Está en la página 1de 5

TUGAS INDIVIDUAL

Naran : Maria Madalena da Costa

Departamentu : Enfermagem

Turma : A

Semestre : V

1. Esplika tok saida maka kala partus :


 kala 1
 kala 2
 kala 3
 kala 4

R : Kala 1; Servix loke iha 1c-10c karik liu husi ida nee inan hakas an makas dalaruma
mos bele fo impaktu ba inan.

kala1 nee mos sei fahe fali ba parte rua mak hanesan :

 Fase laten; Servix komesa loke hahu husi 1c-3c ho durasaun oras 8jam.
 Fase Aktif; Servix loke hahu husi 3c-10c ho durasaun horas 6jam, ida nee ba ema neebe
mak perna partus ona, karik ba ema neebe foin prieira vez partus bele too 10jam-12jam.

No mos sei fahe tan ba parte tolu mak hanesan :


 Fase Aselerasi; servix loke hahu husi 3c-4c no nia presisa durasaun horas 2jam
 Fase dilatasi maksimal; servix loke hahu husi 4c-9c ho durasaun horas 2jam
 Fase deselarisasi; servix hahu loke an husi 9c no ho durasaun horas 2jam

Kala II ; Ajuda pasiente atu dada iis no hakaas an atu nunee bebe bele moris ka lamas
inan nia kabun ka ajuda inan partus no bele mos tau infus ka fo minuman neebe mak
midar atu bele haforsa inan ho durasaun horas normal 1jam.
Kala III ; Hahoris plasenta kuandu liu husi 15 minutos mak plasenta la sai ona sona
aimoruk OXITOSIN atu nune plasenta bele sai.

Kala IV ; Bebe no plasenta sai tia ita tenke halo sinais vitais ba iha bebe nia inan ka TTV
no observa kona ba ran neebe sai husi inan nia servix no mos ita tenki halao atendimentu
neebe mak ho lalais.

2. Saida maka kaduak ou kembar :


 Monozigotik ; katak nia mai husi esperma ida ho ovulo ida, sira rua sai ida deit no
forma fali sai rua no sira rua han mos husi placenta ida deit.
 Dizigotik ; katak mai husi esperma ketak ketak no ovulu ketak ketak, no sira rua han
mos husi plasenta ketak ketak.

3. Saida maka :
 Mastitis ; katak nia halo infeksi ba iha payudara no mos halo payudara sai tos no
bubu.
 Bendungan payudara ; hanesan susuben inan nian neebe mak la sai no fo impaktu
hodi halo intupidu ba aliran vena no limfe neebe mak fo kauza ba iha payudara no
ikus mai hamosu bubu.
4. Atendimentu primeiro saida mak enfermeiro halo atendimentu ba pasiente ho moras
Gonorhea ?

R : Nudar enfermeiro wanhira ita halo atendimentu ba pasiente neebe mak ho moras
Gonorhea mak hanesan tuir mai nee :

 Wainhira halo relasaun sexual labele troka parseiru .


 wainhira halo relasaun sexual tenki uza kondom pastikan kondom nee labele nakles ka
koak, no uza kondon neebe mak foun no labele uza kondon troka malu, atu nune moras
hadaet ba ema seluk.
5. kazu
Analisa Dadus

NO DADUS ETIOLOGI PROBLEMA / MASALAH


DS : Sr . M hateten katak moras Resiku menus Resiku menus volume likidu
makas iha kabun kidun to’o volume likidu neebe
kanotak,no ran fakar barak. mak iha ligasaun ho
DO: isin lolon kamutis ibun kulit trauma
kamutis no maran
DS: komesa madrugada tuku 5.00 Moras neebe Moras
no kabun sente hanesan nakdulas ligasaun ba iha
makas kabun
DO : Tem 37 oC, pulso 60x/100 m

DS : Nia kaben hateten katak Sra. Menus konesimentu Menus konesimentu


M agora dadauk isin rua hela fulan neebe ligasaun ho
2 ran
DO :

Intervensaun

Dx.KEPERAWATA TUJUAN INTERVENSI RASIONAL


N
Moras neebe iha Depois halao atendimentu 1. koko sinais Atu hatene nia tensaun
ligasaun ho ran enfermagem durante oras vitais Atu hatene resiko ba iha
3x24 espera moras lakon 2. husu skala volume likidu
ka menus ho kriteria moras Espera laiha ran fakar
resultadu 3. fo teknik  sinais vitais
 moras relaksasi  ran fakar
 skala moras 4. cek ran  isin kamutis
 tensi normal  ran menus
 120/80 mmhg
Implementasaun

Dx.ENFERMAGEM DATA H IMPLEMENTASI EVALUASI


Menus konesimentu Data 12-12-2020 Dehan ba pasiente Halo fila fali kona ba pasiente
Senti kabun kidun atu kuidadu an no nia moras refere no hare fila
moras koko nia sinais vitais fali pasiente sente nia ran la
no hare fila fali fakar ona ka lae, oin halai ka
pasiente ran sei fakar lae, karik sei iha sintomas hare
ka lae, no oin fila fali ba iha diagnosa
kamutis ka lae keperawatan

Evaluasaun

JAM / TANGAL DIAGNOSA KEPERAWATAN EVALUASAUN KEPERAWATAN


10.00 10-10-20  Moras S : Pasiente dehan oin sente halai, ulun fatuk
5.00  ran moras no hare hanesan nakukun. no moras

 sinais vitais makas iha kabun kidun too kanotak.

 ran fakar O : Pasiente hateten katak kabun sei moras


makas hanesan nakdulas, moras too iha
 isin kamutis
kanotak.Pasiente mos dehan oin sente halai
ulun fatuk moras, oin sente nakukun.
A : Waihira iha ona atendimentu pasiente sente
diak ituan no ran la fakar ona.
P : Laiha kontinuasaun

También podría gustarte