Está en la página 1de 9

TRABALHO INDIVIDUAL

Pelo:

Nome : Marculina da Luz


Turma :B
Semestre : XI
Disciplina : Seminário da Educação

UNIVERSIDADE NASIONAL TIMOR LOROSA’E


UNTL
2021
Kapitulo IVI
Kooperasaun Brasileira iha profisionalizasaun ba servisu docente nian : Perspetiva no
dezafiu sira iha sekulu XXI(tinan 21)

Introdusaun

Molok tama ba Kapitulo III hakarak halo observasaun ruma konaba implementasaun
projeto kooperasaun iha area edukasaun desde de 2000 to’o ohin loron,buka analisa
parte pozitiva no nia dezafiu ho nia aspetu ne’ebé maka kritiku liu.
Kooperasaun brasileira harii projeto iha area edukasaun ho item sira tuir mai ne’e:
1. Alfabetizasaun ba foinsa’e no ema boot sira.
2. Formasaun ba manorin no alunos ho rekursu edukasaun a distansia (tele curso).
3. Reintroduzaun lian portugéz
4. Assesoria ba MEC
5. Haruka especialista edukasaun nian
6. Servisu formasaun manorin iha ensinu primariu

Implementasaun item hirak ne’e iha nia efeitu oituan exeptu projetu alfabetizasaun
solidaria no parceria ho ONG solidaria. Atu bele klaru liu tan ita analiza
implementasaun projetu idaidak ho nia perkusaun sira.

1. Projetu telekursu parseria ho fundasaun Roberto Marinho ho objetivu atu forma

mestre no alunos sira liu husi tele salas iha efeitu uituan hafoin hari’i presiza

tebes molok destruisaun total iha territoriu tomak. projetu ne’e presiza

teknolojia komunikasaun ne’ebé mak seidauk iha.

2. Haruka espesialista edukasaun da-uluk iha 2003 ho objetivu iha tarefa boot

tolu.Desenvolvimentu kurikulu nasional assesoria ba elaborasaun lei basika


edukasaun nasional no asistensia formulasaun politika hadia preparasaun

manorin sira. Hasoru dezafiu sira ho razaun oioin:

a. Ministerio Edukasaun Timor Leste iha organizadu.


b. Kontratu ho matenek na’in ka espesialista sira ho fulan neen deit hodi kumpri deit
sira nia tarefa boot ne’e no laiha koñesimentu base konaba nesesidade Timor nian.
Laiha tempu iha Brasil atu nue’e misaun ne’e reune too fin prepara kooperasaun
hafoin resultadu selesaun besik akontese mak foin embarke (ho Ró )fulan ida,tuir
informasaun husi espesialista(Silva Kelly Cristina,2007,p.235);
c. Tekniku no responsavel sira iha setores oioin husi MEC la iha preparasaun atu simu
intervensaun foun devidu problema seluk ne’ebé mak urjente liu hanesan
organizasaun kuadru sira,infraestrutura sira no manorin barak mak seidauk ko’alia
lian portugéz ho diak.
3. Iha sekuensia husi grupu MEBE haruka grupu seluk inkuli manorin na’in tolu

husi universidade husi estadu diferente hodi fó assesoria ba MEC husi Timor.

Nune’e la fó efeitu tanba la hatene saida maka atu halo. La iha koordenasaun

entre parte rua husi kooperasaun Brasil-Timor konaba tarefa haruka nian. Ho

tulun husi IFCP husi sira balun tama iha formasaun kontinua husi manorin

ensinu pré-sekundariu nian konforme area ne’ebé mak sira hakarak.

4. Hanesan akontese ba manorin nain 50 haruka husi CAPES hodi tulun

reintrodusaun husi lian portugés no hanorin disipina exata sira iha eskola

sekundaria ne’ebé mak prezisa manorin sira. Loos duni bele dehan katak

projetu iha resultadu uituan tanba fator sira hanesa:

a. Haruka la iha estudu viabilidade no koordenasaun ho MEC Timor baseia deit ba


pedidu sira husi lider sira no la iha objetivu konkretu.
b. Grupu la iha koordenador husi tal forma ne’ebé maka iha desentendimentu iha

fahe tarefas no desentendimento entre ho sira.


c. Eskola sira organiza falta kondisaun la iha kurikulu, la iha diretriz,la iha

material eskolar ho falta manorin sira difisiensia iha lian hanorin hanesan

konsekuensia husi manorin brasileiru balun fila ba Brasil. Sira seluk mantein

iha MEC la iha tarefa klaru no sira balun buka empregu(servisu) iha ONG

internasional. Trabalho kooperasaun komesa hadia ho lao husi señor Fernando

Spagnolo.

5. Projetu ikus eziste até a data maka PROFEP-Timor. Maka Projetu formasaun

manorin em ezersisu ho vantajen barak tanba falta rede komunkiasaun husi

resukrsu humanu no material apoiu nian ladun efisiente. Nune’e iha difikuldade

barak hari’i projetu kooperasaun,gosta apresenta kronolojia husi kooperasaun

Brasil-Timor-Leste,hatudu interesse solidariedade husi governu Brasil ba

rekonstrusaun Nasaun Foun

Brasil hanesan País ida husi CPLP nian ne’ebé mak sempre vota iha nasoens

unidas nian a favor ba indepedensia Timor Leste nian. Preokupasaun husi

governu Brasil ba dezisaun bainhira iha tinan 1998 Presidente Fernando

Henrique Cardoso haruka karta ba presidente Indonesia nian hodi manifesta

preokupasaun situasaun iha Timor Leste,entaun tuir visita oficial subsecretariu

Jeral Politiku husi Itamaraty ba Jakarta no Timor iha Agostu.

Relasaun bilateral entre nasaun rua ne’e realiza tuir atuasaun hirak tuir
mai ne’e:
a. Encontro entre Chanceler Lampreia - Ramos Horta e Chanceler Ali Alatas, à
margem da 53ª AGNU iha setembro;
b. Haruka missaun brasileira husi observasaun eleitoral kompostu ho
representante husi kongresu Nasional ba Justisa Eleitoral hodi partisipa
fiskalizasaun popularagostu 1999

c. A visita de missaun brasileira parlamentar à Jacarta no ba Timor;

d. Autorizasaun Kongresso Nacional da participasaun brasileira na INTERFET;

e. Recepsaun hanesan visita sira husi líder timor oan sira , husi presidente do
Conselho Nacional da Resistência Timorense, (CNRT) no husi Bispo D.
Carlos Filipe Belo, nain rua iha março de 2000 molok husi restaurasaun da
independência oficialmente;

f. Iha Janeiru 2001 visita husi Presidente Henrique Cardoso no Doutora Ruth
Cardoso mai Timor Leste hodi reafirma interesse brasileiru iha koopersaun ho
País no garante direito ba indepedensia.

g. Haruka missaun rua seluk husi observasaun eleitoral brasileiru sira sura ho
representante da Câmara dos Deputados e do Poder judiciário iha Timor
agosto de 2001 e abril de 2002 hodi halo fiskalizasaun ba eleisaun Assembléia
Constituinte e Presidência da República;

h. Visita ofisial husi administrador Transitorio de Timor Sergio Vieira de Mello


iha fevereiru 2002 molok restaurasun indepedensia ofisial de Timor fó enfase
partisipasaun husi Brasil nian iha Forsa sira husi Nasoens Unidas nian ba
manutensaun paz no kooperasaun iha terrenu da defeza edukasaun saúde no
agrikultura.

i. Presensa husi ministru estadu ba relasaun exterior husi Brasil iha serimonia ba
restaurasaun indepedensia Timor Leste nian iha Maio 2002. Iha loron hanesan
estabelese realasaun diplomatika ho estadu foun assina akordu husi
kooperasaun Tecnica no Edukasional nomos eskritorio representante husi
Brasil iha Dili.

A partir ne’e mos Brasil kontribui desisaun hodi esforsu husi UNTAET no
mantein iha país kontigente militar no polisia sira iha ambitu missaun ba pás ONU
nian.

4.1. Área Koopersaun husi Brasil –Timor –Leste

Hafoin termina husi dominíu Indonesia konaba Timor,tuir laoran husi


kunfusoens no pillajen promovida militar no milisia pró-indonesia Governu
Brasil liu husi Agencia Brasileira ba kooperasaun(ABC),halo presente iha país
ho objetivu apoio esforsu internasional ba rekonstrusaun liberta país foun.
Tinan rua molok iha konstituisaun República Democrática do Timor-
Leste,governu Brasil iha 2000 assina ona protokolo ba kooperasaun teknika ho
administrasaun transitoria husi Nasaun Unidas sira nian Xefia husi
administrador Sergio Vieira de Mello fin bele tulun país foun. Dezafiu boot iha
inisiu atuasaun husi Brasil presiza tebez kontribuisaun ba haforte instituisaun
sira no reintrodusaun lian portugéz,lian ofisial país nian populasaun 11 % deit
mak domina.
Iha vertente husi kooperasaun,Governu brasileiru atua iha area sira
importansia liu ne’ebé Brasil diak liu iha:
Agrikultura,Saúde,Edukasaun,Formasaun profissional,Justisa no
Administrasaun publika.
Kooperasaun Brasileira implementa ho institusaun brasileira oioin tanto
nivel federal, bainhira iha Estadu ho orgaun Poder nian Executivo (Ministérios
da Edukasaun no Saúde), Poder Judiciário nian (STJ, STM, Tribunal de
Justiça de São Paulo), Poder Legislativu (Senado, Câmara e o TCU), o
Ministério Público de São Paulo, a Defensoria Públika husi Uniaun no
Defensoria do Rio de Janeiro, o SENAI, a Embrapa, a Fiocruz, entre sira seluk,
(Publikasaun Agência Brasileira ba kooperasaun, Nov.2005).

Projetu da uluk hahú iha Timor-Leste hafoin konsulta popular iha


2000,naroman protokolu ba kooperasaun entre governu brasileira no
partisipasaun importante sira ba Agência Brasileira de Cooperação (ABC) ho
administrasaun transitoria husi nasaun unidas sira mak tuir mai ne’e:

Hari’i Sentru Promosaun Sosial,Formasaun profissional no


desenvolvimentu empresarial de Becora iha parseria ho servisu Nasional
Aprendizagem Industrial (SENAI), promove ABC/MRE ho kolaborasaun
direta husi SENAI ho nia prezidente mos iha Timor. Objetivu husi projetu ida
ne’e atu kapasita timor oan servisu ho liman (mão- de-obra) iha area
konstrusaun sivil,marcenaria,kostura
industrial,hidraúlika,eletricidade,panifikasaun no informatika

Introduz profissional timor oan sira ba merkadu de traballu hodi atua


ativamente ba konstrusaun país nian. Projetu ne’e lansa iha Janeiru 2001 ho
prezensa husi Presidente da República Brasil nian no inagura husi ministru
Celso Lafer iha 21 de maio.

1 Hari’i projetu pilotu alfabetizasaun solidaria ABC iha parseria ho ONG


alfabetizasaun solidaria iha Dili ho nia objetivu hanorin lian portugéz ba foin
sa’e no ema boot tarde liu habelar ba distritu hotu hotu kontempla sala de aula
121 foin sa’e no ema boot ho 3.550,utiliza programa metodolojia
alfabetizasaun solidaria husi Brasil

2 Iha parseria ho Fundasaun Roberto Marinho hahú formasaun ba mestre no


aluno sira ho rekursu edukasaun a distansia nian(Telekursu)(ABC). Iha
formasaun nia objetivu iha nivel fundamental sira no médio ba foin sa’e no
ema boot resem alfabetizadu

3 Kooperasaun entre ABC e a Diresaun Agricultura no Pesk a de Timor-Leste


(DAPTL), ho objetivo aumenta produtividade kultura cafeeira lokal;

4 Entendimentu husi projetu mantein entre ninisteriu saúde nian (MS) brasileiru
no timor oan ne’ebé resulta presenza husi médiku sira no apoiu atuasaun husi
ministeriu saúde nian.
4.2. Kooperasaun iha a área edukasaun nian

Area edukasaun ne’ebé mak lider timor oan sira preokupa liu hato’o ba
padre Filomeno Jacob nia visita iha kualidade edukasaun no kultura Xanana
Gusmão Presidente do Conselho Nacional da Resistência do Timor-Leste
(CNRT) no Bispo Dom Carlos Filipe Belo iha Março no Abril de 2000 ba
Brasil husu tulun ba brasileiru sira iha area edukasaun nian. Iha resposta
solisitasaun governu timor ba Agência Brasileira de Cooperação (ABC) dadaun
ne’e halo iha país ho haree tulun ba esforsu internasional ba reskonstrusaun país
ne’ebé mak foin liberta ho projetu pilotu sira ne’ebé maka temi iha letem

Envolvimentu husi Ministeriu Edukasaun Brasil iha tinan 2003 bainhira


liu husi sira nia assesoria internasional(AI) sira selesiona manorin brasileiru
nain neen ne’ebé mak konstitui ba missaun da uluk husi matenek nain Brasileiru
nian iha Edukasaun,MEBE ba Timor iha periodu servisu fulan neen iha ambitu
assesoria husi Ministeriu Edukasaun Juventude no Kultura sira nia knaar mak:

a. Assistênsia pormenorizasaun no hari’i Planu Desenvolvimentu


kurríkulo nian;

b. Assessoria elaborasaun futuru Lei Básica da Edukasaun Nacional nian;

c. Assistênsia formulasaun Polítika hadia no preparasaun manorin lain


Portuguesa, (Timor-Leste por trás do Palco, 238).
Iha fevereiru 2004 Ramos Horta visita ba Brasil dala ida governu Timor oan hato’o
ksolok simu kooperasaun iha area edukasaun. Husi dekretu presidensial iha
novembru 2005 autoriza manorin nain 50 tutela husi CAPES hodi apoi ba
reintrodusaun lian portugéz ba manorin sira hanorin iha nivel hotuhotu no iha
disiplina ensinu fundamental no médiu ne’ebé maka manorin sira prezisa tebez.

Desde 2006 intermediu husi CAPES sira harukan manorin timor oan nain rua
nolu-resin lima atu ba halo estudu iha Universidade Federal iha Brasil.
Kontribuisaun seluk husi kooperasaun ne’ebé mak marka momentu istóriku iha
desenvolvimentu edukasaun iha Nasaun hari’i kursu espesializasaun Pós-
Graduasaun nian iha tinan letivu 2007/2009

Iha politika edukasional detekta difikuldade asesu ba edukasaun


agravada,kualidade rede manorin hanorin iha nasaun ladun sufisiente.

Iha dominiu indonesia manorin sira husi ensinu pré-sekundariu no


sekundáriu(fundamental no médiu) iha total 90 % proveniente husi indonesia.
Nasaun iha sistuasaun eskasa iha relasaun ho rekursu humanu no edukasaun
bainhira hamrik mesak

Ho nune’e kondisaun fisika eskola ,material eskolar,didatiku no rekursu


humanu prekaria tebez,matrikula labarik besik 185.000 iha nivel primaria 1º
to’o 6º anu ho korpu docete besik 6000 manorin barak liu la iha habilitasaun
adekuada ba ezersisiu majisteriu. Realidade hirak ne’e estrema denunsia
nesesidade urjensia ba promove formasaun manorin sira ne’e.

Iha 2004 tinan rua hafoin restaurasaun indepedensia loke hikas eskola
900 ne’ebé mak 80 % pertense ba nivel ensinu primaria.

Baseia ba nesesidade no pedidu husi governante timor oan ba Republika


Federativa Brasil no ba República Democrática de Timor – Leste sira halo
akordu basiku ba kooperasaun teknika ba hari’i projetu formasaun manorin em
ezersisiu iha 20 maiu 2002 no promulga iha Janeiru 2005. Ajusta komplementa
akordu ba hari’i projetu ba segunda etapa firmadu iha 09 Janeiru 2009
(Cooperação Técnica entre Países em Desenvolvimento, 2009).

También podría gustarte