Documentos de Académico
Documentos de Profesional
Documentos de Cultura
Ola belun sira hamutuk fila fali ho pagina conhese no prevene, ohin ita se iba aprende hamutuk kona ba
cancro susun. Espera liu husi publikasaun ida nee bele halo aumenta tan ita boot sira nia conhecimento
no keta haluha atu fahe tutan mos publikasaun nee ba ita boot nia kolega seluk…..Enjoy…
• Cancro/kanker ka bele hanaran mos Neoplasia maligno/tumor ganas mak condisaun ida nebe ita nia
célula iha parte/orgaun especifico iha ita nia isin crece ka moris no multiplika descontrolada, iha neebe
célula refere bele invade no destrui fali célula, tesido ka orgaun vizinho seluk proceso nee baibain
hanaran Metastasis.
- Hanesan nia naran, cancro susun maka tipo ida husi cancro ninian neebe akontese iha susun ka
kondiasaun ida neebe célula iha susun crece no multiplika descontrolada neebe forma aan nuudar
tumor/benjolan iha susun.
- Cancro susun nian bele mosu iha qualquer estructura susun nian hanesan:
o Lobular cancer: acontece iha lóbulo ka iha estructura(glándula) neebe produz susu-been
o Angiosarcoma: acontece iha vasos sanguíneos/uat no vasos linfáticos sira iha susun nian
o Paget Disease of the breast: mosu dahuluk iha área susun matan nian.
- Too agora matenek nain sira seidauk hatene ho claro kona ba saida maka causa moras refere.
2. Saida deit mak sai hanesan factor risco atu hetan cancro susun?
o Sexu: Akontese dala barak liu iha inan-feton sira, iha porcento kiik mos akontese iha mane sira
o Tinan: maioria akontese iha idade sira husi 40-60 anos
o Obesidade ka bokur
o Historia familiar ho kankro susun hanesan iha bin, alin feto ka inan neebe antes nee hetan cancro
susun
- Alem de iha susun benjolan sira neebe bela mosu mos kalilin, no área vizinho sira hanesan
supraklavikularno infraklavikular
- Susun karuk no los nia forma no tamanho la hanesan ka asimetría, signifika sorin boot no sorin seluk
kiik
- Mosu mudansa sira hanesan: kor kulit susun nian, susun matan kuak tama, susun kuak ka mout,
sirkulasaun kolateral ka ita bele haree uat sira ho fasil, erupsaun , mosu kuak kuak kiik oan iha susun
kulit hanesn sabraka nia kulit
- Susu been neebe sai husi susun matan iha inan feton sira nian iha momento sira ka isin rua. Iha mane
mos bele akontese
- Bainhira ita kaer ita nia susun maka sente iha benjolan/kafuak ka bubu iha parte sira iha ita nia susun,
lalika paniko no hakbesik aan ba hospital atu nunee doutor sira bele halo examinasaun no kolabora ho
tan estudo complementario seluk atu nunee bele diagnosa benjolan/kafuak ka bubu refere. Estudo
neebe sei halo maka hanesan:
c. Biopsia ho aguja fina(BAAF) hodi hatene benjolan/kafuak ka nódulo neebe iha ita nia susun nee
nuudar tumor benigno/jinak ka tumor maligno/ganas/cancer
d. Raio-X, CT-SCAN ka MRI hodi evalua karik cancro susun nee afeta mos ona estructura vizinho seluk
hanesan pulmaun, aten, ruin nst.
- Bainhira Canro susun nian ita detekta sedu iha posibilidade neebe boot tebes atu tratamento neebe fo
sei sai sucesso
o Hormonoterapia
o Inmunoterapia
6. Oinsa mak ita nain rasik bele detekta sedu cancro susun?
- Ita nain rasik bele detekta sedu cancro iha susu liu husi autoexame ba susun depois de menstruasaun.
Teknika ba autoexame ba susun ami sei halo publikasaun ketak ida kona ba nia, so stay tune yeah..
Referencia :
1. https://www.cancer.org/cancer/breast-cancer/about/how-common-is-breast-cancer.html
2. https://www.nhs.uk/conditions/cancer/
3. https://www.who.int/news-room/fact-sheets/detail/breast-cancer
4. https://www.alodokter.com/kanker-payudara
5. https://www.msdmanuals.com/uk-ua/professional/gynecology-and-obstetrics/breast-disorders/
breast-cancer
6. Dr. Orlando Rigol et al, Obstetricia y Ginecología “Afecciones Mamarias, Cáncer de mama” (2004), La
Habana, Editorial Ciencia Médica(eciMED), pg 351-355.
NB: Ba kolega hirak neebe mak hakarak utiliza materia sira iha publikasaun pagina conhese no prevene,
Medicina16 nian ba fins individual ka grupal (SHARE LA IHA PROBLEMA), favor ida bele notifica hela mai
admin, tamba atu prepara publikasaun ida nee admin gasta mos nia tempo lubuk ida, hatene valoriza
mos ema seluk nia kolen. FAVOR IDA ATU LABELE COPY-PASTE DEIT PUBLIKASAUN SIRA IHA PAGINA IDA
NEE HODI HALO SAI FALI NUUDAR ITA BOOT NIAN. OBRIGADO…
Diabetes mak moras króniku por kauza husi organu ida naran pankreas la produz hormona insulina
suficiente ba ita nia isin lolon.
Insulina mak hormona ida produz husi pankreas, nia funsaun prinsipal maka manten nivel ran midar
normal iha ita nia isin.
Ema ne'ebé mak hetan moras Diabetes signifika katak ran midar iha sira nia isin aumenta(hiperglisemia).
Bainhira ran midar iha ita nia isin aumenta bele prejudica ba organo barak hanesan: Fuan, rins, kakutak,
Arteria,Matan no bele halo amputasaun ba ain bainhira ain kanek.
Diabetes tipu 1 afeta barak liu ba ema ho idade joven no antesedente husi familia ne'ebé kona ona
moras refere.
Diabetes tipu 2 afeta barak liu ba ema ne'ebé mak bokur no idade adultu.
Isin katar.(prurito).
Mii barak.(poliuria).
>Faktor resgu:
Obesidade.
Kolesterol a'as.
Hábitu fuma.
Hapara fuma.
NB: Karik ita bo'ot sira nia familia balun hetan moras Diabetes halo favor hakbesik a'an ba hospital hodi
halo tratamentu.
Obrigada😍.