Está en la página 1de 6

Cancro susun/cancer mamario/breast cancer

Ola belun sira hamutuk fila fali ho pagina conhese no prevene, ohin ita se iba aprende hamutuk kona ba
cancro susun. Espera liu husi publikasaun ida nee bele halo aumenta tan ita boot sira nia conhecimento
no keta haluha atu fahe tutan mos publikasaun nee ba ita boot nia kolega seluk…..Enjoy…

• Cancro/kanker ka bele hanaran mos Neoplasia maligno/tumor ganas mak condisaun ida nebe ita nia
célula iha parte/orgaun especifico iha ita nia isin crece ka moris no multiplika descontrolada, iha neebe
célula refere bele invade no destrui fali célula, tesido ka orgaun vizinho seluk proceso nee baibain
hanaran Metastasis.

1. Saida maka cancro susun/cancro mamario?

- Hanesan nia naran, cancro susun maka tipo ida husi cancro ninian neebe akontese iha susun ka
kondiasaun ida neebe célula iha susun crece no multiplika descontrolada neebe forma aan nuudar
tumor/benjolan iha susun.

- Cancro susun nian bele mosu iha qualquer estructura susun nian hanesan:

o Lobular cancer: acontece iha lóbulo ka iha estructura(glándula) neebe produz susu-been

o Ductal cancers: mosu iha canal ka dalan neebe susu-been liu.

o Angiosarcoma: acontece iha vasos sanguíneos/uat no vasos linfáticos sira iha susun nian

o Phyllodes Tumor: akontese iha área neebe haleu lóbulo no ducts

o Paget Disease of the breast: mosu dahuluk iha área susun matan nian.

- Too agora matenek nain sira seidauk hatene ho claro kona ba saida maka causa moras refere.

2. Saida deit mak sai hanesan factor risco atu hetan cancro susun?

o Sexu: Akontese dala barak liu iha inan-feton sira, iha porcento kiik mos akontese iha mane sira
o Tinan: maioria akontese iha idade sira husi 40-60 anos

o Inan-feton neebe la kous/isin rua(Nulíparas)

o Isin rua ka partu primeiro depois de tinan 30 anos

o Menstruasaun primeiro mai antes tinan 12 (menarquia sedu)

o Inan hirak neebe nunca fo susu oan

o Menopausia tarde (liu tinan 55)

o Obesidade ka bokur

o Historia pesoal ho kankro susun

o Historia familiar ho kankro susun hanesan iha bin, alin feto ka inan neebe antes nee hetan cancro
susun

o Seluk: medicamento ruma(pil KB), radiasaun nst

3. Sei hatudo sinal no síntoma saida?

- Iha etapa inicio nian sei la hamosu sinal no síntoma

- Mosu benjolan/kafuak ka bubu iha susun

- Alem de iha susun benjolan sira neebe bela mosu mos kalilin, no área vizinho sira hanesan
supraklavikularno infraklavikular

- Susun karuk no los nia forma no tamanho la hanesan ka asimetría, signifika sorin boot no sorin seluk
kiik

- Mosu mudansa sira hanesan: kor kulit susun nian, susun matan kuak tama, susun kuak ka mout,
sirkulasaun kolateral ka ita bele haree uat sira ho fasil, erupsaun , mosu kuak kuak kiik oan iha susun
kulit hanesn sabraka nia kulit

- Sekresaun ka raan neebe sai husi susun matan

- Susu been neebe sai husi susun matan iha inan feton sira nian iha momento sira ka isin rua. Iha mane
mos bele akontese

- Bele sente moras iha susun ou dalaruma mos la sente

- Mudansa iha susun matan hanesan kuak ka mout


4. Oinsa maka ita hatene katak ita iha cancro susun?

- Bainhira ita kaer ita nia susun maka sente iha benjolan/kafuak ka bubu iha parte sira iha ita nia susun,
lalika paniko no hakbesik aan ba hospital atu nunee doutor sira bele halo examinasaun no kolabora ho
tan estudo complementario seluk atu nunee bele diagnosa benjolan/kafuak ka bubu refere. Estudo
neebe sei halo maka hanesan:

a. USG ba susun ka leno susun

b. Mamografia( raio-X maibe espesifica ba susun)

c. Biopsia ho aguja fina(BAAF) hodi hatene benjolan/kafuak ka nódulo neebe iha ita nia susun nee
nuudar tumor benigno/jinak ka tumor maligno/ganas/cancer

d. Raio-X, CT-SCAN ka MRI hodi evalua karik cancro susun nee afeta mos ona estructura vizinho seluk
hanesan pulmaun, aten, ruin nst.

5. Oinsa ho nia tratamento?

- Bainhira Canro susun nian ita detekta sedu iha posibilidade neebe boot tebes atu tratamento neebe fo
sei sai sucesso

- Tratamento ba Cancro susun nian consiste husi:

o Liu husi operasaun(Mastectomia)

o Quimioterapia liu husi kombinasaun aimoruk

o Radioterapia katak utiliza raio sira hodi halo tratamento

o Hormonoterapia

o Inmunoterapia

6. Oinsa mak ita nain rasik bele detekta sedu cancro susun?
- Ita nain rasik bele detekta sedu cancro iha susu liu husi autoexame ba susun depois de menstruasaun.
Teknika ba autoexame ba susun ami sei halo publikasaun ketak ida kona ba nia, so stay tune yeah..

Referencia :

1. https://www.cancer.org/cancer/breast-cancer/about/how-common-is-breast-cancer.html

2. https://www.nhs.uk/conditions/cancer/

3. https://www.who.int/news-room/fact-sheets/detail/breast-cancer

4. https://www.alodokter.com/kanker-payudara

5. https://www.msdmanuals.com/uk-ua/professional/gynecology-and-obstetrics/breast-disorders/
breast-cancer

6. Dr. Orlando Rigol et al, Obstetricia y Ginecología “Afecciones Mamarias, Cáncer de mama” (2004), La
Habana, Editorial Ciencia Médica(eciMED), pg 351-355.

NB: Ba kolega hirak neebe mak hakarak utiliza materia sira iha publikasaun pagina conhese no prevene,
Medicina16 nian ba fins individual ka grupal (SHARE LA IHA PROBLEMA), favor ida bele notifica hela mai
admin, tamba atu prepara publikasaun ida nee admin gasta mos nia tempo lubuk ida, hatene valoriza
mos ema seluk nia kolen. FAVOR IDA ATU LABELE COPY-PASTE DEIT PUBLIKASAUN SIRA IHA PAGINA IDA
NEE HODI HALO SAI FALI NUUDAR ITA BOOT NIAN. OBRIGADO…

Diabetes Melitus(Ran Midar)

Diabetes mak moras króniku por kauza husi organu ida naran pankreas la produz hormona insulina
suficiente ba ita nia isin lolon.

Insulina mak hormona ida produz husi pankreas, nia funsaun prinsipal maka manten nivel ran midar
normal iha ita nia isin.
Ema ne'ebé mak hetan moras Diabetes signifika katak ran midar iha sira nia isin aumenta(hiperglisemia).
Bainhira ran midar iha ita nia isin aumenta bele prejudica ba organo barak hanesan: Fuan, rins, kakutak,
Arteria,Matan no bele halo amputasaun ba ain bainhira ain kanek.

> Diabetes fahe ba tipu rua:

Diabetes tipu 1 afeta barak liu ba ema ho idade joven no antesedente husi familia ne'ebé kona ona
moras refere.

Diabetes tipu 2 afeta barak liu ba ema ne'ebé mak bokur no idade adultu.

> Sintomas ka sinal husi Diabetes: ne maka 5p.

Hamro'ok la oras/Hemu be'e barak(polidipsia).

Hamlaha hela de'it/Han barak(polifagia).

Isin tun maske han barak.(perdida de peso).

Isin katar.(prurito).

Mii barak.(poliuria).

>Nia komplikasaun maka:

Estraga matan,rins,fuan,kakutak, halo ain kanek no ikus mak mate.

>Faktor resgu:

Obesidade.

La halo ejersisiu fisiku.

Kolesterol a'as.

Hábitu fuma.

Familia ho antesedente Diabetiku.

>Medidas atu prevene:


Habitu de vida saludavel.

Halo ejersisiu fisiku.

Hapara fuma.

Han hahan ne'ebé mak saudavel.

NB: Karik ita bo'ot sira nia familia balun hetan moras Diabetes halo favor hakbesik a'an ba hospital hodi
halo tratamentu.

Obrigada😍.

También podría gustarte