTvale“ da ase SevxedoT samyaros. yura-
dRebidan ar unda gamogrCes safrTxis Semcveli re-
aluri situaciebi, rom SevZloT sinamdvlis adekvaturad
Sefaseba da gadawyvetilebebis gaazrebulad miReba.
pozitiurad fiqri arc daudevrobas niSnavs.
pozitiuri azrovneba gulisxmobs sicocxlisuna-
rianobas, yvelafris mSvidad miRebas da ganviTarebis
yvela SesaZlo gzis danaxvas.
emociuri inteleqti
129
XIV Tavi. gavlena fsiqoTerapiaSi
cxovrebis oTxi sferos modeli pozitiur
fsiqoTerapiaSi
130
rogor Cndeba aqtualuri konfliqtebi? ganix-
ilaven aqtualur konfliqtTa gamomwvevimizezebis or
ZiriTad kategorias: makrotravmebi da mikrotravmebi.
pirvel SemTxvevaSi Sedegebisa da mizezebis kavSiris
dadgena SedarebiT iolia, meoreSi ki – gacilebiT rTuli.
makrotravmebi SesaZloa iyos iseTi cxovrebiseu-
li movlenebi, rogoricaa, magaliTad, samsaxuridan gaT-
avisufleba, gakotreba, sacxovreblis Secvla, axlob-
lis gardacvaleba da sxva. es sakmaod mniSvnelovani
movlenebia, romlebic nebismier adamians wonasworobas
droebiT akargvinebs. mniSvnelovania is, rom saubaria
ara mxolod uaryofiT, aramed dadebiT movlenebzec.
rogorc wesi, adamians SeuZlia, SedarebiT iolad aRw-
eros am movlenis gavlena mis cxovrebiseul situa-
ciaze da misi dadgomis zusti dro daasaxelos. roca
fsiqiatrebi pacients ekiTxebian daavadebamde cxovre-
bis Sesaxeb, isini swored am makrotravmebis povnas
cdiloben. aseTebis povnis SemTxvevaSi, aSliloba kval-
ificirdeba, rogorc egzogenuri.
meore kategoriaa – mikrotravmebi. pirvelis sa-
pirispirod, es is dagrovili SemTxvevebia, romlebsac
yoveldRiurad vawydebiT da romlebsac SesaZloa, verc
vacnobierebdeT. es cxovrebis iseTi wvrilmanebia, rom-
lebic moqmedeben princi piT - „wveT-wveTobiT denam
qva gaxeTqa“.
makrotravmebisgan gansxvavebiT, adamians ar Seu-
Zlia, zustad aRweros am movlenebis dadgomis dro da
sakmaod vrceli drois kategoriebiT msjelobs. mik-
rotravmebi aaqtiureben situacias, romlebic mas qron-
ikuls xdian. aqtualuri konfliqti SesaZloa war-
131
moiqmnas, rogorc garegnuli stresebisa da gadatvirTvis
Sewyoba-SeTavseba an Sinaganad determinirebuliunare-
bi.
aqtualuri konfliqti gadamuSavdeba adamianis
cxovrebis sxvadasxva sferoSi.
pozitiuri fsiqoTerapiis koncefciis Tanaxmad,
gvaqvs sul oTxisfero, romlebiTac adamianis mTeli
cxovrebis aRweraa SesaZlebeli. TiToeuli am sfer-
oTagani Cveni cxovrebis sakmaod did nawils ikavebs,
Tumca sruliad sxvadasxvanairad. am sferoebs gansx-
vavebul mniSvnelobebs vaniWebT da aqedan gamomdinare
maT aseve sxva da sxvagvarad ganvkargavT.
imas, Tu rogor gankargavs adamiani cxovrebis am
oTx sferos, balansis modelis daxmarebiT vikvlevT.
cxovrebis oTx sferoze mTeli arsebuli cxovrebi-
seuli Zalebisa da energiebis 100 %-iT gadanawilebiT,
SesaZlebelia adamianis cxovrebis subieqturi suraT-
is grafikuli gamosaxulebis miReba, raTa ufro sru-
lad gavigoT konfliqtebis kavSiri maTze reaqciis
saSualebebTan. magaliTad, adamians SeuZlia bevri muSaoba,
radgan amas misi profesiuli mdgomareoba moiTxovs,
magram SeuZlia agreTve „Tavi Seafaros“ samuSaos,
rogorc sxva sferoebSi konfliqtebis Tavis aridebis
saSualebas. garda amisa, es modeli saSualebas gva-
Zlevs SevafasoT, rogor nawildeba prioritetebi, sa-
baziso koncefciebis moqmed paternebze miTiTebiT. bal-
ansis modelis Seswavla saSualebas gvaZlevs, Sevafa-
soT ara mxolod mimdinare cxovrebiseuli situacia,
aramed isic, Tu rogor Seicvala es modeli ama Tu im
132
cxovrebiseuli garemoebebis pasuxad, da amrigad, davi-
naxoT dinamika.
TiToeuli adamianis kulturuli, socialuri gan-
sxvavebisa da Taviseburebis miuxedavad, Tavisi prob-
lemebis gadasalaxad yoveli maTgani konfliqtze reaqci-
is erTsa da imave ti pur formas mimarTavs. Tu prob-
lemebi gvaqvs (vbrazobT, Tavs daTrgunulad vgrZnobT
an ver gagviges, gamudmebul daZabulobaSi vcxovrobT
an cxovrebis azrs ver vxedavT), yvela es siZneleSeg-
viZlia oTx sferoSi gamovxatoT. isini warmodgenas
gviqmnian imis Sesaxeb, Tu rogor iRebs adamiani saku-
Tar Tavsa da garesamyaros da ra gzas miuyveba real-
obis aRiareba da kontroli. sxva sityvebiT rom vTq-
vaT, cxovrebis es oTxi sfero, Sesabamisad, Cveni kon-
fliqtebis gadamuSavebas emsaxureba. amrigad, gviCndeba
konfliqtis gadamuSavebis oTxigza:
1). „gaqceva sneulebaSi“ anu „gaqceva sxeulSi“.
simptomebi gulisxmoben, rom klients konfliq-
tis pasuxad raime saxis uZlureba ewyeba, ufro metad
zrunavs sxeulsa da janmrTelobaze, gadametebulad
iklebs wonaSi, sports misdevs an Tavs iwesrigebs.
konfliqtze fizikuri reaqciebi aseTi SeiZleba iyos:
fizikuri aqtivobis Secvla (sportis midevna - Zili
(„gamoiZino“ konfliqtebisas, an Zilis darRveva), kveba
(Rormuceloba _ „mwuxarebisgan Wamde“, an sakvebze
uaris Tqma - „gaxdomis mania“). esenia funqciuri dar-
Rvevebi da fsiqosomaturi reaqciebi. garda amisa,
„sneulebaSi gaqcevas“ SeiZleba miekuTvnos sneulebi-
sgan meoradi gamorCenisepizodebic.
133
2). „gaqceva saqmianobaSi“- varaudobs situacias,
sadac konfliqtis pasuxad adamiani aqtiurobasa da
saqmianobas umatebs, meti Sedegis miRwevisken iswrafis,
mTlianad samuSaoTi itvirTeba, mag. binas alagebs, sam-
saxurSi gadametebul valdebulebebs tvirTulobs da
a.S.
3). „gaqceva kontaqtebSi“ - vlindeba urTierTo-
bis ZiebaSi; adamiani rom konfliqts gaumklavdes, umatebs
megobrebTan Sexvedrebs, aqtiurad iyenebs socialuri
qselebs da a.S.
4) „gaqceva fantaziebSi“ - esaa gadasvla ocnebeb-
Si da sxva, naklebad mtkivneul an ufro mimzidvel
realobaSi. SesaZloa, es iyos wignebis kiTxva, filmebis
yureba, kompiuteruli TamaSebi. garda amisa, amaSi Se-
dis alkoholis an narkotikebis gamoyeneba, agreTve
suiciduri, TviTdamazianebeli qcevebi.
rodesac adamiani romelime sferodan energias aT-
avisuflebs, magaliTad, urTierTobaze uars ambobs da
gancalkevdeba, am dros energia am sferodan sxva mima-
rTulebiT gadairTveba, magaliTad, fantaziaSi.
Tavis tkivili, kuW-nawlavis problemebi, Zilis
darRveva, revmatuli sneulebebi, tkivilebi, asTma, gu-
lis paTologia, damokidebulebebi, fobiebi, depresia,
akviatebuli mdgomareobebi da a.S. dRes fsiqikuri Tu
fsiqosocialuri konfliqtebis gancdebisa da gada-
muSavebis kuTxidan ganixileba. amasTan dakavSirebiT
fsiqikuri da fsiqosomaturi darRvevebis yvela kat-
egoria SeiZleba am modelze gadanawildes.
normis farglebSi yvela saSualeba CvenTvis mis-
awvdomia, rogorc konfliqtis gadamuSavebis resursi.
134
magaliTad, problemuri situaciis pasuxad SegviZlia
davnaRvliandeT an gavbrazdeT (sxeuli/SegrZneba). am-
rigad, vaRiaroT kidec da gamovxatoT kidec sakuTari
SegrZnebebi. SegviZlia, raime zoma miviRoT, raime sasarge-
blo gavakeToT (saqmianoba/miRwevebi). SegviZlia, vi-
fiqroT Sedegebze, movifiqroT axali gegma an vi povoT
axali azri (momavali/fantazia). anu roca SegviZlia,
cxovrebis oTxive sfero gamoviyenoT, rogorc resur-
si, SevZlebT bevrad ufro iolad gadavitanoT mim-
dinare siZneleebi.
aqtualuri konfliqtis adeqvaturi gadamuSaveba
saSualebas gvaZlevs, droulad movagvaroT proble-
muri situaciebi da cxovrebis balansi da xarisxi
SevinarCunoT. magaliTad, Tu janmrTelobis mdgomare-
oba gagiuaresdaT, gonivruli iqneba, mas meti yuradRe-
ba miaqcioT, aucilebeli gamokvleva da mkurnaloba
CaitaroT. Tundac movlenas aRiqvamdeT, rogorc usix-
arulos, konfliqtur sferoSi energiis mizanmimarTu-
li dabandeba saSualebas gvaZlevs, mas minimaluri sa-
ziano SedegebiT davaRwioT Tavi.
gavlena fsiqoTerapiaSi - nebismier im midgomaSi,
romelsac klienti airCevs - xSirad imdenad efeq-
turia, rom iklebs vizitebi sxva eqimebTan, umjobesde-
ba interpersonaluri urTierTobebi, matulobs war-
matebebi profesiul saqmianobaSi, izrdeba sakuTari TaviT
da cxovrebiT kmayofilebis SegZneba.
135
XV Tavi. religia da fsiqologia
cxovrebis sazrisis gavlena adamianis
pirovnul ganviTarebaze
137
adamians SeuZlia TviTaqtualizacia im doziT, ramdena-
dac sazriss axorcielebs.
sazrisis Zieba gulisxmobs rogorc gacnobiere-
bul moqmedebas, aseve kontaqts „me“-s aracnobier SreebT-
an. yovel adamians aqvs egzistencialuri, piradi sulieri
birTvi. koncentrirdeba ra sakuTari sulieri birTvis
garSemo, adamiani aramxolod individulizirdeba, aramed
Tavisi fizikuri, fsiqikuri da sulieri aspeqtebis
integrirebas axdens.
adamianis fsiqikis siRrmiseuli centri warmoad-
gens aracnobiers. frankli ganasxvavebs instiqtur da
sulier aracnobiers.
froidi aracnobiers ganixilavda, rogorc gan-
devnili seqsualuri da agresiuli instiqtebis rezer-
vuars. siRrmiseuli fsiqologia eswrafvis Caswvdes
adamianis sulis siRrmeebs da ara instiqtebis ganx-
ilvas. Tumca „me“ ar eqvemdebareba srul TviTanalizs
da garkveulwilad es xdis adamianis egzistencias
ararefleqsirebads. frankli werda: „egzistencia ar-
sebobs metadre moqmedebaSi, vidre gansjaSi“.
cnobierebis wyaroebi ganlagebulia sulier arac-
nobierSi. logosi ufro Rrmaa, vidre logika. egzis-
tencialuri gadawyvetileba miiReba xSirad gauazre-
blad da gaucnobiereblad. frankli werda: „cnobiere-
bis amocanaa, gauxsnas adamians is erTaderTi ram, rac
sWirdeba“.
cnobierebis daxmarebiT SeiZleba intuiciurad gam-
ovavlinoT sazrisis unikaluri SesaZleblobebi, romel-
ic SiZleba realizdes garkveul situaciebSi. cno-
138
biereba, anu eTikuri instiqti, warmoadgens calsaxad
individualurs sxva instiqtebisagan gansxvavebiT.
iyo adamiani, niSnavs, iyo erTdroulad „gansxvave-
buli“, Tavisuflad moazrovne da pasuxismgeblobis
grZnobis mqone.
pasuxismgeblobis koncefcia - es aris adamianis
arsebobis safuZveli.
Tavisufleba - es is ar aris, rac gagvaCnia da
SeiZleba davkargoT. ar arsebobs cxovrebis arc erTi
aspeqti, rodesac adamians SeuZlia gaeqces sakuTar
Tavisufal arCevans . adamians cxovrebis nebismier
momentSi SeuZlia gadawyvitos, rad iqces momavalSi.
mas gaaCnia mravali potenciuri SesaZlebloba, rom-
lebic ar aris determinirebuli srulad. adamiani
Tavad irCevs, romeli maTgani iqnes realizebuli. ad-
amians aqvs Tavisufali neba da is pasuxismgebelia
Tavis arCevanze.
adamiani, skulptoris msgavsad, romelsac uformo
qva mohyavs formaSi, ayalibebs sakuTar Tavs, is mudmiv
qmnadobaSia.
pasuxismgebloba gulisxmobs, rogor akeTeb da
ara ras akeTeb. adamiani xSirad izRudeba biologiuri,
socialuri Tu fsiqologiuri aspeqtebiT, Tumca mas
SeuZlia win aRudges am SezRudvebs da misces maT
garkveuli forma an gaazrebulad daeqvemdebaros maT.
cxovrebis sazrisis mopoveba SesaZlebelia Semde-
gi gzebiT:
1. akeTo saqme - rame SesZino cxovrebas
2. rame miiRo cxovrebidan/faseulobebis gancda/
139
3. daikavo gansazRvruli pozicia bediswerasTan
dakavSirebiT, romlis Secvlac SeuZlebelia./mag. uku-
rnebeli senis dros/.
„me Cemi cxovrebis sazrisi vi pove imaSi, rom dav-
exmaro sxvebs, i povon TavianTi cxovrebis sazrisi“-
werda viqtor frankli - logoTerapiis fuZemdebeli.
cxovrebis sazrisis dakargva xSirad xdeba adami-
anSi uimedobis da guneba-ganwyobilebis daqveiTebis
mizezi.
140
meore garemoeba - imgvari movlenebia, romlebic
kiTxvis niSnis qveS ayeneben adamianis mier situaciis
kontrolis da winaswar ganWvretis gancdas;
mesame garemoeba - exeba adamianis TviTSefasebis
daqveiTebis SemTxvevaSi „me“-s rekonstruqciis mcde-
lobebs.
rwmena gavlenas axdens iseT globalur Sexed-
ulebebze, rogoricaa, magaliTad, samarTlianoba, kon-
troli, samyaros da adamianebis mimarT keTilmosur-
neoba.
rwmena xSirad mWidrod aris dakavSirebuli ad-
amianebis cxovrebiseul miznebTan. es miznebi xSirad
moicavs sikeTiT cxovrebas, patiebas, altruizms, xsnis
gzis povnas, RmerTTan miaxloebas, maradisobisTvis mza-
debas.
rwmena cxovrebis sazrisis safuZvels warmoad-
gens.
cxovrebis sazrisis arseboba gansakuTrebiT did
rols TamaSobs stresis daZlevis procesSi. es pro-
cesi moicavs rogorc ama Tu im movlenis Sefasebas,
aseve distresis SemcirebisTvis saWiro resursebis
moZiebas. umZimes cxovrebiseul movlenebSi, rogorebi-
caa mZime daavadeba an sikvdili, romelic ver „gamos-
wordeba“, sazrisis Ziebis mcdelobebi ufro aqtu-
aluri xdeba. azri, rom RmerTi imaze met gansacdels
ar gvigzavnis, rasac ver gavumklavdebiT, exmareba ad-
amians dasZlios stresuli situacia.
kvlevebma, romlebic mimarTuli iyo rwmenisa da
stresuli situaciis Sefasebas Soris urTierTmima-
rTebis aRmoCenaze, saintereso Sedegebi aCvena. aRmoCn-
141
da, rom religiuroba dadebiT kavSirSia stresoris,
rogorc gamowvevi sSefasebasTan (midgoma, rom stre-
suli situaaciidan SesaZloa rame dadebiTic gamov-
ides) da uaryofiT kavSirSi stresoris, rogorc sa-
frTxis SefasebasTan (mosazreba, rom stresuli situ-
acia zians moitans).
rwmena stresuli situaciis pozitiuri Sefaseb-
is mravalgvar saSualebas iZleva. magaliTad, individe-
bi ganixilaven arsebul movlenas rogorc adamianuri
codvebis Sedegs da aqedan sulieri gamocdilebis miRe-
bas cdiloben.
rwmenisa da fsiqologiuri keTildReobis urT-
ierTmimarTebas bolo wlebis ganmavlobaSi, mravali
statia Tu wigni mieZRvna. Catarda uamravi kvleva.
mecnierebma koenigma da larsonma gaanalizes 850 kvl-
eva, romelic miznad isaxavda religiasa da janmrTe-
lobas Soris urTierTkavSiris Seswavlas. ZiriTadi
dadebiTi korelaciebi, romlebic avtorebma am kvleve-
bis safuZvelze aRmoaCines, exeboda religiis da fsi-
qikuri janmrTelobis urTierTkavSirs. religiurobis
maRali done mniSvnelovnad gansazRvravs adamianis fsi-
qikur janmrTelobas.
religiuri sazrisi aseve kavSirSi aRmoCnda cx-
ovrebiT kmayofilebas, pozitiur azrovnebasTan da
TviTSefasebasTan.
rwmena warmoadgens stresis daZlevis warmate-
bul strategias, romelic gvicavs stresuli movle-
nebis damazianebeli Sedegebisgan. aseve, religiuroba
kavSirSia cxovrebisadmi pozitiur midgomasTan da miznis
142
arsebobasTan, pirovnebis posttravmul zrdasTan, kon-
trolTan, bednierebasTan da cxovrebiT kmayofilebasTan.
cnobili mecnieri jeimzi ambobs, rom uflis rwme-
nis arsi uxilavis arsebobaa. „arsebobs uxilavi wes-
rigi, romelic unda virwmunoT, raTa xilul sinamd-
viles azri mieces.“
143
gamoyenebuli literatura:
144
13. tardi g. mibaZvis Teoria sociologiaSi,
sociologia, rogorc instrumentaluri fsiqologia.
2011, 114 gv.
14. homski n. - wynari iaraRi mSvidi omebi-
sTvis. 2018w. 137gv.
15. uznaZe d. - ganwyobis fsiqologia. gamom-
cemloba „saqarTvelos macne“, Tbilisi, meoTxe gamoce-
ma, 2006w. 256gv.
16. Маслоу А. Новые рубежи человеческой природ.
2010. 340ст.
17. Юнг К.Г. Критика психоанализа. 2005. 389 ст.
18. abduSeliSvili q., begiaSvili a. kognitur-
bihevioruli Terapia. saqarTvelos fsiqikuri janm-
rTelobis asociacia. Tbilisi, 2006w. 270 gv.
19. Frankl V.– man’s search for meaning. 2010. 345p.
20. Селье Г. Стресс без дистресса. 2010. 337ст.
21. qiqoZeg. cdiseuli fsiqologiis safuZv-
lebi. Tbilisi. 2012w. 245gv.
22. Селигман М. Новая позитивная психология.
2017 .349ст.
23. baliaSvili m. socialuri fsiqologiis
safuZvlebi. gamomcemloba mwignobari. Tbilisi , 2010
w.215 gv.
24. WavWavaZe i. - „iveriis“ winasityavoba.
1877w.135 gv.
25. uznaZe d. - Sromebi. t. IX, Tbilisi, 1986.255
gv.
26. zimbardo f., riCard g. - fsiqologia da
cxovreba. 654 gv.
145
27. Rainer K. Silbereisen and Xinyin Chen – Social
Change and Human Development. 2005. 548p.
28. Н е л ь с о н -
ДжоунсР.Теорияипрактикаконсультирования. 2010. 559 ст.
29. Rogers C. – The quietRevolutionary. 2005. 235p.
30. Джудит Б. Когнитивная терапия.
Полноеруководство. 2017. 543ст.
31. Маклюэн Маршалл - Война и мир в
глобальнойдеревне
32. adleri a. - rogor gavigoT adamianis bune-
ba, 2014, 205 gv.
33. axrona. - fsiqoanalitikis Teoriebi, 2001,
165.
34. gafrindaSvili r., fanjikiZe T., xizaniS-
vili s., gamoyenebiTi fsiqologia, gamomc. „teqnikuri
universiteti“, Tb., 2012, 235 gv.
35. naTaZe r., fsiqologiis mokle kursi, 1989w.
255gv.
36. axalaSvili n. fsiqologiis istoriis sa-
kiTxebi gamomcemloba meridiani. Tbilisi 2017w. 205gv.
37. Селигман М.- Как научитьсяоптимизму. 2018.
345ст.
38. ФроммЭ -Гуманистическийпсихоанализ.
2007. 367ст.
39. Фрейд З.- Психология масс и анализ
человеческогоЯ. 2006. 439ст.
40. Аарон Б. Когнитивная
терапиядепрессии.2011. 356ст.
41. sarjvelaZe n.- fsiqologiuri saubrebi. ‘me-
ridiani’ 1995. 135-145gv.
146
42. Франкл В. - Психотерапия иэкзистенциализм.
2001. 305ст.
43. ФранклВ. Теория и терапияневрозов. 2005.
378ст.
44. РоджерсК. Консультирование ипсихотерапия.
2009. 457ст.
45. РоджерсК. Становление личностью. 2009.
467ст.
46. Адлер А. Наукажить. 2008. 238ст.
47. АдлерА. Понять природу человека. 2014.
189ст.
48. Адлер А. Практика и теория
индивидуальнойпсихологии. 2009. 345ст.
49. Адлер А. Очерки по
индивидуальнойпсихологии. 2011. 456 ст.
50. Маслоу А.По направлению к
психологиибытия. 2008. 345 ст.
51. Rokeach, M. The nature of human values. New
Yorl:Free Press,1973, 345p.
52. Ryan, M. P. "Monitoring text comprehension: In-
dividual differences in epistemological standards." Journal of
Educational Psychology.234-249p.
53. Ryan,R.M.,& Deci, E.L. "On happiness and hu-
man potentials: A reviewofresearch on hedonic and audaimonic
well-being." Annual Review of Psychologie
54. Ryff, C.D. "Happiness is everything, or is it? Ex-
ploration on thwell-being. meaning of psychological." Journal
of Personality and SocialPsychology2010. 237-245p.
147
55. Ryff, C.D., & Keyes, C.L.M . "The structure of
psychological well-being revisited." Journal of personality and
SocialPsychology.2011. 345-359p.
56. Ryff, C.D., & Keyes, C.L.M. The structure of
psychological well-being revisited. 69 vols. Journal of person-
ality and Social Psychology,1995. 35-55p.
57. Schmotkin,D.,&Lomranz,J."Subjectivewell-bein-
gamongHolocaustsurvivors: An axamination of overlooked
differentiations." Journal of Personality and SocialPsycholo-
gy. 2014. 30 - 55p.
58. Schwarz, N., & Clore, G.L. "Mood, misattribu-
tion, and judgments ofwell-being: Informati
veanddirectivefunctionofaffectivestates."JournalofPersonalityand
SocialPsychology.2015. 56-70p.
59. Scitovsky, T. "The joyless economy: An inquirt
into human satisfaction and consumer dissatisfaction." ( Ox-
ford UniversityPress.).2015. 35p.
60. Seligman, Martin E. P. "Authentic Happiness:
Using the New Positive
PsychologytoRealizeYourPotentialforLastingFulfillment."(FreePress),2002.65p.
61. Sharabany, R., Gershoni, R., & Hofman, J.E.
"Gilfriend, boyfriend: Age and sex differences in intimante
friendship." DevelopmentalPsychology.
62. Sigelman, L. "Is ignorance bliss? A reconsidera-
tion of the folk wisdom, Human relations."
63. Sirgy, M. J., Lee, D.-J., & Bae, J. "Developing a
measure of Internet well-being: Nomological(predictive) vali-
dation. Social IndicatorsResearch.
64. Solberg, V. S., & Villareal, P. . "Examination of
self-efficacy, social support, and stressas predictorsof psy-
148
chologicalandphysicaldistressamongHispaniccollege students."
HispanicJournal of BehavioralSciences.2009. 67-89p.
65. Sone, T., et al. "Sense of life worth living (ikigai)
and mortality in Japan: Ohsaki Study." Psychosomatic Medi-
cine.2117. 345p.
66. Steinberg, L. "Reciprocal relation between par-
ent-chaild distance and pubertal maturation." Developmental
Psychology.2009. 289p.
67. Stevenson, B., & Wolfers, J. Economic growth
and subjective well-being: Reassessing the easterlinpara-
dox.2010. 356p.
68. Strange, C.C.,& Banning,J.H. "Educating by De-
sign: creating Campus Learning Environments That Work."
(Jossey-Bass),2001.545p.
69. Thorsteinsson, E. B., & Brown, R. F. "Media-
tors and moderators of the stressor– fatigue relationship in
nonclinical samples." Journal of PsychosomaticResearch.2011.
345-356p.
70. Turunen, J., Roulet, N.T., Moore, T.R. & Rich-
ard, P.J.H. "Nitrogen deposition and increased carbon accu-
mulation in ombrotrophic peatlands in eastern Canada." Glo-
bal BiogeochemicalCycles.2008. 345p.
71. Veenhoven, R. "Correlates ofhappiness“-2010.
235p.
72. Veenhoven, R. "Is happiness atrait."2010. 305p.
73. Wallis, Claudia. "Science of Happiness: New Re-
search on Mood,Satisfaction”.
74.
Walton,R.AComparisonofPerceivedStressLevelsandCopingStylesofJunior
and SeniorStudents in Nursing and Social Work Programs”, In
149
Doctor of Education Dissertation College of Graduate Stud-
ies." Edited by Marshall University.
75. Wang, C.-C. D., & Castañeda-Sound, C. "The
role of generational status, self- esteem,academic self-effica-
cy, and perceived social support in college students’ psycho-
logical well-being." Journal of CollegeCounseling.105-128p
76. Watten, R.G., Syversen, J.F., & Muhrer, T. "Qual-
ity of life, intelligence, and mood.".387p.
77. Weiner, I.B. Psychological disturbance in ado-
lescence. . New York:,1992. 338p.
78. Wichianson, J. R., Bughi, S. A., Unger,J. B., D.
Spruijt-Metz & Nguyen- Rodriguez.S. "Perceived stress, cop-
ing and night-eating in college students." Stress & Health: Jour-
n al of the International Society for the Investigation of
Stress.235-254p.
79. Wilson, W. "Correlates of avowed happiness."
PsychologicalBulletin.235p.
80.
Wright.JJ."Environmentalstressevaluationinastudentcommunity."Journalof
the American College HealthAssociation,135-158p.
81. В.Ф. ОЛЕШКО - ПСИХОЛОГИЯ
ЖУРНАЛИСТИКИ
82. axalaSvili n. - fsiqologiis istoriis
sakiTxebi 1017w. 188gv.
83. metreveli l. - TviTmkvleloba-suicidi,
sakuTari sicocxlis xelyofa. Jurnali „ganaTleba“
Tbilisi, 2012w. gv:112-118.
84.Young, J. E. (1990). Cognitive therapy for person-
ality disorders: A schema focused approach. Sarasota, FL; Pro-
fessional Resources Exchange.
150
85.Young, J. E., & Klosko, J. (1994). Reinventing your
life: How to break free of negative life patterns. New York;
Dutton Press
86.Vogel, G. (1975). A review of REM sleep depriva-
tion. Archives of General Psychiatry, 32, 96-97.
87. Seligman, M.E.P., and Yellin, A. (1987). What is a
dream? Behavior Research and Therapy, 25,1-24.
88. Wright, R. (2000). Nonzero: The logic of human des-
tiny. NewYork: Pantheon.
89. Stegall, W. (1995). A guide to A. N. Whitehead's un-
der tanding of God and the universe. Claremont, CA:Creative
Transformation, Center for Process Studies.
90.Bettelheim, B. (1976). The Uses of Enchantment. The
Meaning and Importance of Fairy Tales. New York: Random
House.
91. Tolkien, J. R. (1988). On Fairy-Stories. In J. R. Tolk-
ien, Tree and Leaf (pp. 9-73). London: Unwin Hyman Limit-
ed.
92.Zipes, J. (1979). Breaking the Magic Spell: Radical
Theories of Folk and Fairy Tales. New York: Routledge.
93. Bandura,A. Self-efficacy:Toword a Unifying Theory
of Behavior Change. Psychological Reviw,1997,84, 191-215
94.Erikson, E.H. (1950). Childhood and Society. N Y:
Norton
95.Rojers ,C.R and Dymond R.F.(Eds.) (1954). Psycho-
terapy and Personality Change, Chicago;Univ. Chicago
Press,1954
96.Johnson, S., Hunsley, J., Greenberg, L. & Schindler,
D. (1999), Emotionally Focused Couples Therapy: Status &
151
challenges (a meta-analysis). Journal of Clinical Psy-
chology: Science and Practice, 6, 67-79
97.Satir, Virginia S. (1972). Peoplemaking. Robert S.
Spitzer. ISBN 0-8314-0031-5.
98.Satir V (1976). Making contact. Berkeley, Calif: Ce-
lestial Arts. ISBN 0-89087-119-1.
99.Satir V (1978). Your many faces. Berkeley, Calif: Ce-
lestial Arts. ISBN 0-89087-120-5.
100. Gerbner, G. (1997). Gender and age in prime time
television. In: S. Kirschner & D. A. Kirschner (Eds.). Perspec-
tives on psychology and the media (p. 69–94). Washington,
DC: American Psychological Association.
101. Gerbner, G., & Gross, L. (1980). The violent face of
television and its lessons. In: E. Palmer & A. Dorr (Eds.). Chil-
dren and the faces of television: Teaching, violence, selling (p.
149–162). New York: Academic Press.
152
sarCevi
153
154
155