Está en la página 1de 344

 

soxumis saxelmwifo universiteti

jemal jinjixaZe

Tanamedrove
pedagogiuri teqnologiebi

(leqciebis kursi)

gamomcemloba `universali~
Tbilisi 2012

 
uak(UDC)37.01
j-56

jemal jinjixaZe: Tanamedrove pedagogiuri teq-


nologiebi. gamomcemloba `universali~, Tbilisi, 2012.
343 gv.

winamdebare naSromi warmoadgens leqciebis kurss.


masSi ganxilulia msoflioSi gavrcelebuli Tanamed-
rove ZiriTadi zogadpedagogikuri da zogaddidaqti-
kuri teqnologiebi.
wigni gankuTvnilia ganaTlebis (pedagogiuri) spe-
cialobis studentebisaTvis. igi gamoadgeba saSualo
skolis yvela maswavlebels, ra specialobisac ar unda
iyos igi. saintereso iqneba mkiTxvelTa farTo wrisaT-
vis.

redaqtori: profesori Tamaz karanaZe

recenzentebi: profesori lia svaniZe


profesori imer basilaZe

ibeWdeba soxumis saxelmwifo universitetis akade-


miuri sabWos dadgenilebiT.

© j. jinjixaZe, 2012
gamomcemloba `universali~, 2012
Tbilisi, 0179, i. WavWavaZis gamz. 19, : 2 22 36 09, 5(99) 17 22 30
E-mail: universal@internet.ge

ISBN 978-9941-17-804-7

2
 
Sinaarsi

winaTqma.................................................................................5
leqcia pirveli: ................................................................7
¾ra aris saganmanaTleblo teqnologiebi?................7
¾teqnologiaTa klasifikaciebi....................................17
leqcia meore: .....................................................................26
¾tradiciuli avtoritaruli teqnologia................26
¾saqmianobrivi midgomis teqnologia..........................35
¾pirovnul-orientirebuli midgomis
teqnologia ..........................................................................41
leqcia mesame: .....................................................................47
¾TanamSromlobis pedagogika.........................................47
¾humanur-pirovnuli midgomis teqnologia..............49
leqcia meoTxe:....................................................................67
¾valdorfis pedagogika ..................................................67
¾Tavisufali Sromis teqnologia .................................73
¾albaTuri ganaTlebis teqnologia ............................80
¾teqnologia `pedagogiuri saxelosnoebi~ ...............86
leqcia mexuTe:....................................................................93
¾diferencirebuli da individualuri
midgomebis teqnologiebi ................................................93
leqcia meeqvse: ...................................................................111
¾saqmian TamaSobaTa teqnologia ..................................111
leqcia meSvide: ..................................................................128
¾saganmanaTleblo proeqtebis teqnologia..............128
leqcia merve:.......................................................................150
¾konkretul situaciaTa analizis teqnologia.......150
leqcia mecxre:....................................................................168
¾TviTganviTarebis teqnologia....................................168
leqcia meaTe:.......................................................................186
¾ganmaviTarebeli swavlebis pedagogika.....................186

  3 
 
 
¾ganmaviTarebeli swavlebis galperinis
teqnologia ..........................................................................196
leqcia meTerTmete: ..........................................................205
¾ganmaviTarebeli swavlebis zankovis
teqnologia ..........................................................................205
¾ganmaviTarebeli swavlebis elkonin-davidovis
teqnologia ..........................................................................214
leqcia meTormete: ............................................................226
¾programirebuli swavlebis teqnologia..................226
¾problemuri swavlebis teqnologia ..........................234
¾aqtiuri da interaqtiuri swavlebis teqnologia .242
leqcia mecamete:................................................................250
¾informaciuli teqnologiebi ......................................250
leqcia meToTxmete:..........................................................269
¾swavlebis intensifikaciis teqnologiebi ...............269
leqcia meTxuTmete:..........................................................285
¾integraluri saganmanaTleblo teqnologiebi......285
¾pedagogiuri teqnologiebis SerCevis
kriteriumebi .......................................................................303
saxelTa cnobar-saZiebeli ............................................306
wignSi gamoyenebul terminTa mcire leqsikoni ....315
literatura ........................................................................340

4   
 
winaTqma

sanam uSualod pedagogiuri teqnologiebis Ses-


wavlas SevudgebodeT, urigo ar iqneba, gavceT pasuxi
kiTxvas: ram gamoiwvia pedagogiuri teqnologiebi ganaT-
lebaSi? ram ganapiroba maTi aRmoceneba? _ vfiqrobT, es
dagvexmareba, ukeT gavigoT axali pedagogiuri teqnolo-
giebis arsi da roli swavlebis praqtikaSi, rac, uwinare-
sad, unda ganvixiloT rogorc moswavleTa inteleqtua-
luri, SemoqmedebiTi da zneobrivi ganviTarebis aucile-
beli piroba. karga xania, ganviTareba yalibdeba rogorc
swavlebis arsebiTi da siRrmiseuli cneba.
cnobili amerikeli pedagogi gudledi Tanamedrove
postindustrialur sazogadoebaSi skolis rolis Sesaxeb
laparakobs: `skola da mxolod skola iqmneba imisaTvis,
rom uzrunvelyofil iqnas sistematuri, mudmivad dacu-
li saganmanaTleblo procesi, romlis arsi mdgomareobs
codnis, unarebis, mimarTebebis, faseulobebis, grZnobe-
bis gadacemaSi~1.
Tavis wignSi `XXI saukunis skola. ganaTlebis refor-
mirebis prioritetebi~ amerikeli pedagogi filip Slex-
ti, saskolo funqcionerebis, samuSaos mimcemi biznesme-
nebis gamokiTxvebze dayrdnobiT, werda: `kiTxvaze: `ra
gindaT skolisagan?~ vRebulob erTsa da imave pasuxs:
`Cven gvinda adamianebi, romelTac SeuZlia damoukideb-
lad swavla~. es gasagebicaa, _ ambobs avtori, _ Tu mos-
wavlem icis, rogor iswavlos, SeuZlia miaRwios mizans,
roca icis wignze muSaoba, miiRos codna maswavleblisa-
gan, eZebos da moipovos informacia, rom amoxsnas esa Tu
is problema, am problemis amoxsnisaTvis gamoiyenos in-
formaciis sruliad sxvadasxva wyaro, maSin mas gauad-

1 Goodlad I. What Schools Are For? _ Bloomington, 1994, P. 33.


5
vildeba, aimaRlos Tavisi profesionaluri done, Seicva-
los kvalifikacia, SeiZinos nebismieri damatebiTi codna;
_ cxovrebaSic xom esaa saWiro. ra Tqma unda, amisi miRweva
gacilebiT ufro Znelia, vidre aswavlo moswavleebs we-
ra, kiTxva, Tvla-angariSi da sxvadasxva saganSi sxvadasxva
codnis SeTviseba. Tu skola Zalian kargad miaRwevs kidec
aseTi amocanis gadawyvetas, informaciuli sazogadoebi-
saTvis, rogoric xdaba aSS da Tanamedrove msoflios mra-
vali sxva qveyana, es _ aSkarad arasakmarisia2.
aq sainteresoa msoflios erT-erTi wamyvani ekono-
mistis lester turous azri: `codna xdeba xangrZlivad
mdgradi konkurentuli upiratesobis erT-erTi wyaro,
ramdenadac danarCeni yvelaferi vardeba konkurenciis
gantolebidan, magram codna SeiZleba gamoyenebul iqnas
individebis kvalifikaciis meSveobiT~3.
nebismieri, Tanamedrove Tu momavali, samuSaos mimce-
mi dainteresebulia iseT muSakSi:
y romelsac SeuZlia damoukideblad fiqri da sxva-
dasxvagvari problemis amoxsna (e.i. maTi amoxsnisaTvis Se-
uZlia adre SeZenili codnis gamoyeneba);
y romelic xasiaTdeba kritikuli da SemoqmedebiTi
azrovnebis unariT;
y romelic flobs humanitaruli codnis Rrma gage-
baze damyarebul leqsikur marags.
skolis aseTi mimarTulebiT ganviTarebaze didi xania
zrunavs pedagogikur-fsiqologiuri mecnierebebi da am
Ziebis gzaze sxvadasxva dros, sxvadasxva qveyanaSi, sxva-
dasxva pirobebSi aRmocenda Tanamedrove pedagogiuri
teqnologiebi. Tanamedroves veZaxiT, Tumca, zogierTi
maTgani sakmaod Zvelia, magram marad axalgazrda da gau-
xunari.

2 Philip C. Schlchty. Schools for the 21-st Century leadership Imperatives for
Educationai Reform. San Francisco, 1990.
3 Лестер Туроу. Будущее капитализма. Новосибирск, 1999, с. 92.

6
leqcia pirveli

⇒ ra aris Tanamedrove saganmanaTleblo teqno-


logiebi?
mravali saukunis win, pedagogikis Casaxvisas, imTa-
viTve, daibada azri, rom aucilebelia, moinaxos rome-
liRac xerxi, an xerxebis krebuli, romelTa daxmarebi-
Tac SeiZleba miRweul iqnas sasurveli miznebi. peda-
gogika mas Semdeg eZebs, Tu absoluturis ara, Tundac
maRali Sedegis miRwevis gzebs jgufTan, an klasTan mu-
SaobaSi da amisaTvis ganuwyvetliv cdilobs, srulyos
Tavisi saSualebebi, meTodebi da formebi. ase aRmocen-
da swavlebis sxvadasxva meTodika. dro gadioda. ro-
gorc praqtikos-maswavlebelTa, ise Teoretikos-peda-
gogTa ZalisxmeviT meTodika ganviTarda da mis wiaRSi
Caisaxa kerZodidaqtikuri teqnologiis cneba. amav-
droulad, odnavi winswrebiT, humanuri pedagogiuri
sistemebis Ziebis procesSi Seiqmna zogadpedagogiuri
teqnologiebi. orive saxis teqnologia saganmanaT-
leblo sistemebis ganviTarebis erTian procsSi Seiq-
mna.
teqnologiis safuZvelia saboloo miznis mkafio
gansazRvra. tradiciul pedagogikaSi miznis problema
ar aris wamyvani, misi miRwevis xarisxi arazustad gani-
sazRvreba. teqnologiaSi mizani ganixileba rogorc
centraluri komponenti.
didi xania, rac TandaTanabiT grovdeba pedago-
giuri inovaciebis umdidresi gamocdileba, misi
srulyofa da sistematizacia am gamocdilebis gan-
viTarebis kanonzomierebiTaa gamowveuli da ase iq-
mneboda da dResec iqmneba mTeli rigi pedagogiuri
sistemebi msoflio arenaze. nebismieri pedagogiu-
7
ri sistema erTiani mTliani movlenaa da garkveuli
arsebiTi niSnebiT xasiaTdeba:
• gaaCnia integraciuli Tvisebebi, romlebi-
Tac ar xasiaTdeba misi arc erTi nawili.
• gaaCnia sakuTari srulyofili struqtura,
mis elementebs Soris arsebobs kavSirebisa da mi-
marTebebis myari kanonzomierebebi.
• gaaCnia funqcionaluri maxasiaTeblebi.
• gaaCnia komunikaciuri Tisebebi, rac gamoixa-
teba garesamyarosTan kavSirebSi, funqcionalur
mimarTebebSi.
• drosa da sivrceSi gaaCnia istoriulobisa da
memkvidreobiTobis Tviseba.
pedagogiuri sistema viTardeba da igi am ganvi-
Tarebis procesSi swavlebis formebs, meTodebs,
principebs da sxv. aniWebs Tavis sakuTriv gansakuT-
rebul Sinaarss. am sistemaSi pedagogikuri cnebebi
iZens swored am sistemisaTvis maxasiaTebel gansa-
kuTrebul Taviseburebebs, sxva sistemaTa cnebebi-
sagan gansxvavebiT.
pedagogiur cnebaTa am srul ierarqiaSi yalib-
deba pedagogiuri teqnologiebi.
termini `pedagogiuri teqnologia~ saz-
RvargareTul saswavlo praqtikaSi aqtiurad gamoi-
yeneba meoce saukunis 50-iani wlebidan. pedagogiu-
ri teqnologia sazRvargareTul pedagogikaSi im-
TaviTve warmoadgenda im mimarTulebas, romelic
miznad isaxavda saswavlo procesis efeqturobis
amaRlebas da winaswar dagegmili Sedegebis miRwevis
garantias.
amasTan, imave droidan iwyebs ganviTarebas swav-
lebis procesis agebisadmi teqnologiuri midgo-
8
ma. Cndeba e.w. pedagogiuri meTodebis teqnolo-
gia, e.i. swavlebis procesis agebis teqnologia,
anu swavlebis teqnologia.
pedagogikasa da meTodikaSi `teqnologiis~ mos-
vla, upirvelesad, dakavSirebuli iyo pedagogebis
survilTan, _ moswavleTa mier codnis SeTvisebis
procesi gaexadaT marTvadi. am miznis miRwevis pir-
veli cda is iyo, rom gasuli saukunis 70-ian wlebSi
jer amerikaSi, Semdeg dasavleT evropaSi gaCnda
programirebuli swavleba.
ukanasknel xanebSi meTodikur da pedagogikur
literaturaSi xSirad gvxvdeba terminebi: `pedago-
giuri teqnologia~, `saganmanaTleblo teqnolo-
gia~ da `swavlebis teqnologia~. xSirad am termi-
nebis mniSvnelobebs aigiveben, rac arasworia.
sadReisod termini teqnologia mravalmniSvne-
lovania, jer kidev ar arsebobs erTiani midgoma
misdami. sanimuSod moviyvanoT am cnebis ramdenime
sxvadasxva gansazRvra, maTi avtorebis dasaxele-
biT.
• teqnologia – mecniereba, romelic Seis-
wavlis nedli masalis mza nawarmad gadamuSavebis
meTodebsa da saSualebebs (qarTuli enis ganmarte-
biTi leqsikoni).
• teqnologia – erToblioba im xerxebisa, rom-
lebic gamoiyeneba ama Tu im saqmeSi, xelosnobaSi,
xelovnebaSi (rusuli enis ganmartebiTi leqsikoni).
• teqnologia – xelovneba, ostatoba, unari,
damuSavebis, mdgomareobis Secvlis meTodebis er-
Toblioba (Sepeli).
• swavlebis teqnologia – didaqtikuri siste-
mis Semadgeneli procesualuri nawili (CoSanovi).
9
• pedagogiuri teqnologia – pedagogiur-
fsiqologiur ganwyobaTa, mizandasaxulobaTa er-
Toblioba, romelic gansazRvravs swavlebis xerxe-
bis, formebis, meTodebis, aRzrdis saSualebebis
nakrebsa da maT gamTlianebas; isini pedagogiuri
procesis, organizaciul-meTodikuri instrumen-
tebia (lixaCovi).
• pedagogiuri teqnologia – saswavlo proce-
sis realizaciis Sinaarsobrivi teqnika (bespalko).
• pedagogiuri teqnologia – swavlebis winas-
war dagegmili Sedegebis miRwevis procesis aRwera
(volkovi).
• pedagogiuri teqnologia – saswavlo proce-
sis proeqtirebaSi, organizebasa da CatarebaSi er-
Toblivi pedagogiuri saqmianobis modeli, rome-
lic gaazrebulia yvela mis detalSi da moswavlee-
bisa da maswavleblisaTvis qmnis upirobo kom-
fortul pirobebs (monaxovi).
• pedagogiuri teqnologia – pedagogiuri
miznebisaTvis gamoyenebuli yvela pirovnuli, in-
strumentaluri da meTodologiuri saSualebis er-
Toblioba da funqcionirebis wesi (klarini).
• pedagogiuri teqnologia – codnis sfero,
romelic dakavSirebulia swavlebis optimizaciis
uzrunvelmyofel danawesTa sistemis gansazRvras-
Tan (bruneri).
• pedagogiuri teqnologia – swavlebisa da
codnis aTvisebis mTeli procesis Seqmnis, gamoyene-
bisa da gansazRvris sistemuri meTodi, teqnikuri
da adamianuri resursebisa da maTi urTierTqmede-
bis gaTvaliswinebiT, rac Tavis amocanad isaxavs
ganaTlebis formebis optimizacias (iunesko).
10
rogorc Cans, es gansazRvrebi sruliad sxvadas-
xvanairia, swored amitom, Tu Cven maT gansazRvre-
bad miviRebT, maSin Znelia, warmovidginoT ra aris
pedagogiuri teqnologia. magram saqme srulebiT
araa ise, rogorc pirveli SexedviT Cans. arsebiTi
isaa, rom zemoT mocemuli gansazRvrebidan gan-
sazRvra arc erTi ar aris. TiToeuli maTgani aRwe-
ras warmoadgens da amiT yoveli maTgani uZvirfase-
sia. isini cal-calke sxvadasxva mxidan gvaaxloebs
cnebis arsTan da yvela erTad gvaZlevs unikalurad
mniSvnelovan codnas masze.
Tu gavaanalizebT zemoT mocemul aRwerebs, ad-
vilad gamovitanT daskvnas, rom pedagogiuri teq-
nologia funqcionirebs:
¾ rogorc mecniereba, romelic ikvlevs swav-
lebis racionalur gzebs;
¾ rogorc xerxebi, principebi da regulative-
bi, romlebic gamoiyeneba swavlebaSi;
¾ rogorc swavlebis realuri procesi.
maSasadame, pedagogiuri teqnologia war-
mogvidgeba sami aspeqtiT:
• mecnieruli: pedagogiuri teqnologia aris
pedagogikuri mecniereba, romelic ikvlevs da amu-
Savebs swavlebis miznebs, Sinaarssa da meTodebs, ap-
roeqtebs pedagogiur procesebs.
• procesualur-aRweriTi: pedagogiuri teq-
nologia aris swavlebis winaswar dagegmili Sedege-
bis misaRwevad miznebis, Sinaarsis, meTodebis, saSu-
alebebis, organizaciis (procesis) aRwera.
• procesualur-qmediTi: pedagogiuri teqno-
logia aris teqnologiuri (pedagogiuri) procesis
ganxorcieleba. pedagogiuri (pirovnuli, instru-

11
mentuli da meTodologiuri) saSualebebis funqci-
onireba.
saganmanaTleblo praqtikaSi pedagogiuri teq-
nologiebi gamoiyeneba ierarqiulad daqvemdebare-
bul sam doneze:
1. zogadpedagogikuri (zogaddidaqtikuri) done:
zogadpedagogiuri (zogaddidaqtikuri, zogadaR-
mzrdelobiTi) teqnologia axasiaTebs erTian saganma-
naTleblo process mocemul regionSi, mocemul sas-
wavlo dawesebulebaSi, swavlebis gansazRvrul safe-
xurze. am SemTxvevaSi pedagogiuri teqnologia peda-
gogiuri sistemis sinonimuria, Tumca, misi identuri
ar aris: masSi CarTulia swavlebis miznebis, Sinaarsis,
saSualebaTa da meTodebis erToblioba, procesis su-
bieqtebisa da obieqtebis saqmianobis algoriTmi.
2. kerZomeTodikuri (sagnobrivi) done: kerZosag-
nobrivi pedagogiuri teqnologia Zalian uaxlovdeba
cnebas `kerZo meTodika~. igi moicavs erTi sagnis saz-
RvrebSi meTodebisa da saSualebaTa eTobliobas swav-
lebisa da aRzrdis gansazRvruli Sinaarsis realiza-
ciisaTvis da sxv.
3. lokaluri (moduluri) done: lokaluri teqno-
logia aris saswavlo-aRmzrdelobiTi procesis calke-
uli nawilis teqnologia, emsaxureba calkeuli didaq-
tikuri da aRmzrdelobiTi amocanebis amoxsnas. aseTe-
bia, magaliTad: saqmianobis calkeuli saxeebis teqno-
logia, cnebis formirebis teqnologia, gakveTilis
teqnologia, axali masalis aTvisebis teqnologia, ga-
meorebis teqnologia, damoukidebeli muSaobis teqno-
logia da sxv.
amgvarad, teqnologiuri midgoma optimaluri pe-
dagogiuri saqmianobis agebasa da ganxorcielebaSi

12
 
mdgomareobs, ris Sedegic maqsimalurad unda Seesaba-
mebodes dasaxul miznebs.
cnebebs: `pedagogiuri teqnologia~, `saganmanaT-
leblo teqnologia~ da `swavlebis teqnologia~ So-
ris gansxvaveba ganisazRvreba gansaxorcielebeli miz-
nebis zogadobis doniT.
pedagogiuri teqnologia aris romelime pedagogi-
uri sistemis realizaciis procesi, sadac sistemaSi or-
ganul nawiladaa CarTuli saganmanaTleblo programe-
bi. saganmanaTleblo teqnologia aris romelime sagan-
manaTleblo programis realizaciis procesi. es proce-
si gulisxmobs masSi konkretuli sagnebis swavlebis me-
Todikebisa da teqnologiebis arsebobas. meTodika da
teqnologia ki, Tavis mxriv, moicaven calkeuli Temebis
swavlebis ufro viwro teqnologiebs. 
aqve SevecadoT, SevitanoT mkafiooba zogierTi
sxva terminis mniSvnelobaSi:
• teqnologiuri procesi. arCeven teqnologiur
mikrostruqturebs: xerxebi, rgolebi, elementebi da
sxv. isini TavianT TanmimdevrobaSi Rebuloben logi-
kuri jaWvis saxes da qmnian erTian pedagogiur teqno-
logias, teqnologiur process.
• teqnologiuri sqema – teqnologiuri procesis
pirobiTi gamosaxva, misi dayofa calkeul funqciona-
lur elementebad, maT Soris logikuri kavSirebis aR-
niSvniT.
• teqnologiuri ruka – moqmedebis nabj-nabiji,
etapobrivi Tanamimdebrobis aRwera (xSirad grafiku-
li formiT) gamosayenebeli saSualebebis CvenebiT.
rogorc zemoT iTqva, pedagogiuri teqnologia
xSirad pedagogiuri sistemis sinonimad miiReba. mag-
ram unda aRiniSnos, rom sistemis cneba ufro farTea,

  13 
 
 
vidre teqnologiisa da am ukanasnelisagan gansxvave-
biT moicavs saqmianobis subieqtebsa da obieqtebsac.
kerZosagnobrivi da lokaluri doneebis pedago-
giuri teqnologia Zalze uaxlovdeba swavlebis meTo-
dikas. magram es ori cneba identuri arasodes ar aris.
teqnologiebSi ufro warmodgenilia procesualuri,
raodenobrivi da saangariSsworebo komponentebi, me-
TodikebSi – miznobrivi, Sinaarsobrivi, xarisxobrivi
da variaciul-saorientacio mxareebi. teqnologia me-
Todikisagan gansxvavdeba Tavisi Sedegebis simtkiciT,
mas arasodes ar axlavs `Tu~ (Tu maswavlebeli mowo-
debis simaRlezea, Tu mosavleebi niWierebia da sxv.).
unda aRiniSnos isic, rom aris SemTxvevebi, roca me-
Todika Sedis teqnologiis SemadgenlobaSi, zogjer
ki piriqiT, – teqnologia Sedis meTodikis Semad-
genlobaSi.

saganmanaTleblo teqnologia vuwodoT kom-


pleqss, romlis SemadgenlobaSia:
¾swavlebis winaswar dagegmili Sedegebis romeli-
Rac warmodgena,
¾moswavleTa mimdinare mdgomareobis diagnostikis
saSualebebi,
¾swavlebis modelebis nakrebi,
¾mocemuli konkretuli pirobisaTvis optimaluri
modelis SerCevis kriteriumebi.
saganmanaTleblo teqnologiis ganxilvas viwyebT
swavlebis modeliT. masSi SeiZleba gamovyoT ori iaru-
si. zeda iaruss Seadgens meTodebi da formebi, romle-
bic ganekuTvneba didaqtikas, xolo qveda iarusia peda-
gogiuri teqnika (saSualebebi da xerxebi). igi ivseba
maswavleblis pirovnuli TaviseburebebiT: intuicia,

14   
 
 
qcevis manera, mimika, Jestebi, mimarTebebi da mravali
sxva.
qveda iarusi maswavleblis xelovnebaa.
ufro detalurad SevCerdeT meTodikisa da teq-
nologiis urTierTmimarTebaze.
Tu cneba meTodikis qveS vigulisxmebT meTodikis
im Sinaarss, romelic Tavisi anomaliuri midgomiT Ca-
moayaliba tradiciulma avtoritarulma pedagogikam
am bolo dros, maSin unda aRvniSnoT, rom aseTi meTo-
dika saerTod ar aris saWiro, is aravis ara sWirdeba,
radganac saswavlo procesisaTvis zianis mets vera-
fers moitans.
saqme SemdegSi gaxlavT:
Tavis droze meTodika Seiqmna pedagogikis wiaRSi
da WeSmaritad swori mimarTuleba hqonda aRebuli. ma-
Sin meTodikaSi pedagogebi muSaobdnen. magram, Semdeg,
TandaTanobiT, meTodikur muSaobaSi CaerTnen im sag-
nis specialistebi, romeli sagnis swavlebasac emsaxu-
reboda meTodika. es TavisTavad kargi da misasalmebe-
li movlena iyo, radgan specialistebs mecnierul-me-
Todikur kvlevebSi mravali sikeTis Setana SeeZloT.
magram meTodikis Semdgomi ganviTareba warimarTa
arasworad: meTodikur muSaobas TandaTanobiT moak-
ldnen pedagogebi da bolos meTodika mTlianad gada-
vida saswavlo-sagnobriv specialistTa xelSi. aman is
gamoiwvia, rom meTodika TandaTanobiT daSorda peda-
gogikas, man xelSi Caigdo saswavlo procesi da, amis Se-
degad, mTeli saganmanaTleblo procesis xerxemali,
rogorc Salva amonaSvili uwodebs, swavleba gaxda. aq
swavlebaSi igulisxmeba codnis gadacema pirdapiri ga-
gebiT, uxeSad rom vTqvaT, _ bavSvis cnobierebaSi cod-
nis `Catenva~. am bolo wlebSi swavlebis meTodikaSi da-
iwera uamravi Sroma, romelsac kavSiri arc pedagogi-
  15 
 
 
kasTan hqonda da arc fsiqologiasTan. aseTi meTodika,
ra Tqma unda, pedagogiur teqnologiasTan Tavsebadi
ar aris.
Cven saubari gvaqvs WeSmarit meTodikaze, romelic
pedagogikisa da fsiqologiis wiaRSi iqmneba da maT em-
yareba, maTi ideebiT ikvebeba. saWiroa is meTodika, ro-
melic swavlebas aiyvans humanizmis maRal idealebamde
da ara is, romelic swavlebas daiyvans avtoritarul-
imperatiuli pedagogikis principebamde. meTodika yo-
velTvis ufro zogadia, vidre kerZodidaqtikuri teq-
nologia. kargi meTodikis bazaze Seqmnili teqnologi-
ebi udavod warmatebis momtania. rac Seexeba lokalur
meTodikebs, rogoricaa, magaliTad, nairgvari meTodi-
kuri damuSavebebi (gakveTilebis scenarebi da sxv.),
isini mTlianad unda daemTxves teqnologiebs. am Sem-
TxvevaSi sityvebi `meTodika~ da `teqnologia~ absolu-
turi sinonimebi iqneba. gamodis, rom lokaluri teqno-
logia meTodikis minizRvruli mdgomareobaa. cxadia,
meTodikis maqsizRvruli mdgomareoba pedagogikis me-
Todologiuri sakiTxebis mecnierul-meTodiur damu-
Savebas emsaxureba.
aseT pirobebSi teqnologiebi did rols iTamaSebs
meTodikuri azrovnebis praqtikul ganviTarebaSi.
Cvenis azriT, samarTliania formula:

მეTოdოლოgია მეTოdიkა tეqnოლოgია.

Tu metaforulad vityviT, es formula SegviZlia


warmovidginoT maTematikuradac: a ≤ b ≤ c , sadac a
aris meTodologia, b aris meTodika da c aris teqno-
logia (konkretuldidaqtikuri).

16   
 
Tu ufro farTo masStabiT ganvixilavT, maSin gveq-
neba formula:

pedagogiuri sistema < pedagogiuri teqnologia


< meTodika < meTodikuri teqnologia.

⇒ pedagogiuri teqnologiebis klasifikacia.


pedagogikur literaturaSi pedagogiuri teqno-
logiebis mravali klasifikaciaa warmodgenili. Cvenis
azriT, yvelaze srulyofili klasifikaciuri sistema
Seqmna g. k. selevkom. mokled aRvweroT am sistemaSi ga-
nawilebuli saklasifikacio jgufebi.
• gamoyenebis donis mixedviT gamoyofilia zo-
gadpedagogikuri, kerZomeTodikuri (sagnobrivi) da
lokaluri (moduluri) teqnologiebi.
• filosofiuri safuZvlebis mixedviT: materia-
listuri da idealisturi, dialeqtikuri da metafizi-
kuri, mecnieruli (scientisturi) da religiuri, huma-
nisturi da antihumanuri, anTroposofiuri da Teoso-
fiuri, pragmatuli da egzistencialisturi, Tavisufa-
li aRzrdisa da iZulebiTis da sxv.
• fsiqikuri ganviTarebis wamyvani faqtoris mi-
xedviT: biogenuri, sociogenuri, fsiqogenuri idea-
listuri teqnologiebi. sadReisod miRebulia azri
imis Sesaxeb, rom pirovneba aris biogenuri, sociogenu-
ri da fsiqogenuri faqtorebis erToblivi zemoqmede-
bis Sedegi, magram konkretul teqnologiaSi SeiZleba
nebismieri maTgani iyos wamoweuli wina planze da, am-
denad, warmoadgendes ZiriTads. Tavisi arsiT ar arse-
bobs iseTi monoteqnologiebi, romlebic iyeneben erT
romelime faqtors, meTods, princips. pedagogiuri
teqnologia yovelTvis kompleqsuria, Tumca, misi ar-

17
sebiTi maxasiaTebeli romelime erTi faqtoria, ris ga-
moc saxelsac misas Rebulobs.
• gamocdilebis SeTvisebis mecnieruli kon-
cefciis mixedviT: asociaciur-refleqtoruli, bihevi-
oristuli, geStaltteqnologiebi, interiorizatoru-
li (cnobierebismeSveobiTi), da ganmaviTarebeli. SeiZ-
leba aqve vaxsenoT naklebad gavrcelebuli teqnologi-
ebic _ neirolingvistikuri (dakavSirebuli gamoT-
qmasTan) programirebisa da sugestiuri (CagonebiTi).
• pirovnul struqturebze orientirebis mixed-
viT: informaciuli (saskolo-sagnobrivi codnisa da
unar-Cvevebis formireba); operaciuli (gonebriv moq-
medebaTa xerxebis formireba); emocionalur-mxatvru-
li da emocionalur-zneobrivi (esTetikur da zneob-
riv mimarTebaTa formireba); TviTganviTarebis teqno-
logiebi (pirovnebis TviTmarTvis meqanizmebis formi-
reba); evristikuli (SemoqmedebiT unarTa ganviTareba);
• Tavisi Sinaarsisa da struqturis mixedviT:
swavlebiTi da aRmzrdelobiTi, saero da religiuri,
zogadsaganmanaTleblo da profesiul-orientirebu-
li, humanitaruli da teqnokratiuli, nairdargobrivi,
kerZosagnobrivi, agreTve, monoteqnologiebi, poli-
teqnologiebi, SemRwevi teqnologiebi.
monoteqnologiebSi mTeli saswavlo-aRmzrdelo-
biTi procesi igeba erT romelime prioritetul idea-
ze, koncefciaze romelic dominirebs teqnologiaSi,
kompleqsurSi _ kombinirdeba sxvadasxva monoteqno-
logiis elementebi. im teqnologiebs, romelTa elemen-
tebi xSirad erTveba sxva teqnologiebSi da maTTvis ka-
talizatorebisa da aqtivizatorebis rols TamaSoben,
uwodeben SemRwev teqnologiebs.

18
 
• SemecnebiTi saqmianobis organizaciisa da
marTvis tipis mixedviT bespalkom SemoiRo pedagogi-
uri teqnologiebis aseTi klasifikacia:
maswavleblisa da moswavlis urTierTqmedeba SeiZ-
leba iyos:
9 gaTiSuli (moswavlis saqmianoba arakontroli-
rebadi da arakoreqtirebadia);
9 cikluri (adgili aqvs kontrols, TviT-
kontrols, urTierTkontrols);
9 gafantuli (frontaluri);
9 mimarTuli (individualuri);
9 verbaluri (sityvieri);
9 avtomatizirebuli (gamoyenebulia swavlebis
saSualebebi).
am niSnebis Sexameba gansazRvravs teqnologiis Sem-
deg saxeebs:
• klasikuri leqciuri swavleba (marTva _ gaTiSu-
li, gafantuli, verbaluri);
• swavleba audiovizualur teqnikur saSualebaTa
gamoyenebiT (gaTiSuli, gafantuli, avtomatizirebu-
li);
• sistema `konsultanti~ (gaTiSuli, mimarTuli,
verbaluri);
• swavleba saxelmZRvanelos gamoyenebiT (gaTiSu-
li, mimarTuli, avtomatizirebuli) ~  damoukidebeli
muSaoba;
• sistema `mcire jgufebi~ (cikluri, gafantuli,
verbaluri) ~  swavlebis jgufuri diferncirebuli
xerxebi;
• kompiuteruli swavleba (cikluri, gafantuli, av-
tomatizirebuli);
  19 
 
• sistema `repetitori~ (cikluri, mimarTuli,
verbaluri) individualuri swavleba;
• `programuli swavleba~ (cikluri, mimarTuli,
avtomatizirebuli), romlisTvisac arsebobs winaswar
Sedgenili programa.
praqtikaSi, Cveulebriv, gvxvdeba am `monodidaqti-
kuri~ sistemebis sxvadasxva kombinacia. maT Soris gav-
rcelebulia:
• komenskis tradiciuli klasikuri saklaso-sa-
gakveTilo sistema, romelic warmoadgens Txrobis
leqciuri xerxisa da wignebze damoukidebeli muSaobis
kombinacias (didaqografia).
• Tanamedrove tradiciuli swavleba, romelic
iyenebs didaqografias, teqnikur saSualebebTan Sexa-
mebiT.
• swavlebis jgufuri da diferncirebuli xerxebi,
roca maswavlebels aqvs mTel jgufTan informaciis
gacvlis saSualeba, agreTve, _ aqvs saSualeba, yuradRe-
ba miaqcios calkeul moswavles repetitoris rolSi.
• programirebuli swavleba, romelic damyarebu-
lia adaptirebul programul marTvaze, yvela danarCe-
ni saxis nawilobrivi gamoyenebiT.
pedagogiur teqnologiaSi principuli mniSvnelo-
ba aqvs saganmanaTleblo procesSi bavSvis pozicias,
bavSvisadmi maswavleblis mimarTebas. am TvalsazrisiT
SeiZleba gamovyoT teqnologiis ramdenime tipi:
• avtoritaruli teqnologiebi, romlebSic mas-
wavlebeli aris saswavlo-aRmzrdelobiTi procesis
erTpirovnuli subieqti, xolo moswavle _ mxolod
obieqtia. es teqnologiebi gamoirCeva saskolo cxov-
rebis mkacri organizaciiT, moswavleTa iniciativisa

20
da damoukideblobis CaxSobiT, moTxovnisa da Zalda-
tanebis gamoyenebiT.
• didaqtocentruli teqnologiebi, romlebSic
aseve dominirebs maswavleblisa da moswavlis subieqt-
obieqturi mimarTebebi. igi gamoirCeva moswavlis pi-
rovnebisadmi uyuradRebobiT da aRzrdasTan Sedare-
biT prioriteti swavlebas eniWeba, pirovnebis formi-
rebis mTavari faqtorebia didaqtikuri saSualebebi.
didaqtocentrul teqnologiebs zogjer teqnokrati-
uls uwodeben, magram es termini, pirvelisagan gansxva-
vebiT, ufro Sinaarsis xasiaTs miekuTvneba, vidre peda-
gogiur mimarTebaTa stils.
• pirovnul-orientirebuli teqnologiebi, rom-
lebSic moswavlis pirovneba araTu subieqtia, aramed
prioritetuli subieqtia. moswavlis pirovneba saganma-
naTleblo sistemis mizania da ara ama Tu im ganyenebuli
miznis misaRwevi saSualeba, rasac adgili aqvs avtori-
tarul da didaqtocentrul teqnologiebSi. pirovnul-
orientirebuli teqnologia moswavlis pirovnebas aye-
nebs mTeli saskolo saganmanaTleblo sistemis cen-
trSi, misi ganviTarebisaTvis qmnis komfortul, ukon-
fliqto da usafrTxo pirobebs. aseT teqnologiebs an-
Tropocentrulsac uwodeben.
amgvarad, pirovnul-orientirebuli teqnologiebi
xasiaTdeba anTropocentrulobiT, humanisturi da
fsiqoTerapevtuli mimarTulebiT da miznad isaxavs
bavSvis mravalmxriv, Tavisufal da SemoqmedebiT gan-
viTarebas.
pirovnul-orientirebuli midgomis damoukidebeli
mimarTulebebia: humanur-pirovnuli, TanamSromlobis
da Tavisufali aRzrdis teqnologiebi.

21
• humanur-pirovnuli teqnologiebi sxva teqno-
logiebisagan gamoirCeva Tavisi humanisturi arsiT,
fsiqoTerapiuli mimarTulebiT, bavSvis mxarSi amod-
gomiT, misTvis daxmarebis gawevis dauokebeli survi-
liT. es teqnologiebi uaryofen Zaldatanebas, aRiare-
ben bavSvisadmi yovelmxriv pativiscemasa da siyva-
ruls, optimisturad sjeraT bavSvis SemoqmedebiTi Za-
lebis.
• TanamSromlobis teqnologiebisaTvis damaxa-
siaTebelia, maswavleblisa da bavSvis subieqtur mimar-
TebebSi ganaxorcielos demokratizmi, Tanasworoba,
partnioroba. maswavlebeli da moswavleebi imyofebian
TanamSromlobisa da TanaSemoqmedebiTobis mdgomare-
obaSi, erTad imuSaveben miznebs, adgenen mecadineobis
Sinaarss, yovel moqmedebas aZleven Sefasebas.
• Tavisufali aRzrdis teqnologia moswavles
aZlevs Tavisufali arCevanisa da damoukideblobis
uflebas; araTu aZlevs, aramed umuSavebs aseTi arCeva-
nis gakeTebis unars. Tavisufali arCevanis ganxorcie-
lebiT moswavle imtkicebs subieqtis pozicias, Sedegi-
saken midis gulis wadilidan gamomdinare da ara gare-
gani zemoqmedebis Sedegad.
• ezoTeruli teqnologiebi ezoTerul (aragac-
nobierebul, qvecnobier) codna-WeSmaritebas emyareba.
pedagogiuri procesi WeSmaritebasTan ziarebaa. ezo-
Terul paradigmaSi moswavle TviTon xdeba samyaros-
Tan informaciuli urTierTqmedebis centri.
aRsaniSnavia, rom monodidaqtikuri teqnologiebi
Zalian iSviaTad gamoiyeneba. Cveulebriv, saswavlo
procesi igeba ise, rom konstruirdeba romeliRac po-
lididaqtikuri teqnologia, romelic romelime prio-
ritetuli originaluri saavtoro ideis safuZvelze

22
aerTianebs sxvadasxva monodidaqtikuri teqnologie-
bis elementebs. arsebiTi isaa, rom kombinirebuli di-
daqtikuri teqnologia SeiZleba xasiaTdebodes iseTi
TvisebebiT, romlebic ar gaaCnia arc erT mis mdgenel
teqnologias. am Tvisebebs warmoSobs mdgenel teqno-
logiaTa urTierTSexameba. e. i. konstruirebuli teq-
nologia axal xarisxSia aRzevebuli.
tradiciuli pedagogiuri sistemis modernizaciis
mimarTulebaTa mixedviT SeiZleba gamoiyos teqnolo-
giaTa Semdegi jgufebi:
• pedagogiur mimarTebaTa humanizaciisa da de-
mokratizaciis safuZvelze Seqmnili teqnologiebi
(TanamSromlobis, humanur-pirovnuli da sxv.).
• moswavleTa saqmianobis aqtivizaciisa da in-
tensifikaciis safuZvelze Seqmnili teqnologiebi
(TamaSebis teqnologiebi, problemuri swavleba da
sxv.).
• saswavlo procesis organizaciisa da marTvis
efeqturobis safuZvelze Seqmnili teqnologiebi
(programirebuli swavleba, diferencirebuli swavle-
ba da sxv.).
• meTodikuri srulyofisa da didaqtikuri rekon-
struirebis safuZvelze Seqmnili teqnologiebi (di-
daqtikuri erTeulebis gamsxvilebis, gonebriv moqme-
debaTa etapobrivi formirebis, `kulturebis dialo-
gi~ da sxv.).
• saxalxo pedagogikis safuZvelze Seqmnili teq-
nologiebi (montesoris teqnologia, swavleba iakob
gogebaSvilis mixedviT, swavleba lev tolstois mixed-
viT da sxv.)

23
• alternatiuli teqnologiebi (valdorfis peda-
gogika _ Staineri, Tavisufali Sromis teqnologia _
frene, albaTuri ganaTlebis teqnologia _ loboki).
• kompleqsuri teqnologiebi (saavtoro skolebi).
arsebobs saganmanaTleblo teqnologiebis sxva
klasifikaciebic.
teqnologiebis klasificirebasTan dakavSirebiT
aRsaniSnavia swavlebis teqnologiebisa da koncefcie-
bis urTierTSesabamisobis sakiTxic.
swavlebis procesSi SeiZleba gamovyoT misi maxasi-
aTebeli mxareebi:
9 Sinaarsobrivi (ra vaswavloT),
9 procesualuri (rogor vaswavloT),
9 motivaciuri (rogor movaxdinoT moswavleTa
saqmianobis aqtivizireba),
9 organizaciuli (rogor movaxdinoT maswavleb-
lisa da moswavleTa saqmianobis sruqturireba).
rogorc cnobilia, yovel am mxares Seesabameba gar-
kveuli koncefciebi:
1. Sinaarsobriv mxares Seesabameba koncefciebi:
Sinaarsobrivi ganzogadebis, saswavlo masalis genera-
ciis, saswavlo saganTa integraciis, didaqtikuri er-
Teulebis gamsxvilebis da sxv.
2. procesualur mxares Seesabameba koncefciebi:
programirebuli swavlebis, problemuri swavlebis, in-
teraqtiuri swavlebis da sxv.
3. motivaciur mxares Seesabameba koncefciebi:
saswavlo procesis motivaciuri uzrunvelyofis, Se-
mecnebiTi interesebis formirebis da sxv.
4. organizaciul mxares Seesabameba koncefciebi:
humanuri pedagogikis, TanamSromlobis pedagogikis,
koncentrirebuli swavlebis da sxv.
24
yvela es koncefcia, Tavis mxriv, uzrunvelyofi-
lia teqnologiebiT. magaliTad, problemuri swavle-
bis koncefcias Seesabameba aseTi teqnologiebi: prob-
lemur-dialoguri, problemur-amocanuri, proble-
mur-algoriTmuli, problemur-modeluri, proble-
mur-moduluri, problemur-kompiuteruli da sxv.
aRvniSnoT, rom pedagogiur procesSi saganmanaT-
leblo teqnologiebi ar arsebobs erTmaneTisagan izo-
lirebulad. maT uamravi saerTo niSani axasiaTebT. sas-
wavlo procesis ama Tu im momentSi Tu vixilavT rome-
lime teqnologias, unda gvaxsovdes, rom mas aucileb-
lad axlavs sxva teqnologiebis elementebic. magram
isicaa aRsaniSnavi, rom zogierTi inovaciuri teqno-
logia srulad uaryofs avtoritaruls.

praqtikumisaTvis
sadiskusio sakiTxebi:
y pedagogiuri teqnologiis cnebis mecnieruli
statusi;
y teqnologiebisa da sagnobrivi meTodikebis urTi-
erTmimarTeba;
y pedagogiuri teqnologiebis klasifikaciebis Ta-
viseburebani;
y Tanamedrove pedagogiuri teqnologiebis ZiriTa-
di nakli.

25
leqcia meore

⇒ tradiciuli avtoritaruli teqnologia


rogorc cnobilia, me-17 saukuneSi Camoyalibda
swavlebis saklaso-sagakveTilo sistema. es moxda ian
amos komenskis mier formulirebuli didaqtikuri
principebis safuZvelze da es sistema viTardeba mas
Semdeg. igi dResac faqtobrivad lideris poziciaSia
msoflios skolebSi.
tradiciuli saklaso-sagakveTilo teqnologiis
maxasiaTbeli niSan-Tvisebebi aseTia:
• miaxloebiT erTi asakisa da erTnairi momzade-
bis moswavleebi Seadgenen klass, romelic swavlebis
mTel manZilze ZiriTadad inarCunebs moswavleTa mud-
miv Semadgenlobas.
• mecadineobis ZiriTadi erTeuli aris gakveTi-
li, igi iTvleba swavlebis organizaciis ZiriTad for-
mad.
• gakveTili eZRvneba erT saswavlo sagans da gak-
veTilze moswavleebi muSaoben erT garkveul Temaze,
amuSaveben am Temaze saswavlo masalas.
• gakveTilze moswavleTa muSaobas xelmZRvane-
lobs maswavlebeli. igi xsnis gakveTils, afasebs Tavis
saganSi swavlis Sedegebs, TiToeuli moswavlis gan-
swavlulobisa da ganswavladobis dones da wlis bolos
Rebulobs gadawyvetilebas moswavleTa Semdeg klasSi
gadayvanisa Tu imave klasSi Catovebis Sesaxeb.
• saxelmZRvanelo ZiriTadad Sin muSaobisTvisaa
gankuTvnili.
• swavlebis am sistemis atributebia: gakveTilis
cxrili, dasvenebebi gakveTilebs Soris, saswavlo dRe,
saswavlo weli, ardadegebi.
26
am sistemaSi swavlebis miznebi cvalebadi katego-
riaa, damokidebulia socialur-politikur viTareba-
ze da sxv. magaliTad, sabWoTa skolaSi swavlebis mizne-
bi ase gamoiyureboda:
• codnis sistemis formireba, mecnierebis safuZ-
vlebis daufleba.
• mecnieruli msoflmxedvelobis safuZvlebis
formireba.
• moswavlis yovelmxrivi da harmoniuli ganviTa-
reba.
• komunizmis idealebisTvis, mTeli kacobriobis
naTeli momavlisTvis mebrZoli, ideurad gamowrTobi-
li Taobis aRzrda.
• aRzrda Segnebuli da maRalganaTlebuli Taobi-
sa, romelic mzad iqneba fizikuri da gonebrivi Sromi-
saTvis.
rogorc Cans, tradiciuli swavlebis mizani Tavisi
xasiaTiT iyo garkveuli Tvisebebis mqone pirovnebis
aRzrda. mas orientacia ufro codnis SeTvisebaze da
unar-CvevaTa gamomuSavebaze hqonda aRebuli, vidre pi-
rovnebis ganviTarebaze; prioriteti Semecnebis raci-
onalur-logikur mxares eniWeboda, grZnobad-emocio-
naluri TiTqmis ugulebelyofili iyo.
tradiciuli swavlebis konceptualuri safuZveli
iyo da aris is didaqtikuri principebi da wesebi, rom-
lebic jer kidev komenskim Camoayaliba. aseTi swavle-
bis Sinaarsi ganisazRvra teqnokratiuli xasiaTiT.
tradiciuli sistema erTgvarovania, aravariaciuli.
masSi prioritetuli swavleba gaxda, aRzrda mas Tanda-
TanobiT daSorda Tumca, deklaraciulad swavleba da
aRzrda erTian procesad iyo gamocxadebuli. am fonze
swavla Zalian sustad iyo dakavSirebuli moswavlis Si-
27
nagan samyarosTan, mis survilebTan, ocnebebTan, moT-
xovnilebebTan. swavleba da swavla iZulebiTi gaxda.
aSkarad gamoikveTa maswavleblisa da moswavlis pozi-
ciebi:
• maswavlebeli – erTaderTi iniciativiani piri,
mosamarTle, romelic yovelTvis marTalia.
• moswavle – morCili, msmeneli, Semsrulebeli,
pasiuri, romelic yovelTvis valdebulia.
maswavleblisa da moswavlis aseTi poziciebis gamo,
codnis SeTvisebis meTodebi praqtikulad daeyrdno:
• mza codnis gadacemas,
• swavlebas nimuSebis mixedviT,
• meqanikur damaxsovrebas,
• maswavleblis monologur Txrobas,
• moswavlis reproduqciul kvlavwarmoebas.
tradiciulma pedagogikam SeimuSava saswavlo sag-
nebis mixedviT moswavleTa codnisa da unar-Cvevebis
Semowmebisa da Sefasebis sistema. Sefasebis mimarT ga-
moikveTa moTxovnebi:
• individualuri xasiaTi,
• diferencirebuli midgoma,
• kontrolisa da Sefasebis sistematuroba,
• formebis nairgvaroba,
• moTxovnaTa erTianoba,
• motivireba,
• sajarooba.
codnisa da unar-Cvevebis Semowmebisa da Sefasebis
am sistemas mravali dadebiTi mxare gaaCnia, magram
swavlebis avtoritarulobam Sefasebis sistemaSi mra-
vali uaryofiTi mxare daamkvidra:

28
• Sefasebis raodenobrivi maxasiaTebeli – niSani
(bali) zogierTi maswavleblis xelSi gaxda mbrZaneb-
lobis saSualeba, moswavlis dasaSinebeli, moswavleze
fsiqologiuri da socialuri zewolis iaraRi.
• niSani, rogorc SemecnebiTi saqmianobis Sedegi,
gaigivda moswavlis pirovnebasTan, moswavleebi daaxa-
risxa `kargebad~ da `cudebad~. gaCnda damamcirebeli
terminebi: `orosani~, `samosani~.
• Tavi iCina ukiduresad uaryofiTma orianis
problemam. mimdinare orianma gamoiwvia uaryofiTi
emociebi, siZulvili sagnis, maswavleblis, xSirad sa-
kuTari Tavis mimarTac ki. saboloo oriani ki gaxda me-
orewlianobisa da ganTesvis uZlieresi mizezi.
sabWoTa skolaSi swavlebis tradiciuli sistemis
avtoritarulobam Tavisi ganviTarebis piks miaRwia ga-
suli saukunis 50-iani wlebisaTvis. xelisufleba xe-
davda, rom pedagogika CixSi emwyvdeoda da gamosavali
iyo saZiebeli. sadRac unda dabadebuliyo axleburad
swavlebis idea. da, marTlac, 50-iani da 60-iani wlebis
mijnaze es idea, xelisuflebis faruli iniciativiT,
daibada lipeckis olqSi. lipickelTa gamocdilebam
Zlier talRad gadauara mTel sabWoTa kavSirs. xeli-
sufleba cdilobda, daemkvidrebina es gamocdileba,
magram tradiciuli swavleba ufro Zlieri aRmoCnda.
Semdeg iyo rostovis olqis maswavlebelTa `swav-
leba orebis gareSe~. am ideamac qveyanaSi gaiTqva saxe-
li.
mogvianebiT gaCnda problemuri swavlebis idea.
problemuri swavlebis Zlieri skola Seiqmna yazanSi,
TaTarTa avtonomiur respublikaSi, amave respublikis
ganaTlebis ministris – akademikos maxmutovis xel-

29
mZRvanelobiT. am ideaze muSaobdnen moskovSic (ler-
neri da sxv.). gaCnda sami pozicia:
• probleburi swavleba aris pedagogiuri siste-
ma Tavisi zogadi da binaruli meTodebiT,
• problemuri swavleba aris swavlebis zogadpe-
dagogiuri meTodi,
• problemuri swavleba aris swavlebis erT-erTi
xerxi.
pirveli maTgani maRal SemoqmedebiT doneze muSav-
deboda yazanSi, xolo danarCeni ori dominirebda mos-
kovSi.
am ideamac talRasaviT gadaiara, Tumca, mTeli sab-
WoTa kavSiris yvela respublikis ganaTlebis saminis-
tro Zalian iyo dainteresebuli misi damkvidrebiT. sa-
intereso isaa, rom am damkvidrebas isini avtoritaru-
lad, maswavleblebze Zaladobrivi zewoliT apireben.
es inovaciebi `sezonuri~ aRmoCnda.
50-iani wlebis bolos sazRvargareTidan progra-
mirebuli swavlebis idea Semovida, magram es ideac ma-
le daviwyebas mieca.
zemoT Cven aRvniSneT, rom tradiciuli swavleba
avtoritarulia da mas mravali uaryofiTi, arahumanu-
ri Tviseba axasiaTebs, magram unda aRiniSnos, rom Cvens
skolebs hyavda uamravi maswavlebeli, romlebic Tavi-
anTi maRalhumanuri mowodebiT, talantiTa da pedago-
giuri SemarTebiT yovelgvar avtoritarulobaze maR-
la idgnen da swavlebaSi SesaniSnavi Sedegebic hqon-
daT. maT xels ar uSlida tradiciuli sistemis avto-
ritaruli meqanizmi, rom RvTaebrivi maswavleblebi
yofiliyvnen. maT saganmanaTleblo procesSi Seh-
qondaT humanisturi suli, umaRlesi humanuri ideale-
bi, radganac isini, rogorc ityvian, bavSvis `sulis in-

30
Jinrebi~ iyvnen. aseTi saxelebi mravlad Semogvinaxa
qarTuli (da aramarto qarTuli) ganaTlebis istoriam.
isini gamudmebiT eZebdnen swavlebis axal gzebs, pou-
lobdnen da am axali gzebis ZiebaSi Seiqmna mravali axa-
li mimarTeba swavlebis arsisadmi.
rogorc aRvniSneT, tradiciulad ganaTlebis mTa-
vari amocana gaigeboda, rogorc samyaros Sesaxeb ukve
dadgenili codnis sistemis formireba moswavleTa
cnobierebaSi. codnis sistemis formirebas Tan axlda
aRzrdisa da ganviTarebis amocanebis amoxsna:
¾ aRzrdis amocanebi _ moswavleTa mier qcevis
socialuri normebis aTviseba,
¾ ganviTarebis amocanebi _ praqtikul saqmiano-
baSi codnis gamoyenebis uzrunvelyofa.
triadaSi `swavleba _ aRzrda _ ganviTareba~ mTava-
ri roli codnis gadacemas eWira. jer kidev komenski
ambobda, rom saWiroa mcodne adamianis formireba. sab-
WoTa periodSi skolis umTavresi amocana iyo `SeTvise-
ba im codnisa, rac ki kacobriobam gamoimuSava~.
mokled rom vTqvaT, sabWoTa pedagogikis ZiriTadi
mizani iyo, momaval TaobaSi aRezarda da Camoeyalibe-
bina iseTi azrovneba, romelic xelisuflebis sateli-
ti iqneboda. aseTive mizani hqonda sabWoTa andragogi-
kasac: igi aSkarad eweoda adamianTa azrovnebis sate-
litizirebas da amisaTvis iyenebda mravalTa Soris
iseT mZlavr saSualebas, rogoricaa politmecadineo-
bebi. es muSaoba tardeboda absoluturad yvela orga-
nizaciaSi mTeli sabWoTa kavSiris masStabiT.
sazogadod, axsniT-ilustraciuli meTodi mTlia-
nobaSi Seucvlelia, mas mravali dadebiTi mxare gaaC-
nia, magram masTan erTad gamoyenebis negatiuri Sedege-
bic axlavs:

31
• represirebadi (ZaldatanebiTi) garemo;
• garegani motivacia Sinaganis nacvlad;
• pirovnuli ganviTarebis ugulebelyofa;
• pirovnebis realuri aRzrdis ararseboba;
• pedagogiuri saqmianobisa da misi Sedegis ara-
adekvaturoba.
meoce saukuneSi viTareba sruliad Secvala kacob-
riobis ganviTarebis axalma fazam: moxda axali in-
formaciis afeTqeba. gafarTovda codnis yvela sfero.
warmoudgenlad gaizarda informaciis moculoba, igi
Zalze mravalwaxnagovani da mravalprofiliani gaxda.
am faqtma cxadyo, rom SeuZlebelia codnis mTeli ma-
ragis SeTviseba. magram gaCnda azri, rom WeSmaritebis
Zieba da povna SeiZleba mosazRvre dargis meSveobiT,
mizanTan misvla SesaZlebelia mosazRvre codnis dax-
marebiT.
dReisaTvis faseuloba iq ki ar aris, sadac samyaro
aRiqmeba sqemiT: `vici _ ar vici, SemiZlia _ ar SemiZlia,
vflob _ ar vflob~, aramed iq, sadac adgili aqvs Te-
ziss: `veZeb _ vpoulob, vfiqrob _ vgebulob, vvarjiSob
_ vakeTeb~. wina planzea wamoweuli moswavlis pirovne-
ba, misi mzaoba damoukidebeli saqmianobisaTvis. ic-
vleba maswavleblis amocanebic:
¾ ki ar aswavlis, aramed waaqezebs swavlisaken;
¾ ki ar afasebs, aramed aanalizebs;
¾ informaciis wyaro ki ar aris, aramed informa-
ciis miRebis organizatoria,
¾ wamqezebelia moqmedebisken,
¾ sulieri da inteleqtualuri impulsis wyaroa.
CvenSi, fsiqologiur-pedagogikur planSi, axali
ideebis Ziebisaken pirveli nabiji gasuli saukunis 60-
ian wlebSi zankovma gadadga. igi eyrdnoboda rubin-
32
Steinis, vigotskisa da leontievis Sromebs. man pir-
vel planze moswavlis pirovneba wamoswia da codna ga-
nixila ara rogorc TviTmizani, aramed, rogorc pirov-
nuli Tvisebebis: gonebis, nebisyofis, grZnobebis, emo-
ciebis, SemoqmedebiTi unarebis, saqmianobaTa motive-
bis ganviTarebis saSualeba.
Semdgomi nabiji gadadga davidovma 70-ian wlebSi.
ganviTarebis zogadi kanoni mas ar dahyavs ganviTareba-
ze garegani faqtorebis gziT, man win wamoswia TviT-
ganviTarebis idea. moswavle ukve ar aris saswavlo-aR-
mzrdelobiTi procesis obieqti, aramed igi sakuTari
saqmianobis subieqtia.
aRsaniSnavia, rom ganviTarebaze orientacia ar niS-
navs codnisa da unar-Cvevebis formirebaze uaris
Tqmas. am ukanasknelis gareSe SeuZlebelia pirovnebis
TviTgamorkvevisa da misi TviTrealizaciisaTvis piro-
bebis Seqmnis uzrunvelyofa.
zankovisa da davidovis Semdeg axali ideebi ganvi-
Tarda Salva amonaSvilis SemoqmedebaSi. misi Teoria
ukve praqtikuli adaptaciiT iyo ganmtkicebuli da
ganpirobebuli.
amgvarad, bolo wlebSi sazogadoebaSi Camoyalibda
ganaTlebis mTavari miznebis axleburi gageba: TviT-
ganviTarebisaTvis mzaobis formireba, romelic uz-
runvelyofs:
• pirovnebis integracias erovnul da msoflio
kulturaSi,
• misi warsulis, awmyosa da momavlis SeTvisebas,
• Sesvlas momavlis SeqmnaSi.
am miznis realizacia moiTxovs amocanebis mTeli
kompleqsis Sesrulebas, romelTa Soris ZiriTadia:
• saqmianobis swavleba,

33
• pirovnuli Tvisebebis Camoyalibeba,
• samyaros suraTis formireba.
unda aRiniSnos, rom zogjer klasikur pedagogi-
kasa da Tanamedrove pedagogikas aigiveben. ufro swo-
rad, Tanamedrove pedagogikas Tvlian klasikuri peda-
gogikis memkvidred. es araviTar SemTxvevaSi ar aris
swori.
pedagogikis klasikosebi bevrni ar arian. ai, isinic:
markus fabius kvintiliane, ian amos komenski, jon
loki, Jan-Jak ruso, iohan henrix pestaloci, frid-
rix vilhelm adolf distervegi, konstantin dmit-
rieviC uSinski, iakob simonis Ze gogebaSvili, anton
semenoviC makarenko, ianuS korCaki, vasili aleq-
sandroviC suxomlinski.
maT garda, iyvnen cnobili adamianebi, romlebmac
msoflio pedagogiuri azrovnebis ganviTarebaSi udi-
desi da umniSvnelovanesi wvlili Seitanes. eseni arian:
vitorino da feltre, fransua rable, Tomas mori,
iohan fridrix herbarti, robert oueni, nikolai
ivanoviC pirogovi, Jan piaJe, lev semenoviC vigot-
ski, dimitri nikolozis Ze uznaZe da mravali sxva.
es genialuri adamianebi sxvadasxva droSi, sxvadas-
xva qveyanaSi da sxvadasxva socialur-politikur Tu
ekonomikur viTarebaSi qmnidnen umaRles humanistur
pedagogiur idealebs da am idealebiT iqmneboda kla-
sikuri pedagogikis magistraluri RerZi. Tanamedrove
pedagogikas SeeZlo gamxdariyo klasikuri pedagogikis
Rirseuli memkvidre, rom gahyoloda mis maRal huma-
nur idealebs, magram igi sxva gziT ganviTarda, misi av-
toritarul-imperatiuli saxiT Camoyalibeba mravalma
faqtorma ganapiroba, ZiriTadad ki msoflios saxel-
mwifoTa politikurma ideologiebma. sagulisxmoa,

34
rom Tanamedrove pedagogikis safuZvlebi, rogorc ze-
moTac aRvniSneT, swored klasikur pedagogikaSi Zevs.

⇒ saqmianobrivi midgomis teqnologiebi


erT-erTi fundamenturi principi, romelsac emya-
reba swavlis saqmianobrivi Teoria aris saqmianobrivi
midgoma fsiqikisadmi. fsiqika uwyvetadaa dakavSirebu-
li adamianis saqmianobasTan. saqmianoba ki adamianisa da
misi garesamyaros urTierTqmedebis procesia. ase rom,
saqmianobrivi midgomisas fsiqika gaigeba rogorc su-
bieqtis cxovelqmedebis forma, romelic garesamya-
rosTan misi urTierTqmedebis procesSi uzrunvel-
yofs garkveuli amocanebis amoxsnas. adamiani (subieq-
ti) gamodis rogorc aqtiuri sawyisi da ara rogorc
ubralod fsiqikuri saTavsi. igi asrulebs ara mxolod
garegan praqtikul moqmedebebs, aramed fsiqikur moq-
medebebsac. fsiqika ara mxolod samyaros suraTia, sa-
xeebis sistemaa, aramed moqmedebaTa sistemacaa.
fsiqikisadmi saqmianobrivi midgoma arsebiTad
cvlis fsiqologiis sagans. am SemTxvevaSi igi fsiqikur
Tvisebebs, rogoricaa: yuradReba, nebisyofa, emociebi
da sxv. swavlobs ara erTmaneTisagan izolirebulad,
aramed swavlobs saqmianobis mTel sistemas erT mTlia-
nobaSi. calkeuli funqciebi Sedian am saqmianobaSi da
iWeren masSi garkveul struqturul adgils, asrule-
ben funqcionalur rols. amitom, bunebrivia, rom saq-
mianobis kanonzomierebebi ar daiyvaneba misi calkeu-
li elementis kanonzomierebebamde an am calkeul ka-
nonzomierebaTa jamamde.
fsiqologiis sagnisadmi saqmianobriv midgomas yve-
la sxva midgomisgan gansxvavebiT principulad is ga-
nasxvavebs, rom aq analizs eqvemdebareba garemosTan

35
adamianis urTierTqmedebebis realuri procesi, rome-
lic aRebulia Tavis erTmTlianobaSi da, romelic mim-
dinareobs rogorc amocanis amoxsnis procesi.
saqmianobrivma midgomam axleburad dasva sakiTxi
fsiqologiuri analizis Sesaxeb. nebismieri procesis
erTeulis mimarT zogadi moTxovna imaSi mdgomareobs,
rom man ar unda dakargos saanalizo movlenis specifi-
ka. lev vigotski aRniSnavda, rom fsiqika unda daiSa-
los ara mis umartives erTeulebad, aramed mis speci-
fikur erTeulebad, romlebSic martivi saxiT SenarCu-
nebuli iqneba misi yvela xarisxobrivi Tviseba.
saqmianobis fsiqologiuri analizis erTeulad mi-
Rebulia qmedeba (moqmedeba) da fsiqologiaSi dasa-
buTbulia, rom qmedebas igive struqtura gaaCnia, rac
saqmianobas. moqmedeba, rogorc saqmianoba, subieqtu-
ria, e.i. ekuTvnis subieqts da yovelTvis warmoadgens
konkretuli pirovnebis aqtivobas.
saqmianobis erTeulad moqmedebis SerCeva ar niS-
navs saxeebis ignorirebas. saxe (aRqma, warmodgena, cne-
ba) da operacia fsiqikuri saqmianobis umartivesi ele-
mentebia, romlebSic Cakargulia fsiqikis specifika.
amitom saqmianobrivi midgomisas saxeebi unda iqnes Ses-
wavlili ara TavisTavad, aramed, rogorc moqmedebis,
saqmianobis elementebi. rogorc grZnobad, ise cnebiT
saxeebs subieqtis saqmianobaSi struqturuli adgili
uWiravT. amgvarad, saqmianobis analizi sadac erTeu-
lebi moqmedebebia, ar iwvevs saxeebis dakargvas, magram
spobs maT TviTaqtivobas.
saxeebis kavSiri moqmedebebTan da operaciebTan
xorcieldeba sxvadasxva gziT:
• moqmedeba aris saxis formirebis saSualeba. su-
bieqtis moqmedebis garaSe ver miiReba verc erTi saxe,
grZnobadi Tu abstraqtuli. saxe yovelTvis garkveul
36
moqmedebaTa Sedegia. aRqma, rogorc grZnobadi saxe,
aris aRqmis moqmedebis Sedegi, cneba adamianis Semecne-
biT moqmedebaTa Sedegia.
• operaciebi Seesabameba saxeTa fsiqologiur me-
qanizmebs. saxis aqtualizacia, subieqtis mier misi aR-
dgena – es yovelTvis warmoadgens im operaciebis Ses-
rulebas, romlebic am saxis safuZvelSi Zevs, organu-
lad Sedian masSi.
• sxavadasxva amocanis amoxsnis procesSi saxis ga-
moyeneba xdeba, agreTve, ama Tu im moqmedebebSi maTi
CarTviT.
amgvarad, miuxedavad imisa, rom saxeebsa da moqme-
debebs Soris kavSiri ormxrivia. wamyvani roli moqme-
debas eniWeba. subieqtis moqmedebis gareSe saxis arc
formireba SeiZleba, arc aRdgena da arc gamoyeneba.
saswavlo saqmianobaSi moswavleTa CarTvis SesaZ-
lebloba TiTqmis ar arsebobs axsniT-ilustraciuli
meTodis teqnologiaSi, romelzedac aris agebuli
tradiciuli swavleba. igi ver uzrunvelyofs sas-
wavlo saqmianobis qvemoT CamoTlili ZiriTadi etape-
bis sistemur gavlas:
• saswavlo amocanis dasma,
• sawavlo moqmedebebi,
• TviTkontrolisa da TviTSefasebis moqmedebebi.
gakveTilis Temisa da miznis gamocxadebas araviTa-
ri saerTo ara aqvs problemis dasmasTan. axali masalis
axsna ver Secvlis moswavleTa saswavlo qmedebebs, ro-
melTa Sedegad isini damoukideblad `aRmoaCenen~ axal
codnas. amasTan, principuli mniSvneloba aqvs codnis
kontrolsa da TviTkontrols Soris gansxvavebas. swo-
red amis gamo damuSavda swavlebis axali teqnologia,

37
romelic moswavlis saswavlo Semecnebis saqmianobazea
orientirebuli.
amasTan dakavSirebiT, ganvixiloT saqmianobrivi
midgomis erTi teqnologia, romlis avtoria peterso-
ni da, romelic aprobirebulia maTematikuri ganaTle-
bis SinaarsSi, kerZod – cnebis formirebaze muSaobis
pirobebSi.
mokled aRvweroT am axali teqnologiiT cnebaze
muSaobis etapebi.
• saswavlo amocanis dasma
Semecnebis nebismieri procesi iwyeba impulsiT,
romelsac iZleva adamianis yvela sferos muSaobisken
biZgi logikur-emocionalur erTianobaSi. aucilebe-
lia gakvirveba, romelic modis ama Tu im movlenis uceb
uzrunvelyofis SeuZleblobidan. aucilebelia aRta-
ceba, emocionaluri muxti, romelic modis am movlenis
Tanamonawileobidan. erTi sityviT, aucilebelia moti-
vacia, romelic moswavles waaqezebs saqmianobaSi Sesas-
vlelad.
sawavlo amocanis dasmis etapi – es aris saqmianobis
motivaciis etapi. moswavleebi asruleben davalebebs,
romlebic axdens maTi codnis aqtualizebas. am dava-
lebebSi CarTulia problemuri kiTxva, romelic qmnis
problemur situacias, rac moswavlisaTvis pirovnu-
ladaa mniSvnelovani da, romelic uRviZebs mas moT-
xovnilebas, gaicnobieros esa Tu is cneba (ar vici, ra
xdeba! ar vici, rogor xdeba! magram SeiZleba vicode, es
CemTvis sainteresoa! da sxv.) mkafiod yalibdeba gakve-
Tilis mizani.
• moswavleTa mier axali codnis `aRmoCena~
cnebaze muSaobis Semdgomi etapia problemis amox-
sna. es xorcieldeba moswavleTa mier diskusiis, gan-
38
sjis, dialogis gziT. maswavlebeli sTavazobs kiTxve-
bisa da davalebebis sistemas, romelmac moswavleebi
unda miiyvanos axali codnis `aRmoCenamde~. ganxilvis
dasrulebisas igi ajamebs Sedegebs, acnobs miRebul
terminologiasa da algoriTmebs.
es etapi moswavleebs rTavs aqtiur muSaobaSi, ro-
melSic ar arian aradainteresebulebi, radganac mas-
wavleblis dialogi klasTan es aris dialogi yvela
moswavlesTan, es aris cnebis SeTviseba-gacnobierebis
xarisxsa da siCqareze orientacia. WeSmaritebis Ziebis
dialoguri forma saqmianobrivi midgomis umniSvnelo-
vanesi aspeqtia.
• pirveladi ganmtkiceba
pirveladi ganmtkiceba xorcieldeba yoveli saZie-
bo situaciis komentirebiT, moqmedebaTa dadgenili
algoriTmebis warmoTqmiT (ras vakeTeb da ratom, ra
ris Semdeg modis, ra unda miviRoT da sxv.).
garegani metyvelebis etapze xdeba masalis SeTvi-
sebis efeqtis gaZliereba, radganac moswavle ara mar-
to imtkicebs weriT metyvelabas, aramed axmovanebs ki-
dec Sinagan metyvelebas, ris meSveobiTac mimdinare-
obs ZiebiTi muSaoba mis cnobierebaSi.
• damoukidebeli muSaoba klasSi SemowmebiT
am etapis amocanaa TviTkontroli da TviTSefase-
ba. TviTkontroli aqezebs moswavles imisken, rom pasu-
xismgeblobiT moekidos Sesasrulebel samuSaos, as-
wavlis adekvaturad Seafasos Tavisi moqmedebis Sede-
gebi.
TviTkontrolis procesSi moqmedebas Tan ar ax-
lavs xmamaRali metyveleba, metyveleba gadadis Sinagan
planSi. moswavle moqmedebis algoriTms imeorebs `Ta-
visTvis~.

39
am etapze mniSvnelovania, yovel moswavles hqondes
Seqmnili warmatebis situacia (me SemiZlia, es me xelme-
wifeba da sxv.).
cnebaze muSaobis CamoTvlili oTxi etapi gavlili
unda iqnes erT gakveTilze, erTmaneTisagan droSi mo-
uwyvetliv. amas moundeba daaxloebiT 20-25 wuTi. dar-
Cenili dro daeTmoba adre dagrovili codnisa da
unar-Cvevebis ganmtkicebas da mis integracias axal ma-
salasTan.
aqve unda moxdes mzadeba momdevno TemisaTvis.
momdevno gakveTilebze xdeba Seswavlili masalis
ganmtkiceba, igi unda iqnes miyvanili avtomatizirebu-
li gonebrivi moqmedebis donemde. codna ganicdis xa-
risxobriv cvlilebas: Semecnebis, swavlebis, moqmede-
bebis procesSi warmoiqmneba xveula:
¾ Semecneba – axali Sinaarsis aRmoCena,
¾ swavleba – misi SeTviseba;
¾ moqmedeba – TviTganviTareba problemis amox-
snis Ziebis procesSi.
swavlebis aRwerili teqnologia SeiZleba gamoye-
nebul iqnas nebismieri sagnis swavlebisas. misi mTavari
ganmasxvavebeli tradiciulisagan is aris, rom igi uz-
runvelyofs moswavleTa CarTvas saqmianobaSi:
• motivacia xorcieldeba saswavlo amocanis das-
mis etapze.
• moswavleTa saswavlo moqmedebebi – axali cod-
nis `aRmoCenis~ etapze
• TviTkontrolisa da TviTSefasebis moqmedebebi
– damoukidebeli samuSaos Sesrulebisas, im pirobiT,
rom am samuSaos moswavleebi maSinve amoweben klasSi.

40
⇒ pirovnul-orientirebuli midgomis teqno-
logiebi
saskolo ganaTlebis ganviTarebis ZiriTadi stra-
tegiuli mimarTuleba pirovnul-orientirebuli ga-
naTlebis problemebis gadaWrasTanaa dakavSirebuli.
pirovnul-orientirebuli ganaTleba iseTi ganaTle-
baa, romelSic moswavlis pirovneba maswavleblis yu-
radRebis centrSia da, romelSic saswavlo saqmianoba,
_ SemecnebiTi saqmianoba, da ara – codnis gadacema, _
iqneba wamyvani tendemSi:
maswavlebeli – moswavle,
rom tradiciuli warmonaqmnis:
maswavlebeli – saxelmZRvanelo – moswavle
paradigma gabedulad da gadaWriT Seicvalos ax-
liT:
moswavle – saxelmZRvanelo – maswavlebeli.
swored asea agebuli dRes msoflios wamyvani qvey-
nebis ganaTlebis sistema. igi asaxavs humanistur mimar-
Tulebas filosofiaSi, fsiqologiasa da pedagogikaSi.
humanisturi fsiqologia da pedagogika TavianT
kvlevebs ukavSireben moswavlis pirovnebas, mis indivi-
dualurobas. bihevioristebic ZiriTad yuradRebas
moswavlis pirovnebis ganviTarebas apyrobdnen, magram,
maTgan gansxvavebiT, humanisturi mimarTulebis warmo-
madgenlebs principulad sxvanairad esmiT adamianur
individualurobasTan mimarTebis arsi. es unda gavi-
goT, rom swored gaverkveT imaSi, Tu ra gvesmis pirov-
nul-orientirebuli swavlebis qveS da rogori Sexedu-
lebebi arsebobs amis Taobaze msoflio pedagogikaSi.
arsebiTad fsiqologebsa da pedagogebs yovelTvis
hqondaT gacnobierebuli moswavleTa individualur

41
Taviseburebebze orientaciis aucilebloba, magram sa-
amisod sxvadasxva gzebs gvTavazoben.
pedagogikaSi swavlebis pirovnul-orientirebuli
ideis realizaciasTan, sxvebTan SedarebiT, yvelaze ax-
los mividnen bihevioristebi da humanistebi. maT Soris
gansxvaveba imaSi mdgomareobda, rom bihevioristebi
sTavazobdnen problemis teqnologiur amoxsnas adami-
anis biologiuri arsis safuZvelze. bihevioristebs
Seqmnili hqondaT garkveuli pedagogiuri teqnolo-
gia, romlis ganxorcieleba, maTive TqmiT, saqmes garan-
tirebulad miiyvanda winaswar dagegmil Sedegebamde.
humanistebi principulad da sruliad argumentirebu-
lad ilaSqrebdnen aseTi teqnologizaciis winaaRmdeg.
isini xazs usvamdnen rogorc moswavlis, ise maswavleb-
lis pirovnebis unikalurobas, rom maT ar SeuZliaT
moqmedeba meqanizmebis principiT. magram es srulebiT
ar niSnavs imas, rom humanistebi ar cnobdnen swavlebis
teqnologiebs da bihevioristebi moiTxovdnen, mkac-
rad daecvaT SemuSavebuli algoriTmi. orive mxaris
Teoria gulisxmobda erTmaneTSi garkveul doneze
SeRwevis SesaZleblobas. garda amisa, praqtikos peda-
gogebs, gonivruli mizanmimarTulobisa da mizanSewo-
nilobis safuZvelze, yovelTvis SeaqvT xolme Tavisi
koreqtivebi nebismier TeoriaSi. amiT yalibdeba ukve
daxvewili teqnologiebi, warmoiqmneba sxvadasxva mid-
gomebi sakiTxisadmi. rom gavigoT sxvadasxva midgomis
arsi, movusminoT humanisturi mimarTulebis yvelaze
TvalsaCino warmomadgenels – karl rojerss: individi
imyofeba mudmivad cvalebadi samyaros centrSi. aqedan
gamomdinareobs daskvna, pedagogisaTvis gansakuTre-
biT mniSvnelovani:

42
¾ yoveli individisaTvis mniSvnelovania garesi-
namdvilis aRqmis sakuTari samyaro.
¾ es Sinagani samyaro ar SeiZleba bolomde Semec-
nebul iqnas garedan.
¾ adamiani garesinamdviles aRiqvams sakuTari mi-
marTebebisa da gagebis prizmaSi gardatexilad.
¾ individi miiswrafvis TviTSemecnebisa da TviT-
realizaciisaken. mas gaaCnia TviTsrulyofisaken
swrafvis Sinagani moTxovnileba.
¾ urTierTgageba, rac esoden aucilebelia pirov-
nebis ganviTarebisaTvis, SeiZleba miRweul iqnas mxo-
lod urTierTobis Sedegad.
¾ TviTsrulyofa, ganviTareba xdeba garemosTan,
sxva adamianebTan urTierTqmedebis safuZvelze, adami-
anisaTvis garegani Sefaseba friad arsebiTia misi
TviTSemecnebisaTvis, rac miiRweva pirdapiri an faru-
li kontaqtebis Sedegad.
rojersis mravali Sexeduleba safuZvlad daedo
pirovnul-orientirebul pedagogikas.
pirovnul-orientirebuli swavlebis pirobebSi
maswavlebeli axal rolsa da funqcias iZens, da es axa-
li roli da funqcia aranaklebi mniSvnelobisaa, vidre
iyo tradiciuli swavlebisas. tradiciuli swavlebis
pirobebSi codnis ZiriTadi da yvelaze kompetenturi
wyaro maswavlebeli da saxelmZRvanelo iyo, amasTan,
maswavlebels ekisreboda, yofiliyo Semecnebis makon-
trolebeli subieqti. ganaTlebis axali paradigmis pi-
robebSi ase ar aris. aq ukve maswavlebeli gamodis mos-
wavleTa damoukidebeli aqtiuri SemecnebiTi saqmiano-
bis organizatoris rolSi. is kompetenturi mrCeveli
da Tanamdgomia. misi profesiuli unari da ostatoba
mimarTulia ara mxolod moswavleTa codnasa da unar-

43
Cvevebis kontrolisaken, aramed maTi saswavlo-Semec-
nebiTi saqmianobis diagnostikisaken, rom SeZlos, mos-
wavleebs droulad aRmouCinos daxmareba, roca Semec-
nebiT procesSi xarvezebi gaipareba. maswavleblis es
roli gacilebiT ufro rTulia da met daxelovnebasa
da kompetenturobas moiTxovs, vidre es iyo tradiciu-
li swavlebisas.
pirovnul-orientirebuli swavleba gulisxmobs
diferencirebul midgomas, iTvaliswinebs moswavlis
inteleqtualuri ganviTarebis dones, mis momzadebas
ama Tu im saganSi, mis saswavlo SesaZleblobebs da bu-
nebriv monacemebs.
rogorc aRvniSneT, pirovnul-orientirebuli
swavleba humanisturi mimarTulebis principebzea age-
buli. unda aRiniSnos, rom humanisturi pedagogikis Zi-
riTadi principebi asaxavs TviT pedagogikis arsebiTad
siRrmiseul gagebas. aq sityva exeba iseT faseulobaTa
aRzrdas, rogoricaa: gulaxdiloba, patiosneba, ke-
Tilmosurneoba, altruizmi, TanagrZnoba da sxv. am bo-
lo dros sazRvargareTul pedagogikaSi sul ufro me-
ti yuradReba eqceva ganaTlebisadmi holistur midgo-
mas (mileri, maqsi). aseTi midgomis ZiriTadi idea aris
pedagogis yuradRebis koncentracia adamianis pirov-
nebis erT mTlianobaze, zrunva ara marto inteleqtisa
da pasuxismgeblobis moqalaqeobrivi grZnobis ganvi-
Tarebaze, aramed pirovnebis sulierebisa da emociona-
lur, estetikur, SemoqmedebiT faseulobaTa aRzrda-
ze. tradiciul, bihevioristul da humanistur, holis-
tikur pedagogikas Soris gansxvaveba mdgomareobs am
faseulobaTa aRzrdis meTodebsa da midgomebSi. pir-
vel orSi es miRweva (Tu miiRweva) saswavlo procesis
mkacrad reglamentirebuli organizaciis meTodebiT
(axsnis, ganmtkicebis, SeTvisebis kontrolis sistemiT),
44
agreTve, aseve mkacrad reglamentirebuli aRmzrde-
lobiTi RonisZiebebiT, rac nakleb Sanss iZleva imis-
Tvis, rom ganviTardes pedagogiuri da pirovnebaTSo-
risi urTierTobebi, moswavleTa urTierTqmedebebi,
SemoqmedebiTi saqmianobebi. es sulac ar niSnavs imas,
rom, magaliTad, tradiciuli swavlebis pirobebSi mas-
wavlebels ar SeuZlia, gamoiyenos humanisturi teqno-
logiebi. yvela es teqnologia SesaniSnavad ewereba
swavlebis tradiciul sistemaSi, magram im pirobiT,
rom maswavlebeli Secvlis swavlebis procesisa da
moswavlisadmi Zvelebur midgomas, gaacnobierebs, rom:
• pedagogiur procesSi centraluri figura mos-
wavlea da ara maswavlebeli;
• mTavaria SemecnebiTi saqmianoba da ara codnis
gadacema, swavleba.
• prioritetuli xdeba codnis damoukidebeli Se-
Zena da, gansakuTrebiT, SeZenili codnis gamoyeneba da
ara mza codnis SeTviseba da kvlavwarmoeba;
• pirovnebis ganviTarebisaTvis mniSvneloba aqvs
erTobliv fiqrsa da msjelobas, diskusiebs, kvlevebs
da ara damaxsovrebasa da gameorebas, kvlavwarmoebas;
• moswavlesTan urTierTobisas nebismier situa-
ciaSi adgili unda hqondes pirovnebisadmi pativisce-
miT mopyrobas da ara darigebas, Wkuis swavlebasa da
mentorobas;
• moswavlis pirovnebis fizikuri, sulieri, zne-
obrivi ganviTarebis Taviseburebani unda iqnes gaTva-
liswinebuli erTmTlianobaSi da ara – misi Rirsebebi
calkeulad.
yovelive zemoTqmulis gamo, ismis sakiTxi, aqvs Tu
ara azri gamoTqmas: `moswavlis yovelmxrivi ganviTa-
reba~? albaT, ara! imitom, rom pirovneba unikaluria:
45
rac advilad xelewifeba erTs, meorisaTvis SesaZloa
Znelad misaRwevi aRmoCndes. bavSvis ganviTarebisadmi
holisturi midgomis TvalsazrisiT umjobesia vilapa-
rakoT bavSvis sruli ganviTarebis Sesaxeb.
bolos, aRvniSnoT fsiqologiasa da pedagogikaSi
ukve damuSavebuli erTi sakiTxic: Cven SegviZlia sru-
liad garkveviT vTqvaT, Tu pirovnebis romel mxareeb-
sa da Tvisebebze unda aviRoT orientacia, roca gvsurs
am pirovnebis adekvaturi swavlebis sistemis ama Tu im
saxis (an teqnologiis) damuSaveba. swavleba rom CaiT-
valos pirovnul-orientirebulad da iqnes efeqturi,
is unda iyos orientirebuli:
¾ mocemul dargSi ukve miRweuli codnisa da zo-
gadi ganviTarebis xarisxze, e.i. adre SeZenil gamocdi-
lebaze.
¾ pirovnebis fsiqikuri wyobis Taviseburebebze
(mexsiereba, azrovneba, aRqma, sakuTari emocionaluri
sferos marTvis unari da sxv.).
¾ xasiaTis, temperamentis Taviseburebebze.
maSasadame, swavleba Tavisi arsiT unda iyos dife-
rencirebuli.

praqtikumisaTvis
sadiskusio sakiTxebi:
y tradiciuli saklaso-sagakveTilo sistemis daxa-
siaTeba;
y tradiciuli avtoritaruli teqnologiis daxasi-
aTeba;
y tradiciul pedagogikaSi warmoSobili axali ide-
ebi;
y saqmianobrivi da pirovnul-orientirebuli mid-
gomebis arsi.

46
leqcia mesame

⇒ TanamSromlobis pedagogika
gasuli saukunis 80-iani wlebisaTvis ganaTlebaSi
mimdinare mravalricxovanma inovaciurma procesebma,
Tavisi ganviTarebis gzaze, Sedegis saxiT, gamoiwvia
yovlismomcveli pedagogiuri ganzogadeba, romelsac
TanamSromlobis pedagogikas uwodeben. es ganzogade-
ba modis pedagogiur-fsiqologiuri praqtikis sauke-
Teso tradiciebidan (konstantin uSinski, iakob goge-
baSvili, nikolai pirogovi, lev tolstoi, stanislav
Sacki, vasili suxomlinski, anton makarenko, Jan-Jak
ruso, ianuS korCaki, karl rojersi, erik berni).
TanamSromlobis pedagogikis ideebi Sevida TiT-
qmis yvela Tanamedrove pedagogiur teqnologiaSi; igi
amkvidrebs axal pedagogiur azrovnebas, progresuli
ideebis wyaroa da nebismier inovaciur saganmanaT-
leblo teqnologiaSi `SeRwevadobis~ Tvisebis matare-
belia.
TanamSromlobis pedagogikas gaaCnia Tavisi sakla-
sifikacio-maxasiaTebeli niSnebi da igi aris:
• gamoyenebis donis mixedviT _ zogadpedagogiku-
ri teqnologia;
• filosofiuri safuZvlis mixedviT _ humanistu-
ri;
• ganviTarebis ZiriTadi faqtoris mixedviT _
kompleqsuri biosocialuri da fsiqogenuri;
• pirovnebaze orientaciis mixedviT _ yovelmxri-
vad harmoniuli;
• bavSvisadmi midgomis mixedviT _ humanur-pirov-
nuli, subieqt-subieqturi;

47
• masSi yvelaze ufro miRebuli meTodis mixedviT
_ problemur-ZiebiTi, SemoqmedebiTi, dialoguri;
• da sxv.
TanamSromloba aris mowifulebisa da bavSvebis er-
Toblivi ganmaviTarebeli saqmianobis amaRlebuli
idea; es idea gulisxmobs maTSi monawile subieqtebis
mier erTmaneTis sulier samyaroSi SeRwevasa da urTi-
erTgagebas. TanamSromlobis koncefciaSi moswavle
warmodgenilia rogorc sakuTari saswavlo saqmianobis
subieqti. erTi procesis ori subieqti moqmedebs er-
Tad, saqmianobaSi monawileobs Tanabari uflebiT da
arc erTi maTgani ar dgas meoreze maRla. ase ganisaz-
Rvreba mimarTeba `maswavlebeli-moswavle~.
TanamSromlobis pedagogikis teqnologiis damuSa-
veba daiwyo gasuli saukunis 70-ian wlebSi, Tumca, misi
elementebi adrec iyo gamoyenebuli. TanamSromlobaSi
swavleba ganaTlebisadmi jon diuis pragmatuli mid-
gomis mniSvnelovani elementia. am meTodis pirveli aR-
werebi gaCnda 70-iani wlebis dasasrulsa da 80-iani
wlebis dasawyisSi msoflios mraval qveyanaSi: didi
britaneTi, kanada, dasavleT germania, avstralia, ni-
derlandebi, iaponia, israeli da sxv. magram Tanam-
Sromlobis pedagogikis ZiriTadi ideologia detalu-
rad damuSavda mecnierTa ramdenime jgufis mier
amerikaSi:
y jon xopkinsis universitetSi (riCard slavini,
1990),
y minesotis universitetSi (rojer jonsoni, devid
jonsoni, 1987),
y jonaTan aronsonis jgufi (kalifornia, 1978).
israelSi:

48
y Slomo Saranis jgufi Telavivis universitetSi,
1996.
amerikel mecnierTa ideebi umetesad orientire-
bulia programiT gaTvaliswinebuli akademiuri cod-
nisa da, saerTod, cnebebis SeTvisabaze, garkveuli
unar-Cvevebis formirebaze.
israelel da evropel mecnierTa ideebiT aseTi
swavleba gakveTilebze proeqtul saqmianobasTan, dis-
kusiebis organizaciasTan asocirdeba. es midgoma ame-
rikelTa midgomaze ufro metad bazirebulia proeqte-
bis meTodze, romelic jon diuim SesTavaza skolas.
sinamdvileSi. es ori midgoma avsebs erTmaneTs da er-
TmTlianobaSi qmnian TanamSromlobis pedagogikis di-
debul Teoriasa da praqtikas.
mas Semdeg viTardeba TanamSromlobis pedagogika
da am saqmeSi CarTulia msoflios mravali qveynis mra-
vali mecnieri.
TanamSromlobis pedagogikaSi gamoyofen ramdenime
mimarTulebas; maT Soris yvelaze sapatio adgili uWi-
ravs bavSvis mimarT humanur-pirovnul midgomas,
romlis avtoria gamoCenili qarTveli pedagogi da
fsiqologi Salva amonaSvili.

⇒ humanur-pirovnuli midgomis teqnologia


Salva amonaSvilis pedagogika imiT aris uZlieresi
da uZvirfasesi, rom masSi bavSvisadmi mimarTeba RvTa-
ebriv donezea ayvanili. upirvelesi da ganuxreli pi-
robaa is, rom saganmanaTleblo procesi yoveli calke-
uli bavSvisadmi maswavleblis optimizmiT iyos gam-
sWvaluli; umaRlesi Rirsebaa, Tu maswavlebeli Rrma-
daa darwmunebuli formulaSi `mas yvelaferi SeuZlia~
da yovelmxriv cdilobs, es mtkice rwmena dominantad

49
daabudos moswavlis cnobierebaSic. maswavleblis es
optimizmi damokidebulia imaze, Tu rogoria mis mier
bavSvis filosofiuri aRqma, vin aris bavSvi misTvis?
Tu misTvis bavSvi mxolod moswavlea da meti araferi,
maSin saganmanaTleblo procesSi optimizmis Zala qre-
ba da yvelaferi isev daiyvaneba avtoritaruli reJimis
principebze. am fonze Salva amonaSvilis pedagogika
agebulia aqsiomatikur sawyisebze, romelTa arsis az-
robriv-filosofiuri Semadgenelia Semdegi sami daS-
veba:
• adamianis suli realuri substanciaa;
• igi miiswrafvis maradiuli aRmasvlisa da
srulyofisaken;
• miwieri cxovreba aris am aRzevebis gzis monak-
veTi.
am daSvebidan gamoiyvaneba sami postulati, romle-
bic moswavleSi maswavleblis rwmenas ganapirobebs,
isini TviT am rwmenis rangSia aRzevebuli.
pirveli postulati
bavSvi Cvens miwier cxovrebaSi movlenaa da ara Sem-
TxveviToba. igi ibadeba imitom, rom unda daibados, igi
evlineba kacobriobas misive moxmobiT, adamiani ibade-
ba adamianisTvis, adamianebs sWirdebaT erTmaneTi,
radganac isini qmnian erTmaneTs da TavianT Tavsac.
meore postulati
bavSvi, rogorc movlena, Tavis TavSi atarebs cxov-
rebiseul amocanas, cxovrebiseul misias, romelsac
igi unda emsaxuros. misi es samsaxuri, misi misia, mimar-
Tulia xalxis keTildReobisken _ esaa axloblebi da
naTesavebi, nacnobebi da ucnobebi, awindeli da momava-
li Taoba, planetaruli evolucia. arian adamianebi,
romelTac udidesi misia akisriaT kacobriobis winaSe.

50
aseTi misiebis gaxsna da ganmtkiceba dakavSirebulia
sxva adamianTa mier xelis SewyobasTan. yoveli adamiani
meorisaTvis gzaa cxovrebaSi.
mesame postulati
bavSvi Tavis TavSi atarebs sulis udides energias.
igi kosmosuri arsebaa, mikrokosmosia da Tavis TavSi
didxans atarebs makrokosmosis Zlierebasa da usaz-
Rvroebas, miiltvis imisken, rom moicvas es samyaro:
igi, rogorc adamiani, RmerTkacobisken iltvis, il-
tvis Tavisi arsebis zeSTagonebisken da es miswrafebe-
bi bavSvs imTaviTve axlavs. bavSvis yvela swrafvas misi
sulis usazRvro energiis flobis grZnoba kvebavs.
amgvarad, maswavlebels unda sjerodes, rom mos-
wavle aris movlena, igi Tavis TavSi atarebs cxovrebi-
seul misias. miniWebuli aqvs sulis udidesi energia.
bavSvSi aseTi rwmena saganmanaTleblo process aavsebs
optimizmiT, uzrunvelyofs maswavlebels Semoqmede-
biTi moTminebis, pirovnebis pativiscemisa da ganmtki-
cebis, misdami erTgulebisa da misi bedisaTvis pasuxis-
mgeblobis principebiT.
humanur-pirovnuli saganmanaTleblo procesi ige-
ba bavSvis bunebis erTmTlianobaze. es midgoma uar-
yofs bavSvis Taviseburebebis cal-calke gaTvaliswi-
nebas da emyareba masSi bunebis erTmTlianobaSi moZra-
obas, erTian moZraobas.
bavSvis Casxvidan da dabadebis pirvelive wamebidan
moyolebuli, masSi yalibdeba misi sakuTrivi buneba.
bavSvi viTardeba bunebis kanonebiT da misi es sakuTri-
vi buneba TandaTanobiT iZens erTaderTobisa da ganu-
meoreblobis sruliad gansakuTrebul Tvisebebs. da am
unikaluri Tvisebebis SeZenis gzaze bavSvis bunebas
amoZravebs garkveuli Zalebi, romelTac Salva amonaS-
vilma stiqiuri gatacebebi (стихийные страсти) uwoda.
51
isini stiqiuri imitomaa, rom bavSvs moulodnelad `es-
xmis Tavs~ da `atyvevebs~. gataceba imitomaa, rom bav-
Svi TviTon miiswrafvis maTken, surs moculi iyos maTi
idumali ZaliT da am `tyveobaSi~ igi Tavs Tavisuflad
da bednierad grZnobs.
humanur-pirovnuli pedagogika gamodis iqidan,
rom bavSvSi Canergili Sinagani fsiqikuri energia, Sina-
gani cecxli warmogvidgeba bavSvis sami ZiriTadi Jinis,
gatacebis (miswrafebis, `stiqiuri~ moZraobis) saxiT.
pirveli gataceba
es aris gataceba ganviTarebisken. bavSvi ar SeiZ-
leba ar ganviTardes sulierad, zneobrivad, gonebri-
vad, fizikurad (ra Tqma unda, sxva, CvenTvis nacnob Tu
ucnob sferoebSic). ganviTarebisken `stiqiuri~ swraf-
va bavSvis bunebrivi mdgomareobaa: Tandayolili SesaZ-
leblobebis ganviTareba mimdinareobs winaaRmdegoba-
Ta da siZneleebis gadalaxvis procesSi. bavSvi sakuTar
garemoSi TviTon eZebs siZneleebs, rom gadalaxos isi-
ni. es Zlieri impulsia da igi ipyrobs bavSvs rogorc
stiqia; amiT aixsneba bavSvis celqoba, xSirad _ ugunu-
ri ganazraxic ki.
pedagogiuri amocana mdgomareobs imaSi, rom Seiq-
mnas iseTi aucilebeli saganmanaTleblo procesi Tavi-
si sagnobriv-sivrciTi, zneobriv-socialuri Tvisebe-
biT, romelic moswavles miscems SesaZleblobas, daak-
mayofilos Tavisi miswrafeba ganviTarebisken. ufro
metic, es procesi win unda uswrebdes moswavlis mier
sxva Tvisebebis gamomJRavnebas da iwvevdes mas aqtiur
moZraobaSi. amgvarad, saganmanaTleblo procesSi bav-
Svis es bunebrivi mdgomareoba ki ar unda gaviTvalis-
winoT, aramed, misgan gamomdinare, unda SevTavazoT mas
gonivruli pirobebi misive mravalwaxnagovani bunebis
CamoyalibebisaTvis. aRsaniSnavia, rom ganviTareba mim-
52
dinareobs siZneleTa daZlevis procesSi, da es aris bu-
nebis kanoni. pedagogiuri amocana ki imaSi mdgomare-
obs, rom saganmanaTleblo procesSi bavSvi mudmivad
imyofebodes sxvadasxva siZnelis daZlevis aucileb-
lobis winaSe da es siZneleebi eTanxmebodes mis indivi-
dualur SesaZleblobebs.
meore gataceba
es aris gataceba mowifulobisken. bavSvi imitom ki
ar ibadeba, rom bavSvad darCes, aramed imitom, rom gai-
zardos, srulad ganiviTaros Tavisi zogadi da pirov-
nuli Tvisebebi da Zalebi, gakeTilSobildes, gaxdes
civilizebuli, sulierad mdidari, saqmis mcodne ada-
miani, rom akeTos is saqmeebi, romliskenac guli miu-
wevs. bavSvebi miiswrafvian didobisken, surT ufro di-
debi iyvnen, vidre ukve arian. amas adasturebs roluri
TamaSebi, romlebSic yoveli bavSvi Tavis Tavze iRebs
didi kacis `movaleobebs~. swrafva didobisken Tavda-
pirvelad axlavs swrafvas ganviTarebisken, magram Sem-
deg TandaTanobiT Zlierdeba igi da zemoqmedebas iw-
yebs bavSvis cxovrebis yvela sferoze. bavSvoba ar aris
uzrunvelobis gaqvavebuli mdgomareoba, oqros xana,
roca zrunva arafrisTvis ar aris saWiro. bavSvoba
aris zrdis (didobisaken ltolvis) rTuli procesi, da
es procesi zogjer mtanjvelicaa. mowifulobisken ga-
tacebas bavSvisaTvis mravali garTuleba moaqvs dideb-
Tan urTierTobaSi, miT umetes, Tu didebs ar esmiT da
arc undaT gaigon bavSvis am bunebrivi Zalebis.
am gatacebis impulsebis moZalebis gamoa, rom bav-
Svi baZavs didebs, maTi cxovrebis garegan gamovline-
bebs, iwyebs sigaretis mowevas, zogjer asocialur wre-
Sic xvdeba da sxv. ZiriTadi mizezi amisa is aris, rom
bavSvi Tavisi gatacebis Sesabamis pirobebs ver pou-
lobs TanatolebSi, maswavleblebSi, ojaxSi.
53
aqedan gamomdinareobs humanur-pirovnuli pedago-
gikis umniSvnelovanesi principi: bavSvis didobisken
swrafvis (sxva gatacebebTan Tanabrad) dakmayofilebis
mizniT pedagogiuri procesis Sesruleba unda amaR-
ldes xelovnebamde, romelic daexmareba moswavles,
Tavi igrZnos mowifulad iq, sadac is sulac ar aris mo-
wifuli, bavSvia jerac.
mesame gataceba
es aris gataceba Tavisuflebisken. am gatacebas
bavSvi sruliad sxvadasxva formebSi da mravalwaxna-
govnad amJRavnebs Zalian adreuli asakidan. aRsaniSna-
via Salva amonaSvilis pedagogikis aseTi SesaniSnavi
formula: Tuki bavSvi didobisken Tavis gatacebas im-
tkicebs mowifulebTan urTierTobaSi da amitom eZebs
mowifuls, romelic daakmayofilebs masSi am gatace-
bas, maSin Tavisuflebisken gatacebas igi kvlav mowi-
fulebTan urTierTobaSi eZebs, magram amjerad ukve _
maTgan gaqcevis gziT. iq bavSvi Tanaxmaa moxvdes ufro-
sebis gavlenis qveS, TviTon miiltvis misken, aq ki cdi-
lobs gamovides am gavlenidan, TviTon ganeltvis mas.
unda moiqces ise, rogorc mas surs. amitomaa, rom xSi-
rad mosdis konfliqtebi ufrosebTan, aqedan _ dauje-
rebloba da aTasi sxva ram. bavSvs ar uyvars ufrosis
mudmivi da Ria meurveoba, rCevebi, Wkuis darigeba, ver
egueba kiTxvebs, eurCeba mSoblebs da sxv. am SemTxveva-
Si dasjis yvela zoma mimarTulia iqiTken, rom aRikve-
Tos bavSvis gataceba didobisken da Tavisuflebisken.
gasagebia, rom bavSvs ar SeiZleba yvelafris neba
mieces. yvelafris nebadarTulobam SesaZloa mis moma-
val cxovrebaze cudi gavlena iqonios. magram, gasagebi
unda iyos isic, rom yovlad dauSvebelia bavSvi aRi-
zardos yvelafris amkrZalav atmosferoSi.

54
Tavisuflebisken gataceba bavSvis bunebis bunebri-
vi mdgomareobaa. es buneba bavSvSi viTardeba, yalibde-
ba, eZebs SesaZleblobebs Tavisi mravalsaxovnebis ga-
movlinebisaTvis, eZebs Tavisi srulyofisa da usaz-
Rvroebis miRwevis gzebs. xSirad bavSvebze didebis
zrunva mimarTulia ara imisken, rom frTebi gaSalos am
gatacebam didobisaken da Tavisuflebisaken, aramed
imisken, rom ramenairad CaxSobil iqnas es gataceba. ase
warmoiqmneba Zaladobrivi da avtoritaruli aRzrda
ojaxSi, ase iqmneba avtoritaruli pedagogiuri proce-
si skolaSi, sadac metia iZuleba, vidre waxaliseba, me-
tia akrZalva, vidre nebarTva, metia konfliqti da gu-
listkivili, vidre TanamSromloba da sixaruli. am pi-
robebSi iZulebiTi procesebi iwveven garkveuli kanon-
zomierebis aRmocenebas da TandaTanobiT yalibdeba
iZulebis kanoni.
humanur-pirovnul pedagogiur procesSi iZulebis
kanoni SeiZleba nivelirebul iqnas, radganac masSi iq-
mneba pirobebi bavSvis bunebrivi Zalebis Semdgomi gan-
viTarebisa da CamoyalibebisaTvis, xolo gataceba Ta-
visuflebisaken bavSvis cnobierebaSi warmoSobs Tavi-
sufali arCevanis grZnobas. am pirobebs Soris wamyvani
adgili uWiravs pedagogiuri procesebis ostatur war-
marTvas, agreTve, moswavlesTan Tanabaruflebian ur-
TierTobas, siyvaruls misdami, rwmenas mis SesaZ-
leblobebSi, TanaSemoqmedebiTobas, TanamSoromlobas,
urTierTpativiscemasa da urTierTvaldebulebebs.
aRwerili zogadi mamoZravebuli Zalebis garda,
yoveli bavSvi, rogorc ganumeorebeli fenomeni, Tavi-
si misiisa da mimarTulebisagan damokidebulebiT, ata-
rebs Tavis individualur Zalebs - niWierebas, unaria-
nobas, SesaZleblobebs, sakuTar pirovnul Tvisebebs.
aucilebelia, gacnobierebul iqnas WeSmariteba, rom
55
miwier cxovrebaSi yoveli bavSvi modis ukve masSi Ca-
debuli xasiaTiT. adamianis arseba SeiZleba gake-
TilSobil iqnas, amaRlebul iqnas, magram ar SeiZle-
ba misi Secvla. bavSvis Seucvleli arsebis gamocno-
ba-gacnobiereba misi pirovnebis gamovlenis gasaRe-
bia.
adamiani pirovnebad dgeba im zomiT, ra zomiTac is
eZebs sakuTar Tavs, ra zomiTac is aRmoaCens Tavis Tav-
Si Tavisive samsaxuris mizans da emsaxureba mas, miuxe-
davad cxovrebiseuli siZneleebisa da garTulebebisa.
cxovrebis skolis miznebi momdinareobs, erTis
mxriv, civilizebuli sazogadoebis umaRlesi humanuri
idealebidan, meores mxriv, bavSvisadmi humanur-pirov-
nuli midgomis Teoriidan. am idealebis umaRles pos-
tulatad miiReba mcneba `axali aRTqmidan~: `iyaviT
srulyofilebi, rogori srulyofilicaa Tqveni zecie-
ri mama~ (maTesagan), e .i. adamianisaTvis SeTavazebulia,
srulyos Tavisi Tavi manam, sanam RmerTkaci ar gaxdeba.
cxovrebis skolis miznebisa da amocanebis gan-
sazRvrisas gaTvaliswinebulia, rom ganaTlebis sawyi-
si safexuri aris mTeli saganmanaTleblo jaWvis Semad-
geneli nawili, misi pirveli rgoli. amitom, erTis
mxriv, man Tavis Tavze unda aiRos valdebuleba imisa,
rom safuZveli Cauyaros Semdgom safexurebze erTiani
saganmanaTleblo procesis miznebisa da amocanebis
warmatebiT ganxorcielebas, meores mxriv, daayenos sa-
kuTari miznebi da amocanebi, romlebic warmatebiT ga-
daiWreba am etapze mocemuli asakis TvisebaTa gaTva-
liswinebiT. amasTan, pirveli safexurisa da Semdgomi
safexurebis miznebsa da amocanebs Soris zusti saz-
Rvris dadgena SeuZlebelia.
miznebisa da amocanebis sistemaSi gamoiyofa Ziri-
Tadi mizani rogorc mTeli saganmanaTleblo procesis
56
RerZi, da masTan erTad _ mas daqvemdebarebuli da misi
Tanmxlebi miznebi.
ZiriTadi mizani pasuxobs kiTxvas: rogori adamia-
nis ganaTlebisa da aRzrdisaken miiswrafvis skola?
humanur-pirovnul pedagogikas ZiriTad miznad dasa-
xuli aqvs keTilSobili adamiani, keTilSobili pirov-
neba, keTilSobili moqalaqe.
cxovrebis skola emsaxureba am ZiriTadi miznis
ganxorcielebas. misi muSaobis azri da arsi mdgomare-
obs imaSi, rom mTeli Tavisi saganmanaTleblo saSuale-
bebiT, bavSvis pirovnuli Tvisebebis gamovlenis gziT,
xeli Seuwyos bavSvSi keTilSobili adamianis ganviTa-
rebas, aRzrdasa da Camoyalibebas.
ZiriTadi miznis Sinaarsis realizeba xdaba mas daq-
vemdebarebuli sami miznis meSveobiT. es miznebia:
• bavSvis sulisa da gulis gakeTilSobileba;
• bavSvis SemecnebiTi Zalebis ganviTareba da Ca-
moyalibeba;
• bavSvis mier garkveuli maxasiaTeblebis mqone
gafarToebuli da gaRrmavebuli moculobis codni-
sa da unar-Cvevebis SemoqmedebiTi miTvisebis uz-
runvelyofa.
cxovrebis skolis mizanTa sistemis zogadi Sinaar-
si, zogadi sqema aseTia:
cxovrebis skolis ZiriTadi mizani: xeli Sevuw-
yoT bavSvSi keTilSobili adamianis qmnadobas, ganvi-
Tarebas, aRzrdas, _ misi pirovnuli Tvisebebis gax-
snis gziT.
¾ mizani: bavSvis sulisa da gulis gakeTilSobi-
leba.
Sinaarsi:
• sikeTis mimzidveloba, keTil saqmeTa keTeba;
57
• Sroma;
• cnobierebis gafarToeba;
• keTilad, fxizlad, naTlad azrovneba;
• pasuxismgebloba sakuTari azrebisa da qmedebe-
bis mimarT;
• Semoqmedeba;
• silamazis gageba, silamazeSi Cawvdoma;
• movaleoba, pasuxismgebloba, zrunva;
• cxovrebis movlenaTa Sefaseba da gancda;
• siyvaruli, TanagrZnoba, Tanasixaruli, Tanagan-
cda, gulmowyaleba, xalxis gaxarebisa da daxmarebis
survili;
• momWirneoba, yairaTiani mimarTeba;
• SiSis daZleva, uSiSroba, gambedaoba;
• usityvod gageba;
• mofereba;
• zrunva;
• swrafva TviTSemecnebisken, TviTaRzrdisaken;
• sulieri cxovreba, interesi sulieri cxovrebi-
sadmi, swrafva sulieri cxovrebis gamdidrebisken;
• interesi filosofosobisadmi; swrafva bunebis,
cxovrebis, samyaros usasrulobis axsnisa da gagebisa-
ken;
• interesi religiebis mimarT;
• samSoblos, Tavisi erovnebis Segneba;
• nebisyofa, nebisyofiTi Zalebi, Seupovroba;
• azrebi da saqmeebi TavisTvis da sxvebisTvis
cxovrebis pirobebis gaumjobesebis Taobaze;
• sixaruli, dakmayofileba;
• simSvide, siwynare;
58
• urTierToba, urTierTobis fufuneba, laparaki;
• sazogadoebrivi saqmianoba;
• guli, gulTbiloba, patiosneba, gulwrfeloba;
• sindisi.
¾ mizani: bavSvis SemecnebiTi Zalebis ganviTare-
ba da Camoyalibeba.
Sinaarsi:
• dakvirvebuloba, yuradReba, mixvedriloba;
• sazrianoba, mixvedra, aRmoCena;
• gamoTqma, aRwera - zusti, mkafio;
• mosmenis, gagebis, SekiTxvis unari;
• msjelobis ageba, logikisa da mtkicebis gamoyene-
ba;
• Teoriuli da empiriuli azrovnebisa da ganzoga-
debis xerxebi;
• saqmianobis miznis gacnobiereba da gegmis Sedgena;
• swrafva SemecnebiTi siZneleebisken;
• swrafva gacnobierebis siRrmisaken, miRwevis una-
ri;
• interesi da nebisyofis Zala, gulmodgineoba;
• damaxsovreba da kvlavwarmoeba;
• xatovaneba;
• swrafva siaxlisken;
• gamoTqmis gabeduleba, azris gaqaneba;
• damoukidebloba;
• TanamSromloba;
• mofiqreba da SemecnebiTi kiTxvebis dasma;
• codnis wyaroebis Zieba;
• srulyofa, SemecnebiTi saqmianobis motivebis gam-
didreba;
59
• SemecnebiTi procesis, Ziebis silamaze, Semecnebis
sixaruli;
• codnis siyvaruli, swrafva meti codnisken;
• pasuxismgebloba codnaze;
• SemecnebiTi saqmianobis xerxebis aTviseba.
¾ mizani: bavSvis mier Sesabamisi Tvisebriobis
gafarToebuli da gaRrmavebuli moculobis codni-
sa da unar-Cvevebis SemoqmedebiTi miTvisebis uz-
runvelyofa.
Sinaarsi:
pirveli Tvisebrioba
codna aris bavSvis pirovnuli miRweva; codnis meS-
veobiTa da mis safuZvelze bavSvi qmnis Tavis pirovnul
pozicias, pirovnul orientaciebs, Tvalsazriss, msof-
lmxedvelobas; sxvadasxva saxis saqmianobis Sesrule-
bis meoxebiT igi imkvidrebs Tavs.
meore Tvisebrioba
codna exmareba bavSvs, rom CauRrmavdes cxovrebas,
cxovrebiseul movlenebs. axsnas igi TavisTvis da aux-
snas sxvebs, gaacnobieros cxovrebiseuli movlenebis
mizezebi da Sedegebi. codna mouwodebs mas, izrunos
cxovrebis gaumjobesebisaTvis; icavs mas moufiqrebe-
li qmedebebisa da gamoTqmebis Sedegebisgan.
mesame Tvisebrioba
codna afarToebs moswavlis cnobierebas, exmareba
mas, rom gaiazrianos bunebis movlenebi, ifiqros samya-
ros agebulebis, misi usasrulobis, cxovrebaSi adamia-
nis daniSnulebis, cxovrebaSi Tavisi misiis, dedamiwis,
kacobriobisa da kosmosis winaSe Tavisi movaleobis Se-
saxeb. codna afarToebs da amdidrebs bavSvis sulier
cxovrebas.

60
meoTxe Tvisebrioba
miTvisebul codnas eniWeba misken sxva codnis mo-
zidvis magnituri Zala; amasTan, _ ufro gaRrmavebuli
codnisaken, Ziebisaken, aRmoCenebisaken swrafvis una-
ri. axal codnas unari aqvs ukve miTvisebul codnas
misces mkafiooba, moiyvanos igi axal wesrigSi, war-
moSvas bavSvis sulieri codna, gamoiwvios intuicia,
miRweva, swrafi aTviseba, evrika.
mexuTe Tvisebrioba
codnis moculoba, siRrme, sicxade da misi Semdgo-
mi gaRrmavebisa da srulyofisaken pirovnuli swrafva
ganaTlebis Semdgom etapze Seadgens bavSvis mier cod-
nis mTeli ciklis warmatebiT miTvisebis bazas.
cxovrebis skola ganaTlebis ZiriTadi miznebis
safuZvlad aRiarebs zogadkacobriul faseulobebs,
magram am faseulobebamde bavSvi mihyavs mas Semdeg,
rac srulad Cawvdeba Tavisi xalxis, Tavisi eris, Tavisi
qveynis, Tavisi samSoblos zogadkacobriul faseulo-
bebs. igi bavSvSi zrdis da aviTarebs suliskveTebas
xalxisas, qveynisas, erisas, romelsac is ekuTvnis da
amis Semdeg aziarebs suls planetaruls. cxovrebis
skolis miznebis es umniSvnelovanesi Tavisebureba Se-
mosilia cnebiT samSoblos siyvaruli. kacobriobi-
sadmi siyvaruli moicavs samSoblosadmi, sakuTari
xalxisadmi siyvaruls. umizezod ar xdeba, rom adamia-
ni ibadeba garkveul qveyanaSi da ekuTvnis garkveul
xalxs. es mikuTvneba Tavis TavSi gulisxmobs sam-
Soblos winaSe valdebulebasa da sakuTari misiis sam-
saxuris pirobebs. kacobriobas WeSmaritad emsaxureba
is, vinc amas samSoblos saxeliT akeTebs. mas eyvareba
mTeli kacobrioba, ecodineba, rom emsaxureba sam-
Soblos da asrulebs Tavis movaleobas, Tavis misias
samSoblosa da kacobriobis winaSe.
61
samSoblosadmi siyvarulis grZnobis, erovnuli su-
liskveTebiT aRzrdis amocana aqtiurad axlavs cxov-
rebis skolis saganmanaTleblo process.
cxovrebis skolis saganmanaTleblo kursebis Zi-
riTadi cikli aseTia:
1. SemecnebiTi kiTxvis gakveTilebi;
2. weriTmetyvelebiTi saqmianobis gakveTilebi;
3. mSobliuri enis gakveTilebi;
4. maTematikur warmosaxvaTa gakveTilebi;
5. sulieri cxovrebis gakveTilebi;
6. silamazeSi Cawvdomis gakveTilebi;
7. dagegmarebisa da saqmianobis gakveTilebi;
8. gambedaobisa da gamZleobis gakveTilebi;
9. gakveTilebi bunebis Sesaxeb;
10. gakveTilebi mecnierebaTa samyaros Sesaxeb;
11. urTierTobis gakveTilebi;
12. ucxouri metyvelebis gakveTilebi;
13. Wadrakis TamaSis gakveTilebi;
14. kompiuteruli wignierebis gakveTilebi.
cxovrebis skolas gaaCnia saganmanaTleblo kur-
sebis damatebiTi ciklic:
1. ucxouri ena;
2. miTebis, legendebisa da zRaprebis samyaroSi;
3. Teatraluri saqmianoba;
4. cekvis samyaroSi;
5. musikis samyaroSi;
6. mecadineobebi kompiuterTan;
7. moTxrobebi samSoblos istoriidan;
8. TviTganviTarebis samyaroSi;
9. mecadineobebi SromiT saxelosnoebSi;
62
10. TamaSebi, sportuli dResaswaulebi.
humanur-pirovnul pedagogikaSi gansakuTrebul
rols TamaSobs bavSvebis saqmianobis Sefaseba. niSnebis
gamoyeneba SezRudulia, radganac niSnebi _ es aris
`koWli pedagogikis yavarjnebi~; raodenobrivi Sefase-
bis nacvlad SemoRebulia xarisxobrivi Sefaseba: daxa-
siaTeba, Sedegebis paketi, TviTanalizis swavleba,
TviTSefaseba da sxv.
cxovrebis skolaSi bavSvebi ericxebian maTi fizi-
kuri da gonebrivi janmrTelobis Sesaxeb samedicino
daskvnis safuZvelze. ar gamoiyeneba araviTari testi-
reba swavlisadmi maTi mzaobis dasadgenad. testirebi-
sas vlindeba mxolod garegani codna da unar-Cvevebi,
ganviTarebis faruli SesaZleblobebisa da da doneebis
nacvlad. `swavladobis~ testebiT SeuZlebelia `ganaT-
lebulobis~ SesaZleblobis prognozireba. principi
imaSi mdgomareobs, rom ganaTlebis didi Sinaarsisa da
SemecnebiTi saqmianobis maRali donis miuxedavad, ne-
bismier normalur bavSvs, Tu is fizikurad da gonebri-
vad srulyofilia, Tundac ar icodes kiTxva da Tvla-
angariSi, aqvs SesaZlebloba win waiwios Tavis sulier
da SemecnebiT ganviTarebaSi da sulac ar CamorCes im
bavSvebs, romlebsac `swavladobaze~ testireba Cauta-
res da Semdeg CarTes avtoritarul saswavlo proces-
Si.
cxovrebis skolaSi daSvebulia, rom bavSvi, romel-
sac aRmoaCndeba zneobriv-sulier da SemecnebiT plan-
Si win waweuli done, vadamde gadavides Semdeg klasSi,
an miRebul iqnas pirdapir meore klasSi, an kidev, kla-
sis gamotovebiT gadavides momdevno klasSi. amasTan,
aseTi moZraoba ar daiSveba mxolod codnis donis mi-
xedviT.

63
cxovrebis skolaSi daSvebulia isic, rom maswavle-
belTa ansamblma Tanamedrove meTodebis saSualebiT
daaCqaros klasis yvela bavSvis zneobriv-sulieri da
gonebrivi ganviTareba da vadamde daamTavros kursi,
yvela Tavisi SedegiT.
cxovrebis skolaSi warmatebiT xorcieldeba same-
dicino, koreqciuli, fsiqologiuri da meTodikuri
samsaxuri. amasTan, moswavlis irgvliv iqmneba fsiqo-
logiuri komforti da yvela fsiqologi bavSvis guli-
Tadi megobaria.
cxovrebis skolis saganmanaTleblo procesi mra-
vali specifikuri TaviseburebiT xasiaTdeba da maT So-
ris gansakuTrebiTaa aRsaniSnavi Semdegi:
¾ cxovrebis skolis saganmanaTleblo procesi
bavSvs moicavs srulad, mTeli misi bunebiT, Rebulobs
mas iseTs, rogoric is aris, da masSi qmnis ganviTare-
bul, Tavisufal da ganaTlebul adamians.
¾ cxovrebis skolaSi, bavSvis bunebis erTmTlia-
nobis ZaliT, saganmanaTleblo procesic erTmTliania,
da misi warmomqmneli pirobaa mravalsaxian formebSi
ganviTarebadi bavSvis cxovreba, bavSvebis cxovreba.
¾ cxovrebis skolaSi gakveTili aris bavSvebis
cxovrebis wamyvani forma da uwyveti saganmanaTleblo
procesis erTeuli, magram igi saswavlo procesis Zi-
riTadi forma ki ar aris, rogorc tradiciul pedago-
gikasa da praqtikaSia miRebuli, aramed gakveTili
aris bavSvis cxovrebis akumulatori, bavSvebis
cxovrebis akumulatori.
¾ cxovrebis skolaSi TanamSromlobis safuZve-
lia erTad yofnis, erTad Sromis, Tanacxovrebis sixa-
ruli. mxolod TanamSromloba xdis SesaZlebels, rom
aRzrda win uswrebdes swavlebas, swavleba ki win us-

64
wrebdes ganviTarebas im pirobiT, rom TiToeuli maT-
gani aucileblad iwvevdes momdevnos.
¾ cxovrebis skolis saganmanaTleblo procesSi
xdeba bavSvis saqmianobis Sefasebisa da TviTSefasabis
unarebis mizanmimarTuli warmoqmna da ganviTareba.
¾ cxovrebis skolis maswavlebeli Tavisi pro-
fesiuli sicocxlis wyarod Rebulobs `mcnebebs~:
• sjera bavSvis usazRvroebis _ is aris mikrokosmo-
si.
• sjera sakuTari pedagogiuri unaris _ `me uf-
lisgana var maswavlebeli~.
• sjera humanuri pedagogikis Zalis _ masSi Semoqme-
di energiaa.
cxovrebis skolis maswavlebeli RvTaebriv sam-
saxurSia:
• planetisa da samyaros winaSe.
• warsulis, awmyosa da momavlis winaSe.
• bavSvisa da kacobriobis winaSe.
• Semoqmedis winaSe.
cxovrebis skolis maswavlebels Segnebuli aqvs,
rom xeli unda Seuwyos:
• adamianisa da kacobriobis sulier aRmasvlas,
aRmavlobas.
• dedamiwaze sicocxlis gadarCenas.
cxovrebis skolaSi cxovrebiseuli normaa da WeS-
mariteba:
• cxovrebis skola aris Semoqmedebis skola.
• cxovrebis skolaSi ar arian cudi da CamorCeni-
li bavSvebi.
• cxovrebis skola ar mouwodebs mSoblebs, daex-
maron swavlaSi Svilebs.
65
• cxovrebis skolas bavSvi mihyavs warmatebidan
warmatebisken.

praqtikumisaTvis
sadiskusio sakiTxebi:
y TanamSromlobis pedagogikis ideebi;
y humanur-pirovnuli midgomis aqsiomatika;
y bavSvis stiqiuri miswrafebebi da maTi daxasiaTe-
ba;
y `cxovrebis skola~ da misi Taviseburebebi.

66
leqcia meoTxe

⇒ valdorfis pedagogika
valdorfis skolis damaarsebelia avstrieli ru-
dolf Staineri (1861-1925) _ anTroposofiisa da reli-
giur-mistikuri moZRvrebis fuZemdebeli. am skolis
gaxsniT Stainerma Seqmna anTroposofiuri pedagogika.
anTroposofosebi Tvlian, rom bavSvi viTardeba
ciklurad da ama Tu im codnis aTvisebisaTvis arsebobs
garkveuli dro. am drois daCqareba bavSvisaTvis mxo-
lod uaryofiTi Sedegis momtania. adreul ganviTare-
bas Staineris skolis warmomadgenlebi ar cnoben. maTi
TqmiT, yvelafers Tavisi dro aqvs, bavSvi unda datkbes
bavSvobiT da mxolod maSin ganviTardeba igi harmoniu-
lad.
pirveli valdorfis skola Seiqmna 1919 wels Stut-
gartSi (germania). dReisaTvis valdorfis ganaTleba
miRebulia 1000-mde damoukidebel valdorfis skolaSi
da 1400-ze met valdorfis sabavSvo baga-baRSi, romle-
bic msoflios 60-mde qveyanaSia gabneuli. valdorfis
skolebi da sbavSvo baRebi didi warmatebiT funqcioni-
rebs iseT qveynebSi, rogoricaa: aSS, didi britaneTi,
Sveicaria, holandia, norvegia, avstria, ungreTi da
sxv. yofili sabWoTa kavSiris teritoriaze aseTi sko-
lebi iqmneba 1989 wlidan. dReisaTvis isini gavrcele-
bulia ruseTSi, ukrainaSi, yazaxeTSi, litvaSi, latvia-
Si, saqarTveloSi.
valdorfuli ganaTlebis safuZvlad Tvlian adami-
anis cxovrebisa da misi stadiebis Sesaxeb sxva Sexedu-
lebas. am Sexedulebis Tanaxmad adamianis cxovreba
iyofa sam fazad:
• dabadebidan 21 wlamde;
• 21 wlidan 42 wlamde;
67
• 42 wlidan sikvdilamde.
dabadebidan 21 wlamde mimdinareobs adamianis ar-
sis ganviTareba, gansaxiereba, Sesvla miwier bediswera-
Si, Sesvla samyaroSi. 7 wlisa midis skolaSi, 14 wlisa
iwyebs sqesobriv momwifebas. es wertilebi ZiriTadia
am fazaSi.
21 wlisaTvis adamiani ukve flobs cxovrebiseul
gamocdilebas. Tu pirvel fazaSi ZiriTadad viTarde-
boda fizikuri sxeuli, meore fazaSi ukve viTardeba
sulieri SesaZleblobebi.
mesame fazas valdorfis pedagogikaSi ewodeba `Ta-
visufal qmedebaTa~ periodi. am dros mimdinareobs
svla win _ adamiani ukve sxvas aZlevs Tavis codnasa da
gamocdilebas.
pirveli faza, Tavis mxriv, iyofa sam periodad:
• pirveli periodi (0-dan 7 wlamde) _ ZuZus da pata-
ra bavSvi, jer kidev mTlianad CaZirulia mSobli-
uri saxlis atmosferoSi da garemoculia dedob-
rivi zrunviT.
• meore periodi (7-dan 14 wlamde) _ bavSvi dgams na-
bijs samyaroSi. saxlTan erTad mniSvnelovan
rols TamaSobs skola.
• mesame periodi (14-dan 21 wlamde) _ zogadi ganaT-
lebisa da momavali profesiisaTvis mzadebis das-
rulebis dro.
biologiuri TvalsazrisiT igive periodebi Seg-
viZlia warmovidginoT Semdegnairad:
• periodi dabadebidan kbilebis cvlamde;
• periodi kbilebis cvlidan sqesobrivi momwifebis
dawyebamde;
• periodi sqesobrivi momwifebis dawyebidan srul-
wlovanebamde.
68
valdorfis skolis ZiriTadi principebia:
• garemos Seswavlisadmi xorcieldeba kompleqsuri
midgoma;
• maqsimalurad da yovelmxriv uaxlovdeba bunebas,
magram Sordeba civilizaciis nayofs, ikrZaleba
televizia da kompiuteri;
• didi da upirvelesi yuradReba eqceva esTetikur
da SromiT aRzrdas, mis Sesabamis yovelgvar saqmi-
anobas (Zerwva, aplikacia, xatva, musika, qsova da
sxv. amasTan, tradiciul sagnebs eqceva meorexa-
risxovani yuradReba, magaliTad, kiTxva da maTe-
matika iwyeba mxolod mesame klasidan);
• pativs scemen bavSvis pirovnebas, mis individua-
lurobas;
• mibaZva swavlis principia;
• uaryofilia iZuleba, niSnebi, swori qcevisa da
qmedebis etalonebi;
• ar cnoben xelovnur masalebs, saTamaSoebi da ave-
ji naturaluria, saswavlo garemoSi mxolod bu-
nebrivi interieria.
valdorfis skolis muSaobis principia: `ar gavus-
wroT bavSvis ganviTarebas, magram yvelaferi gavake-
ToT imisaTvis, rom bavSvi ganviTardes sakuTar tem-
pSi~. mTavari yuradReba eqceva bavSvis sulier ganviTa-
rebas. saswavlo masala eZleva blokebad (epoqebad),
magram yoveli dRe, swavlebis yvela etapze (baga-baRi-
dan seminariamde), dayofilia sam nawilad:
• sulieri (духовный) - sadac Warbobs aqtiuri az-
rovneba;
• guliTadi (душевный) - sadac iswavleba musika da
evritmikuli cekvebi;

69
• kreaciul-praqtikuli - sadac swavloben pirvel
rigSi SemoqmedebiT amocanebs: Zerwaven, xataven,
Wrian figurebs xisgan, keraven da sxv.
TiToeuli dRis ritmi SeiZleba daeqvemdebaros im
sagans, romlis bloki Seiswavleba im periodSi; magali-
Tad, Tu Seiswavleba maTematikuri masala, bavSvebs
sTavazoben, `dainaxon~ igi cekvis an kervis dros. gar-
da amisa, saswavlo masala eZleva bavSvis ganviTarebisa
da sazogadoebis ganviTarebis Sesabamisobis gaTvalis-
winebiT. magaliTad, me-6 klasSi, roca moswavleebs uya-
libdebaT cnebebi samarTlianobisa da saxelmwifoeb-
riobis Sesaxeb, maSin gadian romis imperiis istorias,
xolo me-7 klasSi, roca dgeba sqesobrivi momwifebis
periodis dasawyisi, gadian Suasaukuneebis istorias,
sadac mkafiodaa gamoxatuli vaJkacoba (raindebi) da
qaluroba (satrfo). amasTan, bavSvebi dgamen speq-
taklebs, cekvaven, monawileoben turnirebSi da sxv.
skolis maswavlebelTa saxelmZRvanelo wignebia
rudolf Staineris Sromebi pedagogikaSi:
• aRzrdis xelovneba. meTodika da didaqtika;
• swavlebis meTodika da aRzrdis wanamZRvrebi;
• aRzrdis xelovneba adamianis arsTan kavSirSi;
• adamianis Semecnebis pedagogiuri mniSvneloba da
pedagogikis kulturuli mniSvneloba;
• da sxv.
swavlebis ZiriTadi meTodia `sulieri ekonomiis~
meTodi. es meTodi imaSi mdgomareobs, rom swavlebis
procesSi bavSvebs uviTareben im saqmianobis unars,
romlis aTviseba mas SeuZlia ganviTarebis im etapze
organizmis Sinagani winaaRmdegobis gareSe. magaliTad,
kbilebis gamocvlis periodidan sqesobrivi momwifebis
periodamde aucileblad uviTareben mexsierebas, muSa-
70
oben bavSvis xatovani azrovnebis ganviTarebaze, Ziri-
Tad yuradRebas aqceven grZnobads da ara inteleqtua-
lurs. xolo sqesobrivi momwifebis Semdeg muSaoben
cnebebis formirebaze, bavSvis abstraqtuli azrovne-
bis ganviTarebaze.
12 wlamde valdorfis pedagogika krZalavs `Tval-
saCino swavlebis~ meTodis gamoyenebas, Tvlis, rom bav-
Svis bunebisaTvis cnebebis formireba bunebrivia 12
wlis asakis Semdeg. samagierod es pedagogika iyenebs
axal, Tavisebur meTods, romelsac ewodeba `swavleba
grZnobebis TanxlebiT~. damaxsovrebis procesi efeq-
turi da bunebrivi xdeba, Tu masSi erTveba bavSvis
grZnobaTa moZaraoba, rac mexsierebis dasayrdenia.
Tanamedrove fsiqologia Tvlis, rom emociuri
mexsiereba yvelaze xangrZlivia. valdorfis skola amas
iyenebs imiT, rom gakveTilis procesSi rTavs bavSvis
Sinagani grZnobis sicocxles Tavisi sixaruliTa da
tkiviliT, sasiamovnoTi da usiamovnoTi, daZabulobi-
Ta da modunebiT. swavlebaSi gamoyenebulia is, rac ain-
teresebs moswavles. magaliTad, ritmis grZnoba bavSvs
gansakuTrebiT axasiaTebs sqesobriv momwifebamde. ami-
tom am asakSi advilad swavlobs leqsebs, gamravlebis
tabulas da sxv. moswavlisaTvis sainteresoa is, rac ex-
mianeba mocemul etapze misi Sinagani ganviTarebis pro-
cesebs. magaliTad, 9 wlis bavSvisaTvis sainteresoa aq-
tiuri TamaSi, bevri moZraoba, zRaprebis mosmena. e. i.
misi interesi jer kidev skolamdeli periodis areSi
mdebareobs, is iq aris, sadac `samyaro keTilia~. amitom
am asakSi swavleba agebulia mibaZvaze, moZrav TamaSeb-
ze, zRaprebze.
cxridan Tormetamde bavSvs ukve ainteresebs sagne-
bi `iseTebi, rogorebic isini arian~. amitom am asakSi Se-
modis saswavlo sagnebi: mxareTmcodneoba da zoolo-
71
gia me-4 klasSi, geografia, botanika da istoria me-5
klasSi. imis gamo, rom Warbi gonebrivi saqmianobis Se-
degad uaresdeba moswavlis janmrTeloba, am asakSi is-
wavleba iseTi sagnebi, romlebic moiTxoven aqtiurad
daintersebul saqmianobas. esenia: evritmia, ferwera
da sxv. am WvretiTi sagnebis, rogorc mas uwodeben,
meSveobiT maswavlebeli aRviZebs bavSvis warmosaxvas,
mohyavs moZraobaSi misi grZnobebi.
saswavlo dRis ganmvalobaSi mimdinareobs narnara
gadasvla gonebrivi saqmianobidan fizikurze, grZnoba-
Ta CarTvis meSveobiT.
pirveli gakveTili mTavari gakveTilia (igi rome-
lime erTs eTmoba sagnebidan: maTematika, mSobliuri
ena, geografia, fizika, qimia da a. S.). Semdeg modis gak-
veTilebi, romlebzedac xdeba ritmuli gameoreba. es
aris: ucxouri ena, musika, evritmia, tanvarjiSi, ferwe-
ra, da sxv. sadilis Semdeg praqtikuli mecadineobaa:
xelgarjiloba, xelosnoba, mebaReoba da sxv.).
swavlebisa da aRzrdis procesSi maswavleblebi mi-
iswarafvian imisaken, rom damyardes wonasworoba bav-
Svis sulieri unarebis ganviTarebaSi. es unarebia: ne-
bisyofa, grZnoba da azrovneba. sulieri cxovrebis
harmonia xelsayrel pirobebs qmnis sxeulis jansaRi
ganviTarebisaTvis. nebisyofa, grZnobebi da azrovneba
vlindeba bavSvis ganviTarebis yvela etapze. amas iTva-
liswinebs swavlebis meTodika. amitom dawyebiT skola-
Si meti yuradReba eqceva bavSvis nebisyofas, saSualo
skolaSi _ grZnobebs, maRal klasebSi - azrovnebas.
arsebobs valdorfis skolis kritikac. am skolis
kritikosebi aRniSnaven, rom skola imTaviTve gamiznu-
li iyo dabalstatusiani socialuri jgufebis Svile-
bis socialuri adaptaciisaTvis: rudolf Stainerma
es skola Seqmna sigaretis fabrikis valdorf-astori-
72
as TxovniT fabrikis muSebis SvilebisaTvis. garda ami-
sa, skolis naklovanebad Tvlian im garemoebasac, rom:
• pedagogikis safuZvelia anTroposofia. misi mis-
tikuri postulatebi garkveul gavlenas moaxdens bav-
Svebze;
• sabavSvo baRSi saerTod ar arsebobs mecadineo-
bebi kiTxvaSi, angariSSi, rac unda iqnes gaTvaliswine-
buli, Tu bavSvi valdorfis baRis Semdeg wava Cveuleb-
riv skolaSi;
• da sxv.

⇒ Tavisufali Sromis teqnologia.


gamoCenili frangi pedagogi da moazrovne seles-
ten frene (1896-1966) avtoria originaluri pedagogiu-
ri sistemisa, romelic warmatebiT gamoiyeneba rogorc
safrangeTSi, ise mis farglebs gareT. es - axali al-
ternatiuli teqnologiaa.
selesten frene daibada 1896 wels qalaq garSi,
glexis ojaxSi. 1913-1914 wlebSi swavlobda qalaq nicis
normalur skolaSi. organizatori iyo da xelmZRvane-
lobda eqsperimentalur dawyebiT skolebs:
• 1920-1928 ww _ barsurluSi,
• 1928-1934 ww _ senpolSi,
• 1934-1966 ww _ vansSi.
1927 wels frenem Seqmna `maRali wris skolis mom-
xreTa kooperativi, romelmac misi moxreebi gaaerTia-
na. 1957 wels Seqmna ` axali skolis momxreTa saerTaSo-
riso federacia~. igi Jurnalebis `aRmzrdeli~ da `sa-
bavSvo xelovneba~ gamomcemeli da mTavari redaqto-
ria.
frene gardaicvala 1966 wels qalaq vansSi.

73
frenes alternatiuli teqnologiis saklasifika-
cio parametrebia:
• gamoyenebis donis mixedviT _zogadpedagogi-
kuri;
• ganviTarebis ZiriTadi faqtoris mixedviT _
biogenuri da sociogenuri;
• SeTvisebis koncefciis mixedviT _ asociaciur-
refleqtoruli;
• Sinaarsis xasiaTis mixedviT _ aRmzrdelobiTi,
mswavlebluri, maRali wrisa, humanisturi, zogadsa-
ganmanaTleblo;
• SemecnebiTi saqmianobis marTvis tipis mixed-
viT - mcire jgufebis sistema;
• bavSvis mimarT midgomis mixedviT _ anTropo-
centruli;
• organizaciuli formebisa da modernizaciis
mimarTulebis mixedviT _ alternatiuli;
• moswavleTa kategoriis mixedviT _ masiuri.
frenes skolis konceptualuri debulebebia:
• swavleba bunebis Sesatyvisia, mimdinareobs igi
bunebrivad, ganviTarebis Sesabamisad. amasTan, gaTva-
liswinebulia bavSvebis asakis Taviseburebani, midre-
kilebaTa da SesaZleblobaTa mravalferovneba da mra-
valwaxnagovneba.
• saswavlo-aRmzrdelobiTi procesis priorite-
tia bavSvebs Soris mimarTebebi da maT cnobierebaSi fa-
seulobiTi orientaciebi.
• swavlebis yovel etapze didi yuradReba eqceva
sazogadoebriv-sasargeblo Sromas.
• yuradRebis centrSia saskolo TviTmmarTvelo-
ba.
74
• mudmivi da mizanmimarTuli motivirebis piro-
bebSia bavSvebis emocionaluri da inteleqtualuri aq-
tiuroba.
• gamoiyeneba swavlebisa da aRzrdis axali mate-
rialuri saSualebebi.
frenes skolaSi swavlebis organizacias mravali
Tavisebureba gaaCnia, maT Soris gansakuTrebiT aRsa-
niSnavia Semdegi:
• ar aris swavleba, rogorc aseTi, magram aris
problemebis gadawyveta, sinjvebi, Semowmebebi, eqspe-
rimentireba, analizi, Sedareba da sxv.
• ar aris saSinao davaleba, magram mudmivad aris
kiTxvebis dasma skolaSi, saxlSi, quCaSi.
• ar aris gakveTili zaridan zaramde. mecadineo-
bis dro ar aris dozirebuli. am dros TviT saqmianoba
gansazRvravs.
• ar aris Sefasebis niSnebi, magram aRiniSneba pi-
radi warmatebebi, winsvla da Sedegebi. amisaTvis gamoi-
yeneba bavSvebisa da pedagogebis urTierT da TviTSe-
fasebebi.
• ar aris Secdomebi, magram aris gaugebrobebi da
maTSi erToblivad garkvevis Sedegad maTi aRmofxvra
Zneli ar aris.
• ar aris sayovelTaod miRebuli programebi,
magram aris moswavleTa da pedagogTa individualuri
da jgufuri gegmebi.
• ar aris tradiciuli maswavlebeli, magram aris
mrCeveli, aswavlis saerTo saqmis organizaciis for-
mebi da es formebi erToblivad proeqtirdeba pedago-
gebisa da bavSvebis mier.

75
• pedagogi aravis ar zrdis, aravis ar aswavlis,
aravis ar aviTarebs, _ igi monawileobs aRzrdis, swav-
lebisa da ganviTarebis saerTo problemebis gadawyve-
taSi.
• ar aris wesebi, magram saerTo ZalisxmeviT bav-
Svebis mier miRebulia Tanacxovrebis normebi.
• ar aris damrigeblobiTi disciplina, magram
disciplinis wyaroa sakuTari da koleqtiuri usaf-
rTxoebisa da erToblivi moZraobis SegrZneba.
• ar aris klasi, magram aris bavSvebisa da mowifu-
lebis Tanamonawileobis erToba.
frenem gamohyo Tavisi skolis aseTi pedagogiuri
kanonebi:
• bavSvis maqsimaluri ganviTareba gonivrulad
organizebul sazoagadoebaSi, romelic emsaxureba da,
romelsac Semdgom is moemsaxureba Tavad.
• bavSvi qmnis Tavis pirovnebas da Cven vexmarebiT
amaSi.
• Sroma gaxdeba saxalxo skolis fuZemdebeli
principi, mamoZravebeli Zala da filosofia.
• naTeli goneba da marjve xelebi ukeTesia, vidre
arasaWiro codniT gadatvirTuli tvini.
• saxalxo skola ver iarsebebs demokratiuli sa-
zogadoebis gareSe.
aRsaniSnavia, rom frenem SeimuSava pedagogiuri
invariantebi, romlebiTac, upriania, adamianis, aR-
zrdisas ixelmZRvanelos yvelam, radganac invarianti
_ es aris is, rac ar icvleba da arc SeiZleba Seicva-
los, igi ucvlelia yvela pirobebSi da yvela xalxSi.
es invariantebia:

76
• bavSvis buneba arafriT ar gansxvavdeba zrdas-
ruli adamianis bunebisagan.
• adamianis simaRle ar miuTiTebs garSemomyofTa
mimarT mis upiratesobaze.
• skolaSi bavSvis qceva damokidebulia mis fsiqo-
logiur ganwyobasa da janmrTelobis mdgomareobaze.
• aravis, arc bavSvsa da arc ufross, ar uyvars,
roca mas ubrZaneben.
• aravis ar uyvars brZanebiT mwyobrSi dgoma, rad-
ganac es igivea, rac sxvisi brZanebisadmi pasiuri mor-
Cileba.
• adamians ar uyvars raime samuSaos Sesruleba mu-
qaris qveS, maSinac ki, Tu es saqme ar ezareba, iZuleba
warmoSobs winaaRmdegobas.
• nebismier adamians urCevnia TviTon airCios sa-
muSao, Tundac es arCevani misTvis sasargeblo arc
iyos.
• am qveyanaze aravis ar uyvars fuWi Sroma, robo-
tiviT moqmedeba, aravis ar exaliseba raime samuSaos
Sesruleba sxvisi Canafiqris mixedviT. miT ufro, Tu es
Canafiqri misTvis ucxoa da gaugebari.
• aucilebelia Sromis motivireba.
• aucilebelia, gavTavisufldeT sqolastikisa-
gan.
• nebismier adamians surs miaRwios warmatebas.
imedis gacrueba abrkolebs saqmes da klavs enTuzi-
azms.
• bavSvis bunebrivi saqmianoba aris ara TamaSi,
aramed Sroma.
• codnis aTvisebis efeqturi gzaa ara dakvirveba,
axsna da demonstracia _ tradiciuli swavlebis Ziri-
77
Tadi xerxebi, aramed Semecnebis bunebrivi da universa-
luri meTodi.
• mexsierebas, skola rom did mniSvnelobas ani-
Webs, maSin aqvs fasi, roca igi CarTulia eqsperimentu-
li mosinjvis procesSi.
• codnis SeZena miiRweva eqsperimentis gziT da
ara wesebisa da kanonebis SeswavliT, rogorc zogjer
fiqroben. wesebisa da kanonebis pirvel rigSi Seswavla
imasa hgavs, uremi xarebs win rom davuyenoT.
• sqolastikis debulebaTa sapirispirod inte-
leqti aris azrovnebis unari, oRond ara ganzogadebu-
li da TiTqosda Caketil wreSi moqmedi, aramed adamia-
nis sxva TvisebebTan mWidro urTierTmoqmedebaSi myo-
fi.
• tradiciuli skola aviTarebs mxolod ab-
straqtuli azrovnebis unars, rac Sorsa dgas realuri
cxovrebis moTxovnebidan.
• bavSvs ar uyvars axsna ex cathedra, da es ar xdeba
dabneulobis an sizarmacis gamo.
• bavSvs ar Rlis samuSao, romelic pasuxobs mis
funqcionalur cxovrebiseul moTxovnebs.
• aravis, arc bavSvsa da arc dids ar uyvars zedam-
xedveloba da datuqsva. erTica da meorec maT aRiqvams
rogorc Rirsebis Selaxvas, miT umetes, Tu es sajarod
xdeba.
• moswavleTaTvis niSnebis dawera da maTi kalsi-
fikacia principSive mcdari meTodia.
• rac SeiZleba naklebi ilaparakeT.
• bavSvs ar uyvars `jogSi~ yofna da Sroma, radga-
nac iq yoveli individi unda daemorCilos `mwyemss~. mas
urCevnia individualuri muSaoba, anda im gundSi yof-

78
na, romelSic TanamSromlobis suliskveTebaa dasadgu-
rebuli.
• klasSi aucilebelia wesrigi da disciplina.
• dasja yovelTvis Secdomaa. is yovelTvis damam-
cirebelia da, rac mTavaria, verasodes aRwevs sasur-
vel mizans.
• axali skolis cxovreba agebulia TanamSromlo-
bis principebze. es niSnavs, rom, rogorc maswavlebels,
ise moswavles ufleba eZleva, monawileobaa miiRos
skolis cxovrebisa da saqmianobis marTvaSi.
• moswavleebiT gadatvirTuli klasi pedagogiu-
ri Secdomaa.
• didi saskolo kompleqsebis (kombinatebis) Tana-
medrove koncefcia iwvevs rogorc maswavlebelTa, ise
moswavleTa anonimurobas; es koncefcia mcdaria da win
eRobeba Cveni miznebis ganxorcielebas.
• sazogadoebis momaval demokratizacias safuZ-
vels uyris skolis demokratizacia dRes. avtorita-
ruli skola ver aRzrdis demokratiuli sazogadoebis
momaval moqalaqeebs.
• aRzrdis safuZvelSi Zevs pirovnebis Rirsebis
dacva. moswavlisa da maswavleblis urTierTpativis-
cema skolis ganaxlebis erT-erTi mTavari pirobaa.
• pedagogiuri reaqcia, rogorc socialuri da po-
litikuri reaqciis Semadgeneli nawili, sapirispiro
gavlenas axdens progresul gardaqmnebze.
• bolo invarianti, romelic amtkicebs Cveni Zie-
bis aucileblobas da amarTlebs Cvens saqmianobas _ es
gaxlavT sicocxlis optimisturi rwmena.

79
⇒ albaTuri ganaTlebis teqnologia.
teqnologiis avtoria aleqsandr loboki _ filo-
sofiur mecnierebaTa doqtori, dawyebiTi ganaTlebis
laboratoriis xelmZRvaneli, dawyebiTi skolis mas-
wavlebeli qalaq ekaterinburgSi.
albaTuri ganaTlebis idea pedagogikaSi axali ar
aris. es iseTi ganaTlebaa, romelic agebulia arap-
rogramulobisa da aragegmianobis safuZvelze. am ga-
naTlebaSi winaswar araferi ar igegmeba. faqtobrivad
aseTi iyo antikuri filosofosebis Tavisufali sko-
lebi, xelosnebisa da mxatvrebis saxelosnoebi, sadac
yovelgvar ZiebaSi moswavleebi saqmianobrivad iyvnen
CarTulebi. es _ sinamdvileSi Ria pedagogiuri studie-
bia, romlebSic albaTuri saganmanaTleblo procese-
bia realizebuli. TviTon cxovrebac xom aseTia. uamra-
via masSi winaswar daugegmavi saganmanaTleblo Sex-
vedrebi da maTi jami mTlianobaSi uZlieresi saganma-
naTleblo institutia, romelic kacobriobis ganviTa-
rebis bunebrivma dinebam Seqmna. amitom aris `cxovre-
bis skola~ Zlieri, da igi albaTur safuZvelzea agebu-
li.
gasuli saukunis 90-iani wlebis dasawyisSi qalaq
ekaterinburgis erT-erT saSualo skolaSi daarsda
aleqsandr lobokis pirveli eqsperimentuli klasi.
TviTon loboki Taviseburad odiozuri pirovneba gax-
ldaT: atarebda grZel Tmebs, fizikurad aranormalu-
rad gamoiyureboda da sruliad mourideblad miwasTan
asworebda sabWoTa skolas. im periodSi xalxSi dadio-
da legenda, rom adgilobrivi pedagogiuri institutis
studentebs akrZaluli hqondaT, lobokis skolaSi ga-
evloT pedagogiuri praqtika. ganaTlebis zogierT mu-
Saks loboki giJadac ki miaCnda. aba, giJis mets vis mou-

80
vidoda azrad, rom, sanam bavSvebs vaswavliT kiTxvas,
manamde unda vaswavloT sakuTari leqsebis wera. ismis
sakiTxi: ratom maincdamainc leqsebi? imitom, rom
kultura iwyeba adamianuri metyvelebiT. metyvelebiT
iwyeba patara bavSvis cxovrebac adamianTa Soris.
sinamdvileSi aleqsandr loboki genialuri kaci
iyo. da is cxovrebam miiyvana axali skolis Seqmnis au-
cileblobamde. saSa lobokis deda, ekaterinburgis
erT-erTi saukeTeso maswavlebeli, im skolis direq-
torad muSaobda, sadac aTi weli swavlobda saSa. saSa
mxolod friadebs Rebulobda da misi bavSvobis erTa-
derTi SiSi oTxianis miReba iyo, rom deda ar Seercxvi-
na. skolis damTavrebisas mas ar gasWirvebia, universi-
tetis filosofiis fakultetis studenti advilad
gamxdariyo. magram pirvelive sesiis Semdeg saavadmyo-
foSi moxvda nervuli daZabulobis mdgomareobiT _ sa-
miani miiRo umaRles maTematikaSi, _ Tavis sicocxleSi
pirveli samiani. es iyo skolaSi siyvaruliT gamozrdi-
li pirovnebis pirveli marcxi. am pirvelma marcxma Caa-
xeda aleqsandr loboki sabWoTa skolis arsSi da samu-
damod SeaZula igi. aqedan modis gamocdilebamiRebu-
li aleqsandr lobikis sityvebi: ra saWiroa es skola,
aTi weli ratom vateniT bavSvebs codnas, romelic ver
exmareba mas, icxovros im samyaroSi, sadac ar weren
niSnebs, sadac winaswar ar aris mocemuli cxrili da
gegma... ratomRac yvela fiqrobs, jer Cqara unda vas-
wavloT wera-kiTxva, omis kanoni, galogariTmeba, veq-
torebis Sekreba-gamokleba... da mxolod amis Semdeg _
vaswavloT cxovreba... ra iqneba, rom bavSvebs vas-
wavloT ara programebis, aramed moTxovnilebaTa mi-
xedviT? A punqtidan B punqtisaken.

81
Cven upiratesobas vaniWebT imas, rom TiTqmis sik-
vdilamde Tval-yuri vadevnoT Cvens moZraobas drosa
da sivrceSi. Cveni matarebeli gamovida A punqtidan da
aucileblad unda mivides B punqtamde, B punqti ki wi-
naswaraa dagegmili, ufrosebis mier. aleqsandr lobo-
ki ar cnobs aseT B punqts. mas ufro ainteresebs, ra
xdeba matarebelSi! marTalia, aseTi midgomiT B pun-
qtamde SeiZleba saerTod ver mivideT, magram, aris ki
saWiro iq misvla? SesaZloa, arc aris saWiro. maSin,
sad, sad unda mivideT?
es _ pirovnebazea damokidebuli. man TviTon unda
gadawyvitos, sad unda misvla!
swored es aris albaTuri ganaTleba.
albaTuri ganaTlebis teqnologiis saklasifika-
cio parametrebi aseTia:
• gamoyenebis mixedviT _ zogadpedagogikuri;
• filosofiuri safuZvlis mixedviT _ anTropo-
sofiuri;
• ganviTarebis ZiriTadi faqtoris mixedviT _
fsiqogenuri da sociogenuri;
• Sinaarsis xasiaTis mixedviT _ mswavlebluri, ma-
Rali wris, humanisturi, zogadsaganmanaTleblo;
• SemecnebiTi saqmianobis marTvis tipis mixedviT
_ mcire jgufebis sistema;
• modernizaciis mimarTulebis mixedviT _ al-
ternatiuli;
• masSi yvelaze ufro miRebuli meTodis mixedviT
_ problemuri, SemoqmedebiTi, dialoguri, TviT-
ganviTarebadi;
• moswavleTa kategoriis mixedviT _ masiuri.
lobokis skolis miznobrivi orientaciebia:
82
• kulturaSi bavSvis saavtoro poziciis formire-
ba;
• bavSvis daxmareba, monaxos saSualeba, rom Tavi da-
imkvidros kulturis samyaroSi da warmarTos dia-
logi kulturasTan;
• kulturis sxvadasxva sferosa da formaSi, upir-
velesad lingvistikasa da maTematikaSi, TviTrea-
lizaciis moTxovnilebis ganviTareba;
• umcrosklaselebSi weris, rogorc saavtoro
TviTgamoxatulebis, da individualuri enobrivi
intuiciis formireba.
konceptualurad, saganmanaTleblo Tvalsazrisis
centrSia individualuri azrobrivi saxe da ara prog-
ramuli standartebi. amasTan, bavSvi fasobs Tavisi in-
dividualuri TaviseburebiT da ganaTlebis arsi Zal-
datanebaa. ganaTleba _ es is samyaroa, romelic dgas
bavSvis pirovnebasa da zrdasrulis pirovnebas Soris.
uZvelesi civilizaciebis es warmonaqmni adamianis pi-
rovnul-individualuri yofierebis mimarT Zaldata-
nebaa. misi faseuloba imaSi mdgomareobs, rom swored
is aris is veli, romelzedac pirovnuli protestis
`me~ situaciaSi mwifdeba pirovnebis koncefcia.
lobokis pedagogikaSi ganaTlebis fenomeni miiReba
rogorc sruliad genialuri kulturuli gamogoneba
da rogorc gardauvali ubedureba. amitom aucilebe-
lia, Seswavlil iqnas masTan urTierTqmedebis efeqtu-
ri da umciresi danakargebis momtani gzebi.
pirveli da umTavresi problema ganaTlebaSi Ses-
vlis problemaa _ es aris dawyebiTi skola. aq xdeba bav-
Svis poziciis radikaluri cvlileba: samyarosTan ur-
TierTmimarTebis Tavisi bavSvuri logikidan, Tavisi

83
`me~-dan unda gadavides sxva, ucxo, ganaTlebis logika-
ze, romelic Tavisufal arCevansaa moklebuli.
azrovnebis WeSmariti safuZvelia ara cneba, ara-
med saxe. am teqnologiis ZiriTadi sagani saxeldobr
azrovnebis xatovani `erTeulebia~. dawyebiTi skola is
rgolia, romlis CarCoebSic eyreba safuZveli upirve-
lesad azrovnebis xatovan-intuiciur meqanizmebs. mxo-
lod amis Semdeg da mis safuZvelze, saSualo rgolSi,
dgeba sakuTriv cnebiTi struqturebis formirebis
dro. amasTan dakavSirebulia is faqti, rom adamianuri
metyvelebis saidumloeba imaSi mdgomareobs, rom igi
poeturia da ara informaciuli.
lobokis teqnologia agebulia albaTobis prin-
cipze; albaTobis qveS gaigeba:
• xdomilebis ganxorcielebis xarisxi, roca es xdo-
mileba SeiZleba ganxorcieldes, SeiZleba _ ara.
• TviT cxovrebis fundamenturi principi: yovel-
gvari xdomileba xorcieldeba ganuzRvrelobis
romeliRac xarisxiT.
bavSvis potencialuri SesaZleblobebi cxovrebaSi
realizdeba ise, rom arc mas, arc romelime sxvas ar Se-
uZlia Sedegebis winaswar ganWvreta. saswavlo proces-
Si SeuZlebelia viwinaswarmetyveloT is momentebi,
romlebSic moxdeba bavSvis `Sexvedra~ kulturasTan.
am procesSi pirovnul-individualuri traeqtoria
bavSvis uflebaa. swored amitom, ganaTlebis Sinaarsi
mdgomareobs ara imaSi, rom moxdes codnis translire-
ba, aramed _ mravalricxovan problematizaciaSi, rom-
lebic maqsimalurad axdenen bavSvis provocirebas
imisken, rom man damoukideblad imoZraos kulturis
sivrceSi.
saswavlo procesisadmi albaTuri midgomisas:

84
• maswavlebeli imdenadaa xelovani, rac ufro me-
tad SeuZlia sxvadasxva bavSvur azrebTan dialo-
gis procesSi SeinarCunos farTo kulturuli siv-
rce. vidre mxolod misdios moqmedebaTa nabij-na-
bij Sesrulebas.
• maswavlebelma unda aiRos orientacia sinjvebisa
da Secdomebis meTodze, SemTxveviTi variantebis
gadarCevis meTodze, WeSmaritebis amoxsnis me-
Todze.
• maswavlebelma unda gaiTvaliswinos SesaZleblo-
baTa amomwuravi gama, romelic moswavleTa war-
modgenebSi arsebobs.
mxolod mesame klasSi, roca bavSvebs ukve Camoya-
libebuli aqvT werisa da kiTxvis garkveuli intuicia
da sakuTari nawerisa da wakiTxulisagan miRebuli sia-
movnebis gancdis unari, iwyeba kvleviTi muSaoba, rome-
lic exeba metyvelebis gramatikul wyobas: moswavle
iTvisebs sxvadasxva orTografiul da sintaqsur mode-
lebs. es muSaoba misTvis aris ara formalur-uazro,
rogorc es tradiciul teqnologiaSia xdeba, aramed
igi imTaviTve warmoadgens avtoris TviTgamoxatule-
bis sivrcis gafarToebasa da garTulebas.
maTematikis SeTvisebisas mTavari mizania, pirveli-
ve klasidan, ara gamoTvliTi Cvevebis, aramed azrovne-
bis maTematikuri struqturebis formireba. principu-
lad axali tipis amocanebisa da grafikul agebaTa sa-
SualebiT bavSvebs uyalibdeba siRrmiseuli maTemati-
kuri saxeebi.
mesame klasis meore naxevris dasawyisSi bavSvebi
floben algebrul gardaqmnebs da algebrul struq-
turebze dayrdnobiT euflebian wminda gamoTvliT
Cvevebs.

85
organizaciis Tavisebureba is aris, rom saganma-
naTleblo procesis centrSia ara gakveTili-sqema,
aramed gakveTili-movlena, gakveTili-kulturis aqti,
gakveTili-kulturis teqsti.
gakveTilis Taviseburebebia:
• gakveTili mimdinareobs sicilis atmosferoSi, ka-
lamburebis situaciaSi;
• gakveTilze moswavleebi imtkiceben rwmenas saku-
Tar TavSi;
• Seqmnilia `Savis~ kulti, Savi nawerisadmi Seqmni-
lia `zefaseulobiTi~ mimarTeba;
• ar iwereba Sefasebis niSnebi;
• Secdomebi aRiqmeba rogorc norma.

⇒ teqnologia `pedagogiuri saxelosnoebi~.


es teqnologia Seiqmna gasul saukuneSi 20-iani wle-
bis safrangeTSi. misi avtorebia gamoCenili fsiqolo-
gebi: pol lanJeveni, anri valoni, Jan piaJe da sxv.
teqnologiis saklasifikacio parametrebia:
• gamoyenebis mixedviT _ zogadpedagogikuri;
• ganviTarebis ZiriTadi faqtoris mixedviT _
fsiqogenuri da sociogenuri;
• Sinaarsis xasiaTis mixedviT _ mswavlebluri, ma-
Rali wris, humanisturi, zogadsaganmanaTleblo;
• SemecnebiTi saqmianobis marTvis tipis mixedviT
_ mcire jgufebis sistema;
• modernizaciis mimarTulebis mixedviT _ al-
ternatiuli;
• masSi yvelaze ufro miRebuli meTodis mixedviT
_ problemuri, SemoqmedebiTi, dialoguri, TviT-
ganviTarebadi.
86
saxelosnos agebis principebi, pirveli SexedviT,
gansxvavdeba tradiciul pedagogikaSi miRebuli prin-
cipebisagan, magram araviTar SemTxvevaSi ar ewinaaR-
mdegeba isini didaqtikis ZiriTad debulebebs. am teq-
nologiaSi swavlebis procesi ganisazRvreba rogorc
moswavlis mier axlis aRmoCena sakuTar TavSi, mecni-
erebaSi, samyaroSi. Zieba unda iyos SemoqmedebiTi da
unda mimdinareobdes bavSvebis erTmaneTTan da peda-
gogTan urTierTqmedebis CarCoebSi. pedagogis amoca-
naa, moswavleebi waiyvanos gziT: ucodinarobidan cod-
nisken. igi moswavleebTan erTadaa axlis aRmomCeni. sa-
xelosnoSi rogorc moswavlis pozicias, ise maswavleb-
lis mdgomareobas gansazRvravs umniSvnelovanesi
principebi:
• me veZeb _ e.i. me vswavlob, me veZeb _ e.i. me vas-
wavli;
• me vikvlev, Sen ikvlev, Cven vikvlevT.
teqnologiaSi saxelmZRvanelod miRebuli postu-
latebia:
• yvela niWieria;
• yovel pirovnebas aqvs ufleba, gamoTqvas Tavisi
azri;
• pativi eci partnioris azrs;
• ar arsebobs oficialuri Sefaseba;
• mniSvnelovania ara mxolod is, Tu ras vgebulobT
Cven, aramed isic, Tu rogor grZnobebs vavlenT ,
ras ganvicdiT am dros.
mocemuli teqnologiiT Catarebul mecadineobeb-
ze Seqmnili atmosfero xels uwyobs da stimuls aZ-
levs bavSvis pirovnebis SemoqmedebiT TviTganviTare-
bas, qmnis pirobebs moswavlis sruli TviTgamoxatule-
bisaTvis da maswavleblisgan moiTxovs, gansakuTrebu-
87
li yuradReba miaqcios bavSvis emocionaluri sferos
mdgomareobas, radganac ostatis ZiriTadi amocanaa _
aCuqos bavSvebs aRmoCenis sixaruli.
saxelosnoSi Seqmnili pirobebi uzrunvelyofs bav-
Svis Sesvlas SemecnebiT procesSi, damoulideblad
eZebos axali codna. praqtikulad gamoiricxeba in-
formaciis gadacema gamzadebuli saxiT. problemuri
swavlebisagan gansxvavebiT, maswavlebeli ki ar svams
problemas, aramed igi qmnis iseT pirobebs, rom mos-
wavleebma dainaxon da gaicnobieron problema, damou-
kideblad dasvan misi amoxsnisaTvis aucilebeli kiT-
xvebi da damoukidebladve scadon, monaxon pasuxebi am
kiTxvebze.
saswavlo procesSi yvela moswavle sakuTar indivi-
dualurobas iCens da swored amitom saxelosnoSi ar
aris erTiani moTxovnebi saswavlo da SemoqmedebiTi
amocanebis amoxsnis arc Sedegebisa da arc tempis mi-
marT. amis gamo, saxelosnoSi yvela avlens Tavis ta-
lants da ostati moswavles aZlevs saSualebas, WeSma-
ritebisaken wavides Tavisi gziT.
mocemuli teqnologiiT ostatis amocana gan-
sxvavdeba tradiciul skolebsa da pedagogikaSi miRe-
buli wesebisagan. pedagogi (ostati) aris ara maswavle-
beli, ara xelmZRvaneli, aramed Taviseburi `gidi~, ro-
melic acilebs moswavles Semecnebis gzaze. misi Ziri-
Tadi amocanaa, iyos moswavlis Tanmxlebi Semoqmedebi-
Ti kvlevis Catarebisas. Tavdapirvelad ostats ukavia
Tanabari pozicia moswavlesTan, ar Cqarobs, _ upasu-
xos kiTxvebs; mcire doziT awvdis garkveul informa-
ciebs, konsultaciebisaTvis agzavnis pirvelwyaroebi-
sa (wignebi, statiebi, leqsikonebi, enciklopediebi) da
sxva moswavleebisaken. amiT myardeba urTierTdaxmare-
bis, urTierTmxardaWerisa da TanamSromlobis at-
88
mosfero, uzrunvelyofilia TviTswavlebis, TviTaR-
zrdis, TviTganviTarebis, urTierTdaxmarebis, urTi-
erTswavlebis procesebis urTierTkavSiri da urTier-
TSexameba.
saxelosnoSi gamoricxulia oficialuri Sefaseba.
ostati moswavles arc aqebs, arc aZagebs, ar wers niS-
nebs. jgufebSi muSaobisas dominirebs moswavleTa
TviTSefaseba Semdgomi TviTkoreqciiT.
teqnologia `pedagogiuri saxelosnoebi~ gulis-
xmobs Svidi teqnologiuri etapis Tanamimdevrul re-
alizebas.
pirveli etapi aris induqcia. igi gulisxmobs mos-
wavlis aqtiuri SemoqmedebiTi da kvleviTi muSaobi-
saTvis samotivacio bazis Seqmnas. am amocanis gadaw-
yvetisaTvis gamoiyeneba im induqtor-indikatorebis
krebuli, romlebic moswavles swor azrs Caagoneben,
miagnebineben swori azrisaTvis, biZgs miscemen prob-
lemis gacnobierebisaken, waiyvanen problemis amoxsnis
variantebis Ziebis gzaze.
am etapze ostatis amocanaa, SearCios rac SeiZleba
meti sxvadasxva xasiaTis induqtori, rom zemoqmedeba
moaxdinos moswavlis kogniciur, motivaciur, emocio-
nalur sferoebze. moswavlem unda SeigrZnos moT-
xovnileba sakiTxis amoxsnaSi. ganicados raRaca axlis
gakeTebis survilis simZafre. induqtorad SeiZleba
gamoyenebul iqnas sruliad sxvadasxva sagani an movle-
na: gamoucnobi, amosacnobi sityva, leqsi, ucnobi cne-
ba, termini, ucnobi sagnis, cxovelis, adamianis gamosa-
xuleba, arqiteqturis Zegli, suraTi, istoriuli mov-
lena, uwyveti bgera, xmauri, musikaluri nawyveti, suni,
feri, grafikuli niSani, gamocana da aTasi sxva ram. in-
duqtorebi unda Seesabamebodes saxelosnos Sinaarss,
moswavleTa asaks, bavSvuri Semecnebis Taviseburebebs.
89
am etapze motivaciis xerxebi sxvadasxvaa, magali-
Tad:
¾ problemuri kiTxvebis dasma an aseT davalebaTa
micema;
¾ sakamaTo gamonaTqvamTa ganxilva (provokaciu-
li kiTxvebi);
¾ masalaSi winaaRmdegobaTa gamovlena;
¾ asociaciuri mwkrivi;
¾ cxovrebiseuli da mecnieruli monacemebis Sepi-
rispireba;
¾ areuli logikuri jaWvi;
¾ gonebrivi ieriSis meTodi;
¾ realuri an gamogonili situaciis ganxilva.
meore etapi aris TviTkonstruqcia. igi gulis-
xmobs grZnobebidan, emociebidan realur qmedebebze
gadasvlas, SegrZnebaTa gaformebas hipoTezis, teq-
stis, naxatis, naxazis, proeqtis saxiT. induqciis etap-
ze miRebuli gancdebi individualuri iyo. amis gamo,
meore etapze problemis gacnobiereba pirovnuladaa
friad mniSvnelovani da faseuli. Tavdapirvelad bav-
Svi cdilobs, kiTxvebs upasuxos TviTon, damoukideb-
lad; orientireba aRebuli aqvs sakuTar azrebze, saku-
Tar Tvalsazrisze. ostatis amocanaa, xeli ar SeuSa-
los bavSvs, gaerkves sakuTar azrebSi. aq ostatis er-
Tma uadgilo sityvam SeiZleba bavSvs Tavgza aurios,
amitom sifrTxilea gamosaCeni. davalebis individua-
lurad Sesrulebis Semdeg yoveli moswavle sakuTar
Tvalsazriss warmoadgens da pedagogi afiqsirebs maT
dafaze, plakatze, rveulSi _ yovelgvari Sefasebis ga-
reSe.
mesame etapi aris sociokonstruqcia, romelic
xorcieldeba wyvilebSi muSaobisas. wyvilebis SerCeva

90
xdeba msgavsi Tvalsazrisebis mixedviT. moswavles uf-
leba aqvs partniori TviTon SearCios. moswavleebi
udareben erTmaneTs Tvalsazrisebs, informaciebis
urTierTgacvlis safuZvelze, sakuTar TvalsazrisSi
SeaqvT koreqtivebi. bolos, Camoyalibebuli ideebi da
hipoTezebi SeiZleba gacxaddes da dafiqsirdes.
meoTxe etapi aris socializacia. am etapze grZel-
deba ideebis, hipoTezebis, proeqtebis ganxilva mcire
jgufebSi, jgufSi araumetes xuTi moswavliT. proble-
mis ganxilva xdeba amxanagebis azrTan tolerantuli
mimarTebis safuZvelze, upiratesoba arc erTs ar eni-
Weba. ostati Tvalyurs adevnebs, rom ar daiCagros ro-
melime moswavlis azri, dacul iqnas TanamSromlobisa
da urTierTdaxmarebis pirobebi.
mexuTe etapi aris afiSireba. aq xdeba meoTxe etap-
ze miRebuli Sedegebis gacnoba _ moswavleebisa da os-
tatis naSromis afiSireba, problemaze sxvadasxva
Tvalsazrisis prezentacia teqstebis, leqsebis, naxa-
tebis, sqemebis, proeqtebis da sxv. saxiT. etapis Ziri-
Tadi amocanaa moswavleTa Soris aRiarebis mopoveba.
meeqvse etapis arsi gamoixateba sityviT `mowyve-
tiloba~, `ganxeTqileba~. am etapze yovelma moswavlem
unda gaacnobieros problemis amoxsnis variantebis
mravalsaxeoba, agreTve, _ aucilebloba im informaci-
is miRebisa, romelic xels Seuwyobs imaSi, rom ukeT
Cawvdes sakiTxis arss, adekvaturad Seafasos pasuxebi
masze, gaerkves azrebis, ideebis, Tvalsazrisebis kale-
idoskopSi, SeZlos, Seavsos cdiT miRebuli Sedegebi.
etaps `ganxeTqileba~ imitom ewoda, rom am etapze mos-
wavlis cnobierebaSi Tavs iCens garkveuli Sinagani wi-
naaRmdegoba, Taviseburi emocionaluri konfliqti ad-
re miRebul da axla SeZenil codnas Soris. es kon-
fliqti Rrmavdeba gansaxilvel problemaSi da misi
91
daZlevisaTvis moswavles sWirdeba `axali aRmoCenebis~
arsSi kargad garkveva.
meSvide etapi aris refleqsia. ostati moswavle-
ebs uqmnis pirobebs, rom verbalurad gaaformon is
gancdebi, romlebic Tan axlda maT SemoqmedebiT Se-
mecnebiT saqmianobas, aZlevs saSualebas da xels uw-
yobs, rom yovel moswavles SeeZlos, azri gamoTqvas
imis Sesaxeb, Tu ra iyo mecadineobaze misTvis mniSvne-
lovani, riT darCa kmayofili, riT _ ukmayofilo, ram
moutana sixaruli da sxv. informacia amis Sesaxeb os-
tats daexmareba misi Semdgomi muSaobis dagegmarebaSi.
teqnologia `pedagogiuri saxelosnoebis~ zemoT
CamoTvlili etapebi uzrunvelyofs moswavleTa inte-
leqtualur da SemoqmedebiT ganviTarebas, qmnis bav-
Svis TviTgamomJRavnebisa da TviTrealizciis piro-
bebs individualuri, wyvilebSi da jgufuri muSaobi-
sas.

praqtikumisaTvis
sadiskusio sakiTxebi:
y valdorfis pedagogika da misi daxasiaTeba;
y Tavisufali Sromis teqnologia da misi daxasia-
Teba;
y albaTuri ganaTlebis teqnologia da misi daxasi-
aTeba;
y `pedagogiuri saxelosnoebi~ da maTi Tavisebure-
bani.

92
leqcia mexuTe

⇒ swavlebis individualizaciisa da deferenci-


aciis teqnologia
pedagogikasa da fsiqologiaSi dadgenilia, rom
moswavleebi TavianTi niWierebiT, aRqmis doniT, muSao-
bis tempiT, azrovnebiTi saqmianobiT Zlier gansxvavde-
bian erTmaneTisgan. xSiria SemTxveva, roca erT klasSi
arian moswavleebi rogorc ganviTarebis Zalian maRali
doniT, ise _ ganviTarebis dabali doniT. aseT situaci-
aSi maswavlebeli iZulebulia swavlebis formebi da me-
Todebi SearCios ise, rom swavleba orientirebuli
iyos saSualo moswavlis mier Sedegebis miRwevaze. mag-
ram aseT SemTxvevaSi iCagreba rogorc susti moswavle-
ebi (maT arasakmarisi yuradReba eqceva), ise Zlieri
moswavleebic (muSaoben arasruli datvirTviT, ver
iyeneben mTel TavianT SesaZleblobebs). moTxovnaTa
done mravali moswavlisaTvis iqneba dauZleveli. swav-
lebis aucilebloba negatiur Sedegebs warmoSobs:
swrafad mcirdeba saswavlo motivacia, moswavles uC-
ndeba skolisagan gandgomis survili da sxva.
swored aseTi mankieri swavlebis gaumjobesebis
gzebis ZiebaSi warmoiSva swavlebisadmi pirovnul-
orientirebuli midgoma, romlis ganxorcielebam
dRis wesrigSi daayena swavlebis personificireba da
diferencireba.
diferenciacia laTinuri satyvaa da niSnavs mTe-
lis dayofas, danawilebas, ganSrevebas, fenebad daS-
las.
diferencirebuli swavleba aris:
ƒ saswavlo procesis organizaciis forma, romlis
drosac maswavlebeli muSaobs moswavleebis jgu-

93
febTan da es jgufebi Sedgenilia moswavleTa im
saerTo Tvisebebis safuZvelze, romlebic mniS-
vnelovania saswavlo procesisaTvis. aseT jgu-
febs homogenur jgufebs uwodeben.
ƒ saerTo didaqtikuri sistemis nawili, romelic
moswavleTa sxvadasxva jgufebisaTvis uzrunvel-
yofs saswavlo procesis specializacias.
swavlebisadmi diferencirebuli midgoma, anu,
rac igivea, swavlebis diferenciacia, aris:
ƒ sxvadasxva skolebis, klasebisa da jgufebisaTvis
swavlebis nairgvari pirobebis Seqmna im mizniT,
rom gaTvaliswinebul iqnas maTi kontingentis Ta-
viseburebani.
ƒ meTodikuri, fsiqologiur-pedagogikuri da or-
ganizaciul-mmarTvelobiTi RonisZiebebis kom-
pleqsi, romelic uzrunvelyofs homogenur jgu-
febSi swavlebas.
diferenciaciis erT-erTi saxea individualuri
swavleba.
diferenciacia mravali niSnis mixedviT xdeba. bav-
Svebis maxasiaTebeli individualur-fsiqologiuri
Taviseburebebis mixedviT, rac homogenuri jgufebis
Seqmnis safuZvels Seadgens, arCeven Semdeg diferenci-
aciebs:
ƒ asakobrivi Semadgenlobis mixedviT (saskolo
klasebi, klasebis paralelebi, sxvadasxva asakob-
rivi jgufebi);
ƒ sqesis mixedviT (vaJTa, qalTa, Sereuli klasebi,
gundebi, skolebi);
ƒ interesebis sferoebis mixedviT (humanitaruli,
fizika-maTematikuri, qimia-biologiuri da sxv.);

94
ƒ gonebrivi ganviTarebis donis mixedviT (mxedve-
lobaSia miRweulis done);
ƒ pirovnul-fsiqologiuri tipebis mixedviT (az-
rovnebis tipi, xasiaTi, temperamenti da sxv.);
ƒ janmrTelobis donis mixedviT (fizkulturuli
jgufebi, Sesustebuli mxedvelobis, smenis da
sxv.).
diferencirebuli midgoma ama Tu im zomiT swavle-
bis yvela sistemaSia, magram Tu pedagogiur sistemaSi
saswavlo procesis diferenciacia prioritetul xasi-
aTs Rebulobs, Tu igi prioritetuli xarisxia am sis-
temaSi, mTavari ganmasxvavebeli Tavisebureba, maSin
aseTi pedagogiuri sistema diferencirebuli swavle-
bis teqnologias warmoadgens.
diferencirebuli swavlebis teqnologiis sakla-
sifikacio parametrebia:
ƒ gamoyenebis donis mixedviT _ yvela done;
ƒ filosofiuri safuZvlis mixedviT _ Semgueblu-
ri;
ƒ ganviTarebis ZiriTadi faqtoris mixedviT _ so-
ciogenuri, daSvebulia biogenuri xasiaTic (yve-
las erT donemde swavleba ar SeiZleba);
ƒ Sinaarsis xasiaTis mixedviT _ mswavlebluri, ma-
Rali wris, teqnokratiuli, zogadsaganmanaT-
leblo, didaqtocentruli, pirovnebaze SezRu-
duli orientaciiT, SemRwevi;
ƒ SemecnebiTi saqmianobis marTvis tipis mixedviT
_ mcire jgufebis sistema - ,,repetitori~;
ƒ masSi dominirebuli meTodis mixedviT _ axsniT-
ilustraciuli, programirebis elementebiT;
ƒ moswavleTa kategoriebis mixedviT _ masiuri.
teqnologiis miznobrivi orientaciaa:

95
ƒ TiToeulis swavleba misi SesaZleblobebisa da
unaris doneze;
ƒ swavlebis Segueba (adaptacia) moswavleTa sxva-
dasxva jgufs TaviseburebebTan.
gonebrivi ganviTarebis donis mixedviT moswavle-
Ta diferenciacia ver damkvidrda Tanamedrove peda-
gogikaSi, radganac aseT diferenciacias dadebiT mxa-
reebTan erTad mravali uaryofiTi mxarec gaaCnia.
homogenuri jgufebis organizaciuli donis mixed-
viT gamoyofen diferenciaciis Semdeg saxeebs:
ƒ regionaluri, skolebis tipebis mixedviT (spec-
skolebi, gimnaziebi, liceumebi, kerZo skolebi da
sxv.);
ƒ Sigasaskolo (doneebi, profilebi, midrekilebebi
da sxv.);
ƒ klasTaSorisi (fakultatiuri da sxv.);
ƒ Sigasaklaso (klass SigniT Sigasagnobrivi dayofa
da sxv.).
SeiZleba visaubroT Sereul diferenciaciaze
(krebsiTi jgufebis modeli).
swavlebis diferenciaciis ori saxis _ interesebi-
sa da donis mixedviT - gaerTianebas warmoadgens kreb-
siTi jgufebis modeli paralelebis mixedviT (jgufTa
moqnili Semadgenlobis modeli). iseTi umniSvnelova-
nesi sagnebis SeswavlisaTvis, rogoricaa maTematika,
mSobliuri ena da literatura, yvela saklaso parale-
li gadajgufdeba, Seiqmneba sami krebsiTi jgufi.
is bavSvebi, romlebsac ainteresebT mocemuli sas-
wavlo sagani, magaliTad, maTematika da am mimarTule-
biT aqvT maRali miRwevebi, erTiandebian dawinaurebu-
li donis erT krebsiT jgufSi (droebiTi homogenuri
klasi). darCenili moswavleebisagan Sedgeba kidev ori

96
krebsiTi jgufi, romelTagan erTi iqneba sabazo stan-
dartis jgufi, meore ki - gaZlierebuli pedagogiuri
xelSewyobis jgufi.
paralelebisaTvis damuSavdeba saswavlo progra-
mis sami varianti. pirveli muSaobs jgufSi interesebis
mixedviT da gaaCnia dawinaurebuli done, meore da me-
same variantebi realizdeba im jgufebSi, sadac es saga-
ni ,,amorCeuli~ ar aris da romelTa mTavari mizania au-
cilebeli Sedegis miRweva.
ZiriTadi saklaso koleqtivebis Semadgenloba ase-
Ti dayofis dros ar icvleba, xolo TviT jgufebi ic-
vleba sadiferenciacio sagnebis mixedviT. sxva sag-
nebSi mecadineoba mimdinareobs sabazo standartis er-
Tiani programebiT.
mecadineoba skolaSi tardeba aseTi sqemiT: pirve-
li sami-oTxi gakveTili tardeba klasebis mixedviT, me-
oTxe-mexuTe gakveTilze moswavleebi gadadian Sesaba-
misad arCeul jgufebSi, sadac mecadineobas sxvadasxva
maswavleblebi atareben nairdoneobrivi programebiT.
jgufebis gadaxaliseba xdeba wlis bolos miRweu-
li Sedegebis mixedviT.
sazogadod, diferencirebuli swavlebis procesSi
gamoiyeneba swavlebisa da saswavlo saqmianobis sxva-
dasxva formebi da meTodebi, _ moswavleTa saswavlo
SesaZleblobebis, midrekilebebisa da unarebis fsiqo-
logiur-pedagogikuri diagnostikis safuZvelze. am
formebisa da meTodebis gamoyeneba qmnis xelsayrel da
maqsimalurad optimalur pirobebs moswavlis pirovne-
bis ganviTarebisaTvis pirovnul-orientirebul sagan-
manaTleblo procesSi. aseTi swavleba gamoricxavs Sem-
Txvevas: ,,yvelas vaswavloT erTnairad~ da maqsimalu-
rad iTvaliswinebs bavSvebis Taviseburebebs, SesaZ-
leblobebs, interesebs. igi swavlebis yvela formaze
97
ukeT uwyobs xels moswavlis individualobisa da pi-
rovnuli Taviseburebebis ganviTarebas. aRsaniSnavia,
rom diferencirebuli swavlebis ageba SeuZlebelia
yoveli moswavlis, rogorc pirovnebisa da individis,
TiToeuli moswavlisaTvis damaxasiaTebeli pirovnu-
li da individualuri Taviseburebebis gaTvaliswine-
bis gareSe.
difirencirebul swavlebas ganixilaven sami pozi-
ciidan:
1. mizandasaxulobis aspeqtSi igi warmoadgens axa-
li saswavlo gegmebis damuSavebas ganaTlebis
erovnul-regionuli komponentis gaTvaliswine-
biT. am komponentma unda uzrunvelyos ganaTle-
bis diferenciacia da individualizacia.
2. Sinaarsobriv aspeqtSi igi warmoadgens saswavlo
procesis iseT realizacias, roca xdeba moswavle-
Ta mier codnis SeTviseba sabazo da masze maRal
doneze, rac miiRweva saswavlo saganTa agebis spe-
cifikiT swavlebis sxvadasxva doneze.
3. organizaciul aspeqtSi igi warmoadgens iseT
swavlebas, romelic emyareba moswavlis gan-
swavlulobisa da ganswavladobis, pirovnul da
individualur TaviseburebaTa fsiqologiur-pe-
dagogikur diagnostikas.
amasTan, saswavlo saqmianobis diferencirebuli
organizacia, erTis mxriv, iTvaliswinebs moswavleTa
gonebrivi ganviTarebis donesa da fsiqologiur Tavi-
seburebebs, maTi azrovnebis rogorc TvalsaCino-xa-
tovan, ise abstraqtul-logikur tips, magram, meores
mxriv, iTvaliswinebs moswavleTa pirovnebis indivi-
dualur moTxovnilebebs, mis SesaZleblobebsa da in-
teresebs konkretul saganmaTleblo Tundac mikro-

98
sivrceSi. es ori mxare TanakveTadia da warmoadgens pe-
dagogikur-meTodikuri sistemis erT mTlian didaqti-
kur erTeuls.
yovelive zemoTqmulidan naTelia, rom maswavle-
bels akisria uaRresad didi pasuxismgebloba, iyos
momzadebuli diferencirebuli swavlebisaTvis, rom-
lis ganxorcieleba pirovnul-orientirebuli midgo-
mis pirobebSi maswavleblisagan mkacrad moiTxovs:
ƒ SeeZlos moswavleTa individualuri Tavisebu-
rebebisa da saswavlo SesaZleblobaTa Seswavla,
ƒ SeeZlos moswavleTa jgufebad dayofis krite-
riumebis gansazRvra,
ƒ SeeZlos moswavleTa individualuri xelmZRva-
neloba da am xelmZRvanelobis procesSi _ maTi sas-
wavlo SesaZleblobebisa da unar-Cvevebis srulyofa,
ƒ SeeZlos moswavleTa namuSevrebis analizi da mis
safuZvelze _ moswavleTa warmatebebisa da siZnelee-
bis SemCneva.
ƒ SeeZlos moswavleTa saswavlo saqmianobis pers-
peqtiuli dagegmareba (individualuri da jgufuri),
rac ganaviTarebs saswavlo process,
ƒ SeeZlos diferenciaciis mcireefeqturi xerxe-
bis Secvla ufro efeqturi da racionaluri xerxebiT.
rogorc viciT, TiToeuli moswavle movlenas war-
moadgens. igi samyaroa, calke samyaro. masSi SesaRwevi
gzebia sapovni. es ki maSin moxdeba, Tu imTaviTve mis-
Tvis Seiqmneba mravalmxrivi saskolo garemo, romel-
Sic moswavles miecema saSualeba, gamoavlinos Tavisi
Tavi. aseT SemTxvevaSi maswavleblisaTvis advili iqne-
ba, gaicnobieros: raSi mdgomareobs moswavlis pirov-
nebis ganviTareba diferencirebuli swavlebisas, ro-
meli mamoZravebeli Zalebi gansazRvraven moswavlis

99
pirovnebis struqturis komponentebis xarisxobriv
cvlilebebs, es cvlilebebi rodis da ra pirobebSia
ufro intensiuri, ra Zalebi zemoqmedebs masze gare-
dan. am sakiTxebis codna maswavlebels miscems saSua-
lebas: gamoavlinos pirovnebis formirebis rogorc
zogadi, ise individualuri tendenciebi, asakobriv Si-
nagan winaaRmdegobaTa ganviTarebis dinamika da amis sa-
fuZvelze - SearCios moswavlis daxmarebis efeqturi
xerxebi.
swavlebis diferenciacia warmoadgens moswavlee-
bisadmi individualuri midgomis realizaciis erT-
erT SesaniSnav saSualebas. saswavlo-aRmzrdelobiTi
procesi iTvleba diferencirebulad, Tu misTvis dama-
xasiaTebelia moswavleTa tipur individualur gan-
sxvavebaTa gaTvaliswineba. swavlebaSi diferenciacia
gulisxmobs moswavleTa dayofas jgufebad ama Tu im
niSnis mixedviT. e.i. adgili aqvs moswavleTa tipologi-
ur klasifikacias. maSasadame, klasis diferencirebas
Tan axlavs integrireba jgufSi. am process axlavs er-
Ti aucilebeli komponentic: jgufebSi saswavlo pro-
cesis agebis nairgvaroba.
amgvarad, diferencirebuli swavlebis organizebas
ori aspeqti gaaCnia:
ƒ klasis diferencireba tipur individualur gan-
sxvavebaTa mixedviT da amave niSniT moswavleTa in-
tegrireba jgufebSi,
ƒ saswavlo procesis nairgvari ageba gamoyofil
jgufebSi.
mizanSewonilia, rom diferencirebis safuZvlad
iqnes aRebuli moswavleTa ganswavluloba, ganswavla-
doba, individualuri Taviseburebani, unarebi, intere-
sebi.

100
moswavlis ganswavluloba aris swavlebis Sedegi.
es aris moswavlis ganviTarebis maxasiaTebelTa er-
Toblioba, romelic ukve Seqmnilia. ganswavlulobis
maCvenebeli SeiZleba iyos codnis SeTvisebis miRweuli
done, codnisa da unar-Cvevebis xarisxi. ganswavladoba
gulisxmobs moswavlis mier codnis amTviseblobis xa-
risxs, mis mzaobas axali codnisa da moqmedebaTa xerxe-
bis SeZena-SeTvisebisaTvis. ganswavladobis maCveneble-
bi SeiZleba iyos: rogori ganswavladia igi, rogori una-
ri aqvs axali codnis aTvisebis, rogor eqvemdebareba
praqtikuli unar-Cvevebis formirebis process da sxva.
ganvixiloT klasis diferencirebis erT-erTi Se-
saZlo varianti _ jgufuri forma, sadac diferencire-
bis safuZveli iqneba moswavleTa ganswavluloba, gan-
swavladoba, individualuri Taviseburebani, unarebi,
interesebi.
pirvel jgufSi gaerTiandeba moswavleebi sas-
wavlo SesaZleblobaTa maRali doniT da moswrebaSi ma-
Rali maCveneblebiT. aqve SeiZleba gaerTiandes is mos-
wavleebi, romelTac saSualo saswavlo SesaZleblobe-
bi gaaCnia, magram aqvT SemecnebiTi interesis ganviTa-
rebis maRali done. am jgufisaTvis arsebiTia orienta-
cia damoukideblobaze. ufro niWieri bavSvebisaTvis
maswavlebels unda hqondes damatebiTi individualu-
ri davalebebi.
meore jgufSi gaerTiandeba moswavleebi saSualo
moswrebiT. am jgufSi maswavlebeli orientacias iRebs
moswavleTa nebismieri Sinagani motivaciis formireba-
ze, inteleqtualuri Sromis meSveobiT pirovnuli Tvi-
sebebis Camoyalibebaze.
mesame jgufSi gaerTiandeba moswavleebi dabali
SemecnebiTi unarebiT, moswrebaSi dabali maCveneble-
biT.
101
yvelaze rTulia, ra Tqma unda, mesame jgufSi muSa-
oba. aq jgufis SigniT iqneba saWiro individualuri
midgoma, radganac am jgufSi sxva jgufebisagan gan-
sxvavebiT, araerTgvarovan SemecnebiT SesaZleblobeb-
sa da interesebs vxvdebiT.
saswavlo davalebaTa diferenciaciis xerxebi SeiZ-
leba iyos:
ƒ diferenciacia SemoqmedebiTi doneebis mixedviT,
ƒ diferenciacia siZnelis doneebis mixedviT,
ƒ diferenciacia saswavlo masalis moculobis mi-
xedviT,
ƒ diferenciacia moswavleTa damoukideblobis mi-
xedviT,
ƒ diferenciacia maswavleblis daxmarebis xasiaTis
mixedviT.
xSirad mesame jgufs eZleva reproduqciuri xasia-
Tis davalebebi, pirvel da meore jgufs ki _ Semoqmede-
biTi xasiaTis.
maTematikis magaliTze moviyvanoT pirveli da meo-
re diferenciaciis erT-erTi SesaZlo variantis Sina-
arsobrivi nimuSi:
1. SemoqmedebiTi doneebis mixedviT.
ƒ maTematikuri obieqtebis klasifikacia (gamosaxu-
lebebi, amocanebi, ...);
ƒ maTematikuri obieqtebis gardaqmna (gamosaxule-
bebi, amocanebi, ...);
ƒ davalebebi, romlebsac monacemebi aklia (an zed-
metia);
ƒ amoxsnis racionaluri gzebis Zieba;
ƒ amocanebis, gantolebebis, ... damoukidebeli Sed-
gena.

102
2. siZnelis doneebis mixedviT.
am SemTxvevaSi xSirad gamoiyeneba saswavlo masalis
gaerTianeba (magaliTad, pirvel-meore jgufebSi moce-
mulia orniSna ricxvebi, mesameSi _ erTniSna), moqmede-
baTa raodenobis momateba, davalebis Sebruneba (maga-
liTad, meore da mesame jgufebs eZleva davaleba _
msxvili sazomi erTeulebidan ufro wvrilze gadas-
vla, xolo pirvel jgufs eZleva ufro rTuli davale-
ba _ wvrili erTeulebidan msxvilze gadasvla).
diferencirebuli swavlebis pirobebSi xdeba ara
marto moswavleTa diferencireba zemoT aRniSnuli
niSnebis mixedviT, aramed, adgili aqvs, rac mTavaria,
saswavlo masalis diferencirebas. es ukanaskneli war-
mogvidgeba ori saxiT:
ƒ savarjoSoTa variaciebi. variaciuloba exeba
saswavlo masalas. jgufebs eZlevaT sxvadasxva sirTu-
lis sxvadasxva savarjiSo.
ƒ doneobiTi (doneobrivi) diferenciacia. jgu-
febs eZleva erTi da igive savarjiSo sirTulis sxva-
dasxva doniT.
nebismieri sagnis swavlebis praqtikaSi, diferenci-
rebuli swavlebis pirobebSi, xSirad gamoiyeneba varia-
ciuloba. bavSvebs eZlevaT sxvadasxva sirTulis sxva-
dasxva amocanebi, e.i. sakiTxi wydeba swavlebis Sinaar-
sobriv aspeqtSi. magram, unda aRiniSnos, rom dawyebiT
klasebSi moswavleTa individualuri Taviseburebani
jer kidev ar aris myarad dakavSirebuli codnis siste-
masTan; swored es faqti zRudavs diferencirebuli
swavlebisas amocanis Sinaarsobriv mxareze dayrdno-
bas. amitom aq umjobisia erTi amocanis doneobrivi siZ-
neleebis Seqmna da misi gamoyeneba.

103
maRal klasebSi amocanis Sinaarsobriv mxareze day-
rdnobisaTvis, ra Tqma unda, kargi pirobebi iqmneba.
Tu teqsturi maTematikuri amocanebis amoxsnis
swavlebis procesSi ganvaxorcielebT doneobiT dife-
renciacias, maSin es xels Seuwyobs moswavleTa unaris
srulyofas amocanebis amoxsnaSi yvela doneze. sas-
wavlo procesis aseTi organizacia uzrunvelyofs
moswavleTa CarTvas aqtiur saswavlo saqmianobaSi maTi
individualuri SesaZleblobebis Sesabamisad.
sanam amocanis doneobiT diferenciaciaze da mis
gamoyenebaze gadavidodeT, unda ganvsazRvroT mos-
wavlis momzadebis dasayrdeni done, romelic ganpiro-
bebulia ganaTlebis standartiT da romelic masze ma-
Rali doneebis agebis dasayrdeni iqneba.
dasayrdeni done SeiZleba ase davaxasiaToT:
moswavleebs SeuZliaT: gamoyon amocanis piroba,
kiTxva, mocemulobebi, saZieblebi; daamyaron kavSiri
mocemulobasa da saZiebels Soris; Seqmnan amocanis
sxvadasxva modeli - sityvieri, sagnobrivi, sqemuri, ma-
Tematikuri; Seadginon amocanis amoxsnis gegma, amox-
snan da Seamowmon amocana.
amgvarad, Cven saubari gvaqvs sxvadasxva Sinaarsisa
da logikuri organizaciis or doneze:
ƒ moswavlis momzadebis done,
ƒ amocanis sirTulis done.
moswavleTa momzadebis doneebi sruliad sxvadas-
xvanairia, amitom unda damuSavdes teqsturi maTemati-
kuri amocanebis amoxsnis swavlebis zogierTi meTodi-
kuri aspeqti dawyebiTi klasebisaTvis doniTi dife-
renciaciis konteqstSi.
movlenaTa Taviseburebebis gamovlenis tipologi-
uri analizi gvaZlevs saSualebas, gamovyoT amocanebis

104
amoxsnis unaris doneebi. am doneebis dadgenis safuZve-
lia analizis sami saxe:
ƒ elementuri,
ƒ kompleqsuri,
ƒ ganWvretiTi.
fsiqologiaSi cnobilia amocanaTa amoxsnis unare-
bis doneebi, romlebic emyareba umcrosklaselTa go-
nebrivi moqmedebis Taviseburebebs:
dabali done. moswavlis mier amocanis aRqma xdeba
zedapirulad, arasrulad. xSirad erTmaneTSi ereva
arsebiTi da araarsebiTi elementebi. aseT SemTxvevaSi
moswavles metwilad amocana jer kidev ara aqvs kargad
gagebuli da iwyebs mis amoxsnas. cxadia, rom am piro-
bebSi warmateba naklebi iqneba. aq muSaobs elementuri
analizi.
saSualo done. moswavle miiswrafvis amocanis ga-
gebisaken. gamoyofs mocemulobasa da saZiebels, magram
maT Soris mxolod calkeuli kavSiris damyareba SeuZ-
lia. amocanaSi arsebuli kavSirebis erTian sistemaSi
gaurkvevlobis gamo eZneleba amocanis amoxsnis gzis
Zieba. moswavlisaTvis misawvdomia amocanis amoxsnis
nabij-nabij miwodeba. mas gaaCnia unari, ganazogados
amocanis amoxsnis xerxi, magram amisaTvis sWirdeba di-
di varjiSi erTtipuri amocanebis amoxsnaSi da mas-
wavleblis daxmareba. arasakmarisad aqvs ganviTarebu-
li azrovnebis moqniloba. amitom eZneleba ukukavSire-
bis damyareba sidideebs Soris. misTvis misawvdomia
amocanis amoxsnis sxvadasxva xerxis moZebna im SemTxve-
vaSi, Tu aqvs analogiuri amocanebis amoxsnis gamocdi-
leba. aq muSaobs kompleqsuri analizi.
maRali done. amocanis sruli da mravalmxrivi ana-
lizis safuZvelze moswavle gamoyofs sidideebs Soris
urTierTkavSirebis erTian sistemas, xedavs amocanis
105
,,ConCxs~. es aZlevs mas saSualebas, sworad dagegmos
amocanis amoxsna, ipovos sxvadasxva gza am amoxsnisa,
saamocano situaciis analizisas Tavisuflad arkvevs
amocanis arsebiT da araarsebiT elementebs. advilad
SeuZlia amocanis amoxsnis ganzogadeba. azrovnebis
moqniloba aZlevs saSualebas, Tavisuflad gadaerTos
amoxsnis erTi xerxidan meoreze. sworad daadginos si-
dideebs Soris rogorc pirdapiri, ise ukukavSiri. aq
muSaobs ganWvretiTi analizi.
moswavleTa zemoT mocemuli doniTi maxasiaTeble-
bis codna aucilebelia nebismieri sagnis maswavlebli-
saTvis, rom sworad gansazRvros ZiriTadi moTxovnebi
sxvadasxva doneze moswavleTa unarebis mimarT.
diferencirebuli swavlebis pirobebSi moswavleTa
jgufebad dayofisas, rogorc zemoT aRvniSneT, pir-
vel jgufs Seesabameba maRali done, meore jgufs See-
sabameba saSualo done, xolo mesame jgufs _ dabali
done.
rogorc Cans, swavlebis diferencirebis dros mas-
wavlebels eZleva saSualeba, moswavleebTan imuSaos
individualurad. amitom cnebebi ,,individualizacia~
da ,,diferenciacia~, rogorc wesi, ganixileba er-
TmTlianobaSi. maTi urTierTkavSiris Sesaxeb arsebobs
sxvadasxva Tvalsazrisi:
ƒ diferenciacia gaigivebulia individualizaci-
asTan;
ƒ diferenciacia moicavs individualizacias, ro-
gorc kerZo SemTxvevas;
ƒ diferenciacia ganixileba rogorc swavlebis
individualizaciis saSualeba.
mesame gansazRvra kargad exmianeba da xsnis moce-
mul cnebaTa Tanafardobas, miuTiTebs rogorc maT sa-
erToze, uwyvetobaze, ise maT specifikaze. swavlebis
106
individualizacia gansazRvravs diferenciaciis arss,
miznobriv mimarTulebas.
individualizacia aris swavlebis procesSi mos-
wavleTa individualuri Taviseburebebis aRricxva, pi-
robebis Seqmna imisaTvis, rom pirovneba, rogorc indi-
vidualuroba, gamovlindes da ganviTardes misi Sesaba-
misi SesaZleblobebis, moTxovnilebebisa da interese-
bis mixedviT, swavlebis Sinaarsis, formebisa da meTo-
debis SeCevis meSveobiT.
diferenciacia aris moswavleTa dayofa jgufebad
maTi calkeuli swavlebisTvis individualuri Tvisebe-
bis safuZvelze. amasTan, unda aRiniSnos, rom calkeu-
li swavleba SeiZleba iyos rogorc mudmivi, ise droe-
biTi, xolo es jgufebi SeiZleba iyos rogorc stabi-
luri, ise SedarebiT stabiluri.
amis gamo, swavlebis individualizacia xSirad gani-
xileba rogorc teqnologia, calke damoukidebeli
teqnologia.
saswavlo mecadineobaTa individualizaciis siste-
mis avtoria estoneli pedagogi inge unt.
individualuri swavleba aris saswavlo procesis
organizaciis formis modeli, romlis drosac:
ƒ maswavlebeli urTierTmoqmedebs mxolod erT
moswavlesTan;
ƒ erTi moswavle urTierTmoqmedebs mxolod
swavlebis saSualebebTan.
individualuri swavlebis mTavari Rirseba isaa,
rom igi:
ƒ xels uwyobs moswavlis saswavlo saqmianobis
Sinaarsis, meTodebisa da tempebis srul adaptirebas
mis TaviseburebebTan;

107
ƒ Tval-yurs adevnebs mis yovel moqmedebasa da
operacias konkretuli amocanebis amoxsnis dros;
ƒ Tval-yurs adevnebs mis svlas ucodinarobidan
codnisken;
ƒ Tval-yurs adevnebs rogorc moswavlis, ise
maswavleblis saqmianobaSi koreqciis droul Setanas.
individualuri modgoma aris:
ƒ pedagogikis principi, romlis Tanaxmad saswavlo-
aRmzrdelobiT muSaobaSi maswavlebeli urTier-
Tmoqmedebs calkeul moswavleebTan individualuri
modeliT, iTvaliswinebs maT pirovnul Tavisebure-
bebs;
ƒ moswavlesTan urTierTobisas mis individualur
Taviseburebebze orientacia;
ƒ swavlebis procesSi bavSvis individualur Tavi-
seburabaTa gaTvaliswineba.
ƒ fsiqologiur-pedagogiuri pirobebis Seqmna ara
marto moswavleTa ganviTarebisaTvis, aramed calkeu-
li moswavlis ganviTarebisaTvisac.
swavlebis individualizacia aris:
ƒ saswavlo procesis organizacia, romlis drosac
swavlebis xerxebisa Tu tempis SerCeva ganpirobebulia
moswavleTa individualuri TaviseburebebiT.
ƒ sxvadasxva saswavlo-meTodikuri, fsiqologiur-
pedagogikuri da organizaciul-mmarTvelobiTi Ro-
nisZiebebi, romlebic uzrunvelyofen individualur
midgomas.
individualuri swavlebis teqnologia saswavlo
procesis iseTi organizaciaa, romlis drosac priori-
tetulia individualuri midgoma da swavlebis indivi-
dualuri forma.

108
individualuri midgoma, rogorc principi, ama Tu
im zomiT xorcieldeba yvela saganmanaTleblo teqno-
logiaSi, amitom es teqnologia SeRwevadobis Tvisebas
atarebs da igi xasiaTdeba pedagogiuri teqnologiis
yvela TvisebiT.
1919 wels qalaq daltonSi helen parkxarstma sca-
da, saklaso-sagakveTilo sistema Seecvala TiToeul
moswavlesTan individualuri muSaobiT. parkxarstma
Seqmna Tavisi Teoria, ganaxorciela igi praqtikulad
da brwyinvale Sedegic miiRo. am cdas ,,dalton-gegma~
ewoda, qalaqis saxelwodebis mixedviT.
swavlebis individualizaciis teqnologiebi dina-
mikuri sistemebia, romlebic moicavs saganmanaTleblo
procesis yvela rgols: miznebs, Sinaarss, meTodebsa da
saSualebebs.
individualizirebuli swavlebis teqnologiis sak-
lasifikacio parametrebia:
ƒ gamoyenebis donis mixedviT _ yvela done;
ƒ filosofiuri safuZvlis mixedviT _ humanistu-
ri;
ƒ ganviTarebis ZiriTadi faqtoris mixedviT _
kompleqsuri: biosocio da fsiqogenuri;
ƒ SeTvisebis koncefciis mixedviT _ asociaciur-
refleqtoruli;
ƒ Sinaarsis xasiaTis mixedviT _ mswavlebluri, ma-
Rali wris, humanitaruli, zogadsaganmanaTleblo, pi-
rovnulad orientirebuli, didaqtocentruli, Sem-
Rwevi.
ƒ SemecnebiTi saqmianobis marTvis tipis mixed-
viT _ sistema ,,repetitori~
ƒ moswavlis mimarT midgomis mixedviT _ humanur-
pirovnuli;

109
ƒ masSi dominirebuli meTodis mixedviT _ prog-
ramirebuli,
TviTganviTarebadi, SemoqmedebiTi;
ƒ modernizaciis mimarTulebis mixedviT _ al-
ternatiuli;
ƒ moswavleTa kategoriis mixedviT _ masiuri.

praqtikumisaTvis
sadiskusio sakiTxebi:
y diferencirebuli swavlebis arsi;
y individualizirebuli swavlebis arsi;
y swavlebis diferencirebisa da individualizire-
bis organizaciuli da Sinaarsobrivi Tavisebureba-
ni.

110
leqcia meeqvse

⇒ saqmian TamaSobaTa teqnologia


TamaSoba (TamaSi) SesaniSnavi da sruliad gansakuT-
rebuli movlenaa cxovrebaSi. erTi SexedviT igi TiT-
qos usargebloa, magram, amasTan, aucilebelicaa. misiT
ixibleba da misken miiltvis yvela adamiani. misi warmo-
Soba idumalebiTaa moculi, ram gamoiwvia igi cxovre-
baSi? ager, aswleulebia mecnierebi cdiloben am ,,idu-
malebis~ gaSifvras, magram jer kidev ar aris igi bo-
lomde gaSifruli. erT-erTi koncefciis mixedviT Ta-
maSoba warmoiSva rogorc adamianTa Tavisufali droi-
sa da dasvenebis problemis Semadgeneli, da warmoSves
igi sazogadoebis religiuri, socialur-ekonomikuri
da kulturuli ganviTarebis tendenciebma. Zveli ber-
Znebi Tvlidnen, rom RmerTebi mfarvelobdnen moTama-
Seebs, amitom moTamaSeebi RvTaebrivebi iyvnen, gamar-
jvebuli ki _ RmerTebis rCeuli. Zvel CineTSi sadRe-
saswaulo TamaSobebs imperatori xsnida da TviTon mo-
nawileobda am TamaSobebSi. msoflios yvela xalxis is-
toriaSi damkvidrda xalxuri TamaSobrivi tradiciebi,
mravali maTgani dResac unikaluria da idumali.
aRsaniSnavia, rom TamaSoba, rogorc urTierTobisa
da swavlebis saSualeba, rTul sociokulturul feno-
mens warmoadgens. sirTule ganisazRvreba TamaSobis
formaTa mravalsaxeobiT, masSi partniorebis monawi-
leobis xerxebiT, maTi Catarebis algoriTmebiT. xolo
TamaSobis sociokulturuli buneba sruliad Tvalsa-
Cinos xdis im faqts, rom igi aris swavlebis sworupova-
ri da Seucveli elementi, TamaSobis procesSi gamov-
lenili misi bunebis wyalobiT:

111
ƒ TamaSobebSi monawileebis, maswavleblebis, Tval-
saCino saSualebebis, saxelmZRvaneloebis, kompiute-
ruli teqnologiebis da sxv. mier xdeba friad sainte-
reso kulturuli tradiciebis dagroveba;
ƒ xdeba erToblivi koleqtiuri saqmianobis unar-
Cvevebis formireba, moswavleTa im individualurad
maxasiaTebel parametrTa gamomuSaveba, rac TamaSobis
miznebis miRwevasTanaa dakavSirebuli;
ƒ xdeba klasis socialuri jgufebis (sazogadoebis
minimodeli) qcevis wesebisa da rolis aTviseba, rac
Semdgom ,,did cxovrebaSi~ gadaitaneba;
ƒ ganixileba jgufebis, koleqtivebis SesaZleblo-
bebi, sadac es jgufebi da koleqtivebi sawarmoebis,
firmebis, miniaturaSi ekonomikuri da socialuri in-
stitutebis sxvadasxva tipebis analogebs warmoadgens.
TamaSobaTa idumali buneba imTaviTve izidavda
mecnierebs da amis gamo, TamaSobaTa uamravi Teoriaa
Seqmnili. aq aRsaniSnavia didebuli saxebi: karl grosi,
fridrix Sileri, herbert spenseri, karp biuleri,
zigmund froidi, Jan piaJe, pavel blonski, sergei
rubinSteini, daniil elkonini da uamravi sxva.
Zalian mokled am Teoriebidan zogierTis Sesaxeb:
gansakuTrebuli popularobiT sargeblobs karl
grosis Teoria. igi TamaSobis arss imaSi xedavs, rom
TamaSoba aris mzadeba Semdegi seriozuli saqmianobi-
saTvis. TamaSobaSi adamaini srulyofs Tavis SesaZ-
leblobebs. am Teoriis ZiriTadi Rirseba isaa, rom igi
TamaSobas ukavSirdebs ganviTarebas da TamaSobis azrs
eZebs im rolSi, romelsac igi swored ganviTarebaSi
asrulebs.
herbert spenseris TeoriaSi TamaSobis wyaro mo-
Zalebuli Zalebis siWarbea: cxovrebaSi, SromaSi dau-

112
xarjavi Zalebis siWarbe gamosavals TamaSobaSi pou-
lobs.
karp biulerma wamoswia funqcionaluri siamovne-
bis gancdis Teoria. siamovnebis gancdis wyaroa TviT
moqmedeba da ara Sedegi. es aris TamaSobis ZiriTadi
motivi am TeoriaSi.
froidistuli Teoriebi TamaSobaSi xedaven cxov-
rebisagan gamodevnili survilebis realizacias, ram-
denadac TamaSobaSi xSirad sruldeba da ganicdeba is,
risi realizebac ver xerxdeba cxovrebaSi.
lev vigotski da misi mowafeebi Tvlian, rom Tama-
SobaSi amosavali da ganmsazRvrelia is, rom adamiani,
roca TamaSobs, TavisTvis iqmnis warmosaxviT situaci-
as, nacvlad realurisa, da moqmedebs masSi, asrulebs
garkveul rols, Sesabamisad im gadataniTi mniSvnelo-
bebisa, romlebsac igi garemomcvel sagnebs aniWebs.
dimitri uznaZe TamaSobaSi xedavs moqmedebis ukve
momwifebuli, magram realur cxovrebaSi jer kidev ga-
mouyenebli funqciebis tendenciis Sedegs.
TamaSobis mniSvneloba ganuzomelia. SeuZlebelia
igi amowurul da Sefasebul iqnas garTobiT-rekreaci-
uli SesaZleblobebiT. mTeli misi saidumlo arsi isaa,
rom igi garTobaa, dasvenebaa da unari aqvs gadaizar-
dos swavlebaSi, SemoqmedebaSi, TerapiaSi, yovelgvar
SromaSi, adamianur mimarTebaTa da gamovlinebaTa mra-
valnairi tipis modelSi.
swored amitom hqvia mas saqmiani TamaSoba.
saqmian TamaSobas rva aucilebeli elementi gaaC-
nia:
ƒ modeli. modelireba
ƒ imitacia;
ƒ orplanianoba (realuroba+pirobiToba);

113
ƒ miznebis, scenarebis, wesebis, rolebis, Sefasebis
kriteriumebis qona;
ƒ TamaSobiTi urTierTqmedebebi, urTierTobebi;
ƒ konkretuli situaciebis analizi da amoxsna, maT
Soris konfliqturis;
ƒ profesiuli unar-Cvevebis gamomuSaveba;
ƒ arasruli informaciis ganuzRvrelobis at-
mosfero.
am parametrebis gaTvaliswinebiT, Tu ra aris di-
daqtikuri TamaSoba, warmodgenas gvaZlevs eiler-ve-
nis Semdegi diagrama:

მოdელი

sაqმიაnი
TამაSოbა
იმიtაcია
TამაSოbა

TamaSoba, rogorc swavlebis meTodi, gamoiyeneba


uZvelesi droidan. mas didi adgili uWiravs saxalxo
pedagogikaSi. Tanamedrove skolaSi, sadac aqcenti ga-
keTebulia saswavlo procesis aqtivizaciasa da in-

114
tensifikaciaze, TamaSobiTi saqmianoba gamoiyeneba
sxvadasxva SemTxvevaSi:
ƒ rogorc damoukidebeli teqnologia, saswavlo
sagnis cnebebisa da Temebis SeTvisebis mizniT;
ƒ rogorc ufro zogadi teqnologiis elementi;
ƒ rogorc gakveTili an misi nawili;
ƒ rogorc klasgareSe muSaobis teqnologia.
TamaSobiTi pedagogiuri teqnologiebi sxvadasxva
pedagogiur TamaSobaTa formiT moicavs pedagogiuri
procesis organizaciis meTodebisa da xerxebis did er-
Tobliobas. pedagogiuri TamaSoba, saerTod TamaSisa-
gan gansxvavebiT, xasiaTdeba arsebiTi niSniT _ pedago-
giuri Sedegebis aucileblobiT da am Sedegebs yovel-
Tvis gaaCnia saswavlo-SemecnebiTi mimarTuloba.
gakveTilebze TamaSobiTi xerxebisa da situaciebis
realizeba xdeba Semdegi mimarTulebebiT:
ƒ moswavleTa winaSe didaqtikuri mizani daismis Ta-
maSobiTi amocanis saxiT;
ƒ saswavlo saqmianoba eqvemdebareba TamaSis wesebs;
ƒ saswavlo saqmianobaSi erTveba Sejibrebis elemen-
ti, romelsac didaqtikuri amocana gadahyavs TamaSo-
biTSi;
ƒ didaqtikuri amocanis warmatebiT gadaWra ukav-
Sirdeba TamaSobis Sedegebs.
TamaSoba, rogorc kulturis pedagogiuri fenome-
ni, aris profesiuli da ojaxuri cxovrebis skola, es
aris adamianur urTierTobaTa fasdaudebeli skola.
magram es skola Zireulad gansxvavdeba Cveulebrivi
skolisagan. Cveulebriv skolaSi aris maswavlebeli,
romelic aswavlis. aq ki aravin ar aswavlis. adamiani,
romelic TamaSobis procesSi swavlobs, verc ki xvdeba,
rom swavlobs. Cveulebriv skolaSi codnis wyaro mas-

115
wavlebelia, aq ki codnis wyaro saerTod arc ki Cans.
swavlebis procesi viTardeba qmedebaTa enaze, swav-
lobs da aswavlis TamaSobis yvela monawile da es yove-
live xdeba erTmaneTTan maTi aqtiuri kontaqtis Sede-
gad. TamaSobiTi swavleba ZaldatenebiTi arasodes ar
aris, igi nebayoflobiTia da sasurveli.
gamovyoT TamaSobis mniSvnelovani funqciebi.
ƒ sociokulturuldaniSnulebiTi funqcia. Tama-
Soba bavSvis socializaciis mZlavri saSualebaa. igi
moicavs rogorc pirovnebis qmnadobaze, codnisa da
sulier faseulebaTa SeTvisebaze socialurad kon-
trolirebad procesebs, ise spontanur procesebs,
romlebic adamianis pirovnebis formirebaze sruliad
bunebrivad zemoqmedeben. TamaSobis sociokulturu-
li daniSnuleba isicaa, rom TamaSobisas adamianma SeiZ-
leba SeiTvisos kulturebis simdidre, igi izrdeba da
yalibdeba rogorc pirovneba, romelsac SeuZlia iyos
koleqtivis srulyofili wevri.
ƒ erovnebaTSoriskomunikaciuri funqcia. Tama-
Sobebi erovnulia. amavdroulad isini internaciona-
luricaa, erTaSorisic da zogadkacobriulic. TamaSo-
bebi iZleva saSualebas, Seiqmnas cxovrebiseuli situa-
ciebis sxvadasxva modelebi, moinaxos gamosavali kon-
fliqtebidan agresiis gareSe, mravalferovani gaxdes
emociebi cxovrebiseuli movlenebis aRqmisas da sxv.
ƒ diagnostirebiTi funqcia. TamaSoba xasiaTdeba
garkveuli winaswarmetyvelurobiT; igi gacilebiT di-
agnostikuria, vidre adamianis nebismieri sxva saqmia-
noba, jer erTi imitom, rom adamiani TamaSobis proces-
Si cdilobs, gamovlindes maqsimalurad (inteleqti,
Semoqmedeba), meore, TamaSoba TavisTavad TviTgamoxa-
tulebis gansakuTrebuli velia.

116
ƒ TerapiulobiTi funqcia. adamians xSirad eqmneba
siZneleebi qcevaSi, garSemomyofebTan urTierTobaSi,
swavlaSi. swored aseTi siZneleebis gadalaxvis mizniT
xSirad TamaSobebia efeqturi da friad sasargeblo, ma-
Ti gamoyeneba aseT SemTxvevaSi udavod mizanSewonilia.
saTamaSo xerxebis Terapevtuli mniSvnelobis Sefase-
bas daniil elkonini ase iZleva: TamaSobiTi Terapiis
efeqti ganisazRvreba axali socialuri mimarTebebis
praqtikiT, romelsac bavSvi Rebulobs rolur TamaSeb-
Si. swored axali realuri mimarTebebis praqtikas, ro-
melsac roluri TamaSi aZlevs bavSvs rogorc mowifu-
lebTan, ise TanatolebTan (saubaria Tavisuflebisa da
TanamSromlobis mimarTebebze, nacvlad Zaldatanebisa
da agresiis mimarTebebisa) mivyavarT bolos da bolos
Terapevtul efeqtamde.
ƒ koreqciulobiTi funqcia. Tu yvela moswavlem
kargad SeiTvisa TamaSobis wesebi da siuJeti, Tu yvela
moswavlem kargad gaicnobiera ara marto Tavisi roli,
aramed Tavisi partniorebis rolebic, Tu TamaSobis
procesi da miznebi maT aerTianebs, maSin TamaSobaSi
fsiqologiuri koreqcia mimdinareobs bunebrivad.
ƒ garTobiTi funqcia. garToba aris ltolva,
swrafva nairgvarobisaken. TamaSobis garTobiTi fun-
qcia dakavSirebulia xelsayreli atmosferos kom-
fortis SeqmnasTan; TamaSobas moaqvs sulieri sixaru-
li, pirovnebis stabiluroba; axlis Ziebis survili,
emocionalurad friad datvirTuli; TamaSobas axlavs
idumali magiuroba, igi bavSvur fantazias kvebavs ga-
tacebaTa mrvalsaxeobiT.
swavlebis TamaSobiTi formebi motivaciis mraval-
nairi xerxis gamoyenebas uwyobs xels gacilebiT ukeT,
vidre nebismieri sxva teqnologia. es motivebia:

117
1. urTierTobis motivebi:
ƒ TamaSobaSi monawileobisas swavloben urTierTo-
bebs, amxanagebis azrebis pativiscemas;
ƒ praqtikul saqmianoabSi acnobiereben margeblo-
bas amxanagebis iseTi Tvisebebisa, rogoricaa: swrafi
sazrianoba, kritikuli Sefaseba, gulmodgine muSaoba,
windaxeduleba, riski. swavloben aseTi amxanagebis pa-
tiviscemas;
ƒ TamaSobis dros erToblivi emocionaluri gan-
cdebi xels uwyobs pirovnebaTaSoris mimarTebaTa gan-
mtkicebas.
2. moraluri motivebi:
ƒ yoveli moswavle avlens sakuTar Tavs;
ƒ amJRavnebs codnas, unarebs, xasiaTs, nebisyofas;
ƒ swavlobs da avlens Tavis damokidebulebas saqmi-
sadmi, xalxisadmi.
3. SemecnebiTi motivebi:
ƒ yoveli TamaSoba xasiaTdeba axali SedegiT (dasas-
ruliT), moswavles aZlevs miznis miRwevisa (gamarjve-
ba) da miznis miRwevis gzis (unda icodes sxvebze meti)
gacnobierebis stimuls.
ƒ TamaSobaSi imTaviTve yvela moswavle Tanabaria
(ar arin friadosnebi da samosnebi, arian moTamaSeebi).
Sedegi damokidebulia TviTon moTamaSeze, misi momza-
debis doneze, unarebze, xasiaTze, gamZleobaze.
ƒ swavlebis gaupirovnebeli procesi TamaSobaSi
iZens pirovnul mniSvnelobas. moswavleebi izomeben
socialur niRbebs, eflobian istoriul viTarebaSi da
Tavs Sesaswavli istoriuli procesis monawiled
grZnoben.
ƒ warmatebis situacia qmnis xelsayrel emociona-
lur fons SemecnebiTi interesebis ganviTarebisaTvis.
118
warumatebloba aRiqmeba ara rogorc piradi marcxi,
aramed _ rogorc marcxi TamaSobaSi, es ki wagebulebs
stimuls aZlevs SemecnebiTi saqmianobisaTvis (revan-
Si).
ƒ SejibrebiToba TamaSobis ganuyoveli nawilia.
igi mimzidvelia bavSvebisaTvis da aZlierebs sagnis
Seswavlis survils.
ƒ TamaSobaSi yovelTvis aris raRac idumali, amo-
uxsneli, rac axdens moswavlis azrovnebiTi saqmiano-
bis aqtivizacias.
ƒ TamaSobaSi Tavs iCens sami donis motivaciuri
miznebi: 1. siamovneba, miniWebuli TviT TamaSis proce-
sisagan; 2. funqcionaluri, dakavSirebuli TamaSis we-
sebis SesrulebasTan, siuJetebisa Tu rolebis gaTama-
SebasTan; 3. asaxavs TamaSis SemoqmedebiT amocanebs: ga-
mocnoba, amocnoba, mixvedra da sxv.
diqotomiuri midgomiT saqmian TamaSobebs ori sa-
xisas arCeven:
ƒ imitaciuri;
ƒ araimitaciuri;
mizanmimarTulobis mixedviT saqmiani TamaSobebi
Semdegi saxis arsebobs:
ƒ kvleviTi;
ƒ didaqtikuri;
ƒ refleqsiur-SefasebiTi;
ƒ diagnostikuri;
ƒ motivaciur-wamqezebeli;
ƒ fsiqologiuri.
TamaSobis SerCevisa da moswavleebisaTvis misi Se-
Tavazebis mTavari amocana mdgomareobs misadmi inte-
resis aRZvraSi. TamaSobis SerCeva maSinaa gamarTlebu-
li, roca aRzrdis miznebi da bavSvis survilebi Tavse-

119
badia. TamaSobis SeTavazebaSi Sedis misi wesebisa da
Sesrulebis teqnikis axsna. axsna Zalian sapasuxis-
mgeblo momentia. is unda iyos mokle, mkafio da unda
moxdes uSualod TamaSis dawyebis win.
axsnaSi Sedis TamaSobis dasaxeleba, Sinaarsis mo-
yola, ZiriTadi da meorexarisxovani wesebis axsna, sa-
TamaSo aqsesuarebis mniSvnelobis garkveva.
TamaSobisaTvis adgili isea SesarCevi, rom igi See-
sabamebodes TamaSobis siuJets, Sinaarss; unda iyos
usafrTxo, bavSvebisaTvis moxerxebuli; daculi unda
iyos higienuri normebi. unda iqnes gaTvaliswinebuli,
rom TamaSobis adgilma xeli ar Seuwyos moswavleTa
yuradRebis gafantvas. TamaSobis adgili yovelTvis
Txoulobs mis arqiteqturul da azrobriv gadawyve-
tas. es imas niSnavs, rom es adgili unda Seesabamebodes
TamaSobis konstruqciul safuZvlebs, bavSvebis asakis
Sesabamisad iyos esTetikuri, xels uwyobdes bavSvebis
romantikuli, rainduli, zRapruli fantaziebis ganvi-
Tarebas.
TamaSobis momzadebisas principuli mniSvneloba
aqvs Temisa da miznebis gansazRvras. magaliTad, TemaSi
SeiZleba aisaxos: saqmianobis xasiaTi, marTvis masSta-
bi, instanciebis Sedgeniloba da saTamaSo viTarebis pi-
robebi. miznebis gansazRvrisas ki aucilebelia winas-
war iyos gacemuli pasuxebi Semdeg principul kiT-
xvebze:
ƒ risTvis tardeba mocemuli TamaSoba?
ƒ moswavleTa romeli kategoriisTvis tardeba igi?
ƒ saxeldobr ra unda vaswavloT maT?
ƒ romeli Sedegebi unda iqnes miRweuli?
miznebis dasaxvisas aucilebelad unda iqnes gaTva-
liswinebuli miznebis ori mxare (ori sawyisi):

120
ƒ TamaSobis saswavlo miznebi, romelsac isaxavs Ta-
maSobis xelmRvaneli;
ƒ TamaSobis monawileTa miznebi, romelsac monawi-
leebi isaxaven TavianTi saTamaSo rolebidan gamomdi-
nare.
Zalze mniSvnelovania, gaTvaliswinebul iqnas Tama-
Sobis orbunebovneba da yovelgvari mizandasaxulobis
realizeba moxdes or planSi. realurSi da pirobiTSi.
realur planSi es aris didaqtikuri da aRmzrdelobi-
Ti miznebi xolo pirobiTSi _ TamaSobiTi miznebi. amas-
Tan wminda TamaSobiTi miznebi TavisTavad arcaa saWi-
ro, ramdenadac mogebis an wagebis faqti arafers hma-
tebs im codnasa da unar-Cvevebs, romlebic moswavlem
unda SeiZinos. isini saWiroa motivaciisa da emociona-
luri fonis SeqminisaTvis.
saqmian TamaSobaSi, misi konstruirebisa da gamoye-
nebisas, realizdeba Semdegi fsiqologiur-pedagogiu-
ri principebi:
ƒ warmoebis konkretuli pirobebisa da dinamikis
imitaciuri modelirebis principi;
ƒ profesiuli saqmianobis Sinaarsisa da formebis
TamaSobiTi modelirebis principi;
ƒ erToblivi saqmianobis principi;
ƒ dialoguri urTierTobis principi;
ƒ orplanianobis principi;
ƒ imitaciuri modelis Sinaarsisa da misi gaxsnis
problemurobis principi.
zemoTqmulidan SegviZlia davaskvnaT, rom imitaci-
uri da TamaSobiTi modelebis Seqmna saqmiani TamaSobis
konstruirebis safuZvels warmoadgens. amasTan, imita-
ciuri modeli asaxavs realuri sinamdvilis SerCeul
fragments, romelsac SeiZleba vuwodoT imitaciis

121
obieqti an modelis prototipi, xolo TamaSobiTi mo-
deli faqtobrivad imitaciur modelTan TamaSis mona-
wileTa muSaobis aRweras warmoadgens. maSasadame, Ta-
maSobaSi saqme gvaqvs or amocanasTan _ erTia profesi-
uli, meore _ pedagogiuri. orive amocanas jerovani
yuradReba unda mieqces.
maSasadame, saqmiani TamaSobis konstruirebisas
xelmZRvaneli unda daeyrdnos am TamaSobis struqtu-
rul aRweras. ZiriTad elementebad ganixileba imita-
ciuri da TamaSobiTi modelebi. Tavis mxriv, imitaci-
ur modelSi SeiZleba gamoiyos struqturuli kompo-
nentebi:
ƒ miznebi;
ƒ TamaSobis sagani;
ƒ monawileTa urTierTqmedebis grafikuli modeli;
ƒ miznebi; rolebis kompleqsi da moTamaSeTa fun-
qciebi;
ƒ scenari;
ƒ TamaSobis wesebi;
TamaSobis konstruirebis yvelaze rTuli etapia
imitaciis obieqtis SerCeva da aRwera. aseT obieqtad
SeirCeva profesiuli realurobis tipiuri fran-
gmenti.
saqmiani TamaSobis sabazo elementia scenari. masSi
aisaxeba TamaSobis zogadi Tanamimdevroba. igi iyofa
etapebad, operaciebad, bijebad.
scenaris sqemis elementebi SeiZleba iyos;
ƒ realuri winaaRmdegoba _ gansxvavdeba TamaSobi-
Ti konfliqtisagan.
ƒ konfliqti _ moTamaSeTa poziciebis sxvaobiT ga-
mowveuli.

122
ƒ xdomilobaTa generirebis xerxi. igi gansazRvravs
moTamaSeTa algoriTmizaciisa da improvizaciis xa-
risxs.
arCeven algoriTmizaciis sam xerxs.
ƒ determinirebuli,
ƒ spontanuri,
ƒ Sereuli.
saqmian TamaSobaSi ufro xSirad xdomilobaTa gene-
rirebis Sereuli xerxi dominirebs. am SemTxvevaSi Ta-
maSobis procesi misdevs romeliRac ganzogadebul al-
goriTms, romelic sawarmoo procesis teqnologias
asaxavs, magram iTvaliswinebs xdomilobaTa albaTur
xasiaTs.
saqmiani TamaSobebi mravali sikeTis momtania sa-
ganmanaTleblo procesisaTvis, magram isic unda aRi-
niSnos, rom mis konstruirebasa da gamoyenebas mravali
siZnele axlavs. es pirvel rigSi is aris, rom:
ƒ ar arsebobs saqmian TamaSobaTa sayovelTaod mi-
Rebuli koncefciebi;
ƒ saqmian TamaSobaTa teqnologiebi yovelgvari
kritikis gareSe gadaaqvT sxvadasxva disciplinarul
praqtikaSi;
ƒ saqmian TamaSobaTa erTmTlianobaSi aRweris
uqonloba iwvevs siZneleebs am TamaSobaTa kvlavwarmo-
ebasa da tiraJirebaSi da sxv.
saqmian TamaSobaTa Soris gvxvdeba iseTi TamaSobe-
bi, romelTac blic-TamaSebs uwodeben. blic-TamaSebi
xasiaTdeba Semdegi parametrebiT:
ƒ rolebis minimaluri kompleqti;
ƒ Catarebisa da Sedegebis miRebis siswrafe;
ƒ Sedegebis aracalsaxoba da araordinaruloba;
ƒ formebis mimzidveloba da siadvile;

123
ƒ Sedegebis Sefasebis aucilebloba.
rogorc Cans, TamaSobaTa miznebi mravalwaxnagova-
nia, maTSi Tavs erTdroulad iyris pedagogiuri, fsi-
qologiuri da TamaSobiTi komponentebi. TamaSobis pe-
dagogiuri, fsiqologiuri da TamaSobiTi miznebi ase
SeiZleba Camoyalibdes:
¾ pedagogiuri miznebi:
ƒ axali ideebis individualuri da koleqtiuri ge-
nerirebis unaris gamomuSaveba;
ƒ obieqturi TviTSefasebisa da Sefasebis unaris
gamomuSaveba;
ƒ gadawyvetilebaTa miRebis procesis marTvis una-
ris gamomuSaveba.
¾ fsiqologiuri miznebi:
ƒ monawileTa emocionaluri mdgomaroebis diag-
nostirebis unaris gamomuSaveba;
ƒ SemdgomSi saqmiani da TamaSobiTi urTiuerTobi-
saTvis fsiqologiuri barierebis moxsnis unaris gamo-
muSaveba;
ƒ emocionaluri daZabulobis, daukmayofileblo-
bis, daurwmuneblobis, konfliqturobis da sxv. daZle-
vis unaris gamomuSaveba;
ƒ damoukidebeli da Ria kritikis unaris gamomuSa-
veba.
¾ TamaSobiTi mizani:
ƒ TamaSobiTi meTodis demonstrireba;
ƒ pedagogiur praqtikaSi saqmiani TamaSobebisa da
blic-TamaSebis aucileblobis Cveneba-damtkiceba.
blic-TamaSi efeqturi iqneba, Tu:
ƒ TamaSis wamyvans aqvs aqtiuri swavlebisa da mar-
Tvis mocemuli meTodis gamoyenebis gamocdileba;

124
ƒ moTamaSeebma Seiswavles TamaSis Catarebis teqno-
logia, misi wesebi da Sefasebis kriteriumebi;
ƒ TamaSis monawileebisaTvis Seqmnilia komfortu-
li saqmiani da saTamaSo atmosfero;
ƒ TamaSis pirvel etapzeve moixseneba fsiqologiu-
ri barierebi da yvela moTamaSe Seva TamaSSi daaxloe-
biT erTnair dadebiT emociunalur mdgomareobaSi.
gasuli saukunis 80-ian wlebSi skolebSi gansakuT-
rebuli popularoba moipova saqmian TamaSobaTa saxis
mqone iseTma gakveTilebma, rogoricaa: gakveTili-sa-
samarTlo, gakveTili-auqcioni, gakveTili-pres-
konferencia da sxv. yvela saqmiani TamaSoba swavlebis
modeluri meTodis realizaciaa. magaliTisaTvis gan-
vixiloT gakveTili-preskonferenciis tipiuri orga-
nizaciis sakiTxi. vTqvaT, es aris qimiis gakveTili Te-
maze: ,,gogirdmJavas warmoeba~. maswavlebeli, romelic
waiyvans preskonferencias, acnobebs moTamaSeebs: gar-
kveul adgilze igegmeba gogirdmJavas sawarmoo kombi-
natis aSeneba. momavali sawarmos wamyvani specialiste-
bi da pasuxismgebeli muSakebi atareben preskonferen-
cias, rom moamzadon sazogadoebrivi azri. preskonfe-
renciis msvlelobisas daismis mravali kiTxva, romel-
Ta pasuxebi iZleva Sesaswavli masalis mkafio suraTs.
erTi gazeTis korespondenti svams sakiTxs buneba-
ze am warmoebis mavne zegavlenis Sesaxeb da asabuTebs
Tavis azrs.
garemos dacvis specialisti hyveba mavne nivTire-
baTa gamoyofisagan garemos dacvis sistemis Sesaxeb,
xolo mTavari teqnologi saubrobs teqnologiuri
procesebis TaviseburebaTa Sesaxeb. teleJurnaliste-
bis TxovniT, sazogadoebrivi kavSirebis specialisti
saubrobs samuSao adgilebis Seqmnis Taobaze, mecnie-
rul-popularuli almanaxis warmomadgenlebs ainte-
125
resebT qimiuri reaqciebi, romlebic teqnologiuri
procesebis safuZvels warmoadgens da ase Semdeg.
amgvarad, aSkarad Cans, rom TavianTi rolebis Tama-
SiT moswavleebi profesiuli saqmianobis modelebs
qmnian. maT damoukideblad SemoaqvT sawyisi pirobebi,
ubrundebian mas da azusteben. es aris swavleba mode-
luri meTodiT. aseTi preskonferenciis momzadeba
mxolod qimiis saxelmZRvaneloze dayrdnobiT, cxadia,
SeuZlebelia. amitom yovel moswavles mouwevs damate-
biTi informaciis moZieba. e.i. am gakveTils seminaris
saxe aqvs. maSasadame, gakveTili-preskoferencia mode-
lur seminars warmoadgens.
axla gakveTili-sasamarTlo ganvixiloT. aq per-
sonaJebis sxva krebulia: bralmdebeli, braldebuli,
damcveli, dazarebuli, mowme, mosamarTle da sxv. mag-
ram, miuxedavad amisa, Tu davakvirdebiT, esec modelu-
ri seminaria. gakveTili-preskonferenciisa da gakve-
Tili-sasamarTlos agebisaTvis gamoyenebuli saSuale-
bebi SeiZleba erTnairic ki iyos. sxvadasxva moqmedi pi-
ris rolis Sesruleba mxolod pedagogiuri xerxebis
arsenalSi sxvaobaTa warmoqmnas ganapirobebs. amis ga-
mo, SeiZleba CavTvaloT, rom gakveTili-preskonferen-
ciiTa da gakveTili-sasamarTloTi warmodgenilia
swavlebis ori modeli, romlebic meTodis, formebisa
da saSualebaTa doneze erTmaneTs emTxveva.
igive iTqmis iseT mecadineobebze, rogoricaa: gak-
veTili-auqcioni, gakveTili-qorwili da sxv.
aq gansakuTrebiTaa aRsaniSnavi istoriuli Tval-
sazrisiT erTi umniSvnelovanesi problema.
rogorc cnobilia, saqmian TamaSobaTa winamorbe-
dia XVII-XVIII saukuneebSi Casaxuli samxedro TamaSoba.
cnobilia, rom erT-erTma prusielma generalma gamoi-

126
yena samxedro TamaSobis meTodi oficerTa swavlebis
mizniT.
Cvens sinamdvileSi pirveli saqmiani TamaSoba, sa-
xelwodebiT ,,sawarmos gardaqmna sawarmoo programis
mkveTr cvlilebasTan dakavSirebiT~, Catarda 1932
wels leningradis sainJinro-ekonomikur institutSi.
masSi monawileobdnen rogorc studentebi, ise sawar-
mos xelmZRvanelebi.
es wamowyeba 30-ian wlebSive iqna CaxSobili da
aRorZinda igi mxolod 50-ian wlebSi.
saqarTveloSi, gansakuTrebiT samegrolosa da sa-
murzayanos skolebSi, gasuli saukunis 20-iani wlebis
gariJraJidanve, didi warmatebiT da umaRles doneze
tardeboda gakveTili-sasamarTloebi. marTalia, mas
ar erqva gakveTili-sasamarTlo, erqva literaturu-
li personaJis gasamarTleba, magram, ra mniSvneloba
aqvs sityvebiT TamaSs? es iyo saqmian TamaSobaTa teq-
nologiis erT-erTi saxis (gakveTili-sasamarTlo) ga-
moyenebis ostaturi demonstrireba, miekuTvneboda
igi klasgareSe muSaobas. skolebi erTmaneTs daucxro-
meli interesiT ejibrebodnen.
es iyo brwyinvale inovacia pedagogikis istoriaSi.

praqtikumisaTvis
sadiskusio sakiTxebi:
y inovaciuri TamaSobani da maTi gamoyeneba pedagogi-
kaSi;
y saqmian TamaSobaTa gamoyeneba pedagogikaSi;
y organizaciul-saqmianobrivi TamaSobani da maTi ga-
moyeneba pedagogikaSi;
y TamaSobaTa teqnologiis fsiqologiuri safuZvle-
bi.

127
leqcia meSvide

⇒ saganmanaTleblo proeqtebis teqnologia

es meTodi msoflio pedagogikaSi axali ar aris. igi


aRmocenda mecxramete saukunis meore naxevarSi ameri-
kis SeerTebul StatebSi sasoflo-sameurneo skolebis
sinamdvileSi da Semdgom, gasuli saukunis dasawyisSi,
gadatanil iqna zogadsaganmanaTleblo amerikul sko-
lebSi. 20-iani wlebisaTvis meTodi ukve srulad iyo Ca-
moyalibebuli. mas problemuri meTodic ewodeboda
da ukavSirdeboda filosofiasa da ganaTlebaSi huma-
nisturi mimarTulebis ideebs, romlebic amerikeli fi-
losofosisa da pedagogis - jon diuis mier iyo damu-
Savebuli. jon diuisTan erTad am sakiTxebze aqtiurad
muSaobda misi mowafe, amerikeli pedagogi uiliam kil-
patriki. isini Tvlidnen, rom saskolo programebis sa-
fuZvels unda Seadgendes bavSvis gamocdilebiTi saq-
mianoba, romelic dakavSirebulia mis garemomcvel re-
alobasTan da dafuZnebulia mis interesebze. arc sa-
xelmwifos da arc maswavlebels ar SeuZlia winaswar
SeimuSaos programa, igi unda Seiqmnas bavSvebisa da mas-
wavleblebis TanamSromlobiT swavlebis procesSi da
mopovebul iqnas garemosinamdvileSi. ise, rom swavle-
ba igeboda aqtiur safuZvelze, moswavlis mizanSewo-
nil saqmianobaze dayrdnobiT, saxeldobr da swored am
codnaSi moswavlis piradi interesebis Sesabamisad.
ruseTSi swavlebis praqtikaSi proeqtebis meTodi
1905 wels stanislav Sackim SemoiRo. mogvianebiT, ukve
sabWoTa periodSi, es meTodi sakmaod iyo gavrcelebu-
li da TandaTanobiT inergeboda skolebSi, magram 1931
wels partiis centraluri komitetis dadgenilebiT
igi dagmobil iqna da aikrZala. qarTul sinamdvileSi

128
proeqtebis meTodi 21-e saukunis dasawyisSi Semovida
amerikidan. sazRvargareTul pedagogikaSi didi xania
es meTodi viTardeba da warmatebiT gamoiyeneba aSS-s,
didi britaneTis, belgiis, israelis, finlandiis, ger-
maniis, italiis, braziliis, niderlandebisa da sxva
qveynebis skolebSica da umaRles saswavleblebSic.
ismis sakiTxi: ras warmoadgens proeqtebis meTodi?
_ `yvelaferi, rasac me Sevimecneb, vici, risTvis
mWirdeba da sad gamoviyeno~ _ ai, es aris proeqtebis me-
Todis Tanamedrove gagebis ZiriTadi Tezisi. proeqte-
bis meTodi miiswrafvis imisken, rom monaxos gonivru-
li balansi akademiur codnasa da pragmatul unarebs
Soris.
proeqtebis meTodi pirovnul-orientirebuli teq-
nologiis erT-erTi saxea da mas safuZvlad udevs:
• moswavlis SemecnebiTi unar-Cvevebis ganviTareba;
• sakuTari codnis damoukideblad konstruirebisa
da gakontrolebis unaris ganviTareba;
• informaciul sivrceSi moswavlis damoukidebeli
orientaciis unaris ganviTareba;
• moswavlis kritikuli da SemoqmedebiTi azrovne-
bis ganviTareba.
Tu proeqtebis meTodi gamoiyeneba kerZosagnobriv
doneze, maSin igi am sagnis meTodikas ekuTvnis. meTodi
didaqtikuri kategoriaa. es aris praqtikuli Tu Teo-
riuli codnis gansazRvruli dargis, saswavlo saqmia-
nobrivi unar-Cvevebis dauflebis xerxebis, operacie-
bis erToblioba. es aris Semecnebis gza, Semecnebis
procesis organizaciis xerxi. amitom, roca vlapara-
kobT proeqtebis meTodis Sesaxeb, maSin mxedvelobaSi
didaqtikuri miznis miRwevis swored is xerxi gvaqvs,
romelic problemis detaluri damuSavebiT (teqnolo-

129
giiT) xasiaTdeba da, romelic aucileblad unda das-
ruldes sruliad realuri, xelSesaxebi praqtikuli
SedegiT. proeqtebis meTodis safuZvelia cneba `pro-
eqtis~ arsi, misi pragmatuli orientireba Sedegze,
romelic miiReba Teoriulad Tu praqtikulad mniSvne-
lovani romelime problemis amoxsnis dros. es Sedegi
SeiZleba davinaxoT, gavaazrianoT, gamoviyenoT rea-
lur praqtikul saqmianobaSi. aseTi Sedegis miRwevi-
saTvis aucilebelia, moswavleebs vaswavloT damouki-
deblad azrovneba, ganvuviTaroT problemis monaxvisa
da amoxsnis unari. yovelive amaSi ki igulisxmeba, rom
moswavleebs SeuZliaT saWiroebis SemTxvevaSi sxvadas-
xva dargidan gamoiyenon codna, SeuZliaT Sedegebis
prognozireba, aqvT mizez-Sedegobrivi kavSirebis dad-
genis unari, axasiaTebT ganviTarebuli intuicia.
proeqtebis meTodi yovelTvis orientirebulia
moswavleTa damoukidebel muSaobaze (individualu-
rad, wyvilebSi, jgufurad) romelsac isini asruleben
drois gansazRvrul monakveTSi. es meTodi organulad
ewyoba swavlebisadmi jgufur midgomas. proeqtebis me-
Todi yovelTvis gulisxmobs romeliRac problemis
amoxsnas. problemis amoxsna ki iTvaliswinebs, erTis
mxriv, swavlebis nairgvari meTodebisa da saSualebebis
erTobliobis gamoyenebas, meores mxriv, - mecnierebis
sxvadasxva sferodan, teqnikidan, teqnologiidan, Se-
moqmedebiTi dargebidan codnisa da unar-Cvevebis in-
tegrirebis aucileblobas. Sesrulebuli proeqtebis
Sedegebi unda iyos, ase rom vTqvaT, `xelSesaxebi~. Tu
es Teoriuli problemaa, maSin Sedegi unda iyos am
problemis konkretuli amoxsna, Tuki praqtikulia, ma-
Sin _ konkretuli Sedegi, romelic mzadaa danergvi-
saTvis.

130
proeqtebis meTodi SeiZleba iyos individualuri
an jgufuri. magram, Tu Cven visaubrebT proeqtebis me-
Todze rogorc meTodze, maSin es meTodi gulisxmobs
saswavlo-SemecnebiTi xerxebis garkveul erToblio-
bas, romelic iZleva saSualebas, amoixsnas esa Tu is
problema moswavleTa damoukidebel moqmedebaTa Se-
degad, Sedegebis aucilebeli prezentaciiT. Tuki Cven
visaubrebT proeqtebis meTodze rogorc pedagogiur
teqnologiaze, maSin es teqnologia Tavis TavSi moi-
cavs kvleviT, ZiebiT, problemur meTodebs, romlebic
mTeli arsiT SemoqmedebiTia.
am bolo dros proeqtebis meTodi CvenSi Zalze po-
pularuli xdeba; es meTodi XXI saukunis meTodebs ga-
nekuTvneba da, Tu saswavlo procesSi am meTodis gamo-
yeneba maswavlebels kargad SeuZlia, es imas niSnavs,
rom es maswavlebeli maRali kvalifikaciisaa da misi
swavlebis meTodika _ friad progresuli da amaRlebu-
li.
proeqtebis meTodis swori gamoyenebisaTvis auci-
lebelia:
1. problema an amocana, romelic eqvemdebareba ga-
mokvlevas, iyos mniSvnelovani da Tavisi gadawyveti-
saTvis moiTxovdes: integrirebul codnas, kvleviT Zi-
ebas (magaliTad, msoflios sxvadasxva regionSi demog-
rafiuli problemis gamokvleva da sxv.).
2. savaraudo Sedegebs hqondeT praqtikuli, Teo-
riuli da SemecnebiTi mniSvneloba.
3. moswavleTa yovelgvari saqmianoba iyos damou-
kidebeli (individualuri, wyvilebSi, jgufuri).
4. proeqtis Sinaarsobrivi nawili iyos mkafiod
struqturirebuli, naCvenebi iyos etapobrivi da Sua-
leduri Sedegebi.

131
5. gamoyenebuli iyos kvleviTi meTodebi, romle-
bic iTvaliswineben moqmedebaTa garkveul Tanamim-
devrobas, magaliTad:
• problemisa da misgan gamomdinare kvlevis amoca-
nebis gansazRvra; aqve unda iyos naCvenebi, er-
Toblivi saqmianobis romeli meTodebi iqneba ga-
moyenebuli, `gonebrivi ieriSi~, `mrgvali magida~
Tu sxva;
• am amocanis amoxsnis hipoTezis wamoyeneba;
• kvlevis meTodebis ganxilva, maTi SerCeva;
• saboloo Sedegebis gaformebis xerxebis ganxilva
(prezentacia, dacva, angariSi da sxv.);
• miRebuli monacemebis Segroveba, sistematizacia
da analizi;
• Sejameba, Sedegebis gaformeba, maTi prezentacia;
• daskvnebis gakeTeba. axali sakvlevi problemis wa-
moyeneba.
proeqtebis meTodis gamoyenebisas Tematikis Ser-
Ceva sxvadasxva situaciaSi sruliad sxvadasxvanairi
SeiZleba iyos. SeiZleba Temebi SearCios TviTon mas-
wavlebelma Tavis saganSi, sxva SemTxvevaSi moswavleeb-
ma SeiZleba wamoayenon esa Tu is Tema da a.S. mTavaria,
Tema iyos saintereso da problemuri.
proeqtebis meTodis dauflebisaTvis aucilebelia
imisi codna, rom proeqtebi SeiZleba iyos sxvadasxva
da saswavlo procesSi maTi gamoyeneba maswavleblisa-
gan moiTxovs seriozul mosamzadebel muSaobas
proeqtebis tipologiis mravali varianti arse-
bobs, magaliTad, erT-erTi gavrcelebuli versiis Ta-
naxmad TviT proeqtebsa da maT tipologias aseTi maxa-
siaTebeli niSnebis mixedviT ixilaven:

132
1. proeqtSi dominirebs saqmianobrivi midgoma:
kvleviTi, ZiebiTi, SemoqmedebiTi, roluri, gamo-
yenebiTi (praqtikul-orientirebuli), gacnobiT-
orientirebiTi da sxv.;
2. sagnobriv-Sinaarsobrivi dargis mixedviT: monop-
roeqti (codnis erTi dargis CarCoebSi); saganTa-
Sorisi proeqti;
3. proeqtis koordinaciis xasiaTis mixedviT: uSua-
lo (xisti, moqnili), faruli (aracxadi);
4. kontaqtebis xasiaTis mixedviT: (erTi skolis,
klasis, qalaqis, regionis, qveynis, msoflios sxva-
dasxva qveynis monawileTa Soris);
5. proeqtSi monawileTa raodenobis mixedviT;
6. proeqtis Sesrulebis vadis xangrZlivobis mixed-
viT.
pirveli niSnis Sesabamisad SeiZleba ganvixiloT
proeqtebis Semdegi tipebi:
¾ kvleviTi
aseTi proeqtebi moiTxovs kargad mofiqrebul
struqturas; kvlevis sagnis aqtualurobasa da miznebs
yvela monawilisaTvis; Sesabamis meTodebs, maT Soris
eqsperimentuls, Sedegebis damuSavebis meTodebs. es
proeqtebi TavianTi struqturiT uaxlovdeba an
mTlad emTxveva mecnierul kvlevas da eqvemdebareba
kvlevis logikas.
¾ SemoqmedebiTi
unda aRiniSnos, rom SemoqmedebiT midgomas yvela
proeqtis Sesruleba moiTxovs. amitom proeqtis tipis
gansazRvrisas unda gamoviyenoT is aspeqti, romelic
dominirebs masSi. SemoqmedebiT proeqtebs ara aqvT wi-
naswar gawerili zusti struqtura. am SemTxvevaSi mxo-
lod daisaxeba gegma da Semdeg viTardeba. magram Sede-
133
gebis gaformeba moiTxovs mkafiod gaazrebul struq-
turas. es SeiZleba iyos scenari - videofilmis, drama-
tizaciis, dResaswaulis programis da sxv.; Txzuleba;
gegma - statiis, reportaJis da sxv.
¾ roluri, TamaSobiTi
aseTi proeqtebis struqturac TandaTanobiT vi-
Tardeba da bolos mkafiod gamoikveTeba. moswavleebi
inawileben rolebs xasiaTebis mixedviT. es SeiZleba
iyos literaturuli personaJebi da sxv. Semoqmedebis
xasiaTi aseT proeqtebSi Zalze maRalia, magram domi-
nanti mainc rolur-TamaSobiTia.
¾ gacnobiT-orientirebiTi (informaciuli)
muSaoba imTaviTve orientirebulia ama Tu im obi-
eqtis an movlenis Sesaxeb informaciis Segrovebaze.
aseTi proeqti Txoulobs kargad gaazrebul struqtu-
ras, igi xSirad integrirdeba kvleviT proeqtSi da misi
nawili (moduli) xdeba.
¾ praqtikul-orientirebuli
aseTi proeqtis Sedegi orientirebulia TviT mona-
wileTa socialur interesebze (kvlevebi ekologiaSi,
biologiaSi, geografiaSi, bunebaSi gamovlenili Seusa-
bamobebis Sesaxeb, cnobarebis Seqmna da sxv.).
meore niSnis mixedviT gamoiyofa proeqtebis ori
tipi:
¾ monoproeqtebi
aseTi proeqtebi, rogorc wesi, sruldeba erTi sag-
nis farglebSi. magaliTad, maTematikaSi, fizikaSi, bio-
logiaSi, istoriaSi da a.S. unda SeirCes rTuli ganyo-
filebebi an Temebi.
¾ saganTaSorisi proeqtebi

134
aseTi proeqtebi, ra Tqma unda, sruldeba arasagak-
veTilo dros. saamisod SeiZleba SeirCes ori-sami saga-
ni, an proeqti SeiZleba sakmaod moculobadic iyos.
mesame niSnis mixedviT SeiZleba gamoiyos proeqte-
bi:
• Ria, cxadi koordinaciiT;
• faruli koordinaciiT (es ZiriTadad exeba tele-
komunikaciur proeqtebs).
pirveli tipis proeqtebSi proeqtis koordinato-
ri, Cveulebriv, asrulebs Tavis funqcias, xolo meore
tipis proeqtebSi proeqtis koordinatori Tavs ar am-
JRavnebs arc qselebSi, arc monawileTa saqmianobaSi.
proeqtis Sesrulebis mTel masZilze igi proeqtis
sruluflebiani monawilea.
meoTxe niSnis mixedviT SeiZleba gamoiyos proeq-
tebi:
• Siga anu regionaluri (erTi qveynis farglebSi);
• saerTaSoriso (proeqtis monawileebi sxvadasxva
qveynis warmomadgenlebia).
pirveli tipis proeqtebis organizeba xdeba erT
skolaSi an skolebs Soris (SeiZleba klasebs Sorisac)
erTi regionis SigniT (es exeba mxolod telekomunika-
ciur proeqtebs). meore tipis proeqtebis Sesrulebas
sWirdeba informaciuli teqnologiebis saSualebebi.
amis Sesaxeb Cven saubari gveqneba meTerTmete leqcia-
Si.
mexuTe niSnis mixedviT SeiZleba gamoiyos proeq-
tebi:
• pirovnuli (or partniors Soris, partniorebi or
sxvadasxva skolaSi, regionSi, qveyanaSi imyofebi-
an);
• wyviluri (monawileTa wyvilebs Soris);
135
• jgufuri (monawileTa jgufebs Soris).
meeqvse niSnis mixedviT SeiZleba gamoiyos proeq-
tebi:
• moklevadiani (misi SesrulebisaTvis sakmarisi un-
da iyos ramdenime gakveTili erTi sagnis progra-
miT an saganTaSorisiT);
• saSualovadiani (erTi kviridan erT Tvemde);
• grZelvadiani (erTi Tvidan ramdenime Tvemde).
proeqtze muSaobis dagegmareba
proeqtze muSaobis gegma, upirveles yovlisa, unda
daeyrdnos proeqtebis meTodis ZiriTad ideebs, rom-
lebic mokled ase SeiZleba CamovayaliboT:
• masalis aTvisabis gza emyareba `gaocebis pedago-
gikas~;
• TiToeuli monawilis fiqria: ra SemiZlia am prob-
lemis amoxsnisaTvis gavakeTo piradad me?
• proeqtze muSaobis mTavari aspeqtia ara mxolod
is, Tu rogor vakeTebT amas, aramed isic, Tu ra-
tom vakeTebT amas;
• saproeqto muSaobaSi mniSvnelovania ara mxolod
procesi, aramed Sedegic da misi sajaroobac;
• proeqtze muSaobisas bavSvi gamodis mkvlevaris
rolSi, maswavlebeli ki konsultantia. amavdrou-
lad, maswavlebeli bavSvis zeSTagonebis wyaroa.
sanam daiwyebodes proeqtze muSaoba, aucilebe-
lia, proeqtis xelmZRvanelma da konsultantma
maswavleblebma pasuxi gascen kiTxvebs:
• risTvis iqmneba proeqti? riTaa gamowveuli misi
Seqmna? sinamdvileSi aris Tu ara saWiroeba masSi?
rogori gamoyeneba eqneba momavalSi am proeqts?
vin Sesrulebs proeqts?

136
• rogori unda iqnes proeqti, rom pasuxobdes moT-
xovnebs?
• rogoria monawileebis movaleobaTa optimaluri
ganawileba?
• da sxv.
amgvarad, xdeba problemis SerCeva, daismis amoca-
na, ganisazRvreba Sesaqmneli produqtis saxe, misi da-
niSnuleba, SemsrulebelTa wre da ganawildeba movale-
obebi. amasTan, daculi iqneba mTavari pedagogiuri
principi: rac SeiZleba srulad iqnes gaTvaliswinebu-
li moswavleTa interesebi, SeCeuli amocanebi maqsima-
lurad Seesabamebodes moswavleTa SesaZleblobebs,
problema `axlobeli~ iyos moswavleTaTvis. yovelive
es Tavdeba proeqtis Temis formulirebiT, misi dasru-
lebuli formis gansazRvriT.
bolos, SeirCeva proeqtis Sinaarsi, ganisazRvreba
miaxloebiTi moculoba, moxdeba misi zRvruli deta-
lizacia, gaiwereba yoveli monawilis roli da dad-
gindeba muSobis Sesrulebis vadebi.
proeqtze muSaobis ZiriTadi etapebi
proeqtuli swavlebis meTodikaSi gamoyofen pro-
eqtze muSaobis Svid ZiriTad etaps:
1. organizaciul-warmmarTveli;
2. momavali proeqtis mTavari ideis, miznebisa da
amocanebis SerCeva da ganxilva;
3. meTodikuri aspeqtebis ganxilva da moswavleTa
muSaobis organizacia;
4. proeqtis struqturireba, moswavleTa garkveuli
jgufebisaTvis qveamocanebis gamoyofa, aucile-
beli masalis SerCeva;
5. proeqtze muSaoba;

137
6. Sejameba. Sedegebis gaformeba;
7. proeqtis prezentacia.
ufro detalurad SevCerdeT TiToeul maTganze.
1. organizaciul-warmmarTveli.
yvelaze rTulia mosamzadebeli etapi. upirvele-
sad aq gasaTvaliswinebelia proeqtebis Semdegi tipo-
logiuri niSnebi:
• romeli iqneba dominirebuli saqmianoba: kvlevi-
Ti, ZiebiTi, SemoqmedebiTi, roluri, praqtikul-
orientirebuli, gacnobiT-orientirebiTi Tu
sxv.;
• rogori iqneba sagnobriv-Sinaarsobrivi dargi:
monoproeqti, saganTaSorisi proeqti;
• rogori iqneba proeqtis koordinaciis xasiaTi:
uSualo (xisti, moqnili), faruli;
• rogori iqneba kontaqtebis xasiaTi: saskolo, sak-
laso, saqalaqo Tu sxv.;
• ramdeni monawile iqneba proeqtSi;
• rogori iqneba proeqtis xangrZlivoba.
aucilebelia, gamoiyos pedagogiurad mizanSewoni-
li Temebi an kursis nawilebi, romlebic gamoitaneba
proeqtirebaze. rogorc individualuri, ise jgufuri
muSaobisaTvis unda Camoyalibdes ramdenime Tema (10-
15). sasurvelia, moswavleebma TviTon SearCion Tema
proeqtirebisaTvis. maswavleblis amocanaa, Tavisi pe-
dagogiuri zemoqmedebiT miaRwios imas, rom arCeuli
Tema Seesabamebodes moswavlTa interesebs, midrekile-
bebsa da SesaZleblobebs. jgufis formirebisas maqsi-
malurad Seecados, SearCios bavSvebi ise, rom isini Ta-
vianTi unarebis nairgvarobiT avsebdnen erTmaneTs.
garda amisa, proeqtze muSaobam xeli unda Seuwyos mos-

138
wavleebSi pirovnuli Tvisebebis aRzrdas. es upirate-
sad exeba jgufur proeqtebs, roca monawileTa raode-
noba didi ar aris. aseT Tvisebebs SeiZleba mivakuT-
vnoT unarebi: koleqtivSi muSaobis, Tavis Tavze pasu-
xismgeblobis aRebis SeZlebis, saqmianobis Sedegebis
analizis, agreTve, unari - dauqvemdebaros Tavisi xasi-
aTi, temperamenti, dro saerTo saqmis interesebs.
jgufis proeqtuli saqmianobis warmatebis ZiriTa-
di pirobebia:
• gundis yvela wevri Tanabaria;
• gundebi erTmaneTs ar ejibrebian;
• gundis yvela wevrma unda miiRos siamovneba er-
TmaneTTan urTierTobiT da imiT, rom davalebas yvela
erTad asrulebs;
• TiToeuls siamovneba unda mohgvaros sakuTar
TavSi rwmenam;
• yvelam unda gamoiCinos aqtiuroba da Seitanos
Tavisi wvlili saerTo saqmeSi;
• saboloo Sedegebze gundis yvela wevri Tanabra-
daa pasuxismgebeli.
2. momavali proeqtis mTavari ideis, miznebisa da
amocanebis SerCeva da ganxilva.
sanam uSualod proeqtze muSaoba daiwyebodes, mas-
wavlebelma proeqtis monawileebTan unda ganixilos
Semdegi sakiTxebi:
• risTvis iqmneba proeqti;
• riTaa gamowveuli misi Seqmnis aucilebloba;
• arsebobs Tu ara moTxovna am proeqtSi;
• rogor iqneba SemdgomSi gamoyenebuli es proeqti;
• ipovis Tu ara igi Tavis momxmarebels.

139
roca am kiTxvebze pasuxi gaicema, proeqtis monawi-
leebi ukeT gaicnobiereben proeqtis ideasa da miznebs,
amiT amaRldeba maTi pasuxismgeblobis grZnoba.
amis Semdeg ganixileba is amocanebi, romlebsac mo-
nawileebi waawydebian Semdgomi muSaobisas. es amocane-
bi SeiZleba iyos:
• proeqtis SesrulebisaTvis aucilebeli informa-
ciis moZieba da Seswavla (mecnieruli, teqnikuri,
meTodikuri da sxv.);
• analizi im problemisa, romelsac ukavSirdeba
proeqti;
• proeqtis Sesrulebis materialur-teqnikuri uz-
runvelyofa;
• finansirebis wyaroebis moZieba.
3. meTodikuri aspeqtebis ganxilva da moswavle-
Ta muSaobis organizacia.
mas Semdeg, rac Camoyalibdeba proeqtis idea, miz-
nebi da amocanebi, unda gairCes Semdegi sakiTxebi:
• aris Tu ara proeqti Seqmnili ise, rom dasaxul
miznebs Seesabamebodes;
• proeqtis realizebisTvis aucilebeli codnidan
da unar-Cvevebidan romels floben moswavleebi
axla da romels daeuflebian muSaobis etapebze;
• proeqtis monawileTa Soris ukeTesad rogor unda
ganawildes movaleobebi, rom muSaoba warimarTos
efeqturad da optimalurad.
proeqtebis meTodis wamyvani pedagogiuri miznebi-
dan erT-erTi friad mniSvnelovania Semdegi mizani:
moswavle daeuflos saqmianobis axal xerxs. es ki ma-
Sinaa SesaZlebeli, roca saswavlo procesi warimarTe-
ba ise, rom Seiqmnas pirobebi imisTvis, rom moswavleeb-
ma gaicnobieron da Seiswavlon:
140
• rogor dasaxon wamyvani da Sualeduri miznebi da
amocanebi;
• rogor eZebon maTi amoxsnis gzebi, alternativis
arsebobis dros rogor SearCion optimaluri gza;
• rogor ganaxorcielon da daasabuTon arCevani,
rogor gaiTvaliswinon arCevanis Sedegebi;
• rogor imoqmedon damoukideblad, rogor Seada-
ron miRebuli imas, rac moiTxoveba;
• rogor moaxdinon saqmianobis koreqtireba Suale-
duri Sedegebis mixedviT;
• rogor Seafason proeqtirebis procesi da Sedege-
bi.
4. proeqtis struqturireba, moswavleTa garkve-
uli jgufebisaTvis qveamocanebis gamoyofa, auci-
lebeli masalebis SerCeva.
• proeqtis warmatebiT SesrulebisaTvis metad
mniSvnelovania, mkafiod da zustad ganisazRvros pro-
eqtis struqtura. Tanamimdevrulad unda Camoiweros
is sakiTxebi, romlebic ganxiluli iqneba proeqtSi. am
sakiTxebis erToblioba unda Seadgendes proeqtis
srulyofil struqturas. yovel ganyofilebas unda
miemagros (winaswar ganxilvisa da survilis gaTvalis-
winebiT) erTi an ramdenime moswavle. maT unda moamza-
don TavianTi ganyofilebis Camoyalibebis gegma. Sem-
deg es gegmebi unda gairCes da Seuxamdes erTimeores.
5. proeqtze muSaoba.
am etapze mimdinareobs dasaxuli amocanebis gan-
xorcieleba cxovrebaSi. yvela monawilisagan moiTxo-
veba (TviTon procesi moiTxovs) zRvruli Semsruleb-
lobiToba, saqmianobaSi sruli SeTanxmebuloba; proeq-
tis xelmZRvanelisagan - monawileTa saqmianobis koor-

141
dinirebaSi gamarTuli da gonivruli Zalisxmeva, pro-
cesis mudmivi kontroli sruli Sedegebis miRebamde.
6. Sejameba. Sedegebis gaformeba.
am etapze:
• unda moxdes proeqtis Semsruleblebis saqmiano-
bis Sedegebis analizi;
• unda gamovlindes xarvezebi; unda gamovlindes,
Tu rame darCa daumuSavebeli;
• unda daisaxos gamovlenili xarvezebis daZlevisa
da aRmofxvris gzebi;
• unda momzaddes aucilebeli dokumentacia proeq-
tisa da misi prezentaciisaTvis.
am etapze proeqtis xelmZRvanelis mTavari amoca-
naa xarvezebis gamovlenisa da aRmofxvris, proeqtis
Sesrulebisa da prezentaciis momzadebis organizeba.
7. proeqtis prezentacia.
proeqtis prezentacia - es aris proeqtis sajaro
dacva, romelic SeiZleba Catardes specialur sxdoma-
ze dacvis saxiT an samecniero konferenciaze moxsene-
bis saxiT. xelmZRvanelis movaleobaa, winaswar gamoav-
linos da daadginos gamosvlis reglamenti da gamos-
vlisaTvis saWiro teqnikuri saSualebebi. amis Sesaba-
misad prezentacia unda momzaddes an eleqtronuli sa-
xiT an Cveulebrivi moxsenebis saxiT, sadac gamoyenebu-
li iqneba plakatebi da fotosuraTebi.
proeqtis prezentaciaSi aucilebelia ama Tu im
formiT Cabmuli iyos yvela monawile, gansakuTrebiT
efeqturia maTi monawileoba kiTxva-pasuxobiT disku-
siaSi proeqtis mixedviT.
aseTia proeqtze muSaobis organizaciis gavrcele-
buli xedva. sainteresoa misgan odnav gansxvavebuli va-
riantic:
142
I etapi: problemaSi CaRrmaveba, `CaZirva~ (proble-
mis SerCeva da misi gacnobiereba).
II etapi: informaciis Segroveba da damuSaveba.
III etapi: problemis amoxsnis sakuTari variantis
damuSaveba:
• mocemuli problemis aqtualuroba da mniSvnelo-
ba;
• nairgvari informaciis analizi;
• moqmedebaTa programa;
• sakuTari programis realizebis variantis damu-
Saveba.
IV etapi: moqmedebaTa gegmis realizacia (proeq-
tis).
V etapi: momzadeba proeqtis dacvisaTvis (mos-
wavleebi iyofian jgufebad):
• warmoadgenen proeqts konferenciaze;
• aformeben portfolios;
• amzadeben sastendo dacvas;
• amuSaveben eleqtronul prezentacias.
VI etapi: proeqtis prezentacia (umcrosklasel-
TaTvis misaRebia proeqtis wardgenis yvelanairi saxe:
moxseneba-dacva, inscenireba, eleqtronuli prezenta-
cia da sxv.).
VII etapi: refleqsia (Catarebuli muSaobis TviTa-
nalizi da TviTSefaseba, sakuTari STabeWdilebebi).
proeqtebis meTodi aqtiurad gamoiyeneba rogorc
klasgareSe muSaobaSi, ise gakveTilebze.
nimuSisaTvis SemoklebiT ganvixiloT proeqtis er-
Ti magaliTi, romelic warmatebiT SeiZleba CavrToT
gakveTilebis sistemaSi. es aris proeqti `qalaqis par-

143
kis dagegmareba~. am proeqtis avtoria amerikeli mas-
wavlebeli xili Sanki (minesotis Stati).
proeqti `qalaqis parkis dagegmareba~.
sagani: maTematika, sabunebismetyvelo mecnierebebi.
klasi: 6-7.
dagegmili Sedegi: moswavleebi amuSaveben qalaqis
parkis gegmas, qmnian mis proeqts da warudgenen klass
rogorc komerciul produqts im mizniT, rom mihyidon
igi potencialur `SemkveTebs~.
saswavlo mizani: moswavleebs mieces saSualeba,
daamuSaon sakmaod didi proeqti, amasTan, unda darCnen
dagegmili Tanxis farglebSi, da unda gamoiyenon cod-
na maTematikis, ekonomikis (biznesis), biologiis, bota-
nikis, dizainis, fizikis da a.S. dargebidan.

masalebi
saswavlo mowyobiloba raodenoba
davaleba jgufze erTi
masalebi da praislisti jgufze erTi
vatmani 16 X 20 jgufze erTi
roluri rukebis kompleqti jgufze erTi
muSaobis dro: sami gakveTili (kviraSi TiTo)
jgufis tipi: oTxi monawile

davaleba jgufebisaTvis: maswavlebeli davale-


bebs iTvaliswinebs: erTs _ Zlieri moswavlisaTvis,
ors _ kargi moswrebis moswavlisaTvis da erTs _ saSua-
lo moswrebis moswavlisaTvis.
rolebi:
• buRalteri _ awarmoebs yvela angariSs da ad-
gens proeqtis saboloo smetas;

144
• arqiteqtori _ proeqtis erToblivad ganxilu-
li naxazi gadaaqvs vatmanze;
• mmarTveli _ Tval-yurs adevnebs proeqtis yve-
la monawiles, rom iyon aqtiurebi proeqtis damuSave-
baSi mis yvela stadiaze, TanamSromlobisaTvis aZlevs
stimuls;
• menejeri _ kiTxulobs yvela instruqcias, mTel
klass moaxsenebs jgufis proeqtisa da misi Rirebule-
bis Sesaxeb. asabuTebs yovelive detals da gegmas war-
moadgens Semdegi gakveTilisaTvis.
proeqtze muSaoba mimdinareobs sami gakveTilis
ganmavlobaSi.
bolos, unda aRvniSnoT, rom proeqtebis meTodi
araviTar SemTxvevaSi ar SeiZleba ganvixiloT rogorc
saswavlo procesis organizaciisadmi alternatiuli
midgoma. es isevea, rogorc virtualuri laboratori-
uli praqtikumi an virtualuri sademonstracio eqspe-
rimenti ar SeiZleba CavTvaloT realuri laboratori-
uli praqtikumis an realuri sademonstracio eqsperi-
mentis alternativad. igi saswavlo procesSi unda Ca-
erTos rogorc damatebiTi saSualeba.
roca proeqtebis meTodze vsaubrobT, SeiZleba ga-
vixsenoT amerikeli filosofosis margaret midis mo-
sazreba sami kulturis Sesaxeb:
• postfiguraciuli, sadac bavSvebi, upirveles
yovlisa, swavloben TavianTi winamorbedebisgan;
• konfiguraciuli, sadac bavSvebi da mowifule-
bi swavloben TavianTi Tanatolebisgan;
• prefiguraciuli, sadac mowifulebi swavloben
bavSvebisganac.

145
margaret midis TqmiT, postfiguraciuli kultu-
ris matarebelia primitiuli sazogadoeba, xolo pre-
figuraciul periodSi Cven axla SevdivarT.
proeqtebis meTodi is teqnologiaa, romelic
kulturaTa samive tips aerTianebs.
nebismieri saganmanaTleblo teqnologiis praqti-
kuli ganxorcielebisas maswavleblis warmatebis um-
niSvnelovanesi pirobaa pedagogiur urTierTobaTa
swori gamoyeneba saswavlo procesSi. es gansakuTrebiT
TvalSi sacemia proeqtebis ganxilvis procesSi. amitom
aqve gavixsenoT pedagogiuri urTierTobis ZiriTadi
formebi.
kontinuumSi `maswavlebeli-moswavle~ pedagogiu-
ri urTierTobis sadReiso ZiriTadi formebia:
y monologi,
y dialogi,
y diskusia,
y polilogi.
monologi aris warmoTqmis forma Tanamosaubreze
orientaciis gareSe. monologuri Txrobisas informa-
ciis danakargi SeiZleba aRwevdes amosavali informa-
ciis moculobis 50%-s, zogierT SemTxvevaSi 80%-sac
ki. monologuri Txrobisas izrdebian moswavleebi nak-
lebmoZravi fsiqikiT, dabali SemoqmedebiTi potencia-
liT. roca maswavlebeli monologurad hyveba gakve-
Tils, sulac ar icis, vin usmens da vin ara, an _ usmenen
Tu ara saerTod. gacilebiT ufro efeqturia dialogi.
dialogi gulisxmobs metyvelebis Tavisuflad
flobas, sifxizlesa da gulisxmierebas araverbaluri
signalebis mimarT, gulwrfeli da mikibul-mokibuli
pasuxebis erTmaneTisagan garCevis unars. dialogis sa-
fuZvelia _ rogorc sxvisTvis, ise sakuTari TavisTvis

146
kiTxvis micemis unari. uapelacio monologebis war-
moTqmas gacilebiT jobia da ufro efeqturia, sakuTa-
ri ideebi gardaqmna kiTxvebis formaSi, Seamowmo igi
kolegebTan saubarSi, naxo, uWeren Tu ara isini mxars.
kiTxvis arsebobis faqti ukve badebs survils, miiRo
monawileoba urTierTobaSi.
dialogis ori forma arsebobs:
y Sinagani,
y garegani.
1. dialogis Sinagani formisaTvis pirobebis Seq-
mna advilia, Tu maswavlebeli gamoiyenebs Semdegi xasi-
aTis situaciuri amocanebis proeqtirebas:
y amoxsnis SerCeva ramdenime alternatiulidan;
y problemuri situaciebis gadaWra;
y ama Tu im faqtTan an movlenasTan mimarTebaSi
msjelobaTa Zieba;
y iseTi amocanebis amoxsna, romlebic ganusaz-
Rvrel xasiaTs atareben (arastandartulia);
y hipoTezebisa da winadadebaTa wamoyeneba.
2. dialogis garegani formisaTvis pirobebis Seq-
mna advilia, Tu maswavlebeli gamoiyenebs Semdegi xasi-
aTis situaciuri amocanebis proeqtirebas:
y urTierTobis kiTxviTi saxe;
y azrebis, ideebis, poziciebis gacvla-gamocvla;
y diskusiebi;
y ideebis koleqtiuri generacia;
y ideebis, winadadebebisa da mtkicebebis oponire-
ba;
y ideebisa da hipoTezebis polifunqcionaluri
analizi.
dialogis dros yvela misi monawilis pozicia Ria
unda iyos. Tu maswavleblis pozicia Ria ar aris, maSin

147
dialogi irRveva da formalur xasiaTs atarebs. am Sem-
TxvevaSi urTierTobis formasa da Sinaarss Soris war-
moiqmneba sruli Seusabamoba.
diskusia aris iseTi sajaro kamaTi, romlis mizania
sxvadasxva Tvalsazrisis gamoaSkaraveba, urTierTSe-
pirispireba, Zieba, WeSmariti azris gamovlena, sadao
sakiTxis swori gadaWris monaxva. diskusia efeqturi
formaa, radganac misi monawileebi TviTon midian das-
kvnamde.
pedagogiur procesSi diskusia warmoadgens mos-
wavleebis azrTa gacvla-gamocvlas romelime sakiT-
xze, misi Catarebis met-naklebad gansazRvruli wesebis
dacviT da yvelas an mecadineobaze damswreTa mxolod
nawilis monawileobiT.
masiuri diskusiis dros yvela wevri, garda mas-
wavleblisa, imyofeba Tanabar mdgomareobaSi. aq ar ga-
moyofen gansakuTrebul momxseneblebs da yvela eswre-
ba aramxolod msmenelis rolSi. specialuri sakiTxi
ganixileba garkveuli TanamimdevrobiT, Cveulebriv,
maswavleblis mier dadgenili wesiT.
jgufuri diskusiis dros ganixileba sakiTxebi
auditoriis winaSe specialurad gamoyofili mos-
wavleTa jgufis mier. rogorc msmenelebis winaSe gan-
xilvis nebismieri forma, igi warmoadgens disputs.
jgufuri diskusiis mizania warmodgenil iqnas prob-
lemis SesaZlo amoxsna an ganxilul iqnas urTierTsawi-
naaRmdego Tvalsazrisebi sadao sakiTxebze. magram,
Cveulebriv, igi sabolood ar wyvets davas.
jgufur diskusiaSi monawileobas Rebulobs 3-dan
8-mde moswavle. misi varianti _ dialogi _ mxolod or
monawiles gulisxmobs. monawileebi kargad unda iyon
momzadebulebi, Tan unda hqondeT statistikuri da
sxva aucilebeli monacemebi. ganxilva unda xdebodes
148
Zaldautaneblad, cocxali maneriT, Tamamad unda iZ-
leodnen kiTxvebs da akeTebdnen mokle komentarebs Se-
niSvnebis saxiT.
polilogi warmoadgens romelime gansazRvrul
Temaze azrTa gacvla-gamocvlas, sadac yoveli monawi-
le gamoTqvams sakuTar Tvalsazriss. saubris monawi-
leni erTmaneTs usvamen kiTxvebs, rom gaigon Tanamosa-
ubris Tvalsazrisi an gaarkvion ganxilvis gaurkveve-
li momentebi. urTierTobis es forma gansakuTrebiT im
SemTxvevaSia efeqturi, Tu warmoiqmna romelime sakiT-
xis garkvevis, problemis gaSuqebis aucilebloba.

praqtikumisaTvis
sadiskusio sakiTxebi:
y proeqtebis teqnologiis warmoSobis pirobebi;
y proeqtebis tipologiuri daxasiaTeba;
y proeqtebze muSaobis problemebi;
y pedagogiur urTierTobaTa formebi proeqtebze
muSaobisas.

149
leqcia merve

⇒ konkretul situaciaTa analizis teqnologia


konkretuli situaciebis meTodi, an, rac igivea, si-
tuaciuri analizis meTodi - es swavlebis is meTodia,
romelic iyenebs realuri, socialuri, ekonomikuri da
biznes-situaciebis aRweras. moswavleebma unda gaaana-
lizon situacia, gaerkvnen problemis arsSi, dasaxon
SesaZlo amoxsnebi da maT Soris SearCion saukeTeso.
konkretuli situaciebis meTods mokled keis-me-
Todsac eZaxian.
keis-meTodis samSoblo amerikis SeerTebuli Sta-
tebia, ufro zustad, harvardis universitetis biznes-
skola. keis-meTodi pirvelad am skolaSi iqna gamoyene-
buli 1924 wels. harvardis biznes-skolis maswavleble-
bi male mixvdnen, rom biznesSi saaspiranto programis
Sesabamisi saxelmZRvanelo ar arsebobs da maT mimar-
Tes biznesis wamyvani praqtikosebis interviuirebis
xerxs; werdnen vrcel angariSebs imis Sesaxeb, Tu ras
akeTebdnen es menejerebi, ra faqtebi zemoqmedebdnen
maT saqmianobaze. Semdeg, am skolaSi msmenelebs eZleo-
daT am menejerebis realuri saqmianobis amsaxveli gar-
kveuli situaciebis aRwera, rom gacnobodnen proble-
mas da koleqtiuri ganxilvis safuZvelze moenaxaT
amoxsna.
ase daibada situaciuri analizis meTodi - kon-
kretuli situaciebis analizis teqnologia.
keis-meTodi biznesis swavlebis erT-erT saukeTe-
so saSualebad farTod gamoiyeneba mTels msoflioSi.
me-20 saukunis 50-iani wlebidan man aRiareba hpova da-
savleT evropaSi da evropis lideri biznes-skolebi aq-
tiur monawileobas Rebuloben ara marto keisebis sas-

150
wavlo gamoyenebaSi, aramed - aseTi keisebis dawera-
SedgenaSic.
codnis nebismieri SeTviseba igeba moswavlis mier
saswavlo moqmedebis SeTvisebaze. Tu moswavlem sas-
wavlo moqmedeba aiTvisa, maSin mas, informaciis sxva-
dasxva wyaros gamoyenebiT, SeuZlia codna damoukideb-
ladac aiTvisos. rogor unda swavla, saxeldobr, aiTvi-
sos da saWiroebisamebr gadaamuSaos informacia - esaa
swavlebisadmi saqmianobrivi midgomis mTavari Tezisi.
swavlebis efeqturi teqnologiebis erT-erTi saxea
problemur-situaciuri swavleba keisebis gamoyenebiT.
swavlebis keisuri teqnologia - es aris swavleba
moqmedebiT da moqmedebaSi. keis-meTodis arsi imaSi
mdgomareobs, rom codnis aTviseba da unar-CvevaTa
formireba warmoadgens moswavleTa aqtiuri damouki-
debeli saqmianobis Sedegs, miRebuls winaaRmdegobaTa
gadaWris gziT, ris Sedegadac moswavleebica da stu-
dentebic SemoqmedebiTad euflebian profesiul cod-
nasa da unar-Cvevebs, viTardeba maTi azrovnebiTi una-
rebi.
keisi aris konkretuli realuri situaciis aRwera,
romelic momzadebulia gansazRvruli formatiT da
gankuTvnilia imisaTvis, rom moswavleebma iswavlon
sxvadasxva saxis informaciis analizi, maTi ganzogade-
ba, problemis formulireba da, dadgenili kriteriu-
mebis Sesabamisad, misi amoxsnis SesaZlo variantebis
migneba.
situaciuri meTodika am bolo wlebSi swavlebis
erT-erTi efeqturi meTodika gaxda rogorc umaRles
saswavleblebSi, ise saSualo da dawyebiT skolebSic.
igi nebismieri sferos muSakis kvalifikaciis amaRle-
bis SesaniSnavi saSualebaa. situaciuri meTodis gamo-
yeneba skolis moswavleebs ubiZgebs imisken, rom srul-
151
yon saswavlo muSaobis unarebi, Teoriuli masala gamo-
iyenon praqtikaSi, realur cxovrebaSi dainaxon prob-
lemebis amoxsnis araerTgvarmniSvnelobianoba.
keis-meTodis ganmasxvavebeli Taviseburebebia:
• realuri problemuri situaciis aRwera;
• problemuri situaciis gadaWris alternatiu-
loba;
• gadawyvetilebis miRebaSi erToblivi mizani da
koleqtiuri muSaoba;
• miRebul gadawyvetilebaTa jgufuri Sefasebis
sistemis funqcionireba;
• moswavleTa emocionaluri daZabuloba.
situaciebis klasifikaciisadmi erTiani midgoma
jer-jerobiT ar arsebobs. amavdroulad, arsebobs
uamravi niSan-Tviseba, romelTa mixedviTac SeiZleba
situaciebis erTmaneTisagan gansxvaveba.
ganvixiloT zogierTi midgoma.
1. diqotomiuri midgomiT SeiZleba ganvasxvaoT
konkretuli da sabazo situaciebi.
¾ konkretuli situaciebi realurad arsebobs
nebismieri organizaciisa da dawesebulebis saqmiano-
bis sxvadasxva sferoSi. maTi warmoSoba dakavSirebu-
lia, pirvel rigSi, sawarmoo problemebis gamovlenas-
Tan, maTi gadaWris codnasTan Tu arcodnasTan, monawi-
leTa pirovnebebTan.
¾ sabazo situaciebi ganirCeva ganzogadebulobis
xarisxiT im msgavsi konkretuli situaciebisa, romle-
bic erT saxes ekuTvnis. magaliTad, organizaciuls,
mmarTvelobiTs, pedagogiurs, studenturs, labora-
toriul-teqnikurs da sxv.
2. tipiurobis mixedviT
¾ standartuli tipuri
152
• mizezis erTnairi wyaroebi;
• erTtipiuri amoxsnebi.
¾ kritikuli
• aratipiur-moulodneli;
• destruqciuli;
• konstruqciuli;
• araordinaluri amoxsnebi.
¾ eqstremaluri unikaluri
• ara aqvs analogebi;
• destruqciuli;
• operatiuli amoxsnebisaTvis rTuli.
¾ konfliqturi
• adamianTa, ideebis, interesebis winaaRmdegoba;
• destruqciuli;
• konstruqciuli;
• unikaluri amoxsnebi.
3. saswavlo funqciis mixedviT
¾ situacia-problema. es aris realuri proble-
mis prototipi, romelic moiTxovs operatiul gadaW-
ras. aseTi situaciebis gamoyenebiT SeiZleba optima-
luri amoxsnis Ziebis unarebis formireba.
¾ situacia-Sefaseba aris realuri situaciis
prototipi, roca mocemulia savaraudo amoxsna, rome-
lic Sefasebulia, `sworia Tu araswori~ da warmosad-
genia sakuTari adekvaturi amoxsna.
¾ situacia-ilustracia realuri situaciis pro-
totipia, roca es situacia CarTulia sagakveTilo an
saleqcio masalaSi. aseTi magaliTebis daxmarebiT iwye-
ba specialur mecadineobebze keis-meTodis gamoyene-
bis procesi. vizualuri xatovani situacia xels uw-

153
yobs amoxsnis martivi xerxisaTvis informaciis vizua-
lizirebis unaris gamomuSavebas.
¾ situacia-treningi. standartuli an sxva situ-
aciebis bankis prototipi. rekomendebulia, rom tre-
ningi Catardes rogorc situaciebis aRweris, ise maTi
amoxsnis mixedviT.
4. warmodgenis xerxis mixedviT
¾ klasikuri situacia. situacia SeiZleba aRebul
iqnas literaturidan, praqtikidan. SeiZleba konstru-
irebuli iyos xelovnurad. aRwerili unda iyos situa-
cis yvela kanonis mixedviT. moculoba ganusazRvre-
lia. Txroba unda iyos mkafio. bolos ar daismis kiT-
xvis niSani. monawileebma situaciis konteqstidan Tvi-
Ton unda gamoyon kiTxva, romlis Sesaxebac maT unda
miiRon gadawyvetileba.
¾ cocxali situacia. unda iqnes aRebuli mos-
wavlis, studentis, maswavleblis da nebismieri sxvis
cxovrebidan. magram miRebuli gadawyvetileba aravis-
Tvis ar unda iyos cnobili. swored es gadawyvetilebaa
saZiebeli. situacia unda iqnes aRwerili im Tanamim-
devrobiT, rogoriTac is sinamdvileSi mimdinareobda.
cocxali situaciebis gamoyeneba warmatebiT gamodgeba
rolebis gaTamaSebisaTvis, es gansakuTrebiT efeqtu-
ria dawyebiT klasebSi.
¾ korespondenciis garCeva. mxedvelobaSia sinam-
dvileSi Semosuli da gasuli korespondencia. mizani -
gamoumuSavdes moswavles unar-Cvevebi imisa, rom wai-
kiTxos dafiqrebulad, gamoavlinos mTavari Tu meore-
xarisxovani da gaakeTos amoxsnis prognozireba.
¾ moqmedeba algoriTmis, instruqciis, stan-
dartis mixedviT - umuSavebs moswavles unars, imoqme-

154
dos normatiuli dokumentebis Sesabamisad. amisaTvis
mas eZleva situacia da TviT normatiuli dokumenti.
5. momzadebis meTodis mixedviT
konkretuli situaciebi SeiZleba ganirCeodnen ma-
Ti momzadebis meTodis mixedviT. Tu keisi momzadebu-
lia (mxedvelobaSia misi dawera) `savele~ mdgomareoba-
Si (firmaSi an kompaniaSi) an maswavleblis sawer magida-
ze, xolo keisSi gamoyenebuli wyaroebi formalur (sa-
jaro) an araformalur (e.i. miRebulia pirvelwyaro-
dan) xasiaTs atarebs, maSin naCvenebi ori cvladis kom-
binacia qmnis keisebis oTx tips:
¾ biblioTekuri;
¾ sajaro;
¾ klasikuri;
¾ kabineturi.
imis gaTvaliswinebiT, Tu rogoria swavlebis spe-
cifikuri miznebi, keisebi, maTSi warmodgenili masale-
bis Sinaarsisa da organizaciis mixedviT, gvxvdeba Zal-
ze mravalnairi:
• keisebi, romlebic aswavlian analizsa da Sefase-
bas;
• keisebi, romlebic aswavlian problemebis amox-
snasa da gadawyvetilebis miRebas;
• keisebi, romlebic iZlevian problemis, misi
amoxsnis, an mTlianad koncefciis ilustracias.
keisebis tipebi masSi masalis organizaciis xerxis
mixedviT:
• struqturuli keisebi;
• `mcire monaxazebi~;
• didi arastruqturirebuli `keisebi~;
• `pirvelaRmoCeniTi keisebi~.

155
struqturirebul keisebSi mocemulia damatebiTi
informaciis minimaluri raodenoba. masze muSaobisas
moswavlem an studentma unda gamoiyenos gansazRvru-
li modeli an formula. iTvleba, rom am tipis amoca-
nebs aqvT optimaluri amoxsna.
meore tipi - `mcire monaxazebi~ (mcire vinietebi),
Seicavs, rogorc wesi, teqstis 1-10 gverds da danarTis
1-2 gverds. es keisebi moswavles acnoben mxolod Ziri-
Tad, sakvanZo cnebebs, ise, rom moswavle Tu studenti
maTi garCevisas unda daeyrdnos Tavis codnasac.
didi arastruqturirebuli `keisebi~ moculo-
biT 50 gverdamdea da maT axasiaTebT erTi Tavisebure-
ba: maTSi Zalian didi informaciaa, amasTan, bevri ram
SeiZleba iyos arasaWiro da bevri saWiro SeiZleba ak-
ldes. amitom skolaSi aseTi keisebis gamoyeneba SeuZ-
lebelia, xolo umaRlesSi studenti unda mixvdes kei-
sis am xrikebs da Rirseulad gaumklavdes mas.
`pirvelaRmoCeniTi keisebi~ SeiZleba iyos Zalian
mokle, SesaZloa, - sakmaod didic. maTi gamoyenebisas
studenti da profesori TanamSromlobis pedagogikis
principebze dganan da mkvlevarebis rolSi gamodian.
aseTi keisebis garCevisas moiTxoveba ara mxolod ukve
SeZenili Teoriuli codnisa da praqtikuli unar-Cve-
vebis gamoyeneba, aramed raRac axlis SeTvisebacaa sa-
Wiro. mTavari isaa, rom aq gamoCndeba, SeuZlia Tu ara
monawiles arastandartuli azrovneba, ramdeni krea-
ciuli idea SeuZlia gasces saamisod gankuTvnil dro-
Si. Tu amoxsnaSi jgufi monawileobs, maSin, SeuZlia Tu
ara mas, daiWiros sxvisi azri, ganaviTaros igi da gamo-
iyenos praqtikaSi.

156
zomis mixedviT
• sruli keisi (saSualod 20-25 gverdi) - gan-
kuTvnilia gunduri muSaobisaTvis ramdenime dRis gan-
mavlobaSi da igulisxmeba gunduri gamosvla TavianTi
amoxsnis prezentaciisaTvis.
• SekumSuli keisi (3-5 gverdi) - gankuTvnilia uSu-
alod mecadineobaze garCevisaTvis da gulisxmobs sa-
erTo diskusias.
• minikeisi (1-2 gverdi) - esec gankuTvnilia klasSi
garCevisaTvis da xSirad gamoiyeneba mecadineobaze
Seswavlili Teoriis ilustraciisaTvis.
6. sirTulis donis mixedviT
• keisebi moswavleTaTvis;
• keisebi bakalavrebisaTvis;
• keisebi magistrantebisaTvis;
• keisebi ufro maRali programebisa da kvalifi-
kaciis amaRlebis kursebisaTvis.
kargi keisi, rogorc wesi, aswavlis aratrivialuri
midgomebis Ziebas, radganac mas aqvs araerTaderTi
swori amoxsna.
gamoyofen keisebis Seqmnis Semdeg ZiriTad eta-
pebs:
• miznebis gansazRvra;
• situaciis kriterialuri SerCeva;
• aucilebeli informaciis wyaroebis SerCeva;
• keisSi pirveladi masalis momzadeba;
• eqspertiza;
• meTodikuri masalebis momzadeba.
keisi unda:
• iyos dawerili sainteresod, advilad gasagebi
eniT;
157
• ganirCeodes `dramatizmiTa~ da problemurobiT,
mkafiod gamoxatavdes problemis arss;
• uCvenebdes rogorc dadebiT, ise uaryofiT maga-
liTebs;
• Seesabamebodes moswavleTa SerCeul kontingents,
siZnelis doniT;
• Seicavdes kiTxvebis krebuls, romelic diskusiis
monawiles ubiZgebs amoxsnisaken;
• Seicavdes informaciis aucilebel da sakmaris ra-
odenobas;
• iyos erovnuli Seferilobis;
• axdendes diskusiis provocirebas.
keisi ar unda:
• karnaxobdes dasaxelebuli problemis romelime
pasuxs.
keisebis analizis tipebi da saxeebi
keisebis analizi warmoadgens kerZo amocanebis
mniSvnelovani raodenobis amoxsnis process, romelic
Tavis TavSi gulisxmobs ideebis generaciis mudmiv ar-
sebobas.
gamoyofen keisebis analizis Semdeg tipebs:
• yovelmxrivi (vrceli) analizi;
• aCqarebuli Tavisufali analizi;
• integrirebuli analizi.
yovelmxrivi analizi gulisxmobs keisis ZiriTad
sakiTxebSi CaRrmavebas, rogorc xarisxobrivi, ise rao-
denobrivi midgomiT.
aCqarebuli analizi uzrunvelyofs zustad gan-
sazRvruli problemis sakiTxebis zedapirul an zogad
damuSavebas.

158
integrirebuli analizi Rebulobs mraval sxva-
dasxva formas, magram ZiriTadad moicavs informacias
ara keisidan, aramed sxva wyaroebidan.
SevCerdeT analizis im ZiriTad saxeebze, rom-
lebmac farTo gavrceleba hpoves da, romlebic arse-
biT zegavlenas axdenen keis-meTodis ganviTarebaze.
¾ problemuri analizi. igi dafuZnebulia prob-
lemis cnebaze da gulisxmobs ama Tu im problemis arsi-
sa da specifikis gacnobierebasa da mis gadaWras. prob-
lemuri analizis teqnologia gulisxmobs problemaTa
klasifikaciaze muSaobas Semdegi mimarTulebebiT:
• problemis formulirebis mkafio gansazRvra;
• problemis sivrciT-droiTi konstatacia, rac gu-
lisxmobs problemis sivrciTi da droiTi saz-
Rvrebis dadgenas;
• problemis tipisa da ZiriTadi sistemuri maxasia-
Teblebis gamovlena (struqturebi, funqciebi da
sxv.);
• problemis ganviTarebis kanonzomierebebisa da
misi Sedegebis gamovlena;
• problemis principuli gadaWradobis diagnosti-
ka;
• problemis gadaWrisaTvis aucilebeli resursebis
gansazRvra;
• problemis gadaWris organizaciul-mmarTvelobi-
Ti teqnologiebis SemuSaveba;
• problemis gadaWra.
¾ mizez-Sedegobrivi analizi. aq ZiriTadi cnebe-
bia mizezi da Sedegi, romlebic aRweren movlenebs So-
ris kavSirs. mizez-Sedegobrivi analizis teqnologia
gulisxmobs Semdeg nabijebs:

159
• kvlevis moculobisa da sagnis formulireba;
• zogierTi amosavali xdomilebis gansazRvra ro-
gorc - SesaZlo mizezisa da SeseZlo Sedegisa,
romlebic xsnian kvlevis obieqtsa da sagans;
• mizez-Sedegobrivi kavSiris dadgena, mizezisa da
Sedegis gansazRvra;
• mizez-Sedegobrivi kavSiris tipis diagnostika,
misi xasiaTis dadgena;
• mocemuli mizez-Sedegobrivi kavSiris adgilis ga-
movlena mizez-Sedegobrivi jaWvis struqturaSi;
• mocemul situaciaSi mizez-Sedegobrivi kavSiris
axsna.
¾ pragmatistuli (praqseologiuri) analizi.
igi gulisxmobs ama Tu im obieqtis, procesis, movlenis
gaazrebas praqtikul cxovrebaSi misi efeqturi gamo-
yenebis TvalsazrisiT. pragmatistuli analizi xorci-
eldeba etapobrivad:
• obieqtis an procesis gaazrianeba misi funqciis
mixedviT;
• sistemis Sedegianobis gansazRvra;
• sistemis funqcionirebis efeqturobis analizi;
• sistemis struqturuli analizi, struqturuli
problemebisa da araefeqturobis mizezebis ga-
movlena;
• sistemis SesaZleblobebis, misi potencialisa da
gamouyenebeli rezervebis Seswavla;
• sistemis efeqturobis amaRlebis mizniT winada-
debaTa SemuSaveba.
¾ aqsiologiuri analizi. igi gulisxmobs faseu-
lobaTa sistemaSi ama Tu im obieqtis, procesis, movle-

160
nis analizs. aqsiologiuri analizis meTodikis sqema
SeiZleba aseTi iyos:
• Sesafasebeli obieqtebis gamovlena;
• Sefasebis kriteriumebisa da sistemis gansazRvra;
• eqspertebis jgufis formireba;
• aqsiologiuri eqspertizis Catareba;
• Sesabamisi rekomendaciebis SemuSaveba.
¾ situaciuri analizi gansakuTrebuli mniSvne-
lobis mqonea keis-meTodis gamoyenebisas. situaciuri
analizi efuZneba cnebas situacia, romelic sakmaod
mravalmniSvnelobiania. situaciis gagebis mravalsaxe-
obis miuxedavad SeiZleba gamoiyos is saerTo, rac aer-
Tianebs sxvadasxva konceptualur midgomas. uwinares
yovlisa, aRsaniSnavia, rom situacia socialur cvli-
lebaTa Sedegia, igi gamomdinareobs wina situaciidan
da Seedineba momdevno situaciaSi. maSasadame, igi pro-
cesualuria. situaciis SerCevis warmatebuloba gani-
sazRvreba SesaZen codnasTan Sesabamisobis xarisxiT,
agreTve, masSi arastandartulobis, romeliRac intri-
gis arsebobiT, rac hmatebs mas interess da aZlierebs
kvleviT motivacias.
¾ prognostikuli analizi gulisxmobs momavalSi
Sesaqmneli modelebis gamoyenebas, misi miRwevis gzebs.
es analizi sinamdvileSi daiyvaneba prognostikul di-
agnostikaze. igi faqtobrivad moicavs ori saxis ana-
lizs:
• normatiul prognostikul analizs, sadac moi-
cema sistemis momavali mdgomareoba da ganisazRvreba
momavlis miRwevis xerxebi;
• ZiebiT prognostikul analizs, sadac trenduli
modelebis agebis meSveobiT ganisazRvreba momavlis
situacia.
161
¾ sarekomendacio analizi orientirebulia ama
Tu im situaciaSi moqmedi pirebis qcevis mimarT reko-
mendaciebis gamomuSavebaze. sarekomendacio analizi
TamaSobs gansakuTrebiT mniSvnelovan rols mkvleva-
risa da praqtikosis urTierTqmedebis sistemaSi. igi
uzrunvelyofs kvlevis Sedegebis cxovrebaSi gamoye-
nebas. sarekomendacio analizi pragmatistulisagan
imiT gansxvavdeba, rom gvTavazobs romeliRac situa-
ciaSi qcevis variantebs.
¾ programul-miznobrivi analizi warmoadgens
sarekomendacio analizis Semdgom ganviTarebas, gan-
sazRvruli miznis miRwevis programis gamomuSavebis
aspeqtSi. igi orientirebulia momavlis miRwevis ga-
mowvlilviTi modelis damuSavebaze.
keisebis amoxsnis Catareba xuT etapadaa rekomen-
debuli:
pirveli etapi _ situaciisa da misi Taviseburebe-
bis gacnoba;
meore etapi _ ZiriTadi problemis gamoyofa, faq-
torebisa da personaliis gamoyofa, visac da rasac Se-
uZlia realuri zemoqmedeba;
mesame etapi _ koncefciebis an Temebis SerCeva
`gonebrivi ieriSisaTvis~;
meoTxe etapi _ ama Tu im gadawyvetilebis miRebis
Sedegebis analizi;
mexuTe etapi _ keisis amoxsna.
Tu keis-meTods ganvixilavT rogorc saganmanaT-
leblo teqnologias, kerZod, rogorc profesiul-
orientirebuli swavlebis teqnologias, maSin aR-
vniSnoT, rom mas am mxriv specifikuri Tavisebureba ga-
aCnia, misi gamoyeneba rTuli procesia da Znelad eq-

162
vemdebareba algoriTmizacias. formalurad SeiZleba
gamovyoT Semdegi etapebi:
• keisebis teqstis gacnoba;
• keisis analizi;
• keisis ganxilvis organizacia, diskusiebi, prezen-
taciebi;
• diskusiis monawileTa aqtiurobis Sefaseba;
• diskusiis Sedegebis Sejameba.
keisis teqstis gacnoba da misi analizi umjobesia,
Catardes keisis ganxilvamde ramdenime dRiT adre.
keisis ganxilvis organizacia gulisxmobs stu-
dentebis winaSe kiTxvebis formulirebas da maT Car-
Tvas diskusiaSi. situaciis ganxilvisas maswavlebeli
SeiZleba aqtiuri iyos, SeiZleba _ pasiuric. mas sxva-
dasxvanairi pozicia uWiravs, zogjer ganxilvas `diri-
Jorobs~, zogjer ki SemoisazRvreba diskusiis Sedege-
bis SejamebiT.
diskusias keis-meTodSi centraluri adgili uWi-
ravs. rogorc skolaSi, ise umaRles saswavlebelSi
diskusia unda momzaddes kargad. diskusiis upirvele-
si maxasiaTebelia misi kompetenturobis done, rome-
lic monawileTa kompetenturobis doniTaa ganpirobe-
buli. diskusiisaTvis moumzadebloba diskusias xdis
formalurs. aseT SemTxvevaSi mTeli informacia mas-
wavleblidan iqneba `amosaqaCi~ da ara mopovebuli da-
moukideblad. diskusiis momzadebisa da Catarebis xel-
mZRvanelobas maswavleblis ostatoba sWirdeba.
diskusiis organizaciaSi keisis analizisa da gan-
xilvis dros gansakuTrebuli adgili uWiravs ideebis
generaciis meTods, romelmac gonebrivi ieriSis anu
gonebrivi Sturmis saxelwodeba miiRo.

163
gonebrivi ieriSis meTodi gasuli saukunis 30-ian
wlebSi SemoiRo aleqs osbornma rogorc problemis
gadaWris jgufuri meTodi. meoce saukunis bolos es
meTodi Zalze popularuli gaxda. swavlebis procesSi
gonebrivi ieriSi warmoadgens moswavlis Semoqmedebi-
Ti aqtivobis ganviTarebis umniSvnelovanes saSuale-
bas. igi moicavs sam fazas:
pirveli faza aris fsiqologiuri SeboWilobidan
sruli ganTavisufleba, uaris Tqma stereotipuloba-
ze, ganTavisufleba yovelgvari SiSisagan: miiRweva
xelsayreli fsiqologiuri pirobebis SeqmniT, urTi-
erTndobis fonze, roca ideebi kargaven avtorobas da
yvelas ekuTvnis. am fazaSi moswavleebi mSviddebian da
iZenen azris silaRes.
meore faza _ es ukve ieriSia, Setevaa. am fazis amo-
canaa _ warmoqmnas ideebis nakadi, zvavi. am fazaSi `ie-
riSi~ xorcieldeba Semdegi principebiT:
• maqvs idea, _ vambob, ara maqvs idea, _ gaCumebuli
mainc ara var!
• miiReba yvela idea, yvela idea saukeTesoa, su-
leluri rom iyos, mainc;
• SemoTavazebuli ideebis raodenoba unda iyos
rac SeiZleba meti;
• SeiZleba gamoTqmuli ideebis sesxeba, nebismie-
rad kombinireba, saxis Secvla, gaumjobeseba;
• gamoiricxeba kritika, nebismieri azris gamoTqma
SeiZleba imisi SiSis gareSe, rom mas vinme cudad mii-
Rebs. kritikosebs sityva unda CamoerTvas;
• yvela idea iwereba ideebis saoqme siaSi.
mesame faza aris ideebis SemoqmedebiTi analizi,
romelic tardeba problemis konstruqciuli amoxsnis
Ziebis mizniT Semdegi wesebiT:
164
• unda moxdes yvela ideis analizi, gamonaklisis
gareSe;
• unda moinaxos ideis adgili sistemaSi;
• adgili unda hqondes principulad axal xedvas.
keis-meTodis Zalze mniSvnelovani aspeqtia pre-
zentacia anu keisis analizis Sedegebis wardgena. inte-
leqtualuri produqtis sajaro wardgenis, misi kargi
reklamirebis, mis RirsebaTa da efeqturi gamoyenebis
SesaZlo mimarTulebebis Cvenebis unari - es aris nebis-
mieri adamianis, miT umetes, specialistis uZvirfasesi
integraluri Tviseba. prezentacia xels uwyobs pirov-
nebis iseTi siRrmiseuli Tvisebebis Camoyalibebas, ro-
goricaa: nebisyofa, rwmena, mizanmimarTuloba, Rirse-
ba da sxv. prezentaciis dros xdeba sajaro urTierTo-
baTa unaris gamomuSaveba.
amgvarad, keis-meTodi aviTarebs Semdeg unar-Cve-
vebs:
• analizuri unar-Cvevebi.
maT SeiZleba mivakuTvnoT: monacemebis garCeva in-
formaciisgan; klasificireba; arsebiTi da araarsebi-
Ti informaciis gamoyofa; analizireba; informaciis
warmodgena da mopoveba; mkafiod da logikurad az-
rovneba da sxv.
• praqtikuli unar-Cvevebi.
• SemoqmedebiTi unar-Cvevebi.
mxolod logikiT, rogorc wesi, keis-situaciis
amoxsna SeuZlebelia. SemoqmedebiTi Cvevebi Zalze
mniSvnelovania alternatiuli amoxsnebis generaciaSi.
• komunikaciuri unar-Cvevebi.
maT SeiZleba mivakuTvnoT: diskusiis wayvanis una-
ri; msmenelTa darwmuneba; sakuTari Tvalsazrisis

165
dacva; oponentebis darwmuneba; mokle, damajerebeli
angariSis Sedgena.
• socialuri unar-Cvevebi.
maT SeiZleba mivakuTvnoT: adamianTa qcevis Sefa-
seba; mosmenis unari; mxaris daWera diskusiaSi an mo-
pirdapire azris argumentireba; sakuTari Tavis kon-
troli da sxv.
• TviTanalizis unar-Cvevebi.
uTanxmoeba diskusiaSi xels uwyobs sxvebisa da sa-
kuTari azrebis gacnobierebasa da analizs. warmoqmni-
li moraluri da eTikuri problemebi moiTxovs maTi
amoxsnis socialuri Cvevebis formirebas.
bolos, unda aRiniSnos, rom, zogadad, keis-meTo-
dis gamoyeneba rogorc moswavleebSi, ise studentebSi
aviTarebs rogorc kritikul, ise SemoqmedebiT az-
rovnebas.
kritikuli azrovneba moicavs:
• analizur azrovnebas (informaciis analizi, au-
cilebeli faqtebis gadarCeva, faqtebisa da movlene-
bis Sedareba da Sepirispireba);
• asociaciur azrovnebas (adre Seswavlil faq-
tebTan da movlenebTan asociaciebis dadgena, sagnebi-
sa da movlenebis axal xarisxebTan asociaciebis dadge-
na);
• damoukidebel azrovnebas;
• logikur azrovnebas;
• sistemur azrovnebas (Seswavlili obieqtebis,
problemebis, maTi kavSirebisa da maxasiaTeblebis er-
TmTlianobaSi ganxilvis unari).
SemoqmedebiTi azrovneba gulisxmobs unarebs:
• azriTi eqsperimentirebis, sivrciTi warmosax-
vis;
166
• cnobili amocanidan axali amocanis amoxsnaze
codnis damoukideblad gadatanis;
• kombinatoruls (unda SeeZlos adre naswavli me-
Todebis kombinireba axali amocanis amoxsnisaTvis);
• prognostikuls (unda SeeZlos miRebul gadaw-
yvetilebaTa SesaZlo Sedegebis winaswari `danaxva~, un-
da SeeZlos mizez-Sedegobrivi kavSirebis dadgena);
• azrovnebis evristikulobas, intuiciur gansxi-
vosnebas, insaits.

praqtikumisaTvis
sadiskusio sakiTxebi:
y sawarmoo situaciebis analizi rogorc swavlebis
teqnologia;
y imitaciuri modelireba rogorc swavlebis teqno-
logia;
y keis-meTodis ganmasxvavebeli Taviseburebebi da
keisebis tipologia;
y keisebis analizis tipologia.

167
leqcia mecxre

⇒ TviTganviTarebis teqnologia
TviTganviTarebis teqnologiis avtoria gamoCeni-
li italieli pedagogi maria montesori. man es meTodi
meoce saukunis gariJraJze Seqmna rogorc wvrTnisa da
dogmatizmis alternativa. swavlebaSi wvrTna da dog-
matizmi aqtiurad iyo gavrcelebuli mecxramete sau-
kunis bolos. montesorim bavSvi aRiqva rogorc arseba,
romelsac aqvs damoukideblad ganviTarebis unari da
skolas dausaxa amocanad, misces `sakvebi~ bavSvis bu-
nebrivi TviTganviTarebis process, Seqmnas garemo, ro-
melic xels Seuwyobs am ganviTarebas.
bavSvis TviTganviTarebis teqnologiaSi ixsneba im
procesebis `saidumlo~, romlebic mimdinareobs mis
fsiqikaSi. am teqnologiaSi isaxeba didi imedis momcemi
mizani - SevuqmnaT bavSvebs TviTsrulyofis, pirovne-
bis mier sakuTari Tavis gaukeTesebis Segnebuli da mi-
zanmimarTuli swrafvis dominanta. pedagogiur pro-
cesSi pirovnebis TviTsrulyofis dominanta xdeba mi-
zani da saSualeba, romlebic Tavis TavSi moicavs gan-
wyobebs TviTganviTarebisTvis, TviTaRzrdisaTvis,
TviTdamkvidrebisTvis, TviTgamorkvevisTvis, TviTre-
gulaciisTvis, TviTaqtualizaciisTvis.
maria montesorim, gamoCenilma mecnierma da huma-
nistma, Seqmna sistema, romlis badali msoflio gamoc-
dilebaSi ar yofila da arc aris. montesoris skolebi
aTasobiTaa gaxsnili msoflioSi: evropaSi, amerikaSi,
indoeTSi, CineTSi, iaponiaSi da a.S. daismis kiTxva: ra
xdis montesoris skolas aseT mimzidvels? da pasuxic
aqvea: igi saocrad teqnologiuria, mofiqrebuli,
mTliani da Tavis TavSi moicavs ara marto inteleqtua-

168
luri unarebis ganviTarebas, aramed _ `sulis momaval
saWurvelsac~. maria montesorim miagno TiToeul bav-
SvTan muSaobis unikalur xerxebs.
TviTganviTarebis teqnologiis saklasifikacio
parametrebia:
¾ gamoyenebis donis mixedviT: zogadpedagogiu-
ri;
¾ Sinaarsis xasiaTis mixedviT: aRmzrdelobiTi,
mswavlebluri, maRali wris, zogadsaganmanaTleblo,
humanisturi;
¾ filosofiuri safuZvlis mixedviT: anTropo-
sofiuri;
¾ ganviTarebis ZiriTadi faqtoris mixedviT: bi-
ogenuri da fsiqogenuri;
¾ SeTvisebis koncefciis mixedviT: asociaciur-
refleqtoruli da geStalti;
¾ SemecnebiTi saqmianobis marTvis tipis mixed-
viT: mcire jgufebis sistema, `konsultanti~ da `repe-
titori~;
¾ organizaciuli formebis mixedviT: alterna-
tiuli, individualuri da jgufuri;
¾ bavSvisadmi midgomis mixedviT: anTropocen-
truli;
¾ masSi gabatonebuli meTodis mixedviT: TamaSo-
biTi da SemoqmedebiTi;
¾ modernizaciis mimarTulebis mixedviT: bune-
bisSesabamisi;
¾ moswavleTa kategoriis mixedviT: yvela kate-
goria.
teqnologiis miznobrivi orientaciebi aseTia:
• yovelmxrivi ganviTareba;
• damoukideblobis aRzrda;
169
• bavSvis cnobierebaSi sagnobrivi samyarosa da
azrovnebiTi saqmianobis gaerTianeba.
teqnologiis konceptualuri debulebebia:
• swavleba unda mimdinareobdes ganviTarebis Se-
sabamisad, sruliad bunebrivad;
• montesoris pedagogikis devizia moswavlis mi-
marTva maswavleblisadmi `damexmare, rom es TviTon ga-
vakeTo!~;
• moswavlis mTeli cxovreba - dabadebidan moqa-
laqeobriv momwifebamde - es aris damoukideblobisa
da TviTmyofobis ganviTareba;
• moswavlis azrovnebam unda gaiaros yvela auci-
lebeli stadia sagnobriv-wmediTidan TvalsaCino-saxe-
obrivisken. mxolod amis Semdeg miiRweva abstraqtuli
done;
• unda iqnes gaTvaliswinebuli ganviTarebis sen-
ziciuroba da spontanuroba;
• erTmTlianobaSi unda iqnes ganxiluli indivi-
dualuri da socialuri ganviTareba;
• cnobierebaSi ar aris araferi iseTi, rac manamde
grZnobebSi ar yofila;
• uari unda iTqvas swavlebaze; swavlebis nacvlad
bavSvebs unda Seeqmnas pirobebi damoukidebeli ganvi-
Tarebisa da kacobriuli kulturis aTvisebisaTvis;
• bavSvis cnobiereba aris `mSTanTqavi~, amitom di-
daqtikis prioriteti unda gaxdes aseTi `mSTanTqavi-
saTvis~ Sesabamisi garemos organizeba.
montesoris skolis Sinaarss gaaCnia mravali Tavi-
sebureba. mokled mimovixiloT isini.

170
upirvelesi Tavisebureba is aris, rom maswavle-
belsa da moswavles mkafiod gamokveTili poziciebi
gaaCniaT:
maswavleblis pozicia: mkvlevari, damkvirvebeli,
aRmzrdeli, garemos organizatori; pativs scems bav-
Svebis uflebas,
• ar daemsgavson didebsa da erTmaneTs,
• iyon individualurebi.
moswavlis pozicia: `damexmare, rom es TviTon ga-
vakeTo~.
ganviTarebis Zalebi TviTon bavSvis bunebaSi Zevs,
magram es Zalebi SeiZleba ganuviTarebeli darCes, Tu
maTi ganviTarebisaTvis ar iqneba Seqmnili gansakuTre-
buli garemo. aseTi garemos Seqmnisas montesoris sko-
laSi yuradRebas upirvelesad senziciurobas aqceven.
senziciuroba aris ama Tu im garegani movlenis umaR-
lesi amTviseblobis unari. am garemos nawilia sas-
wavlo saSualebebi, romlebsac montesori-masalas
uwodeben. garemo ubiZgebs, aqezebs moswavles, sakuTa-
ri individualurobis Sesabamisi TviTmoqmedebis gziT
gamoavlinos sakuTareve ganviTarebis SesaZleblobebi;
es garemo srulad pasuxobs bavSvis miswrafebas moZra-
obisaken. garemo uzrunvelyofs, magaliTad, Semdeg ga-
remoebas: aiRebs Tu ara bavSvi xelSi romelime sagans,
igi koncentrirdeba garkveul mizanze, ganicdis medi-
tacias, Rrmavdeba sakuTar TavSi da warmodgenebis ma-
nipulirebiT SeumCnevlad iZens garkveul unar-Cve-
vebs.
xuT wlamde bavSvi sakuTari Tavis, ase rom vTqvaT,
mSenebelia. igi amaxvilebs da xvews sakuTar unarebs -
mxedvelobas, smenas, diqcias, simarjves, moxerxebulo-
bas. am periodis aRmzrdeli garemo moicavs masalas

171
praqtikuli unarebis, motorikisa da sensorikis, xele-
bis, Tvalebis, metyvelebis ganviTarebisaTvis. aqve ik-
veTeba gansxvavebebi sididiT, formiT, feriT, suniT,
woniT, temperaturiT, gemoTi.
xuTi wlis Semdag ukve cnobierebis ganviTareba
mimdinareobs, bavSvi mkvlevari xdeba, yovelives sin-
javs, arCevs, kiTxvebs iZleva yvelafris Sesaxeb. am
asakSi bavSvi ecnoba garesamyaros uamrav sagansa da
movlenas. saamiso didaqtikuri masala (maTematikuri
da sxv.) mkafiod TvalsaCinoa.
rva wlisaTvis bavSvi gadadis teqstis kvlevaze.
TviTganviTareba Sedis aqtiur fazaSi. pedagogiuri ga-
remo moicavs werisa da kiTxvis saSualebebs. ufrosis
metyveleba pedagogiuri garemos konstruqciul masa-
las warmoadgens da moicavs moTxrobebs, saubrebs, Ta-
maSobebs.
saskolo periodSi pedagogiur garemos warmoad-
gens mTeli sistema: materialuri bazidan koleqtivis
cxovrebis fsiqologiur yaidamde. am etapze warmate-
biT gamoiyeneba literaturuli da mxatvruli Semoqme-
deba, muzicireba. montesori-masalis adgils ikavebs
saxelosnoebi, scena, molberti, sakeravi manqana da sxv.
montesorisTan bavSvis asakobrivi periodizacia
aseTia:
¾ 0-3 weli: sagnobriv-grZnobiTi orientireba;
¾ 3-6 weli: metyvelebisadmi senziciuroba, enis
aTviseba, TvalsaCino-saxeobiTi azrovneba;
¾ 6-9 weli: abstraqtul moqmedebaTa aTviseba;
¾ 9-12 weli: skolis pirveli koncentris dasru-
leba;
¾ 12-18 weli: sagimnazio da ufrosi safexuri.

172
montesoris skolaSi disciplinis sakiTxi wydeba
Tavisuflebis cnebasTan kavSirSi. montesoris sistema-
Si disciplinis cneba Zireulad gansxvavdeba am cnebis
tradiciuli gagebisagan. radganac disciplina dafuZ-
nebulia Tavisuflebaze, amitom TviT disciplina au-
cileblad saqmiani, qmediTi da aqtiuria. es gansxvavde-
ba im gagebisagan, rom disciplinirebuli moswavle
wynaria, Semsrulebeli, amasTan, ra Tqma unda, pasiuri
da umoZrao. montesorisTan disciplina gaigeba sxvana-
irad. es aris sakuTari Tavis flobis Sinagani unari, es
aris bavSvis unari, monaxos balansi or gagebas Soris:
`ra aris misTvis kargi~ da `ra aris kargi sxvisTvis~. am
SemTxvevaSi bavSvi aqtiurad akontrolebs sakuTar
Tavs. es aqtiuroba, romelic kontrolirdeba da regu-
lirdeba bavSvis mier, Tavis TavSi gulisxmobs moqmede-
bebs, romlebsac TviT bavSvi gansazRvravs da ara mas-
wavlebeli. montesoris skolaSi bavSvebi ara marto da-
moukideblebi, aramed Tavisuflebic arian. isini meca-
dineobis dros ara marto dadian oTaxSi rogorc un-
daT, aramed Tarodan iReben nebismier masalas. meores
mxriv, aravin ar darbis, ar yviris, yvela gulmodgined
muSaobs da mecadineobis damTavrebis Semdeg yvela
nivTs deben Tavis adgilze. es aris disciplinisa da Ta-
visuflebis saocari Sexameba. da es modis montesoris
sabavSvo baRidan. baRSi SeZenili damoukideblobis
grZnoba asustebs socialur borkilebs, romlebic
zRudavs bavSvis aqtiurobas. garesamyarosTan urTier-
Tqmedebis unaris SeZenis Semdeg bavSvs exsneba gza Sina-
gani disciplinisaken. igi awesrigebs Tavis moZraobebs,
swavlobs garemos realur sagnebze koncentrirebas.
didaqtikuri masala swored am sagnebisagan Sedgeba da
Tavazianobis specialuri gakveTilebis meSveobiT bav-
Svi iTvisebs adamianuri qcevis normebs. aqtiuroba au-
173
cileblobas warmoadgens da mas wamaxalisebeli da wam-
qezebeli garemo eqmneba, magram igi wesrigdeba da mas
garesinamdvilis Segnebul aTvisebaze eZleva mimarTu-
leba. yovelive amis safuZvelze Tavisufleba ar iZle-
va yvelafris nebas. TandaTanobiT moswavleebi TviTon
SeimuSaveben, zemoaRwerili saganmanaTleblo proce-
sis safuZvelze, garkveul normebs da, Semdgom, jgufSi
yovelTvis arsebobs ramdenime wesi, romlebic koleq-
tiuri wesrigis dacvas uwyoben xels. es wesebi jgufis
cxovrebis kanonebia. wesebi gamoiyvaneba moswavleeb-
Tan erTad. bavSvi iwyebs gagebas - wesebi aris is, rac
gvexmareba megobrulad da Sewyobilad cxovrebaSi. am
wesebSi adgili ar aris sityvebisaTvis: `ar SeiZleba~,
`akrZalulia~ da misT. TandaTanobiT wesebi Sedis yo-
veldRiur cxovrebaSi ise, rom ufrosi moswavleebi uk-
ve TviTon aswavlian axalmosulebs: `CvenTan ase ar
aris miRebuli. modi, gaswavli, rogor unda~. da aq Za-
laSia montesoris genialuri sityvebi: `erTaderTi, vi-
sac bavSvisa esmis, es meore bavSvia~.
jgufis cxovrebis yoveli axali kanoni maswavleb-
lis pedagogiuri talantis patara Sedevria. da es ka-
nonebi imdenada aqvT gacnobierebuli moswavleebs,
rom jgufSi, miuxedavad imisa, maswavlebeli eswreba
Tu ara, yvelaferi mimdinareobs ganzomilad da wyna-
rad, bavSvebi mTeli gulisyuriT muSaoben, maT marTavs
Sinagani wesrigi, Sinagani disciplina.
es rom kargad gavigoT, unda vicodeT, ra moaqvs
bavSvebisaTvis Tavisuflebas, ras Cuqnis igi maT.
• rogorc adrec aRvniSneT, montesori-jgufSi
bavSvs eZleva sruli Tavisufleba, SearCios masala,
romliTac igi muSaobs da SearCios partniori, romel-
Tanac igi Sedis urTierTqmedebaSi. am pirobebSi bavSvi
srulad xsnis Tavis pirovnebas, avlens individualur
174
Tvisebebs, SeuZlia Seamowmos, sxva Tavisufali adamia-
nebi rogor reagireben mis moqmedebebsa da Tvisebebze.
SerCevis Tavisufleba bavSvs exmareba, rom gamoam-
JRavnos is unikaluri Tavisi nairgvaroba, riTac ase
uxvad daajildova igi bunebam. Cveulebriv saganmanaT-
leblo procesSi ki ase ar xdeba, igi, rogorc viciT,
bavSvs mravalmxriv zRudavs. amgvarad, pirveli, rasac
bavSvs Tavisufleba montesoris jgufSi aZlevs, aris
is, rom mas srulad exsneba yovelgvari absurduli Sez-
Rudva.
• Tavisuflebis meore saCuqaria sruli sponta-
nuri koncentraciis unari, rac bavSvis Sinagani ganvi-
Tarebis garegan aspeqts warmoadgens. es koncentracia
imdenadaa absoluturi, rom bavSvi mis irgvliv vera-
fers ver amCnevs, mas yuradRebas ar ufantavs xmauri,
musika, sxva adamianebi.
• amasTan, Tavisufleba uyalibebs bavSvs Segnebu-
li damjerobis unars. damjeroba nebayoflobiT Seir-
Ceva bavSvis mier, mas Tavs aravin ar axvevs da swored es
unari gardaiqmneba Semdgom gonivruli kanonebis mi-
devnebisaTvis mzaobaSi. amgvarad, Tavisufleba avar-
jiSebs bavSvis nebisyofas.
• montesoris jgufSi Tavisuflebas moaqvs Sro-
mismoyvareoba da swrafva TviTsrulyofisaken. monte-
soris mixedviT es tendenciebi genetikuradaa Cadebu-
li nebismier adamianSi. jgufSi isini Tavisuflad vi-
Tardeba, absoluturad gamoiricxeba romelime inte-
resis CaxSobis iotisodena gamovlinebac ki. Sromas,
romelsac arCevs moswavle da asrulebs sxvisi Carevis
gareSe, Tavisi kanonebi aqvs, bavSvebi ar iRlebian.
• Tavisuflebis saCuqaria isic, rom bavSvi jguf-
Si iZens srul damoukideblobas. adamiani ar SeiZleba

175
Tavisufali iyos, Tu is damokidebulia. amitom bavSvis
individualuri Tavisuflebis pirveli aqtiuri gamov-
linebebi montesoris jgufSi iseT mimarTulebebs
iZens, rom am aqtiurobaSi TandaTanobiT bunebrivad
gamomuSavdeba misi damoukidebloba. bavSvs eZleva sa-
kuTari individualuri Sinagani programis realizebis
sruli saSualeba, is TviTon aviTarebs sakuTar fsiqi-
kasa da inteleqts. aseTi bavSvi aqtiurad ikvlevs sam-
yaros Tavis irgvliv.
montesoris mixedviT bavSvi gadis or embrionalur
periods. pirveli - roca Caisaxeba misi fizikuri sxeu-
li da meore - roca Caisaxeba misi fsiqika. am periode-
biT ganisazRvreba ganviTarebis procesi, romelSic
bavSvi TandaTanobiT da bunebrivad eufleba adamianur
unarebs, gonebas, enobriv Cvevebs da misTvis amaSi xe-
lis SeSla ar SeiZleba. bavSvs sxva mizani ara aqvs garda
erTisa, igi miiswrafvis sakuTari Tavis gaukeTesebis-
ken. mis magier veravin ver SeZlebs garemoSi adaptire-
bas, amitom aviTarebs bavSvi Tavis SesaZleblobebs.
magram aq Tavs iCens winaaRmdegoba: ganviTarebisaTvis
saWiroa moqmedeba, bavSvi ki umweoa, igi pirvel wlebSi
verafers ver akeTebs Segnebulad da mizanmimarTulad.
magram es ar niSnavs imas, rom pedagogi marTalia, roca
fiqobs, bavSvi unda Camoyalibdes garegani zemoqmede-
bis Sedegad. aseTi zemoqmedeba bavSvis bunebriv ganvi-
TarebasTan Tavsebadi ar aris. montesorim aRmoaCina is
meqanizmi, romlis meSveobiTac bavSvi TviTon aviTa-
rebs sakuTar Tavs.
patara bavSvi garemodan Seugneblad arCevs imas,
rac saWiroa misi ganviTarebisTvis. xmaTa simravlidan
Seucdomlad arCevs da iTvisabs adamianur metyvele-
bas, ufro metic, is arCevs mSobliur enas, enas mSobli-
ur enaze idgams. igive xdaba sxva STabeWdilebaTa mi-
176
marTac. bavSvi mTeli Tavisi arsebiT nTqavs maT, ris ga-
moc, erTis mxriv, xdeba bavSvis Camoyalibeba, meores
mxriv, iqmneba arCevanTa didi veli, romelic ganapiro-
bebs mis individualurobas.
swored amitomaa, rom montesori urCevs maswavle-
bels, Tvalyuri adevnos bavSvs da daexmaros, rom man
arCevani damoukideblad gaakeTos.
montesoris skolis cxovrebidan cnobilia erTi
aseTi magaliTi:
sadilobisas bavSvi acxadebs, rom mas kovzi ara
aqvs. ufrosisaTvis yvelaze advilia, kovzi moutanos
da miarTvas. magram ara, umjobesia, gulwrfelad gaik-
virvos, riTac SeiZleba agrZnobinos, rom surs daxma-
reba, magram rogor? - es arCevani bavSvs dautovos.
bavSvma SeiZleba:
¾ iTxovos, rom miscen kovzi. amiT igi swavlobs,
Tu rogor mimarTos ufrosebs Txovnisas.
¾ mimarTos sxvas daxmarebisaTvis. amiT igi swav-
lobs, Tu rogor moZebnos partniori Tavisi proble-
mis gadasaWrelad.
¾ gadawyvitos problemis damoukideblad gadaW-
ra da amisaTvis iTxovos daxmareba. magaliTad: `gTxov,
damidgi skami, rom kovzi aviRo bufetidan!~
SesaZloa, sxva variantebic arsebobdes, magram mTa-
varia bavSvisaTvis damoukideblobis micema da waqezeba
problemis gadaWris xerxebisaken. yvela SemTxvevaSi
bavSvi swavlobs raRaca axals.
montesoris jgufebSi bavSvebi recxaven da auToe-
ben, Slian sufras sauzmisas an sxva dros, wmenden fex-
sacmlebs. isini ar TamaSoben recxvasa da uToobas, ara-
med sinamdvileSi akeTeben saqmes, eCvevian damoukide-

177
bel Sromas, maTSi bunebrivad warmoiSoba Sinagani mo-
tivi saqmianobisa da SemoqmedebisaTvis.
aseTi bavSvi, ra Tqma unda, moiTxovs pativiscemas
rogorc misadmi, ise im saqmisadmi, rasac is akeTebs. igi
mzadaa daicvas Tavisi azri ufrosebTan kamaTSi. aseTi
bavSvi pativs scems rogorc sakuTar Tavs, ise sxvebs,
icis saqmianobis yadri da mzad aris ufrosebTan Tanam-
SromlobisaTvis.
montesoris meTodi Sedgeba sami ZiriTadi nawi-
lisagan:
ƒ bavSvi;
ƒ garemo;
ƒ maswavlebeli.
bavSvi am garemoSi intuiciurad arCevs im sagnebs,
romlebic misi ganviTarebisTvisaa saWiro drois swo-
red im momentSi. es moTxovnileba bavSvSi Sinaganad ar-
sebobs. maswavlebeli emsaxureba bavSvs, Tvalyurs
adevnebs mas da mis qcevas am garemoSi mimarTulebas aZ-
levs. magram moswavle Tavisi aqtiurobisaTvis masalas
TviTon arCevs da am masalas eqceva ise, rogorc amas
`ubrZanebs misi Sinagani SemoqmedebiTi suli~.
mokled davaxasiaToT montesoris skolis momza-
debuli garemo.
garemos momzadebuli imitom hqvia, rom mas agebis
mkafio logika gaaCnia da masSi saskolo cxovrebis yve-
la niuansia detalurad damuSavebuli da maqsimalurad
gaTvaliswinebuli. misi Sinaarsi, romelic saocari si-
zustiT Seesabameba bavSvis bunebriv fsiqologiur moT-
xovnebs, gaazrebulia wvrilmanebamde. masSi umniSvnelo
araferi ar aris. garemoSi myofi masalebi specialura-
daa SerCeuli, mravalwliani dakvirvebis Sedegad. is ma-
sala, romlis mimarTac bavSvi interess ar iCenda, maSi-
naTve iyo amoRebuli. garemo xasiaTdeba simSvidiT,
178
myudroebiT, komfortiT, sisufTaviT, wesrigiT, sila-
maziT, zeaRzevebuli esTetikurobiT. es maxasiaTebeli
niSnebi garemos mdgenelebs warmoadgens da yovel maT-
gans aRmzrdelobiTi funqcia akisria. bavSvi eCveva maT
da TandaTanobiT isini bavSvis cxovrebis Sinaarsis
mdgenelebad, bunebriv moTxovnilebebad iqcevian. gare-
gani wesrigis safuZvelze bavSvi Tavis cnobierebaSi
agebs sakuTar Sinagan wesrigs. bavSvi am garemoSi Tavs
Tavisuflad da bednierad grZnobs.
roca bavSvi Cvens Cveulebriv samyaroSi xvdeba, aq
misTvis yvelaferi ucxoa, bevri ram miuwvdomelia da
Seqmnil garemoSi orientacia uWirs. montesoris
jgufSi ki bavSvi pirvelive wuTebidan xvdeba, ase rom
vTqvaT, sakuTar samyaroSi, sadac yvelaferi absolu-
turad misawvdomia da saintereso. yvela sagani bavSvis
simaRlezea ganTavsebuli, msubuqia da moxerxebuli.
momzadebuli garemo Sedgeba ganviTarebis xuTi
zonisagan, romelTac bavSvi jgufSi yofnis periodSi,
TandaTanobiT da Tanamimdevrulad eufleba.
pirveli: praqtikul cxovrebaSi varjiSis zona.
bavSvi jgufSi mosvlisTanave am zonaSi iwyebs muSa-
obas. mas sakuTar Tavze zrunvaSi exmareba varjiSoba-
ni, romelTac asrulebs arsebuli masalebis meSveobiT.
igi aq swavlobs Ril-kiloebis daniSnulebas, Rilebis
sworad Sekvras, Snurebis Sekvras fexsacmelze, fex-
sacmlebis wmendas, xelebis banas, kbilebis xexvas, Wur-
Wlisa da sxvaTa recxvas, uToobas da uamrav sxvas, ra-
sac saxlSi ar akeTebineben, radganac TiTqmis arc erT
dedas ar yofnis moTmineba, uyuros, rogor mouxer-
xeblad recxavs bavSvi TefSs, an akeTebs sxva rames. ur-
Cevnia es TviTon gaakeTos. ase ufro martivia misTvis.
montesoris jgufSi ki, SesaZloa, maswavlebelma Tvi-
Ton garecxos TefSebi Semdeg, magram manamde uCvenebs
179
bavSvebs, rogor keTdeba es da miscems saSualebas, Tvi-
Ton scados. mniSvnelovani isaa, rom, roca bavSvi Cvars
wuravs an jagriss krems ucxebs, rom fexsacmeli gaw-
mindos, eufleba axal moZraobebs da rac ufro metjer
daubrundeba am moZraobebs,igi miT ufro rwmundeba sa-
kuTar TavSi da misi moZraobebi miT ufro zusti da
daxvewili xdeba.
aqve bavSvebi eCvevian siTxis gadasxmas, an kidev,
fxvieri masis gadayras WurWlidan WurWelSi, sagnebis
daxarisxebas da sxv. e.i. yovelive imas, rac aviTarebs
xelebs, xelebis moqnilobas, xelebis moZraobis moxer-
xebulobas. es aris mzadeba weris, kiTxvisa da maTema-
tikuri abstraqciis aTvisebisaTvis. bavSvi, amasTan,
sargeblobs mxolod namdvili sagnebiT da ara saTama-
SoebiT. yoveli masala aRmzrdelobiT xasiaTs atarebs
- lamazia, msubuqi, texvadi... Tu bavSvs WurWeli gaut-
yda, igi amiT gulwrfeladaa Sewuxebuli da sulac araa
aucilebeli, sayveduri uTxra.
meore: sensoruli ganviTarebis zona.
am zonaSi bavSvi erkveva yvelanair SegrZnebaSi, rac
grZnobebTanaa dakavSirebuli. jgufSi arsebuli masa-
lebis meSveobiT bavSvi iviTarebs mxedvelobas, smenas,
Sexebas, gemos, ynosvas, erkveva saganTa wonaSi, asxva-
vebs sagnebs wonis mixedviT. am zonaSi xdeba bavSvis
momzadeba maTematikur zonaSi Sesasvlelad.
mesame: maTematikuri ganviTarebis zona.
es zona Seicavs yvela aucilebel masalas, romelic
ki saWiroa imisaTvis, rom bavSvi daeuflos Sekrebis,
gamoklebis, gamravlebisa da gayofis operaciebs, is-
wavlos rigobiTi Tvla, miiRos konkretuli codna ra-
odenobisa da simbolos kavSiris Sesaxeb.
meoTxe: enobrivi zona.

180
am zonaSi bavSvi imdidrebs leqsikur fonds, ecnoba
asoebs, swavlobs maT moxazulobas da xatavs asoebs
Tavnafqvi burRulis fonze, swavlobs sityvebis Sedge-
nas moZravi anbanis saSualebiT.
mexuTe: kosmosuri zona.
am zonaSi bavSvi Rebulobs warmodgenebs samyaros
erTiani suraTis Sesaxeb. aq ganTavsebulia masalebi,
romelTa meSveobiT bavSvi ecnoba garesamyaros, bune-
bas, sabunebismetyvelo mecnierebaTa safuZvlebs.
yovel zonaSi masalebi dalagebulia Tanamimdevro-
biT, sirTulis matebis mixedviT. TiToeuli maTgani
warmodgenilia mxolod erT egzemplarad.
momzadebul garemoSi yvela pirobaa Seqmnili so-
cialur mimarTebaTa ganviTarebisaTvis. sivrcis cne-
bac amasTan dakavSirebiT cnobierdeba. bavSvebi Segne-
bulad erkvevian imaSi, rom TiToeul maTgans gaaCnia
piradi sivrce, romlis darRvevac nebarTvis gareSe ar
SeiZleba. Tu bavSvi TamaSobs, an raime sxva saqmiTaa da-
kavebuli, maSin aravis, arc maswavlebels da arc mos-
wavles, ar SeuZlia CaerTos masSi nebarTvis gareSe. Tu
or bavSvs erTdroulad erTi da igive masala dasWirda,
maSin, radganac es masala mxolod erTia, isini Segnebu-
lad midian molaparakebis aucileblobamde. aseT Sem-
TxvevebSi bavSvebi Rebuloben, iZenen sociumSi urTi-
erTobis uZvirfases da daufasebel unar-Cvevebs. so-
cialuri urTierTobebis unar-Cvevebis dauflebasa da
ganviTarebas emsaxureba, agreTve, is wesi, rom jgufi
dakompleqtebulia nairasakovani principiT, aq ufro-
sebi exmarebian umcrosebs.
montesoris skolaSi gakveTilebi ar aris, am sit-
yvis Cveulebrivi gagebiT. magram am skolis meTodikaSi
aris montesoris samsafexuriani gakveTilis cneba,

181
sadac sityvaSi gakveTili sul sxva Sinaarsia Cadebu-
li.
es aris erTi mTlianis sami sfexuri an, rac igivea,
sami etapi. amasTan, am safexurebis xangrZlivoba Sez-
Ruduli da markirebuli sulac ar aris. igi ganusaz-
Rvrelia.
pirveli _ codnis safexuri.
aq bavSvebs eZleva axali codna, axali cneba. mas-
wavlebeli bavSvs eubneba sagnis an Tvisebis dasaxele-
bas, magaliTad: es bzrialaa, es wiTelia, es lurjia da
sxv. maswavlebeli uCvenebs, bavSvi xedavs, mas esmis. mu-
Saobs mxedvelobiTi da smeniTi aRqma. bavSvebs rom ga-
numtkicdeT es codna, amisaTvis arsebobs meore safe-
xuri.
meore _ gamocdilebis safexuri.
aq bavSvi swavlobs. pirvel safexurze miRebul
codnas gamocdilebis meSveobiT iTvisebs. maswavlebe-
li aZlevs davalebas: momawode ..., miCvene ...; davalebis
Sesrulebisas bavSvi pasiurad ki ar Wvrets sagnebs,
aramed aqtiur moqmedebaSia. es praqtikuli Sesrule-
baa. amasTan, maswavlebeli ar gulisxmobs, rom bavSvi
TviTon daasaxelebs sagnebs. mTavari isaa, rom bavSvi
uCvenebs. mas ugrovdeba pasiuri codna. es safexuri
yvelaze mniSvnelovania, radganac masze mimdinareobs
swavleba! es sfexuri yvelaze didia da SeiZleba grZel-
debodes erTi welic ki. sanam maswavlebeli ar dar-
wmundeba, rom bavSvebma SeiTvises masala, ar gadadis
mesame safexurze.
mesame _ gadacemuli codnisa da maTi SeTvisebis
Semowmeba.
am safexurze axali cnebebi da Sesabamisi terminebi
pasiuri mdgomareobidan gadadian aqtiurSi. maswavle-

182
beli uCvenebs sagans da ekiTxeba: ra aris es? rogoria
es? bavSvi eubneba, uCvenebs kidec. is aqtiuria.
samsafexurian gakveTilze ganixileba, rogorc we-
si, araumetes sami sagnisa an sami cnebisa.
rogorc aRvniSneT, skolaSi gakveTilebi ar aris.
dRe iwyeba saeTo wriT. pedagogebi mas refleqsiurs
eZaxian, radganac aq mimdinareobs sinamdvilis gaazre-
bis pirveli cdebi, aq xdeba SegrZnebebisa da dakvirve-
bebis gadmocema enis meSveobiT, garkveuli aRwerisa da
analizis safuZvelze xdeba sakiTxebis formulireba
da problemasTan miaxloeba.
wris Semdeg yvela Tavisufalia. TiToeuli TviTon
irCevs, riT iqneba dakavebuli: maTematikiT, mSobliu-
ri eniT, astronomiiT, istoriiT, zogi qimiuri an fizi-
kuri cdebis dayenebas amjobinebs da a.S.
ra aris niSani, bavSvebma ar ician, magram TavianTi
Sromis Sefasebas mainc Rebuloben. magram mTavaria,
bavSvi TviTon rogor afasebs Tavis Sromas.
bavSvebs aravin ar aZlevs davalebas, ar uxsnis axal
Temas, aravin ar ekiTxeba dafasTan. Tavisufali muSao-
ba damyarebulia bavSvisadmi absolutur ndobaze,
rwmenaze mis miswrafebaSi, Seimecnos garesamyaro, di-
debis im brZnul moTminebaze, romelic elodeba pata-
rebis damoukidebel aRmoCenebs.
CvenSi, montesoris Semdeg, pirovnebis TviTganvi-
Tarebis teqnologiis struqturis Teoriul srulyo-
fasa da ganviTarebaze mravali mecnieri muSaobda. ese-
nia: l.s. vigotski, v.v. davidovi, i.p. ivanovi, i.p. volko-
vi da sxv. am mecnierTa ZalisxmeviT Seiqmna saswavlo
kursebi, romlebic agebulia asakobriv moTxovnaTa da
SesaZleblobaTa gaTvaliswinebiT da warmoadgens kla-
sebis mixedviT Semdeg struqturas:

183
I-IV klasebi _ eTikis sawyisebi (qcevis TviTregu-
lacia);
V klasi _ Seican Tavi Seni (pirovnebis fsiqolo-
gia);
VI klasi _ Seqmen Tavi Seni TviTon (TviTaRzrda);
VII klasi _ aswavle Sens Tavs swavla (TviTganaT-
leba);
VIII klasi _ ganimtkice Tavi Seni (TviTganmtkice-
ba);
IX klasi _ hpove Tavi Seni (TviTgamorkveva);
X klasi _ marTe Tavi Seni (TviTregulacia);
XI klasi _ moaxdine Seni Tavis realizeba (TviTaq-
tualizacia).
pirovnebis TviTganviTarebis teqnologia Tavis
TavSi moicavs ganmaviTarebeli teqnologiebis yvela
ZiriTad Taviseburebas, magram gaaCnia sakuTrivi, prin-
cipulad axali xarisxi, romelic imaSi mdgomareobs,
rom bavSvis saqmianobis organizeba xdeba ara mxolod
rogorc SemecnebiT moTxovnilebaTa dakmayofileba,
aramed, rogorc, agreTve, pirovnebis TviTganviTare-
bis mTeli rigi sxva moTxovnilebebis dakmayofilebac:
ƒ TviTganmtkicebaSi (TviTmarTvis, arCevanis Ta-
visuflebis, interesebis Sesabamisad muSaobis meSveo-
biT);
ƒ TviTgamovlenaSi (urTierToba, Semoqmedeba da
TviTSemoqmedeba, Zieba, sakuTari unarebisa da Zalebis
gamovlena da realizeba);
ƒ daculobaSi (TviTgamorkveva, proforientacia,
koleqtiuri saqmianoba);
ƒ TviTaqtualizaciaSi (piradi da socialuri miz-
nebis miRweva, sakuTari Tavis momzadeba sociumSi adap-
taciisaTvis, socialuri sinjebi).
184
pirovnebis TviTsrulyofis teqnologia bavSvis
Sinagan Zalebs TviTsrulyofisken mimarTavs saganma-
naTleblo, zneobriv, esTetikur da yvela sxva mniSvne-
lovan sferoSi.

praqtikumisaTvis
sadiskusio sakiTxebi:
y maria montesori rogorc pedagogi da fsiqologi;
y TviTganviTarebis teqnologiis daxasiaTeba;
y montesoris skola da misi pedagogikuri mniSvne-
loba.

185
leqcia meaTe

⇒ ganmaviTarebeli swavlebis pedagogika


cxadia, mozards nebismieri swavleba aviTarebs. maSa-
sadame, ganviTareba aris nebismieri swavlebis erT-erTi
aucilebeli Sedegi. am mxriv, nebismieri swavleba ganmavi-
Tarebelia. magram ganviTarebis, rogorc Sedegis, mimar-
Teba swavlebis mizanTan, amocanebTan, SinaarsTan, for-
mebTan da meTodebTan SeiZleba sxvadasxva iyos. fsiqo-
logiaSi didi xania ikvleven swavlebisa da ganviTarebis
urTierTkavSirs, urTierTganpirobebulobas. misi swori
gadawyveta centraluri mniSvnelobisaa ara marto fsi-
qologiaSi, aramed pedagogikaSic. am sakiTxs ikvlevdnen
msoflios udidesi fsiqologebi: piaJe, meimani, jeimsi,
Torndaiki, kofka, vigotski da sxv.
am bolo aTwleulebSi mkafiod ganisazRvra ori sxva-
dasxva Sexeduleba:
1. tradiciuli, axsniT-ilustraciuli swavlebis
sistemaSi mizani aris codnisa unar-Cvevebis Camoyalibe-
ba , xolo ganviTareba aris am miRwevis erT-erTi Sedegi.
2. inovaciuri, ganmaviTarebeli swavlebis sistemaSi
mizani aris ganviTareba, xolo codnisa da unar-Cvevebis
Camoyalibeba aris am miznis miRwevis saSualeba, aucile-
beli piroba imisaTvis, rom ganviTareba sworad warimar-
Tos.
pirveli Sexeduleba yalibdeboda aswleulebis man-
Zilze, komenskis saklaso-sagakveTilo sistemidan dawye-
buli. xolo meore _ aSkarad gamoikveTa gasuli saukunis
ormocdaaTiani wlebidan. misi aRmoceneba dakavSirebu-
lia vigotskis fsiqologiuri skolis ideebTan. pirveli
SexedulebiT ganviTareba codnisa da unar-Cvevebis SeZe-
naa, meore SexedulebiT ganviTareba aris bavSvis orga-

186
nizmis gardaqmnis procesi, romlis drosac mozardSi
mimdinareobs inteleqtualuri, pirovnuli, saqmianobri-
vi, qceviTi cvlilebebi da am cvlilebebis xarisxi damo-
kidebulia swavlebis Taviseburebebze. pirveli Sexedu-
lebiT moswavle saswavlo saqmianobis obieqtia da swav-
lebis mizania garkveuli codnisa da unar-Cveebis mqone
adamianis momzadeba. meore SexedulebiT moswavle sas-
wavlo saqmianobis subieqtia da swavlebis mizania pirov-
nebis ganviTareba.
ganmaviTarebeli swavlebis dros miznebi, Sinaarsi,
meTodbi, formebi da sxva komponentebi pirdapiraa ori-
entirebuli ganviTarebaze. isic unda aRiniSnos, rom
tradiciuli da ganmaviTarebeli swavlebis sistemebi er-
TmaneTis alternatiulia, magram ara konkurentuli.
gasuli saukunis 30-ian wlebSi vigotskim daasabuTa
ganviTarebaze orientirebuli swavlebis SesaZlebloba
da mizanSewoniloba. vigotski araviTar SemTxvevaSi ar
uaryofda codnisa da unar-Cvevebis SeTvisebis aucileb-
lobas, magram maT igi Tvlida ara swavlebis saboloo
miznad, aramed _ moswavleTa ganviTarebis saSualebad.
vigotskis mixedviT moswavleTa swavleba da aRzrda SeiZ-
leba mimdinareobdes or zonaSi:
1. aqtualuri ganviTarebis zona (ganswavluloba)
gulisxmobs moswavlis moqmedebebs, roca igi damouki-
deblad Zlevs davalebas.
2. uaxloesi ganviTarebis zona (ganswavladoba)
warmoadgens winmswreb ganviTarebas, roca moswavle
dRes davalebas Zlevs maswavleblis daxmarebiT, sWirde-
ba biZgi, waqezeba, xval ki aseT davalebas daZlevs damou-
kideblad. e.i. dRevandeli done xval gadadis aqtualur
zonaSi. swavleba unda emyarebodes ukve miRweuls, aqtua-
luri ganviTarebis dones, win unda uswrebdes mas da aq-

187
tiurdebodes uaxloesi ganviTarebis zonaSi. aseT Sem-
TxvevaSi swavleba win uswrebs ganviTarebas da aucileb-
lad iwvevs mas.
am TeoriaSi aRsaniSnavia: ganmaviTarebeli swavlebi-
saTvis erTnairad mavnea Zalian advilad dasaZlevi da
dauZleveli davalebebi.
ismis sakiTxi: ra aris ganviTarebis Sinaarsi?
ganaTleba ar aris mxolod codna da unar-Cvevebi, ga-
naTleba ar amoiwureba mxolod mexsierebiT. ganaTleba
aris individis asakobrivi axalwarmonaqmnebis, misi fun-
qcionaluri organoebis Camoyalibeba da ganviTareba. es
axalwarmonaqmnebi specifikuria yoveli asakisaTvis, isi-
ni bavSvis ganviTarebis konkretuli periodebis gan-
sazRvris kriteriumebis rols asruleben. vigotskis mi-
xedviT, asakobrivi axalwarmonaqmni aris pirovnebisa da
misi saqmianobis aRnagobis is axali tipi, is fsiqikuri da
socialuri cvlilebebi, romlebic am asakobriv safe-
xurze pirvelad aRmocendeba da, romlebic gansazRvra-
ven da ganapirobeben am asakSi bavSvis cnobierebas, mis mi-
marTebas garemosadmi, mis Sinagan da garegan sicocxles,
misi ganviTarebis mTel process.
swored aq Caisaxeba ganaTlebis miznebi da faseulo-
bebi.
ganaTlebis Sinaarsis ZiriTadi debulebaa is, rom
ganviTareba aris saqmianobis istoriulad Camoyalibebu-
li tipebisa da maTi Sesabamisi unarebis kvlavwarmoeba
individis mier. amasTan, vigotskis mixedviT _ isic, rom
saskolo swavlebis ZiriTadi problemaa gonebrivi ganvi-
Tarebis problema, romelic amaRlebulia ara marto
fsiqikuri procesebis ganviTarebis planSi, aramed _ ume-
tesad, funqcionaluri kavSirebis ganviTarebisa da maTi
cvalebadobis planSic. vigotski aRniSnavda, rom az-
rovnebis intensiuri ganviTarebis momentidan iwyeba yve-
188
la sxva funqciis inteleqtualizacia, e.i. bavSvi iwyebs am
funqciebis gacnobierebas, da amis Semdeg gonivrul mi-
marTebaSia sakuTar saqmianobasTan.
magram, cxadia, rom swavlebis procesSi bavSvis ganvi-
Tareba ar SeiZleba SemovsazRvroT mxolod gonebrivi
ganviTarebiT. ganmaviTarebeli swavleba gulisxmobs
axalwarmonaqmnebis aRmocenebas rogorc fsiqikis Sina-
arsobriv mxareSi (warmodgenebi, cnebebi, msjelobebi),
ise fsiqikuri moqmedebis xerxebSic: gonebrivi, emocio-
nalur-mnebelobiTi, praqtikuli, romlebic, zankovis
azriT, SeiZleba aRmocendes rogorc pirdapiri das-
wavlebis procesSi, aseve, garegan zemoqmedebaTa damou-
kidebeli gadamuSavebis Sedegad.
sinamdvileSi, swavlebis procesSi ganviTareba gaige-
ba rogorc pirovnebis struqturaSi axalwarmonaqmnebis
mizanmimarTuli da spontanurad cvalebadi formireba,
romelic saqmianobaSi vlindeba, da moicavs ara mxolod
gonebriv, aramed, agreTve, moswavlis TviTgamoxatvis
praqtikul, eTikur, esTetikur, emocionalur da fizi-
kur sferoebs.
axalwarmonaqmnebis erToblioba axasiaTebs pirovne-
bis kulturas, mis socialur gamocdilebas.
bavSvis ganviTareba xorcieldeba erTdroulad Sem-
degi mimarTulebebiT:
¾ Semecnebis (inteleqtis qmnadoba, Semecnebis meqa-
nizmebis ganviTareba);
¾ saqmianobis fsiqologiuri struqturisa da Si-
naarsis (miznebis, motivebis Camoyalibeba da maTi urTi-
erTmimarTebis ganviTareba, saqmianobis xerxebisa da sa-
SualebaTa SeTviseba);
¾ pirovnebis (mimarTulobis, faseulobiTi orien-
taciis, TviTSegnebis, TviTSefasebis, urTierTqmedebebi
socialur garemosTan da a.S.).
189
amgvarad, yovel asaks axasiaTebs Tavisi axalwarmo-
naqmnebi, TavianTi garkveuli erTobliobebiTa da kombi-
nirebebiT.
moswavleTa gonebrivi aRzda gansazRvravs inteleq-
tis ganviTarebas, rac ganaTlebis umniSvnelovanes piro-
bas warmoadgens. es ganviTareba eqvemdebareba garkveul
kanonzomierebebs, romlebic dakavSirebulia Semdeg de-
bulebebTan:
¾ aucilebelia, moxdes Sinaarsobrivi ganzogadeba
(formalurisgan gansxvavebiT);
¾ yovel saswavlo saganSi unda ganisazvros amosava-
li abstraqcia (genetikuri dafuZnebis), romlisganac Se-
iZleba Sesabamisi codnis sistemis ganviTareba;
¾ aucilebelia, rom swavleba warimarTos siZnelis
amaRlebul doneze.
sinamdvilis aTviseba xdeba cnebebis formiT. amitom
cnebebiT operireba saganTa da movlenaTa nairaspeqto-
vani Seswavlis Zalze mniSvnelovani xerxia. saswavlo
procesSi igi Seucvlelia. cnebis warmoqmnisas gamoiye-
neba azrovnebis xerxebi: analizi, sinTezi, Sedareba, Sepi-
rispireba, ganzogadeba, abstrahireba. cnebis Tavisufa-
li floba da gamoyeneba ukve niSnavs ganviTarebul az-
rovnebas.
ganmaviTarebeli swavlebis Sedegia moswavlis mier
miRweuli sakuTari pirovnebisa da individualurobis
ganviTarebis done.
ganmaviTarebel swavlebas gaaCnia Tavisi arsebiTi
niSnebi.
ganmaviTarebeli swavlebis sistemebSi misi Sinaarsi
warmoadgens bavSvis pirovnebis ganviTarebis saSualebas.
maSasadame, es Sinaarsi unda Seesabamebodes ganviTarebis
Sinaarss, unda asaxavdes mas. am Sinaarsis SerCevis sakiT-
xSi azrTa sxvadasxvaobaa, magram mainc SeiZleba gamov-
190
yoT zogadi moTxovnebi Sinaarsisadmi. igi unda warmoad-
gendes:
y mecnierul cnebaTa sistemas,
y Teoriuli codnis sistemas,
y amosavali cnebebi safuZvlad unda edos saswavlo
saqmianobas.
Sinaarsis struqturirebis ZiriTadi principi unda
iyos svla abstraqtulidan konkretulisken, zogadidan
kerZosken.
ganmaviTarebeli swavlebis saboloo mizania, yovel
moswavles, rogorc swavlis TviTcvalebad subieqts, Se-
eqmnas pirobebi ganviTarebisaTvis. aseT subieqtad yofna
niSnavs:
9 surdes swavla,
9 uyvardes swavla,
9 SeeZlos swavla.
ganmaviTarebeli swavlebis arsi:
ƒ bavSvis ganviTarebaSi gadamwyveti roli eniWeba im
swavlebas, romelic mimdinareobs `uaxloesi ganviTare-
bis zonaSi~;
ƒ pedagogiuri zemoqmedebebi win uswreben, stimulsa
da mimarTulebas aZleven, aCqareben pirovnebis memkvidre-
obiT Tvisebebs; aviTareben erTmTlian pirovnul Tvise-
bebs: codnas, unarebsa da Cvevebs; gonebrivi moqmedebis
xerxebs; pirovnebis TviTmarTvad meqanizmebs; emociona-
lur-zneobriv da saqmianobriv-praqtikul sferoebs;
ƒ bavSvi aris saqmianobisa da Tavisi ganviTarebis
srulfasovani subieqti.
ganmaviTarebeli swavlebis principebi:
ƒ ganviTareba mimdinareobs bavSvis kulturaSi
Sezrdis gziT da emyareba misi bunebrivi momwifebis
miRwevebs;

191
ƒ swavleba aris ganviTarebis wyaro (mimdinareobs
uaxloesi ganviTarebis zonaSi);
ƒ moswavle unda iyos swavlebis subieqti da ara
obieqti (saswavlo procesSi moswavlis subieqturobis
principi);
ƒ swavleba win uswrebs ganviTarebas da iwvevs mas
(swavlebis winswrebis principi);
ƒ problemurobis principi rogorc motivaciis pi-
roba;
ƒ modelirebis principi;
ƒ saswavlo saqmianobis struqturaSi oTxi kompo-
nentis gamoyofa: saswavlo amocana, saswavlo moqmedeba,
kontrolis moqmedeba da Sefasebis moqmedeba;
ƒ dialog-polilogis principi;
ƒ informaciis miwodebis deduqciuri xerxi.
ganmaviTarebeli swavlebis teqnologiebis ganxilva
da misi arsis gageba gaWirdeba, Tu ar viciT TviTon gan-
viTarebis procesis Tvisebebi da kanonzomierebebi:
¾ imanenturoba: ganviTareba aris pirovnebis ga-
nuyreli Tviseba, miniWebuli bunebisagan;
¾ biogenuroba: pirovnebis fsiqikuri ganviTareba
bevrad ganisazRvreba memkvidreobiTobiT;
¾ sociogenuroba: socialuri garemos gavlena;
¾ fsiqogenuroba: adamiani aris TviTregulireba-
di da TviTmarTvadi sistema;
¾ individualuroba: pirovneba unikaluri movle-
naa, romelic ganirCeva TvisebaTa individualuri Ser-
CeviT da ganviTarebis sakuTari variantiT;
¾ stadiuroba: pirovnebis ganviTareba eqvemdeba-
reba ciklurobis sayovelTao kanons;

192
¾ araxazovneba: yoveli pirovneba viTardeba saku-
Tar tempSi, magram ganicdis zrdis Sinagan winaaRmdego-
bebsa da droSi SemTxveviT ganawilebul aCqarebebs;
¾ fsiqikuri ganviTarebis raodenobriv da xaris-
xobriv maxasiaTeblebsa da SesaZleblobebs gan-
sazRvravs fizikuri asaki.
ganmaviTarebeli swavlebis problema ainteresebda
mravali Taobis pedagogebs: komenskis, rusos, pesta-
locis, herbarts, uSinskis, gogebaSvils da sxv.
rogorc viciT, tradiciuli swavlebis avtorita-
rulobam Tavisi ganviTarebis piks miaRwia gasuli sau-
kunis Sua wlebisaTvis. faqtobrivad igi CixSi iyo mom-
wyvdeuli. Tavisi avtoritaruli bunebis gamo meti gan-
viTareba mas ar SeeZlo.
am viTarebas Tavisi mizezebi hqonda.
saswavlo masala xelovnurad iyo gaadvilebuli, mra-
valjeradi gameorebebi orientirebuli iyo unar-Cveva-
Ta formirebaze da xels veranairad ver uwyobda bavSvis
intensiur ganviTarebas. swavlebaSi Warbobda verbaliz-
mi, mexsierebis ganviTareba mimdinareobda azrovnebis
ganviTarebis sazianod, sustad gamoiyeneboda swavlebis
Sinagani motivebi, swavleba unificirebuli iyo da igi ax-
Sobda moswavleTa individualurobis gamovlenas.
swavlebis mTeli tradiciuli unificirebuli sis-
tema agebuli iyo avtoritarul sawyisebze da orienti-
rebuli iyo mxolod codnisa da unar-CvevaTa formireba-
ze. es ki xdeboda didaqtikuri meTodebis moSveliebiT;
magram mxolod didaqtika ukve ar aRmoCnda sakmarisi,
drom aSkarad daayena moswavlis zogad da pirovnul gan-
viTarebaze zrunvis aucilebloba; saWiro da aucilebe-
li gaxda fsiqologiis moxmoba swavlebis procesSi, rad-
ganac ganviTarebis process fsiqologia swavlobs.

193
skolis cxovrebaSi aucilebeli gaxda, gansazRvru-
liyo da axsniliyo ganviTarebis azri mecnierul-peda-
gogikuri TvalsazrisiT, da ara _ fsiqologiuriT. Se-
saswavli iyo ganviTarebisa da swavlebis urTierTmimar-
Tebis kanonzomierebi. da rac mTavaria, saxelmZRvane-
lod unda miRebuliyo idea: `swavlebis efeqturobis
ufro metad amaRleba bavSvis zogadi ganviTarebisaT-
vis~. magram am ideis arseboba ganpirobebuli iyo ori
azriT: jer erTi, masSi unda Cadebuliyo vigotskis kon-
cefcia ganviTarebaSi swavlebis wamyvani rolisa da gan-
viTarebis aqtualuri da uaxloesi zonebis Sesaxeb; meo-
re, TviT zogadi ganviTarebis cneba am droisaTvis jer
kidev bolomde ar iyo zustad garkveuli da gan-
sazRvruli. saqme imaSia, rom zogadi ganviTareba gu-
lisxmobs inteleqtualuri unarebis formirebasac, su-
lier zrdasac, zneobriv da fizikur ganviTarebasac.
magram yovelive es Teoriulad mkacrad da zustad gan-
sazRvruli ar iyo. swored amitom, pedagogikur-fsiqo-
logiuri kvleva unda warmarTuliyo swavlebisa da mos-
wavleTa fsiqikis zogadi ganviTarebis urTierTmimar-
Tebis sferoSi.
pedagogebi am droisaTvis `sezonuri~ RonisZiebebis
garda verafers sTavazobdnen skolas, amitom fsiqolo-
gebma ar daayovnes da SeiWrnen pedagogikaSi. maT Zir-
fesvianad daamuSaves yvela Sesabamisi sakiTxi, eqsperi-
mentulad Seamowmes isini da Seqmnes SesaniSnavi didaq-
tikuri sistemebi, didebuli pedagogiuri teqnologie-
bi, _ swored pedagogiuri da ara fsiqologiuri. maTi
avtorebia: galperini, zankovi, elkonini, davidovi.
ganmaviTarebeli swavleba orientirebulia ara
mzamzareuli codnis SeTvisebaze, aramed _ saswavlo ma-
salis SeTvisebaze gamokvlevis gziT. masSi moswavle Zi-
ebiTi saqmianobis subieqtia. magram amisaTvis moswavles
194
oponenti sWirdeba. igi mas eyoleba koleqtiuri dialo-
gis pirobebSi. ai, swored maSin vlindeba TanamSromloba
moswavleTa Sorisac, maswavlebelsa da moswavleTa So-
risac. isini, yvelani, saswavlo saqmianobis Tanabaruf-
lebiani subieqtebi arian. ganmaviTarebeli swavlebis
procesSi xarisxobrivad icvleba azrovnebis tipi kon-
kretul-xatovnidan konkretul-logikurisken, misgan
ki _ Teoriulisken.
amgvarad, ganmaviTarebeli swavlebis specifikuri
Sedegi yoveli moswavlis, rogorc swavlebis subieqtisa
da pirovnebis, Tavisufal ganviTarebaSi mdgomareobs.
Tavisufali ganviTareba iseTi ganviTarebaa, romelic
ar eqvemdebareba winaswar mocemul normas, mas etaloni
ara aqvs. ganmaviTarebeli swavlebis Sedegis Sesaxeb
msjeloben imiT, Tu rogori winsvla aqvs ganviTarebaSi
yovel calkeul moswavles, ganmaviTarebeli swavleba ki
ar uaryofs tradiciul swavlebas, aramed avsebs mas.
tradiciuli didaqtikis ideebis ganviTarebis kval-
dakval, qvemoT CamoTvlili didaqtikuri principebi,
koncentrirebuli saxiT, gamoxataven Tanamedrove mec-
nierebis, fsiqologebis, didaqtikosebis didaqtikur
ideebs (ganmaviTarebeli swavlebis sferoSi) da, amgva-
rad, mTlianobaSi uzrunvelyofen zogadsaganmanaT-
leblo skolaSi ganmaviTarebeli swavlebis Tanamedro-
ve amocanebis amoxsnas.
didaqtikuri principebis am sistemas SeiZleba vu-
wodoT variaciuli pirovnul-saqmianobrivi midgoma.
warmodgenili sistema miRebulia leontievis mier Se-
muSavebuli sistemis minimumamde dayvaniT da aseTi day-
vana ganisazRvreba axali didaqtikuri ideebis praqti-
kuli adaptaciisaTvis aucilebeli zRvruli konkreti-
zaciis moTxovnebiT. es principebia:

195
y saqmianobis principi,
y minimaqsis principi,
y samyaros Sesaxeb erTmTliani warmodgenis principi,
y uwyvetobis principi,
y fsiqologiuri komfortulobis principi,
y variaciulobis principi,
y Semoqmedebis principi.
Tanamedrove meTodikasa da swavlebis praqtikaSi am
principebis praqtikuli realizaciis saSualebaTa mniS-
vnelovani arsenalia dagrovili, Tumca, maTi gamoyeneba
xSirad mxolod epizodur xasiaTs atarebda, nacvlad
sistemurisa. amitom axali didaqtikuri sistemis gamo-
yeneba maswavleblisagan moiTxovs swavlebis Tanamed-
rove miznebisa da amocanebis, zemoT mocemul sistemaSi
Semavali yoveli principis rolisa da mniSvnelobis
Rrmad gaazrebas.
bolos, gvinda aRvniSnoT, rom didaqtikuri princi-
pebis sistemebis ganviTareba arasodes ar dasruldeba,
radganac cxovreba yovel saqmianobiT sivrceSi TviTon
ganalagebs xolme mniSvnelovnobis aqcentebs, da yove-
li aqcenti konkretuli istoriuli, kulturuli da
socialuri dakveTiTaa gamarTlebuli.

⇒ ganmaviTarebeli swavlebis galperinis teqno-


logia
skolaSi swavlebis miznebi Camoyalibebulia maTi
garkveuli CamonaTvalis saxiT, codna moswavleebs ug-
rovdebaT TandaTanobiT, TavisTavad, unar-Cvevebic ya-
libdaba iqve, masTan erTad; paralelurad mimdinareobs
azrovnebisa da unarebis ganviTareba. aq ar aris naTeli,
ra Sinagani kavSirebi arsebobs calkeul miznebsa da ma-
Ti miRwevis xerxebs Soris. kavSiri, romelic maT Soris
warmoCenilia, garegania da mxolod zedapiruli.
196
saWiro kia, visaubroT erTiani siRrmiseuli arsebi-
Ti donis fsiqikuri ganviTarebis Sesaxeb, sadac swavle-
bis miznebi, codna, unar-Cvevebi, azrovnebisa da unare-
bis ganviTareba erT mwyobr da srulyofil sistemaSi
SeiZleba ganvixiloT. cnobilia, rom cnebiTi azrovne-
bis struqturuli da funqcionaluri mxareebi erTia-
nia, sadac cnebebi ganzogadebis garkveul struqturebs
warmoadgens.
swavlebis procesSi gansakuTrebuli SemecnebiTi
struqturebis _ azrovnebis ganzogadebuli sqemebis _
formirebis prioritetuli mniSvnelobis idea wamoayena
galperinma. galperini pirdapir mivida imis gagebasTan,
rom substrati, gonebrivi ganviTarebis matarebeli
aris ara codna, ara unarebi an kidev sxva ram, aramed _
ganzogadebuli operaciuli sqemebi, romlebic adgenen
empiriuli obieqtebis racionalur struqturas da ga-
moiyeneba amocanaTa amoxsnis saSualebad, am Sesaswavl
obieqtebTan mimarTebaSi. galperins gamoaqvs daskvna:
saskolo swavlebis mTavari amocana unda iyos kargad
organizebuli da mowesrigebuli Sinagani gonebrivi
struqturebis formireba. amasTan:
ƒ xangrZliv mexsierebaSi axal codnasa da ukve miR-
weuls Soris rac ufro meti sxvadasxva kavSiri dam-
yardaba, miT ufro Rrma da farTo iqneba axali masalis
gageba.
ƒ gonebrivi saqmianoba rac ufro ganviTarebulia
da struqturulad organizebuli, miT ufro didxans da
mtkiced Seinaxeba masala mexsierebaSi.
ƒ azrovnebis moqnilobisa da cxovelqmedebis uz-
runvelyofa SeuZlia mxolod codnis struqturulad
kargad organizebul, Sinaganad danawevrebul sistemas.

197
aqedan gamomdinareobs, rom saskolo swavlebis pro-
cesSi moswavles ubralod ki ar unda gadavceT e.w.
`codnebis jami~, aramed unda CamovuyaliboT mas, ramde-
nadac es SeiZleba misTvis misawvdom doneze, codnis Se-
kavSirebuli sistema, romelic qmnis Sinagan mowesrige-
bul struqturas.
bavSvi Tavisi ganviTarebis procesSi iZens kacobri-
obis sazogadoebriv-istoriul gamocdilebas, e.i. euf-
leba im saSualebebsa da xerxebs, romelTa meSveobiT
adamianebi sxvadasxva saqmianobas asruleben. es yoveli-
ve mimdinareobs mis garemoSi, adamianebTan urTierTo-
bis procesSi. am pirobebSi aRmocendeba interioriza-
ciis procesi. gamodis, rom yovelgvari fsiqikuri fun-
qcia bavSvis ganviTarebaSi Cndeba orjer: pirvelad _
socialur planSi, meored _ fsiqologiurSi. e.i. jer igi
Tavs iCens adamianTa Soris rogorc garegani, praqtiku-
li kategoria, Semdeg _ bavSvSi, rogorc Sinagani, goneb-
rivi kategoria. amasTan, garegani zemoqmedebis proces-
Si iqmneba da viTardeba adamianis cnobiereba, da garega-
ni saqmianoba gadaadgildeba, gardadis cnobierebis Si-
nagan planSi. Sedegad, yalibdeba gansakuTrebuli
struqtura _ azronebis sqema, swored amasTan erTad
xdeba am Sinagani planis formireba.
am fonze da mis safuZvelze 1954 wels galperinma
Seqmna gonebriv moqmedebaTa etapobrivi formirebis
Teoria.
es Teoria swavlebas ganixilavs rogorc saqmianobis
gansazRvruli saxeebis sistemas. misi centraluri rgo-
lia moqmedeba rogorc nebismieri adamianuri saqmia-
nobis erTeuli. moqmedebisa da garemos saxeebi erTian-
debian erT struqturul elementSi, romlis safuZ-
velzec mimdinareobs moqmedebis marTva da mas ewodeba
moqmedebis saorientacio safuZveli. moqmedebis sao-
198
ientacio safuZveli _ es aris pirobebis is sistema, ro-
melsac moqmedebis Sesrulebisas realurad eyrdnoba
adamiani. yovel adamianur moqmedebaSi gamoiyofa sami
nawili:
y saorientacio,
y SemsruleblobiTi,
y sakontrolo.
galperinis Teoriis ZiriTadi idea is aris, rom
codnis SeTviseba da saqmianobis SeTviseba mimdinareobs
moqmedebaTa gansazRvruli sistemis Sesrulebis Sed-
gad. amasTan, codnis SeTvisebis etapebi ar gamoiyofa
saqmianobis Sesrulebis etapebisagan. amiT codna Car-
Tulia saqmianobis struqturaSi.
galperinma daadgina, rom garegani, praqtikuli moq-
medebis gadasvla Sinagan gonebriv moqmedebaSi aris
rTuli mravaletapobrivi procesi.
es etapebi Semdegia:
pirveli etapi. igi dakavSirebulia moqmedebis miz-
nis winaswar gacnobasTan, bavSvebSi aucilebeli motiva-
ciis SeqmnasTan.
meore etapi. moqmedebis saorientacio sqemis Sed-
gena. moswavleebs acnoben, rogor da romeli mimdevro-
biT Seasrulon moqmedeba. aq SesaZlebelia ori meTodis
gamoyeneba:
• pirveli _ maswavlebeli uxsnis moswavles moqme-
debas da Semdeg Txovs, Seasrulos igive, TviTon exmare-
ba mas miTiTebebiT;
• meore _ maswavlebeli asrulebs moqmedebas, mos-
wavle Tvalyurs adevnebs, akvirdeba da `exmareba~ mas-
wavlebels Tavisi SeniSvnebiT.
galperinma daadgina meore meTodis didi efeqtia-
noba.

199
mesame etapi. `materialuri~ sagnobrivi saqmiano-
bis organizacia. muSaoba mimdinareobs realur sag-
nebTan. am etapSia CarTuli `materializebuli saqmiano-
ba~, roca muSaoba mimdinareobs modelebTan, sqemebTan,
naxazebTan. moqmedebaSi CarTuli yvela operacia war-
modgenilia vrclad, gaSlili saxiT. masalasTan muSa-
obs moswavle, maswavlebeli mimarTulebas aZlevs mis
muSaobas. yvelaferi, rac praqtikulad keTdeba, eq-
vemdebareba komentirebas.
meoTxe etapi. moqmedebis daufleba garegani met-
yvelebis doneze. am etapisaTvis moswavle ukve flobs
moqmedebas, sadac SeuZlia sagnebis gamoyeneba. axla ki
mas xelewifeba, gadavides im stadiaze, sadac SeeZleba
moqmedebis aRwera Tavisi garegani metyvelebiT, misTvis
Zneli ar iqneba, Caataros sityvieri analizi. am etapze
praqtikuli moqmedeba gadadis TeoriulSi.
aq SesaZloa, adgili eqnes ori saxis Secdomas:
1. bavSvi meqanikurad swavlobs sityvier formuli-
rebas, sityvierad ambobs sworad, magram praqtikulad
akeTebs Taviseburad. aq saqme gvaqvs formalur cod-
nasTan. am etapze maswavlebeli valdebulia, moTxovos
bavSvebs, aRweron TavianTi moqmedeba da ilaparakon
miznis miRwevis sxvadasxva gzebis Sesaxeb.
2. praqtikulad bavSvi yvelafers akeTebs kargad,
magram amisi axsna ar SeuZlia metyvelebaSi. aq mux-
ruWdeba metyvelebis ganviTareba. maswavlebelma saTa-
nado zomebs unda mimarTos.
mexuTe etapi. moqmedebis gadatana gonebriv done-
ze. am etapze ganisazRvreba gonebrivi moqmedebis pirve-
li forma. moswavle ar laparakobs xmamaRla, igi war-
moTqvams TavisTvis. pirvel xanebSi moqmedeba war-
mosdgeba azriTi warmoTqmis saxiT, vrclad, gaSlilad,

200
Sinagani metyvelebiT. Semdeg, TandaTanobiT es Sinagani
metyveleba ikumSeba da izrdeba gacnobierebis done,
moqmedebis Sesrulebis siCqare. am etapis bolos moqme-
deba sruladaa formirebuli Sinagan metyvelebaSi.
meeqvse etapi. moqmedebis Sesruleba gonebriv
planSi. es bolo etapia, aq mTavrdeba muSaoba moqmede-
bis gardaqmnaze gareganidan SinaganSi, moswavle gada-
dis azrovnebis cnebiT doneze. am etapze moqmedeba xde-
ba ganzogadebuli, Semoklebuli, damoukideblad Ses-
rulebadi. aq moswavleebi moqmedeben cnebebze da war-
modgenebze, amocanis amoxsnis mTeli procesi mimdina-
reobs TavisTvis, garegani sayrdenis gareSe, e.i. proce-
si aris faruli, xolo cnobierebas eZleva am procesis
produqti.
codnis SeTvisebis procesi da misi warmateba damo-
kidebulia imaze, Tu rogoraa organizebuli saswavlo
masalaSi bavSvis orientaciis procesi. moqmedebis for-
mirebis pirobaa misi saorientacio safuZveli da es sa-
fuZveli dakavSirebulia moqmedebis dayofasTan mcire
elementarul operaciebad. aq igulisxmeba orientire-
bi, miTiTebebi, cnobebi moqmedebis komponentebis Sesa-
xeb. orientacia SeiZleba iyos sruli an naklebad sru-
li.
orientirebis xerxisa da misi sisrulis gaTvaliswi-
nebiT galperinma ganixila swavlis sami tipi:
swavlis pirveli tipi xasiaTdeba imiT, rom orien-
tacia aris arasruli. orientirebi warmodgenilia ker-
Zo saxiT da gamoiyofa subieqtis mier brma sinjvebis
gziT. aseTi saorientacio safuZvlis dros moqmedebis
formirebis procesi mimdinareobs Zalze Senelebulad,
subieqti uSvebs mraval Secdomas. moswavle sinjvebisa
da Secdomebis gziT stiqiurad poulobs moqmedebis
swori SesrulebisaTvis aucilebel orientirebs. am Sem-
201
TxvevaSi moswavle ver gamoyofs cnebis arsebiT niSnebs
araarsebiTisagan. aq or SemTxvevasTan gvaqvs saqme: niWi-
eri da Zlieri moswavle TviTon advilad monaxavs ori-
entirebs, magram saSualo momzadebisa da susti mos-
wavle midis brmad, `bnelSi xelebis faTuriT~. codna
izolirebulia, ar jdeba sistemaSi. erTaderTi gamosa-
valia _ damaxsovreba, magram erTmaneTTan daukavSire-
beli faqtebis gonebaSi Senaxva Znelia. codna aramyaria,
ar SeiZleba misi gadatana sxva situaciaSi. moswavles Se-
uZlia iswavlos swori gonebrivi moqmedebis Sesruleba,
magram mtkice unar-Cvevebi ara aqvs, pirobis Secvlisas
SeiZleba daibnes. Tu codnis sxva situaciaSi gadatana
ar xdeba, maSin azrovnebac ar viTardeba.
swavlebis meore tipi xasiaTdeba imiT, rom mos-
wavles eZleva sruli orientacia, magram eZleva igi gam-
zadebuli saxiT da Seesabameba mxolod konkretul Sem-
Txvevas. magaliTad, weris swavlebis dros SeiZleba ase-
Ti saorientacio safuZvlis micema: sanam dawer aso `d~-
s, ipove da gamosaxe gardatexisa da simrudis Secvlis
wertilebi. dasamaxsovrebeli araferi ar aris, mxolod
maswavleblis instruqcias unda misdio. aq vigebT dro-
Sic da xarisxSic. orientirebis sistema saSualebas
gvaZlevs, vaswavloT Cqara da uSecdomod. saorienta-
cio safuZvlis aseTnairad mocemis dros moqmedebis
formireba mimdinareobs Cqari tempiT, Seucdomlad,
magram codnis gadatanis sfero SezRudulia, moswavles
mxolod analogiur situaciebze SeuZlia codnis gada-
tana.
saorientacio safuZveli winaswar SeirCeva mas-
wavleblis mier. maswavlebeli aZlevs moqmedebis nimu-
Sebs, vrcel da srul miTiTebebs moqmedebis Sesrulebis
Sesaxeb. igi uxsnis moswavleebs, Tu ra gziT miiRweva mi-
zani. aseTi swavlebis dros Secdomebs adgili ara aqvs.
202
orientirebis aseTi sistema ganapirobebs swavlebas
Secdomebis gareSe. magram codnis gadatana aqac ar aris.
yoveli amocana ixsneba rogorc kerZo da konkretuli.
inteleqti am SemTxvevaSi ar viTardeba, adgili aqvs mxo-
lod unar-CvevaTa dagrovebas. mxolod zogierT mos-
wavles uviTardeba masalis analizis unari, rac aZlevs
saSualebas, gadaitanos codna sxva situaciaSi, magram
es unaric araa srulyofili.
swavlis mesame tipi xasiaTdeba imiT, rom mos-
wavles mTlianad eZleva moqmedebis saorientacio sa-
fuZveli, magram orientirebi zogadi saxisaa da isini
movlenaTa mTel klass axasiaTeben. yovel konkretul
SemTxvevaSi moswavle, gamomdinare zogadi orientire-
bidan, damoukideblad agebs konkretul orientirebs. am
SemTxvevaSi moqmedebas, misi formirebis procesSi, axa-
siaTebs ara marto siswrafe da Seucdomloba, aramed igi
mtkicea da moswavlis mier advilad gadaitaneba axal si-
tuaciaSi.
obieqtis analizis dros bavSvs unda vaswavloT da-
moukideblad dadgena orientirebis iseTi sistemisa,
romelic zogadi iqneba amocanaTa ama Tu im klasis Sesa-
bamisi yvela moqmedebisaTvis. magaliTad, 2-3 asos moxa-
zulobis magaliTze vaCvenoT weris zogadi principi: sa-
nam konturis kopirebas gavakeTebT, unda gamovyoT kri-
tikuli wertilebi iq, sadac xazi mimarTulebas icvlis.
Semdeg moswavle asoebis moxazvas iswavlis TviTon, mas-
wavleblis miTiTebis gareSe. SemdgomSi moswavles damo-
ukideblad SeeZleba amocanaTa am klasisaTvis sworad
aagos nebismieri moqmedebis saorientacio safuZveli.
konkretuli codnisa da unar-Cvevebis formirebamde
moqmedebis ganzogadebuli xerxis gamoyofa principu-
ladaa momgebiani rogorc drois, ise xarisxis mixedviT.
jer erTi, swavleba am SemTxvevaSi imTaviTve srulad
203
gacnobierebulia: bavSvs ara mxolod esmis, risi swavla
mouwevs, aramed flobs kidec am swavlis xerxebs. meore,
Zalian mokldeba swavlebis vadebi: ar aris aucileblo-
ba imisa, rom moqmedeba gameordes ukeT gagebis mizniT.
mesame, moqmedebis ganzogadebuli xerxis floba bavSvs
aZlevs saSualebas, amoxsnas axali amocanebi.
nebismieri bavSvi iwyebs gansxvavebulebSi zogadis,
saerTos danaxvas. mas SeuZlia, SeTvisebuli xerxi gamoi-
yenos sinamdvilis sxva mxareebis analizisaTvis. swav-
las iwyebs ise, rogorc swavloben niWierebi: daeufle
princips? _ awi iswavle TviTon!
galperinma konkretulad ganaxorciela vigotskis
ideebi ganviTarebaSi swavlebis wamyvani rolis Sesaxeb.
ganviTarebaze gavlenas yoveli swavleba ar axdens; gav-
lenas axdens mxolod is swavleba, romelic agebulia
orientirebis mesame tipis mixedviT.

praqtikumisaTvis
sadiskusio sakiTxebi:
y ganmaviTarebeli swavlebis zogadpedagogikuri
daxasiaTeba;
y galperinis teqnologiis Taviseburebani.

204
leqcia meTerTmete

⇒ ganmaviTarebeli swavlebis zankovis teqno-


logia
codnis reprezentaciisa da kogniciuri struqtu-
rebis cnebebi gansakuTrebul mniSvnelobas iZens Tana-
medrove pedagogikur fsiqologiaSi. saubaria Sinagan
fsiqikur struqturebze, romlebic adamianis cnobie-
rebaSi yalibdeba mTeli misi cxovrebis manZilze. am
struqturebSia warmodgenili samyaros, sazogadoebi-
sa da sakuTari Tavis is suraTi, romelic Seqmnilia
cxovrebiseuli gamocdilebis Sedegad. yvelafers, ra-
sac adamiani aRiqvams, goneba gardaqmnis da inaxavs gan-
zogadebul-abstraqtuli saxiT, es Senaxuli codna go-
nebrivi gardaqmnebis produqtia. am produqtebSi war-
modgenilia sagnobrivi samyaros invariantuli maxasia-
Teblebi, agreTve, invariantuli mimarTebebi am samya-
roSi mraval mis komponentebs Soris, da, masTan erTad,
_ subieqtisa da subieqtebs Soris mimarTebaTa invari-
antuli maxasiaTeblebi. mexsierebaSi Senaxuli goneb-
rivi (kogniciuri) gadamuSavebis produqtebi qmnian mo-
wesrigebul sistemebs, romlebic Sedgeba qvesistemebi-
sa da ierarqiuli doneebisagan.
es sistemebi ara mxolod codnis Senaxvis sisteme-
bia, aramed Semecnebis saSualebacaa. isini warmoadge-
nen Tavisebur Sinagan fsiqikur formebs (sqemebs, Sab-
lonebs, matricebs, modelebs da sxv.), romelTa meSveo-
biTac adamiani xedavs garesamyarosa da sakuTar Tavs.
es is struqturebia, romelTa saSualebiTac adamiani
informacias Rebulobs, gardaqmnis, gadascems, inaxavs.
es struqturebi rac ufro metadaa ganviTarebuli,
adamiani miT ukeTesad Seimecnebs, ukeTesad esmis bune-

205
bis, garesamyaros, ukeTesad SeuZlia CauRrmavdes saku-
Tar Tavs. kogniciur struqturebSi Cawerilia ara mar-
to codna, aramed _ misi miRebis xerxebi da saSualebe-
bi, grZnobadidan abstraqtul da ganzogadebul repre-
zentaciebze gadasvlis xerxebi.
tradiciuli swavlebiT fsiqikuri kogniciuri
struqturebis gzaa kerZodan zogadisken, nacnobidan
ucnobisken, advilidan rTulisken, xolo ganmaviTare-
beli swavlebiT fsiqikuri kogniciuri struqturebis
gza zogadidan kerZoskenaa mimarTuli. es ukanaskneli
yovelTvis dakavSirebulia codnis diferenciaciis
sistemasTan. es ki TavisTavad gulisxmobs saswavlo ma-
salis iseT dalagebas, rom yoveli momdevno gamomdina-
reobdes winasagan, iyos misi ganviTareba da ara _ axali
codna. amitom aseTi swavlebisas yvelaferi iwyeba
umartivesi ZiriTadi sawyisebidan; vuwodoT maT `sis-
temuri struqturebi~. es struqturebi Seicaven raRa-
ca mTlians, erTians, romelic dakavSirebulia rogorc
zogad cnebasTan, ise warmoebul elementebTan, romle-
bic am zogadis danayofebs warmoadgens. davidovisa da
zankovis ganmaviTarebel sistemebSi zogadidan ker-
Zosken ganviTarebis kanoni damuSavebulia rogorc Te-
oriulad, ise eqsperimentulad, amasTan, gonebrivi gan-
viTarebis RerZad miRebulia sistemuri diferenciaci-
is idea.
tradiciuli didaqtikis gadasinjvam gamoiwvia is
faqti, rom ganmaviTarebelma swavlebam aRiara princi-
pi: `zogadidan kerZosken~. am principiT unda aigos sas-
kolo saxelmZRvaneloebi da swavleba unda daiwyos
ufro zogadi cnebebis gacnobiT, mxolod Semdeg SeiZ-
leba kerZo sakiTxebze gadasvla.
zankovis sistemiT bavSvebSi xdeba kargad danawev-
rebuli kogniciuri struqturis formireba. magali-
206
Tad, ariTmetikul moqmedebaTa Sesrulebis meTodika
igeba ise, rom Sekrebisa da gamoklebis daufleba mka-
fiod iyos damyarebuli iseT sakiTxebze, rogoricaa:
ricxvis Sedgeniloba, Sekrebis gadanacvlebadobis ka-
noni, Sekrebisa da gamoklebis urTierTSeqcevadobis
mimarTeba. dasaxelebuli sakiTxebi am SemTxvevaSi swav-
lebis RerZebs warmoadgens da swored es RerZebia rao-
denobriv mimarTebaTa asaxvis kogniciuri badis gar-
kveuli pirobebi. aq sistemis SigniT warmoiqmneba cne-
baTa aSkara diferenciacia. da cnebaTa yoveli sistema,
zankovis TqmiT, warmoadgens `mTels, nakleb mTelebad
mravalfenovani da mkafio diferenciaciiT~.
zankovis sistemaSi Sedarebis process sruliad
gansakuTrebuli mniSvneloba eniWeba. aq igi aqtiurad
uwyobs xels ganviTarebas. rogorc viciT, tradiciul
didaqtikaSi Sedarebis roli imaSi gamoixateba, rom
mas mivyavarT sagnebsa da movlenebSi zogadis danaxvi-
saken da amiT igi ganzogadebis saSualebaa. zankovis
sistemaSi ki Sedarebis procesi orientirebulia ara
imdenad zogadis danaxvaze, ramdenadac _ gansxvavebis
Semecnebaze. specialurad organizebuli SedarebiT
bavSvebi adgenen gansxvavebaTa farTo speqtrs, rome-
lic arsebobs erTmaneTis msgavs sagnebsa da movleneb-
Si, rasac pirdapir mivyavarT maTi gansxvavebuli Tvi-
sebebis, mxareebis, mimarTebebis mkafio diferenciaci-
amde. Sedarebis es roli kidev ufro izrdeba, roca igi
mimdinareobs rogorc rekomendebadi sistema. cxadia,
rom aseTi organizaciuli Sedareba aris kogniciuri
struqturebis sistemuri diferenciaciis mZlavri sa-
Sualeba, da, maSasadame, igi gonebrivi ganviTarebis
mZlavri saSualebacaa. ase, rom zankovis sistemaSi aq-
centi codnis sistemur diferenciaciaze keTdeba.

207
ganmaviTarebeli swavlebis zankovis sistemis cen-
traluri pedagogiuri idea aris bavSvis zogad ganvi-
Tarebaze orientireba. zogadi ganviTarebis qveS zan-
kovs esmoda bavSvis unarebis ganviTareba. aseTi ganvi-
Tarebis donis gamosavlenad zankovma Tavis mraval-
wlian eqsperimentebSi gamoiyena Semdegi maCveneblebi:
1. dakvirvebulobis ganviTareba. dakvirveba mi-
zanmimarTuli saqmianobaa, romelic eqvemdebareba gan-
sazRvrul amocanas. dakvirveba amdidrebs moswavles
garesinamdvilis mkafio saxeebiT, igi warmodgenebisa
da cnebebis formirebis safuZvelia. ufro metic, dak-
virveba azrovnebis ganviTarebis safuZvelia. dakvirve-
bulobis ganviTarebis ZiriTadi maCvenebeli isaa, rom
moswavles SeeZlos:
• Tavisi aRqma dauqvemdebaros dasmul amocanas;
• yuradReba daZabos da mkacrad misdios in-
struqcias;
• amomwuravad gamoyos dakvirvebis sagnis nawilebi;
• yovelmxriv ganixilos obieqtis Tvisebebi, moqme-
debebi da mdgomareoba;
• SeamCnios naklebad SesamCnevi komponentebi;
• gansazRvros obieqtis ganxilvis Tanamimdavroba;
• yoveli aRsaqmeli gaiazrianos, misces mas in-
terpretacia adre miRebuli codnis bazaze;
• aRqmuli daaxasiaTos zogadad.
2. ganyenebuli azrovnebis ganviTareba. azrovne-
biTi saqmianoba ganixileba analizisa da sinTezis, ab-
straqciisa da ganzogadebis SeZlebisa da donis mixed-
viT. es SeZleba da done gamoixateba moqmedebebSi:
• sxvadasxva obieqtis ganxilva erTi da igive
TvalsazrisiT;

208
• ganxilvis erTi aspeqtidan meoreze gadarTva;
• ganxilvis aspeqtebis SeTavseba, e.i. sxvadasxva
Tvalsazrisis erTdrouli danaxva, sxvadasxva Tval-
sazrisis gaazrianeba.
zankovis didaqtikuri sistema orientirebulia
bavSvebSi Teoriuli azrovnebis safuZvlebis formire-
baze, rac unda gamovlindes ganzogadebuli xerxiT
amocanebis amoxsnaSi. aseTi azrovneba mimdinareobs
sityvier-niSnieri formiT logikuri amocanebis amox-
snis gziT. azrovnebis ganviTareba mimdinareobs empi-
riuli amocanebidan (obieqtebis garegan kavSirebSi
orientaciis safuZvelze) Teoriul codnamde (Sesa-
mecnebeli obieqtis SigakavSirebis safuZvelze). aseTi
swavlebis Sedegad yalibdeba Teoriuli cnebebi da gan-
zogadebebi.
3. praqtikul moqmedebaTa ganviTareba. praqti-
kuli moqmedeba uzrunvelyofs materialur samyaroze
materialur zemoqmedebas misi Secvlis mizniT. praqti-
kuli ganviTarebis didi mniSvneloba imiTaa motivire-
buli, rom masSi warmodgenilia ara marto mamoZravebe-
li unar-Cvevebi, aramed aq warmoCenilia, agreTve, sen-
soruli forma, sivrciTi warmodgenebi, azriTi saqmia-
noba da sxv. praqtikul moqmedebebSi dabrkolebaTa ga-
dalaxva iwvevs moswavlis emocionalur- nebisyofiTi
unarebis gamovlenasa da ganviTarebas. praqtikul moq-
medebaTa daufleba gulisxmobs:
• momavali saqmianobis azriTi dagegmvis unars;
• TviTkontrolis ganviTarebas, e.i. unars imisa,
rom Tavisi saqmianobis Tanamimdevruli nabijebi Seu-
Tanados adre dagegmil operaciebsa da Sedegebs;
• muSaobis dasrulebis Semdeg zustida vrceli
angariSis Sedgenis unas.
209
amgvarad, dakvirveba, azrovneba da praqtikuli
moqmedeba zankovis pedagogikaSi fsiqikuri saqmiano-
bebisa da maTi organizebis ZiriTadi formebia.
es aris ganmaviTarebeli swavlebis zankovis teqno-
logiis pirveli ganmasxvavebeli niSani.
meore ganmasxvavebeli niSani isaa, rom zankovma
Tavis teqnologias erT-erT safuZvlad daudo gansa-
kuTrebuli principebi.
zankovma miznad daisaxa moswavleTa intensiuri
ganviTareba da uaryo tradiciulad miRebuli wesebi:
• saswavlo masalis gaadvileba;
• saswavlo masalis Seswavlis Senelebuli tempi;
• saswavlo masalis erTsaxovani gameorebebi.
zankovis mTeli pedagogika am wesebis daZlevas isa-
xavs miznad. am pedagogikaSi saxelmZRvanelod miRebu-
lia Semdegi principebi:
¾ siZnelis maRal doneze swavlebis principi. am
principis realizacia gulisxmobs siZnelis zomiere-
bis dacvas, winaaRmdegobaTa daZlevas, Sesaswavli mov-
lenebis urTierTkavSirebisa da sistematizaciis gaaz-
rianebas. am principis Sinaarsi swavlebis problemuro-
bas eTanadeba.
¾ Teoriuli codnis wamyvani rolis principi. am
principis Tanaxmad, cnebebis, mimarTebebisa da Sigasag-
nobrivi Tu saganTaSorisi kavSirebis damuSaveba da
gacnobiereba aranakleb mniSvnelovania, vidre Cvevebis
Camoyalibeba. misi Sinaarsi SeiZleba SevuTanadoT moq-
medebis zogadi principis gagebis mniSvnelovnebas.
¾ masalis SeswavlaSi svlis tempis aCqarebis
principi. es principi swavlebaSi siCqares ki ar gulis-
xmobs, aramed igi gulisxmobs mudmiv moZraobas win, go-
nebis uwyvet gamdidrebas, codnis sistematizaciisa da

210
ganzogadebis ayvanas maRal doneze. am principis mixed-
viT, naswavlis gameoreba unda moicavdes axali kavSi-
rebis, mimarTebebisa da cnebebis gamovlenas.
¾ moswavlis mier sakuTari swavlis gacnobiere-
bis principi. es principi orientirebulia refleqsiis
ganviTarebaze; sakuTari Tavis, rogorc swavlis subi-
eqtis, gacnobierebaze. principi emsaxureba pirovnuli
refleqsiisa da TviTregulaciis ganviTarebas.
¾ yvela moswavlis ganviTarebaze muSaobis prin-
cipi. am principis Sinaarsi eTanadeba saganmanaTleblo
procesis humanizacias.
zankovis sistemaSi moswavleTa gonebrivi ganviTa-
rebisaTvis friad efeqturia:
1. Sedarebis sxvadasxvagvari formebi da saxeebi.
mniSvnelovania sakiTxis ganviTareba: jer udare-
ben erTmaneTs konkretul sagnebs, romlebic natura-
luri TvalsaCinoebiTaa mocemuli. magaliTad, Txme-
lisa da cacxvis foTlebs. Semdeg _ saganTa saxeebs, ma-
galiTad, naZvisa da fiWvis suraTebs; niSnebs, magali-
Tad, 5 da 3, 6 da 9; sityvebs, romelTac erTnairi fuZee-
bi gaaCniaT, erTnairad bolovdebian da a.S. magaliTad,
kaci, sakace, kacuri, kacobrioba, kacoba da sxv.; maTe-
matikur gamosaxulebebs, geometriul figurebs, lite-
raturul nawarmoebebs, TematikiT erTgvarovan sura-
Tebs. bolos, erTmaneTs udareben ganyenebul cnebebs,
rogoricaa, magaliTad, sikeTe da guluxvoba, jami da
namravli, Tandebuli da bolosarTi da sxv.
2. erTi saswavlo Sinaarsis analizis sxvadasxva
forma.
magaliTad, irCeva sityva misi Sinaarsobrivi mniS-
vnelobis mixedviT, Semdeg, igive sityva irCeva morfo-
logiurad da sxv.

211
3. ganzogadebis sxvadasxvagvari forma.
aq igulisxmeba erTgvarovani movlenebis dajgufe-
ba, klasifikacia, mimarTebaTa dadgena da sxv.
4. bavSvis mier maTTvis micemuli saswavlo masa-
lis konstruireba da konstruirebulis Secvla.
aq igulisxmeba utolobis gadaqceva tolobad (da
piriqiT); erTmoqmedebiani amocanis Secvla ise, rom is
gaxdes ormoqmedebiani; erTi geometriuli figuris ga-
daqceva meore figurad; damoukidebeli Sedgena amoca-
nebis, figurebis, uzorebis, moTxrobebis, gramatikuli
da maTematikuri gamosaxulebebis da sxv.; erTi amoca-
nis amoxsnisaTvis sxvadasxva xerxis gamoyeneba da a.S.
5. Teoriuli debulebebiT (wesebi, kanonebi, cne-
bebi) operirebidan maT praqtikul gamoyenebaze ga-
dasvla.
6. moswavlis mier moqmedbis dasabuTeba.
7. davalebaTa sistematuri garTuleba.
aq igulisxmeba moTxovnebis gaZliereba damouki-
deblobis, variaciulobis, originalurobis, amoxsnis
siswrafis, codnis gamoyenebisa da misT. mimarT.
amgvarad, zankovis pedagogikaSi saskolo progra-
mebs safuZvlad udevs moswavleTa mudmivi da TandaTa-
nobiT garTulebuli problemuri gonebrivi moqmede-
bebis sistema.
ismis sakiTxi: riT gansxvavdeba zankovuri swavleba
tradiciulisagan? ra TaviseburebebiT xasiaTdeba igi?
pasuxi aseTia:
pirveli Tavisebureba _ maswavleblis ganwyoba sa-
imisod, rom moswavleebi waiyvanos zogadi ganviTare-
bis gziT;
meore Tavisebureba _ ganaTlebis mdidari Sinaarsi.

212
bavSvebs samyaros vrceli suraTi eZleva litera-
turis, mecnierebisa da xelovnebis faseulobaTa sa-
fuZvelze.
mesame Tavisebureba _ swavlebis ageba zankovis
sistemis didaqtikuri principebis safuZvelze:
swavleba siZnelis maRal doneze, Teoriuli cod-
nis maRali xvedriTi wona, programuli masalis Ses-
wavlis Cqari tempi, moswavleTa mier swavlis procesis
gacnobiereba, yvela moswavlis zogadi ganviTareba.
meoTxe Tavisebureba _ axali midgoma swavlebisadmi.
zankovis mier formulirebuli didaqtikuri prin-
cipebis erToblioba gansazRvravs ganaTlebis Sinaar-
sis SerCevisadmi midgomas. es ki, Tavis mxriv, ganapiro-
bebs moswavleTa zogad ganviTarebaze orientirebuli
swavlebis meTodebis SerCevas.
mexuTe Tavisebureba _ gansazRvruli cvlilebebi
swavlebis organizaciul formebSi.
zankovis sistemaSi gakveTili rCeba swavlebis or-
ganizaciis ZiriTad formad. SenarCunebulia saSinao
davaleba, gaZlierebulia eqskursiis xvedriTi wona.
gakveTili iZens arastandartul elementebs, pirvel
planze gamodian moswavleebi, maswavlebeli `diriJo-
ris~ rols asrulebs, Zlierdeba misi roli moswavleTa
SemoqmedebiT-ZiebiT saqmianobaSi; saSinao davaleba
xSirad individualur xasiaTs atarebs.
meeqvse Tavisebureba _ siaxle swavlebis Sedegia-
nobis gamovlenaSi.
swavlebis Sedegianobis gamovlena mdgomareobs
imaSi, rom zogadi ganviTarebis amocanaze Tavdapirve-
li orientacia maswavleblisagan moiTxovs: man swavle-
bis Sedegebi Seafasos, upirveles yovlisa, zogad gan-
viTarebaSi moswavleTa winwawevis maCveneblebiT.

213
meSvide Tavisebureba _ urTierTmimarTebis xasia-
Ti pedagogiur procesSi monawileTa Soris.
zankovis sistemaSi damkvidrebulia keTilganwyo-
bili urTierTobebi. sistema bavSvs Rebulobs iseTs,
rogoric is aris. maswavlebelsa da moswavleebs Soris
sufevs ndobiT gamsWvaluli atmosfero. urTierTpa-
tiviscemiT gaJRenTili mimarTebebi ganviTarebaSi bav-
Svebis winsvlis umniSvnelovanesi pirobaa.

⇒ ganmaviTarebeli swavlebis elkonin-davido-


vis teqnologia
elkoninma da davidovma daamuSaves ganmaviTarebe-
li swavlebis iseTi teqnologia, romelSic SeTviseba
da ganviTareba aris moswavlis, rogorc swavlebis su-
bieqtis, TviTcvalebis erTiani procesis ori mxare. da
ara ori procesi, romelTac sxvadasxva kanonzomiere-
bebi gaaCniaT, rogorc es miRebuli iyo tradiciulad.
aseTma midgomam ganapiroba maT koncefciaSi swavlebis
iseTi modelis ageba, romelic uzrunvelyofs mos-
wavlis, rogorc swavlebis subieqtis, ganviTarebas,
swavlebis Sesebamisi organizaciis pirobebSi.
elkoninisa da davidovis TvalsazrisiT swavlebis
ganmaviTarebloba damokidebulia saswavlo masalis Si-
naarssa da moswavlis mier misi SeTvisebis xerxebze. Si-
naarsi Sedgenili unda iyos moswavlis Teoriuli az-
rovnebis doneze. es imas niSnavs, rom saswavlo sagnebis
Sinaarsobrivi mxare unda iyos ara empiriuli donis,
aramed _ Teoriulis. da aq uaryofili ar aris empiriu-
li. saqme imaSia, rom specialuradaa Sesaswavli iseTi
sakiTxebi, romlebic exeba empiriul da Teoriul cod-
nas, urTierTmimarTeba adamianis SemecnebiTi saqmiano-
bis iseTi mxareebisa, rogoricaa: grZnobiTi da racio-

214
naluri, xatovani da ganyenebuli, konkretuli da ab-
straqtuli. Semecnebis am mxareTa gamaerTianebeli Si-
nagani safuZvelia ganzogadebis procesebi da maTTan
dakavSirebuli procesi _ procesi cnebis formirebisa.
ganzogadebis procesi imaSi mdgomareobs, rom mos-
wavle SedarebaTa meSveobiT gamoyofs saganTa jgufis
romelime ganmeorebad Tvisebebs, am TvisebaTa gaazria-
neba orientirebulia abstrahirebaze. da abstraqciis
xarisxi, Tavis mxriv, misi warmoqmnis bunebidan gamom-
dinare, SeiZleba iyos ori donis: empiriulis da Teori-
ulis.
empiriuli azrovneba ar exeba saganTa Sinagan, ar-
sebiT Tvisebebs, masSi asaxvas poulobs mxolod garega-
ni niSnebi, romlebic miRebulia sensoruli aRqmiT.
Teoriuli azrovneba asaxavs saganTa Sinagan, ar-
sbiT niSnebs, Sinagan kavSirebs, kanonzomierebebsa da
maT ganviTarebas.
azrovnebis empiriuli tipiT Cven vsargeblobT yo-
veldRiur cxovrebaSi, xolo Teoriuli azrovneba mec-
nierebaSia saWiro da amitom mas mecnierul azrovneba-
sac uwodeben.
empiriul azrovnebas upiratesad axasiaTebs msje-
lobaTa induqciuri tipi, xolo Teoriuls _ deduqci-
uri. empiriuli azrovnebis gza mimarTulia konkretu-
lidan abstraqtulisken, xolo Teoriulisa _ ab-
straqtulidan konkretulisken.
empiriul da Teoriul codnas Soris davidovma eq-
vsi gansxvaveba gamoyo:
1. empiriuli: codna gamomuSavdeba saganTa da
maTze warmodgenebis Sedarebisas. Sedegad gamoiyofa
zogadi Tvisebebi.
Teoriuli: codna warmoiSoba erTmTliani sis-
temis SigniT romelime gansakuTrebuli mimarTebis
215
rolisa da funqciis analizis dros, mimarTeba aris
sistemis yvela gamovlinebis genetikurad amosavali
safuZveli.
2. empiriuli: Sedarebisas gamoiyofa saganTa ro-
meliRac erToblioba, romelic miekuTvneba gan-
sazRvrul klass (formaluri zogadi Tvisebis safuZ-
velze).
Teoriuli: analizis procesSi ixsneba geneti-
kurad amosavali mimarTeba, zogadi safuZveli, er-
TmTliani sistemis arsi.
3. empiriuli: codna, romelic emyareba dakvirve-
bas, sagnis Sesaxeb warmodgenaSi asaxavs mis garegan
Tvisebebs.
Teoriuli: codna, romelic warmoSobilia sa-
ganTa azriTi gardaqmnebiT, asaxavs maT Sinagan mimar-
Tebebsa da kavSirebs, amiT `gamodis~ warmodgenis far-
glebs gareT.
4. empiriuli: formalurad zogadi Tviseba gani-
xileba erT sibrtyeSi gansakuTrebulTan da erTeu-
ladTan.
Teoriuli: fiqsirdeba kavSiri erTiani siste-
mis realurad arsebul zogad mimarTebasa da erTeuli-
sa da zogadis kavSiris saxiT mis sxvadasxva gamovline-
bebs Soris.
5. empiriuli: codnis konkretizacia mdgomare-
obs saganTa mocemul klasSi Semavali ilustraciebis,
magaliTebis SerCevaSi.
Teoriuli: konkretizacia mdgomareobs erTia-
ni sistemis zogadi safuZvlebis gansakuTrebuli da
erTeuladi gamovlinebebis gamoyofasa da axsnaSi.
6. empiriuli: codnis fiqsaciis saSualebaa sit-
yva-terminebi.

216
Teoriuli: codna gamoixateba gonebrivi saqmia-
nobis xerxebSi, amis Semdeg _ simbolur-niSnier saSua-
lebebSi.
tradiciuli swavlebiT cnebaTa umetesobis for-
mireba xdeba empiriuli gziT. Teoriuli azrovneba vi-
Tardeba stiqiurad, sxvadasxva moswavleSi sxvadasxva-
nairad. magaliTad, pirvel klasSi Teoriul azrovneba-
ze saerTod ar gadavdivarT, meore klasSi gvaqvs ga-
dasvla Teoriul azrovnebaze sagnobriv-qmediTi for-
miT, xolo mesame klasSi upiratesobas vaniWebT Tval-
saCino-xatovan formas.
elkonin-davidovis saswavlo programebiT bavSvebs
uyalibdebaT Teoriuli azrovneba, romelic vlindeba
amocanebis amoxsnaSi ganzogadebuli xerxiT. Teoriu-
li azrovnebis Sedegi aris cneba. Teoriuli azrovneba
xorcieldeba sityvier-niSnieri formiT, logikuri
amocanebis amoxsnis gziT. bavSvi amocanis amoxsnisas
jer sagnobriv-qmediT formaze gadadis, Semdeg _
TvalsaCino-xatovan formaze, mas Semdeg ki _ sityvier-
niSnier formaze.
elkonin-davidovis sistemaSi azrovnebis ganviTa-
reba midis empiriuli amocanebidan (obieqtebis garegan
kavSirebze orientaciis safuZvelze) Teoriuli amoca-
nebisken (obieqtis Sinagan arsebiT kavSirebze orienta-
ciis safuZvelze).
am sistemaSi, gamomdinare im azridan, rom um-
crosklaselebSi Teoriuli azrovnebis ganviTareba
dakavSirebulia swavlebis Sinaarsze da damokidebulia
skolaSi swvlebis vadebze, miRebulia: pirvel klasSi
mTavrdeba sagnobriv-qmediTi formis Teoriuli az-
rovnebis saSualebiT amocanebis amoxsnaze gadasvla,
meore klasSi mTavrdeba TvalsaCino-xatovani formis
Teoriuli azrovnebis saSualebiT amocanebis amoxsna-
217
ze gadasvla, xolo mesame-meoTxe klasebSi mTavrdeba
muSaoba azrovnebis sityvier-niSnier formaze. Sedegi
is aris, rom bavSvebs, tradiciul swavlebasTan Sedare-
biT, erTi wliT adre uyalibdebaT Teoriuli azrovne-
ba Tavis sawyis formebSi. erTi wliT adre iCens Tavs
refleqsiac.
elkonin-davidovis teqnologiis ZiriTadi prin-
cipebi aseTia:
• deduqcia Sinaarsobriv ganzogadebaTa safuZ-
velze;
• Sinaarsobrivi analizi;
• Sinaarsobrivi abstrahireba;
• Teoriuli Sinaarsobrivi ganzogadeba;
• svla abstraqtulidan konkretulisken;
• Sinaarsobrivi refleqsia.
ganmaviTarebeli swavlebis arsi ixsneba debulebe-
biT:
1. swavlebam unda uzrunvelyos azrovnebis Teori-
uli donis miRweva, nacvlad tradiciuli empiriulisa.
2. swavleba srulfasovani (ganmaviTarebeli) SeiZ-
leba gaxdes mxolod im SemTxvevaSi, roca moswavleebi
iTviseben saswavlo saqmianobis principebsa da xerxebs.
swavlebis mTavari mizania gonebriv moqmedebaTa
xerxebis formireba. teqnologiis ganmaviTarebeli xa-
siaTi upirvelesad imasTanaa dakavSirebuli, rom misi
Sinaarsi agebulia Teoriuli codnis safuZvelze. xo-
lo Teoriuli codnis safuZvelia Sinaarsobrivi gan-
zogadebebi. amasTan, saswavlo sagnebis didaqtikur
struqturaSi Warbobs deduqcia, romelic isev da isev
Sinaarsobriv ganzogadebebzea agebuli.
teqnologiaSi ZiriTad cnebad miRebulia saswavlo
saqmianoba da is aRiarebulia wamyvan saqmianobad. Zi-
218
riTadi konceptualuri debulebaa: masalis SeTviseba
SesaZlebelia saswavlo saqmianobis farglebSi.
vigotskim daasabuTa idea imis Sesaxeb, rom bavSvisa
da mozardis erToblivi ganawilebuli saqmianoba aris
bavSvis ganviTarebis wyaro; rom bavSvi viTardeba ada-
mianuri saqmianobis SeTvisebis farglebSi. Semdeg, vi-
gotskis es idea formulirebuli iyo leontievis kon-
cefciaSi, amis Semdeg ki elkoninma, vigotskisa da le-
ontievis Sromebis gaTvaliswinebiT, saswavlo saqmia-
nobis kvlevis Sedegad, aago ganviTarebis periodiza-
ciis klasifikacia. amasTan, pasuxi gaeca kiTxvas: ra
xdeba bavSvis cnobierebaSi misi ganviTarebis proces-
Si? SeiZleba iTqvas, rom ganviTarebis procesSi bavSvSi
ibadeba adamianuri saqmianobis sxvadasxva formis saku-
Tari pirovnuli subieqtoba. ZiriTadad es xdeba Tama-
SobiT procesebSi, magram subieqtobis es qmnadoba
wydeba bavSvis skolaSi mosvlis momentidan, radganac
aq igi ukve swavlebis obieqti xdaba. amitomaa, rom mas
ekargeba interesi.
saswavlo saqmianoba aris aramxolod swavleba, ara-
med es aris bavSvis saqmianoba, rogorc subieqtis.
problema imaSi mdgomareobs, rom aigos swavlebis ise-
Ti sistema, romelic mogvcems saSualebas, saswavlo
saqmianoba imTaviTve warvmarToT ise, rom masSi bavSvi
subieqti iyos da ara obieqti. aseTi sistemis Seqmna Se-
saZlebelia, Tu SevqmniT iseT pirobebs, romlebic daa-
interesebs moswavles sakuTari Tavis Secvlis, swavle-
bis obieqtidan ZiebiTi, SemoqmedebiTi saqmianobis or-
ganizatorad misi gardaqmnis aucileblobaSi. es iqneba
saswavlo saqmianobis srulyofili ganxorcieleba, da
es SeiZleba moxdes, elkonin-davidovis Teoriis Tanax-
mad, mxolod Teoriuli azrovnebis ganviTarebis gziT,
Teoriuli amocanebis amoxsnis safuZvelze. roca bav-
219
Svebs praqtikuli amocanebis amoxsnas vaswavliT, cne-
bis warmoSobis gacnobiereba gvrCeba yuradRebis miR-
ma. ase, rom Teoriuli azrovneba yalibdeba srulyofi-
lad saswavlo saqmianobaSi, romelic bavSvs skolaSi
mosvlisTanave unda Seeqmnas.
umcrosklaseli erTveba saswavlo saqmianobis sis-
temaSi da eufleba saswavlo saqmianobis Semdeg xer-
xebs:
1. saswavlo amocana _ saorientacio moqmedebebi,
romlebic dakavSirebulia situaciis pirobebis ana-
lizTan, da imasTanac, Tu rogor Seesabameba am situa-
cias moswavlis SesaZleblobebi, rom dasvas saswavlo
amocana.
2. SemsruleblobiTi moqmedebebi _ moswavlis mi-
er Sesaswavli obieqtis aqtiuri gardaqmna (maTemati-
kuri, lingvistikuri da sxv.), moqmedebis SigniT calke-
uli operaciebis daufleba. amasTan, moswavle emyareba
ararTul grafikul, asoiT da niSnier saSualebebs, ase-
ve, metyvelebiT sayrdenebs (warmoTqmas). yvela sas-
wavlo moqmedeba sruldeba gaSlilad, vrclad, misi
mdgeneli operaciebis sruli SemadgenlobiT. moswavle
ganasxvavebs amoxsnis xerxsa da Sedegs, eZebs ramdenime
amoxsnas, iyenebs maT cnobil da umniSvnelod Secvlil
situaciebSi.
3. sakontrolo-SefasebiTi moqmedbebi sakuTar
saqmianobasTan mimarTebaSi. moswavle TandaTanobiT
cdilobs, gaakontrolos sakuTari Tavi amoxsnis xer-
xebSi da Seitanos koreqtivebi Tavis muSaobaSi. es yve-
laferi xdaba saqmianobis procesSi.
yvela es moqmedeba (saswavlo amocana, Semsruleb-
lobiTi da SefasebiTi moqmedebebi) erTianobaSi qmnis
saswavlo saqmianobis sam komponents:

220
• moswavlis mier saswavlo amocanis gageba;
• saswavlo moqmedebaTa Sesruleba;
• sakontrolo-SefasebiTi moqmedebebis gan-
xorcieleba.
moswavlis fsiqikuri ganviTarebis safuZvelSi Zevs
Teoriuli codnis SeTvisebis procesSi saswavlo moq-
medebis formireba analizis, dagegmarebisa da ref-
leqsiis meSveobiT.
swored es gansazRvravs mTeli SemecnebiTi da pi-
rovnuli sferoebis ganviTarebas. amasTan, saswavlo
saqmianoba moicavs moTxovnebs:
1. refleqsia _ es aris bavSvebis mier sakuTar moq-
medebaTa gacnobiereba (amocanis pirobis analizis xer-
xebisa da Sedegebis, mis mier warmarTulis. motivacie-
bi, moqmedebebi da operaciebi). bavSvebs, roca pirvel
klasSi modian, jer kidev ara aqvT misi mTliani struq-
tura. igi yalibdeba wlebis ganmavlobaSi, gansakuTre-
biT intensiurad _ dawyebiT klasebSi.
2. bavSvs unda gauCndes saswavlo saqmianobis moT-
xovnileba.
3. saswavlo saqmianobis kavSiri saswavlo sagnebis
agebasTan da pedagogiuri procesis marTvasTan.
elkonin-davidovis teqnologiaSi Camoyalibbulia
logikur-fsiqologiuri debulebebi, romlebic sa-
fuZvlad daedo saswavlo sagnebis agebas principiT:
`zogadidan kerZosaken~, `abstraqtulidan konkretu-
lisaken~:
1. zogadi da abstraqtuli xasiaTis codnis dauf-
leba win unda uswrebdes ufro kerZo da konkretuli
codnis SeZenas. meore unda gamoiyvanebodes pirveli-
sagan.

221
2. codna, romliTac konstruirdeba mocemuli sas-
wavlo sagani, moswavlis mier unda iqnes SeTvisebuli
misi warmoSobis pirobebis analizis gziT, ris wyalobi-
Tac es codna xdaba aucilebeli.
3. ama Tu im codnis sagnobrivi wyaroebis gamovle-
nisas moswavleebs unda SeeZloT, upirveles yovlisa,
saswavlo masalaSi genetiuri sawyisis, arsebiTis, zo-
gadi mimarTebebis SemCneva. isini gansazRvraven moce-
muli codnis obieqtis Sinaarssa da struqturas.
4. moswavleebs unda SeeZloT am kavSirebis kvlav-
warmoeba gansakuTrebul sagnobriv, grafikul, an aso-
iT modelebSi, rac saSualebas miscems, Seiswavlos es
Tvisebebi `wminda saxiT~.
5. moswavleebs unda SeeZloT Sesaswavli obieqtis
genetikuri sawyisis, zogadi kavSirebis konstruireba
mis Sesaxeb kerZo codnis sistemaSi.
6. moswavleebs unda SeeZloT moqmedebis gonebriv
planSi Sesrulebidan mis garegan planSi Sesrulebaze
gadasvla da piriqiT.
swavlebaSi mecnieruli cnebebis CarTva uzrunvel-
yofs praqtikuli unarebis gaazrianebas. am SemTxvevaSi
adgili ar eqneba moswavleTa gadatvirTvas, mcirdeba
swavlebis dro da savarjiSoTa raodenoba. am sistemaSi
gakveTilis Tavisebureba is aris, rom masSi CarTulia
sxvadasxva jgufuri diskusiuri formebi. codna ar eZ-
leva bavSvebs mzamzareulad, igi gamomuSavdeba disku-
siebis procesSi. niSnebi ar iwereba, Sefaseba xdeba xa-
risxobriv doneze, rac qmnis fsiqologiuri kom-
fortis atmosferos. saSinao davaleba minimumamdea
dayvanili.
elkonin-davidovis sistemis mTavari Taviseburebe-
bia:
222
pirveli Tavisebureba. swavlebis sagnobrivi Sina-
arsis cvlileba. swavleba mimdinareobs Cveulebrivi
saskolo programebis CarCoebSi, magram sxva xaris-
xobriv doneze. nacvlad tradiciuli empiriuli peda-
gogiuri sistemisa, aq disciplinebis Seswavlis safuZ-
velia mecnierul cnebaTa sistema.
meore Tavisebureba. swavlebis reproduqciul
xerxze uaris Tqma da saqmianobriv pedagogikaze gadas-
vla, sadac mTavari kompetenturobaa moswavlis Teo-
riuli azrovnebis unari.
mesame Tavisebureba. moswavleTa mier moqmedebis
ganzogadebuli xerxebis daufleba. es iZleva saSuale-
bas, moswavlem nakleb droSi iswavlos kerZo amocane-
bis amoxsna.
meoTxe Tavisebureba. maswavlebelsa da moswavle-
Ta Soris, maswavlebelsa da calkeul moswavles Soris,
moswavleTa Soris saqmianobis koleqtiur-ganawilebiT
tipze gadasvla. moswavleTa erToblivi SemoqmedebiTi
saqmianobis organizacia codnis damoukidebeli SeTvi-
sebis mixedviT.
mexuTe Tavisebureba. moswavleebSi potencialuri
inteleqtualuri da pirovnuli unarebis aRmoCena.
elkonin-davidovis sistemiT swavlebis Semdeg mos-
wavleebi argumentirebulad icaven sakuTar Tval-
sazriss, pativs scemen sxva pozicias, amtkiceben, asa-
buTeben, xsnian. maT uyalibdebaT gacnobierebuli mid-
goma saswavlo masalis mimarT.
elkonin-davidovis sistemaSi ZiriTadi meTodiku-
ri midgomebia:
1. saswavlo programebis koncentruli agebis uar-
yofa;

223
2. dawyebiT klasebSi konkretuli TvalsaCinoebis
gamoyenebis arauniversalurobis aRiareba;
3. SemoqmedebiTi xasiaTis mqone saSinao davalebe-
bis SerCevis Tavisufleba da variaciuloba;
4. gakveTilis Taviseburebebia koleqtiuri az-
rovnebiTi saqmianoba, dialogi, diskusia, saqmiani ur-
TierTobebi;
5. daSvebulia codnis mxolod problemuri gada-
cema, roca maswavlebeli moswavleebTan midis ara mza
codniT, aramed kiTxviT;
6. swavlebis pirvel etapze ZiriTadia saswavlo
amocanebis meTodi, meoreze _ problemuri swavleba.
7. saswavlo amocana am koncefciaSi hgavs proble-
mur situacias:
y saswavlo amocanis miReba maswavleblisgan an da-
moukideblad dasma;
y amocanis pirobebis gardaqmna im mizniT, rom aR-
moCenil iqnas Sesaswavli obieqtis zogadi mimarTebebi;
y gamoyofili mimarTebebis modelireba misi Tvi-
sebebis sagnobrivi, grafikuli da asoiTi formebiT
Seswavlis mizniT;
y mimarTebis modelis gardaqmna misi Tvisebebis
`wminda saxiT~ Seswavlis mizniT;
y kerZo amocanebis sistemis ageba, roca es amoca-
nebi ixsneba zogadi xerxiT;
y zogadi xerxis SeTvisebis Sefaseba.
8. muSaobis xarisxi da moculoba fasdeba mos-
wavleTa subieqturi SesaZleblobebis TvalsazrisiT;
9. Sefaseba asaxavs moswavlis personalur ganviTa-
rebas, misi saswavlo saqmianobis srulyofas.

224
rogorc Cans, ganmaviTarebeli swavlebis zankovi-
sa da elkonin-davidovis teqnologiebs Soris msgav-
sebacaa da gansxvavebac:
¾ msgavseba: orives mizania moswavlis zogadi gan-
viTareba, da ara mxolod SemecnebiTi procesebisa. mos-
wavle saswavlo saqmianobis aqtiuri subieqtia, mas-
wavlebeli _ koleqtiuri ZiebiTi saqmianobis organi-
zatori. swavlebis saboloo mizania ara codna, unarebi
da Cvevebi, aramed _ zogadi ganviTareba.
¾ gansxvaveba: zankovis mixedviT ganmaviTarebeli
swavleba midis kerZodan zogadisken, xolo elkonin-
davidovis mixedviT _ abstraqtuli cnebebidan konkre-
tulisken.

praqtikumisaTvis
sadiskusio sakiTxebi:
y zankovis teqnologiis Taviseburebani;
y elkonin-davidovis teqnologiis Taviseburebani.

225
leqcia meTormete

⇒ programirebuli swavlebis teqnologia


programirebuli swavlebis teqnologia skinerma
Seqmna 1954 wels da ganviTareba hpova mravali qveynis
mecnierTa SromebSi. Tumca, programirebuli swavle-
bis elementebi gvxvdeba Zveli droidan. mas iyenebdnen
sokrate da platoni, herbarti da diui.
skinerma skolas SesTavaza, aamaRlos masalis SeT-
visebis marTvis efeqturoba imiT, rom es mmarTveloba
aagos rogorc informaciis porciebis micemisa da maTi
kontrolis Tanamimdevruli programa. saamisod ski-
nerma Seadgina wrfivi programebi. SemdgomSi krou-
derma daamuSava ganStoebuli programebi, riTac ga-
naviTara skineris teqnologia.
programirebuli swavlebis teqnologiis saklasi-
fikacio parametrebia:
• gamoyenebis donis mixedviT: zogadpedagogiuri;
• filosofiuri safuZvlis mixedviT: Semgueblo-
biTi;
• ganviTarebis ZiriTadi faqtoris mixedviT: so-
ciogenuri;
• SeTvisebis koncefciis mixedviT: asociaciur-
refleqtoruli; bihevioristuli;
• pirovnul struqturebze orientaciis mixed-
viT: codna, unar-Cvevebi;
• Sinaarsisa da struqturis xasiaTis mixedviT:
SemRwevi;
• mmarTvelobis tipis mixedviT: programuli;
• organizaciuli formebis mixedviT: saklaso-sa-
gakveTilo, jgufuri, individualuri;

226
• moswavlisadmi midgomis mixedviT: daxmareba;
• masSi yvelaze ufro miRebuli meTodis mixed-
viT: reproduqciuli;
• modernizaciis mimarTulebis mixedviT: efeqtu-
ri organizacia da mmarTveloba;
• swavlebis kategoriis mixedviT: nebismieri.
teqnologiis miznobrivi orientaciebia:
• efeqturi swavleba mecnierulad damuSavebuli
progaramis safuZvelze;
• swavleba, romelic iTvaliswinebs bavSvis indivi-
dualur monacemebs.
programirebuli swavleba _ es aris codnisa da
unar-Cvevebis SedarebiT damoukidebeli da individua-
luri SeTviseba mswavlebeli programis mixedviT swav-
lebis kompiuterul saSualebaTa gamoyenebiT. tradi-
ciuli swavlebis dros moswavle, Cveulebriv, kiTxu-
lobs saxelmZRvaneloSi mocemul mTel teqsts, swav-
lobs da hyveba. misi muSaoba ar imarTeba da arc regla-
mentirebulia. programirebul swavlebaSi ki mTavari
isaa, rom moswavlis saswavlo moqmedebebi zustad
imarTeba mswavlebeli programiT. maSasadame, progara-
mirebuli swavlebis qveS gaigeba programirebuli sas-
wavlo masalis marTvadi SeTviseba Sesabamisi mowyobi-
lobis meSveobiT (adre es iyo egm _ eleqtrogamom-
Tvleli manqana, axla aris kompiuteri, agreTve, prog-
ramirebuli saxelmZRvanelo, kinotrenaJeri da sxv.).
programirebuli saswavlo masala warmoadgens sas-
wavlo informaciebis SedarebiT mcire moculobis
porciebis (`kadrebis~, `failebis~, `bijebis~) serias, es
porciebi moswavleebs eZleva garkveuli logikuri Ta-
namimdevrobiT.

227
aseTi swavlebis mizania saswavlo procesis mar-
Tvis efeqturobis amaRleba kibernetikuli midgomis
safuZvelze. igulisxmeba, rom moswavle muSaobs rome-
liRac programiT , misi Sesrulebis procesSi igi iZens
codnas. maswavleblis roli imaSi mdgomareobs, rom
Tval-yurs adevnebs moswavlis fsiqologiur mdgoma-
reobas, mis mier saswavlo masalis etapobrivad aTvise-
bis efeqturobas, da, aucileblobis SemTxvevaSi, are-
gulirebs programul moqmedebebs. amasTan dakavSire-
biT, damuSavebul iqna progaramirebuli swavlebis sqe-
mebi, algoriTmebi: wrfivi, ganStoebuli, Sereuli da
sxv.
skinerma daamuSava wrfivi algoriTmi (skineris
algoriTmi). aseTi algoriTmi emsaxureba principebs:
• mcire bijebis principi _ saswavlo masala iyofa
mcire nawilebad (porciebad), rom moswavleebma advi-
lad aiTvison igi.
• porciis siZnelis dabali donis principi _ yove-
li porciis siZnelis done dabali unda iyos, rom mos-
wavlem SeZlos, kiTxvebis umravlesobas gasces pasuxi.
skineris mixedviT moswavleTa Secdomebis wili ar un-
da iyos 5%-ze meti.
• Ria kiTxvebis principi _ skineris rekomendaci-
iT porciis SeTvisebis SemowmebisaTvis gamoiyeneba Ria
tipis kiTxvebi da ara _ SerCeva pasuxis mza variantebi-
dan.
• swori pasuxis dauyovnebliv dadasturebis prin-
cipi _ dasmul kiTxvaze pasuxis gacemis Semdeg mos-
wavles aqvs SesaZlebloba, Seamowmos pasuxis siswore.
amas igi gaiTvaliswinebs Semdgom kiTxvebze muSaobisas.
• swavlis tempis individualizaciis principi _
yoveli moswavle muSaobs misTvis optimalur tempSi.
228
• codnis diferencirebulad ganmtkicebis prin-
cipi _ yoveli ganzogadeba meoredeba sxvadasxva kon-
teqstSi ramdenjerme da ilustrirdeba gulmodgined
SerCeuli magaliTebiT.
• instrumentaluri swavlebis erTgvarovani
svlis principi _ ar keTdeba araviTari mcdeloba di-
ferencirebuli midgomisa moswavleTa SesaZleblobe-
bisa da midrekilebaTa mixedviT. moswavleTa Soris
gansxvaveba gamoixateba mxolod programis gavlis xan-
grZlivobaSi. Sedegamde isini erTi da igive gziT unda
mividnen.
krouderma progaramirebuli swavlebisaTvis daa-
muSava ganStoebuli algoriTmi (krouderis algo-
riTmi) 1960 wels. am midgomiT krouderma SemoiRo sas-
wavlo masalis gavlis individualuri gzebi. yoveli
moswavlisaTvis aseT gzas gansazRvravs TviTon prog-
rama swavlebis procesSi, moswavleTa pasuxebze day-
rdnobiT. krouderis algoriTmebi emsaxureba princi-
pebs:
• zedapiruli donis porciis sirTulisa da CaR-
rmavebisas misi gamartivebis principi _ saswavlo masa-
la moswavleebs eZleva SedarebiT didi porciebiT da
daismis sakmaod rTuli kiTxvebi. Tu moswavles ar xe-
lewifeba iseTi masalis daZleva, rac ganisazRvreba
araswori pasuxiT, maSin moswavle gadadis ufro Rrma
donis porciaze, romelic ufro martivia.
• faruli kiTxvbis gamoyenebis principi _ yovel
porciaSi moswavlem unda upasuxos kiTxvas pasuxis er-
Ti variantis SerCeviT. pasuxis mxolod erTi variantia
swori da mas moswavle mihyavs imave donis Semdeg por-
ciasTan. araswori pasuxebi moswavles agzavnian ufro

229
Rrma donis porciebisaken, romlebSic vrcladaa axsni-
li igive masala.
• pasuxis yoveli variantisaTvis ganmartebis qo-
nis principi _ Tu moswavlem SearCia araswori pasuxi,
programa mas, sanam Semdgom porciaze gadava, ganumar-
tavs, ra Secdoma dauSva. Tu moswavlem swori pasuxi Se-
arCia, sanam igi momdevno porciaze gadavidodes. prog-
rama udasturebs pasuxis siswores.
• instrumentaluri swavlis diferencirebuli
msvlelobis principi _ moswavleebi Sedegamde sxvadas-
xva gziT midian.
Sefildis universitetis britanelma fsiqologeb-
ma scades skinerisa da krouderis programebis gaerTi-
aneba da Seqmnes Sereuli programa. am programisaTvis
damaxasiaTebelia Semdegi Taviseburebebi:
• saswavlo masala iyofa calkeul nawilebad (por-
ciebi, bijebi). am dayofas Tavisi safuZvelebi aqvs, Ziri-
Tadia didaqtikuri mizani, romelic unda iqnes miRweu-
li teqstis mocemuli fragmentis SeswavliT, moswavle-
Ta asakisa da Temis maxasiaTeblebis gaTvaliswinebiT.
magaliTad, Tu nagulisxmevia, rom programa unda iqnes
am Temaze codnis erTerTi wyaro, maSin teqsti vrcelia,
magram Tu teqsti atarebs sakontrolo an sakoreqcio
funqcias, maSin igi Semoklebulia da a. S.
• moswavleebi pasuxs iZlevian rogorc variantis
SerCeviT, ise teqstSi arsebuli gamotovebuli adgile-
bis SevsebiT. es damokidebulia didaqtikur mizanze.
• moswavle ver gadava programis momdevno CarCo-
ze, sanam kargad ar daeufleba winas Sinaarss. es moT-
xovna saerToa samive midgomisaTvis, magram mas gansa-
kuTrebuli yuradReba eqceva Sereuli programis
dros.
230
• calkeul CarCos Sinaarsi diferencirebulia
moswavleTa SesaZleblobebisa da swavlaSi winsvlis xa-
risxis mixedviT. am moTxvniT Sereuli programa axlos
dgas ganStoebulTan.
• Sereul programirebaSi, rogorc wrfivsa da
ganStoebulSi, moqmedebs codnis siZnelisa da simtki-
cis diferenciaciis principi.
Sereul programirebas gaaCnia saxesxvaoba, ro-
melsac blokurs uwodeben. am programis ZiriTadi
komponentia egreT wodebuli problemuri bloki, ro-
melic moswavlisagan moiTxovs intensiur inteleqtua-
lur muSaobas, magaliTad, amocanis amoxsna arasruli
monacemebiT, hipoTezis formulireba an Semowmeba, eq-
sperimentis dagegmareba da sxv. am muSaobis procesSi
moswavlem unda Seasrulos gonebrivi moqmedebebi: gan-
zogadeba, damtkiceba, axsna, Semowmeba. blokuri prog-
ramis danarCeni komponentebia: informaciuli, tes-
tur-informaciuli, testur-problemuri, koreqciul-
informaciuli, koreqciul-problemuri.
programirebuli swavleba SeiZleba ganvixiloT
rogorc saswavlo procesis formalizaciis cda mas-
wavleblisa da moswavleTa urTierTmimarTebis subieq-
turi faqtoris maqsimalurad SesaZlo acilebiT.
programirebuli swavlebis Teoriis ganviTarebaSi
Tavisi wvlili Seitana bespalkom. man Taviseburad Ca-
moayaliba aseTi swavlebis principebi:
• mmarTvel mowyobilobaTa garkveuli ierarqiis
principi.
termini `ierarqia~ aRniSnavs romeliRac erT
mTlian organizmSi (an sistemaSi) misi nawilebis safe-
xurebriv Tanadaqvemdebarebas. amitom, amboben, rom

231
aseTi organizmiT an sistemiT marTva agebulia ierar-
qiuli principiT.
programirebuli swavlebis teqnologiis struq-
tura qmnis erTian sistemas da am sistemaSi daculia ie-
rarqiuloba. am ierarqiaSi pirvel adgilzea pedagogi,
romelic marTavs sistemas sapasuxismgeblo situacia-
Si: saganSi winaswari zogadi orientirebis Seqmna, mis-
dami mimarTeba, individualuri daxmareba da koreqcia
swavlebis rTul arastandartul situaciebSi.
• ukukavSiris principi.
igi gamomdinareobs informaciis gardaqmnaTa age-
bis kibernetikuli Teoriidan da moiTxovs saswavlo
procesis marTvis sistemis ciklur organizacias.
amasTan, mxedvelobaSia ara mxolod moqmedebis auci-
lebeli saxis Sesaxeb informaciis gadacema mmarTveli
obieqtidan marTvad obieqtze (pirdapiri kavSiri), ara-
med _ mdgomareobis Sesaxeb informaciis gadacemac
marTvadi obieqtidan mmarTvel obieqtze (ukukavSiri).
ukukavSiri aucilebelia ara marto maswavleblisaT-
vis, aramed moswavlisTvisac. erTs igi sWirdeba sas-
wavlo masalis gaazreba-gagebisaTvis, meores _ koreq-
ciisaTvis. amitom ukukavSiri unda iyos operatiuli.
ukukavSirs, romelic emsaxureba moswavleTa mier miR-
weuli Sedegebisa da gonebrivi saqmianobis xasiaTis da-
moukidebel TviTkoreqcias, ewodeba Sinagani ukukav-
Siri. Tuki es zemoqmedeba xorcieldeba maswavleblis
mier, maSin ukukavSirs ewodeba garegani ukukavSiri.
amgvarad, Sinagani ukukavSiris dros moswavleebi Tvi-
Ton akeTeben TavianTi saswavlo saqmianobis Sedegebis
analizs, xolo garegani ukukavSiris dros amas akeTebs
maswavlebeli.

232
• saswavlo masalis miwodebis bijobrivi teqno-
logiuri procesis ganxorcielebis principi.
bijobrivi saswavlo procedura teqnologiuri
xerxia, romelic aRniSnavs, rom programaSi saswavlo
masala Sedgeba calkeuli damoukidebeli, magram er-
TmaneTTan urTierTdakavSirebuli informaciisa da
saswavlo davalebaTa porciebisagan, romlebic sidi-
diT optimaluria. pirdapir da ukukavSirze orienti-
rebuli informaciisa da SemecnebiT moqmedebaTa Ses-
rulebis wesebis erToblioba qmnis programis bijs.
bijis SemadgenlobaSi Sedis sami urTierTdakavSirebu-
li kadri: informacia, operacia ukukavSiriT da kon-
troli. bijobriv saswavlo proceduraTa mimdevroba
qmnis mswavlebel programas. es ki programuli swavle-
bis teqnologiis safuZvelia.
• swavlebaSi individualuri tempisa da mmar-
Tvelobis principi.
warmoiqmneba bunebrivi moTxovna imisa, rom wari-
marTos mimarTuli informaciuli procesi da yovel
moswavles mieces saSualeba, swavlebaSi win iaros im
siCqariT, romelic xelewifeba mas, misi SemecnebiTi Za-
lebisaTvis metadaa xelsayreli. amis Sesabamisad mie-
wodos mmarTveli informaciac. es principi qmnis piro-
bebs imisaTvis, rom yvela moswavlem warmatebiT SeiT-
visos masala, Tumca, sxvadasxva droSi.
• specialur teqnikur saSualebaTa gamoyenebis
principi.
aseTi saSualebebi gamoiyeneba programuli sas-
wavlo masalis miwodebisaTvis im disciplinebis Ses-
wavlisas, romlebic dakavSirebulia moswavleTa pi-
rovnebis ganviTarebasTan.

233
rogorc aRvniSneT, programirebuli swavleba gaC-
nda 1954 wels da 50-60-ian wlebSi man msoflioSi saoc-
rad didi popularoba moipova. magram Semdeg kritikas
daeqvemdebara. programirebuli swavlebis irgvliv
dResac ar cxreba kamaTi. sadReisod iTvleba, rom am
midgomam ar gaamarTla. misma gamoyenebam gamoavlina is
faqti, rom swavlebis procesi ar SeiZleba mTlianad
iyos avtomatizirebuli.
⇒ problemuri swavlebis teqnologia
problemuri swavlebis teqnologia efuZneba ame-
rikeli filosofosis, fsiqologisa da pedagogis jon
diuis Teoriul debulebebs. 1909 wels man Cikagos sa-
eqsperimento skolaSi daamuSava am teqnologiis peda-
gogikuri safuZvlebi da gaakeTa ganacxadi swavlebis
maRali efeqturobis Sesaxeb moswavleTa mier saswavlo
problemebis damoukideblad amoxsnaSi, aqtiuri saqmi-
anobis organizaciiT. mogvianebiT diuim gamoikvlia am
sakiTxis fsiqologiuri safuZvlebic.
CvenSi problemuri swavlebis ideebis ganviTareba
daiwyo 1950 wlis meore naxevridan da amave saukunis 60-
ian wlebSi detalurad damuSavda problemuri swavle-
bis Teoria da praqtika. axla SeiZleba iTqvas, rom
problemuri swavleba aris praqtikuli pedagogikisa
da didaqtikis ganviTarebis Tanamedrove done.
rogoria problemuri swavlebis arsi?
maxmutovis SromebSi problemuri swavleba aris
pedagogiuri sistema Tavisi zogadi da binaruli meTo-
debiT. es aris ganmaviTarebeli swavlebis saxe, rome-
lic erTmaneTs uxamebs moswavleTa damoukidebel Zie-
biT saqmianobasa da moswavleTa mier mza codnis SeTvi-
sebas, amasTan, misi meTodebis struqtura agebulia
problemurobis principisa da mizaSewonilobis safuZ-
velze.
234
okoni amtkicebs, rom problemuri swavleba _ es
aris rigi iseTi moqmedebebisa, rogoricaa: problemu-
ri situaciis Seqmna, amocanaTa formulireba, amocane-
bis amoxsnisas moswavleTa kontrolireba, am amocanaTa
Semowmeba, SeZenili codnis sistematizaciisa da gan-
mtkicebis xelmZRvaneloba.
lerneris azriT, problemuri swavleba xasiaTdeba
imiT, rom moswavleebi maswavleblis xelmZRvanelobiT
monawileobas Rebuloben maTTvis axali SemecnebiTi da
praqtikuli amocanebis amoxsnaSi.
ZiriTadi gansxvaveba problemursa da tradciul
swavlebas Soris or momentSia: isini erTmaneTisgan
gansxvavdebian pedagogiuri procesis organizaciis
miznebiTa da principebiT.
problemuri swavlebis mizani aris ara mxolod mec-
nieruli Semecnebis Sedegebis, codnis sistemis SeTvi-
seba moswavleTa mier, aramed problemur swavlebas
ainteresebs isic, Tu rogori kanonzomierebebiT xasi-
aTdeba am Sedegebis miRebis, moswavlis SemecnebiTi
TviTmoqmedebisa da misi SemoqmedebiTi unarebis ganvi-
Tarebis procesebi.
tradiciuli swavlebis mizania mecnieruli Semec-
nebis Sedegebis SeTviseba, moswavleTa SeiaraReba mec-
nieruli safuZvlebis codniT, maTSi Sesabamisi unare-
bisa da Cvevebis Camoyalibeba.
axsniT-ilustraciuli swavlebis organizaciis
safuZvelia moswavleTaTvis mza codnis gadacemis
principi. xolo problemuri swavlebis organizaciis
safuZvelia moswavlis ZiebiTi saswavlo-SemecnebiTi
saqmianobis principi, e. i. maT mier mecnieruli daskvne-
bis, moqmedebaTa xerxebis, axal saganTa gamogonebis an
codnis prqatikaSi gamoyenebis xerxebis aRmoCenis
principi.
235
problemuri swavlebis dros maswavleblis saqmia-
noba mdgomareobs imaSi, rom man sistematurad Seqmnas
problemuri stuaciebi, moswavleebs ise auwyos faqte-
bi da ise moawyos maTi saswavlo-SemecnebiTi saqmiano-
ba, rom faqtebis analizis safuZvelze moswavleebma
TviTon SeZlon, gaakeTon daskvnebi da ganzogadebebi,
maswavleblis daxmarebiT sakuTar cnobierebaSi Camoa-
yalibon cnebebi da kanonebi. swavlebis aseTi organize-
bis Sedegad moswavleebs CamouyalibdebaT gonebrivi
operaciebisa da moqmedebebis Cvevebi, codnis sxva si-
tuaciaSi gadatanis unari, ganuviTardeba maT yurad-
Reba, nebisyofa, SemoqmedebiTi warmosaxva.
problemuri swavleba aris maswavleblis saqmia-
noba, romelic moicavs: problemuri situaciebis sis-
temis Seqmnas, saswavlo masalis gadmocemas misi axsni-
Ta da moswavleTa saqmianobis Sesabamisi marTviT. mos-
wavleTa saqmianoba orientirebuli unda iyos axali
codnis SeTvisebaze rogorc tradiciuli gziT, aseve,
saswavlo problemebis damoukidebeli dasmisa da misi
amoxsnis gziT.
problemuri swavla aris moswavleTa saswavlo-Se-
mecnebiTi saqmianoba, romelic gulisxmobs: codnisa
da moqmedebaTa xerxebis SeTvisebas problemur situa-
ciaSi, maswavleblis axsnilis aRqmas, problemuri si-
tuaciebis damoukidebeli analizis, problemis for-
mulirebisa da winadadebaTa wamoyenebis gziT misi
amoxsnis, am amoxsnis Semowmebis meSveobiT.
problemuri stuacia _ es iseTi situaciaa, roca
warmoiqmneba moswavleTa inteleqtualuri dabrkole-
ba. es maSin xdeba, roca moswavlem ar icis rogor axsnas
faqti Tu movlena, mizans ver aRwevs adre miRebuli
codniTa da moqmedebaTa xerxebiT. aseTi situacia aqe-
zebs moswavles Ziebisaken. aseTi situacia (Semoqmede-
236
biTi) SemecnebiTi saqmianobis kanonzomierebaa, magram
es mxolod im SemTxvevaSi, roca problema, vigotskis
sityvebiT rom vTqvaT, uaxloesi ganviTarebis zonas
ganekuTvneba, winaaRmdeg SemTxvevaSi situacia prob-
lemuri ar aris, igi amouxsnadia.
gonebriv moqmedebaTa sruli cikli, problemuri
situaciis warmoqmnidan problemis amoxsnamde, ramde-
nime etapisagan Sedgeba:
• problemuri situaciis Seqmna,
• warmoqmnili dabrkolebis gacnobiereba da prob-
lemis dasma,
• amoxsnis xerxis monaxva mixvedriT an winadadebaTa
(hipoTezebis) wamoyenebis gziT,
• hipoTezis damtkiceba,
• problemis amoxsnis sisworis Semowmeba.
problemur situaciaTa sxvadasxva tipi arsebobs:
pirveli tipi: problemuri situacia aRmocendeba
im pirobebSi, roca moswavleebma ar ician dasmuli amo-
canis amoxsnis xerxebi, ver pasuxoben problemur kiT-
xvas, ar SeuZliaT axsnan axali faqti, romelic aRebu-
lia saswavlo an cxovrebiseuli situaciidan.
meore tipi: problemuri situacia aRmocendeba ma-
Sin, roca moswavle, Tavisi adre miRebuli codniT, See-
jaxeba axal, misaRwev codnas da Zveli codna ar yofnis
mis SesaTviseblad.
mesame tipi: problemuri situacia amocendeba ma-
Sin, roca arsebobs problemis amoxsnis Teoriuli Se-
saZlebloba, magram amoxsnis am xerxiT praqtikulad
aRusrulebelia igi, es winaaRmdegoba ubiZgebs mos-
wavles axali xerxebis Ziebisaken.
meoTxe tipi: problemuri situacia aRmocendeba
maSin, roca moswavlem praqtikulad icis, ra gaakeTos,
237
magram Teoriulad ver asabuTebs amas. aq winaaRmdego-
baa praqtikul da Teoriul SesaZleblobebs Soris.
ganxiluli problemuri situaciebis gadaWris mra-
vali xerxi arsebobs, es xerxebi swavlebis praqtikam Ca-
moayaliba, magram, unda iTqvas, rom nebismier Semoqme-
debiT maswavlebels SeuZlia moigonos axali xerxi da
nebismier SemoqmedebiT moswavlesac xelewifeba miag-
nos axals.
ai, ra xerxebia sadReisod cnobili:
pirveli xerxi: moswavleTa waqezeba movlenebisa
da faqtebis Teoriuli axsnisaken. es gamoiwvevs mos-
wavleTa ZiebiT saqmianobas da moswavles waiyvans axa-
li codnis aqtiuri SeTvisebasTan.
meore xerxi: saswavlo da cxovrebiseuli situaci-
ebis gamoyeneba, roca es situaciebi aRmocendeba mos-
wavleTa mier praqtikuli samuSaoebis Sesrulebisas
skolaSi an saxlSi. problemuri situacia aRmocendeba,
roca moswavle cdilobs, damoukideblad miaRwios da-
saxul praqtikul mizans.
mesame xerxi: saswavlo problemuri davalebebis
ganrigeba mimarTulebebiT: movlenaTa axsna Tu praq-
tikuli amoxsnis gzebis Zieba. magaliTisaTvis gamodge-
ba moswavleTa kvleviTi muSaoba saswavlo nakveTze, sa-
xelosnoebSi da sxv.
meoTxe xerxi: cxovrebiseul warmodgenebsa da
mecnierul cnebaTa Soris winaaRmdegobebis gamovlena
da moswavleTa waqezeba sinamdvilis faqtebis analizi-
saken, romelic aseT winaaRmdegobebs axsnis.
mexuTe xerxi: varaudebis (hipoTezebis) wamoyeneba,
daskvnebis formulireba da maTi Semowmeba.
meeqvse xerxi: moswavleTa waqezeba faqtebis, mov-
lenebis, wesebis, romelTa Sedegad aRmocendeba prob-

238
lemuri situacia, _ Sedarebisaken, Sepirispirebisken,
dapirispirebisken.
meSvide xerxi: moswavleTa waqezeba axali faqtebis
winaswari ganzogadebisken.
merve xerxi: moswavleTaTvis iseTi faqtebis gac-
noba, romlebic atareben TiTqosada auxsnel xasiaTs,
magram mecnierebis istoriaSi iwvevdnen did interess
da maTken ltolvis Sedegad mecnierebi mraval axal
problemas svamdnen.
mecxre xerxi: saganTaSorisi kavSirebis organiza-
cia.
meaTe xerxi: amocanis variireba, sakiTxis formu-
lirebis Secvla.
problemuri swavlebis meTodebis sistema.
swavlebis zogadi meTodebi (arsebobs maxmutovis
skolis formulirebac, magram ufro gavrcelebulia
skatkinisa da lerneris):
• axsniT-ilustraciuli meTodi;
• reproduqciuli meTodi;
• problemuri Txrobis meTodi;
• nawilobriv ZiebiTi meTodi;
• ZiebiTi meTodi.
swavlebis binaruli meTodebi
swavlebis: informaciul-reproduqciuli, in-
formaciul-evristikuli da sxv.
swavlis: mosmena, saxelmZRvanelos kiTxva da sxv.
problemuri swavlebis meTodebis sistema warmoad-
gens zogadi da binaruli meTodebis organul Sexame-
bas. mTlianobaSi SeiZleba vilaparakoT problemuri
swavlebis procesis organizaciis eqvsi didaqtikuri
xerxis Sesaxeb. maTgan sami exeba saswavlo masalis Ca-
moyalibebas maswavleblis mier da sami _ maswavlebli-
239
save mier damoukidebeli saswavlo saqmianobis organi-
zebas.
1. monologuri meTodi;
2. msjelobiTi meTodi;
3. dialoguri meTodi;
4. evristikuli meTodi;
5. kvleviTi meTodi;
6. programirebul davalebaTa meTodi.
mokled mimovixiloT isini calcalke
monologuri Txrobis meTodi. maswavlebeli Tvi-
Ton xsnis axali cnebebisa da faqtebis arss, aZlevs
moswavleebs mza codnas, magram es keTdeba problemu-
ri situaciis pirobebSi. formaa _ Txroba, leqcia.
msjelobiTi Txrobis meTodi.
pirveli varianti: maswavlebeli qmnis problemur
situacias, aanalizebs faqtobriv masalas, akeTebs das-
kvnebsa da ganzogadobebs.
meore varianti: Txrobisas maswavlebeli Ziebisa da
aRmoCenis gziT qmnis mecnieruli Ziebis xelovnur lo-
gikas, saamisod SemecnebiTi procesis logikis safuZ-
velze iyenebs msjelobaTa agebebs. formaa _ saubari,
leqcia.
dialoguri Txrobis meTodi. es aris maswavlebli-
sa da moswavleTa koleqtivis dialogi. maswavlebeli
TviTon qmnis problemur situacias, TviTon svams
problemas da mas moswavleTa daxmarebiT xsnis. mTel
am procesSi maswavlebeli da moswavleebi aqtiurebi
arian. formaa _ ZiebiTi saubari, Txroba.
evristikul davalebaTa meTodi. evristikul da-
valebaTa arsi mdgomareobs imaSi, rom axali kanonis an
wesis aRmoCena xdeba ara maswavleblis mier moswavleTa
monawileobiT, aramed moswavleTa mier maswavleblis
240
xelmZRvanelobiTa da daxmarebiT. am meTodis realiza-
ciis forma aris evristikuli saubrisa da problemur
davalebaTa amoxsnis Sexameba.
kvleviT davalebaTa meTodi. maswavlebeli mos-
wavleTa winaSe svams Teoriul da praqtikul ZiebiT da-
valebebs, romelTac problemurobis done maRali
aqvT. moswavle damoukideblad asrulebs logikur
operaciebs, xsnis axali cnebisa da moqmedebis xerxis
arss. organizaciis formis mixedviT kvleviTi davale-
bebi SeiZleba sxvadasxvagvari iyos: eqsperimenti, eq-
skursia da faqtebis Segroveba, moxsnebis momzadeba,
konstruireba, modelireba da sxv.
programirebul davalebaTa meTodi. am meTodis
mixedviT moswavleebisaTvis mzaddeba gansakuTrebuli
didaqtikuri saSualebebi da maTi meSveobiT isini iZenen
axal codnas da euflebian moqmedebaTa axal xerxebs.
sainteresoa, rogor exameba erTmaneTs binaruli
meTodebi, e. i. swavlebisa da swavlis meTodebi:
swavlebis meTodebi swavlis meTodebi
gadacemiTi SemsruleblobiTi
axsniTi reproduqciuli
instruqciuli praqtikuli
axsniT-waqezebiTi nawilobriv-ZiebiTi
waqezebiTi ZiebiTi
aRsaniSnavia, rom problemuri swavleba SeuZlebe-
lia iyos erTnairad efeqturi sxvadasxva pirobebSi.
swavlebis praqtikaSi axali codnis SeTvisebisas an
SeTvisebuli codnis axal situaciaSi gamoyenebisas,
gamovlinda moswavleTa rogorc inteleqtualuri, ise
SemecnebiTi aqtivobisa da damoukideblobis siZnelee-
bis sxvadasxva done. maSasadame, sxvadasxva saswavlo
saqmianobaSi problemuri swavlebis sxvadasxva saxea

241
 
gamosayenebeli. Semoqmedebis saxeebis Sesabamisad ga-
moyofen problemuri swavlebis sam saxes:
1. Teoriuli Semoqmedeba _ es aris moswavlis mier
misTvis axali wesis, xerxis, kanonis Zieba da aRmoCe-
na. problemuri swavlebis am saxes safuZvlad udevs
Teoriuli saswavlo problemebis dayeneba da amox-
sna.
2. praqtikuli Semoqmedeba _ es aris ukve SeZenili
codnis axal situaciaSi gamoyenebis xerxebis Zieba,
konstruireba, gamogoneba. problemuri swavlebis
am saxes safuZvlad udevs praqtikuli saswavlo
problemebis dayeneba da amoxsna.
3. mxatvruli Semoqmedeba _ es aris Teoriuli war-
modgenisa da warmosaxvis safuZvelze sinamdvilis
mxatvruli asaxva. es saxe exeba literaturul,
mxatvrul, musikalur Semoqmedebas, magram aranak-
lebi mniSvneloba unda mieniWos mecnierebaSi mxat-
vruli Tu musikaluri fenomenis ganWvretis unaris
aRzrdas.
maswavleblisa da moswavleebis urTierTqmedebis
xasiaTis mixedviT gamoyofen problemuri swavlebis
oTx dones:
• aradamoukidebeli aqtivobis done;
• naxevraddamoukidebeli aqtivobis done;
• damoukidebeli aqtivobis done;
• SemoqmedebiTi aqtivobis done.

⇒ aqtiuri da interaqtiuri swavlebis teqnolo-


gia
aqtiuri swavleba saswavlo procesis iseTi organi-
zacia da wayvanaa, romelic orientirebulia moswavle-
Ta saswavlo-SemecnebiTi saqmianobis yovelmxriv aqti-
242   
 
vizaciaze. amasTan, am procesSi aucileblad farTod da
kompleqsuradaa gamoyenebuli rogorc didaqtikuri,
ise organizaciul-mmarTvelobiTi saSualebebi.
swavlebis aqtivizacia SesaZlebelia swavlebis
formebisa da meTodebis srulyofiTa da ganviTarebiT,
aseve, saswavlo procesis organizaciisa da marTvis
xerxebisa da meTodebis srulyofiTa da ganviTarebiT.
swavlebis aqtivizaciis idea axali ar aris. pedago-
gikaSi am ideis damfuZneblebia: komenski, ruso, pesta-
loci, hegeli, frebeli, distervegi, diui, uSinski da
sxv., magram manamdec bevri ram Tqmula am mimarTebiT.
pedagogikis mTeli istoria warmoadgens moswavlis po-
ziciaze ori Sexedulebis brZolas. pirveli Sexedule-
bis momxreni amtkiceben, rom moswavle pasiuri unda
iyos, mas ganixilavdnen rogorc pedagogiuri zemoqme-
debis obieqts. meore Sexedulebis momxreni moswavle-
ebSi swavlebis subieqts xedavdnen.
ai, zogierTi geniosis mosazreba:
• sworad ganxorcielebuli swavleba unda mimdi-
nareobdes maswavleblisa da moswavlis ormxrivi sur-
viliT (piTagora).
• swavlebam moswavles unda aRuzardos inteleq-
ti, mas unda Camouyalibos swrafva ucnobis dauflebi-
saken, movaleobisa da pasuxismgeblobis grZnoba (de-
mokrite).
• adamianis unarebis gamovlenis utyuari gza
TviTSemecnebaa (sokrate).
• gansakuTrebiT mniSvnelovania bavSvis esTeti-
kuri aRzrda musikis, poeziis, cekvebis, TamaSebis saSu-
alebiT. isini iZlevian Semoqmedebis Tavisufal siv-
rces (platoni).

243
• ganaTleba bavSvs unda uyalibebdes pirvel rig-
Si damoukidebel azrovnebas, unda laparakobdes Tvi-
Ton moswavle da ara misi mexsiereba (seneka).
• saskolo swavleba unda iyos organizebuli; Se-
jibrisa da pativmoyvareobis suliskveTeba swavlebis
procesSi xSirad saTnoebas badebs (kvintiliane).
• swavleba da ganviTareba unda iyos yovelmxrivi.
aseTi gza arsebobs aRsazrdelebis erTobliv swavleba-
Si, maTSi gajibrebis suliskveTebis SetanaSi (avicena).
• moswavle unda laparakobdes mets da maswavle-
beli unda usmendes mets. moswavleebi unda mivaCvioT,
gamoikvlion garesamyaro, rom maT yvelaferi Seamow-
mon, da ara daijeron, an SeiTvison avtoritetis pati-
viscemiT (miSel monteni).
aseTi azrebi uxvadaa gabneuli pedagogikis isto-
riaSi.
aqtiuri swavlebis ganviTarebaSi gansakuTrebuli
roli Seasrula igroteqnikurma moZraobam, romelic
warmoiSva saqmian TamaSobaTa Casaxvis Semdeg. saqmiani
TamaSoba istoriaSi pirvelad birSteinma daamuSava da
Caatara sabWoTa kavSirSi 1932 wels (n. leqcia meeqvse).
es meTodi sayovelTaod gavrcelda, magram 1938 wels
yovelgvari saqmiani TamaSoba sabWoTa xelisuflebam
akrZala. aseTi TamaSobani meored daibada gasuli sau-
kunis 60-ian wlebSi mas Semdeg, rac gamoCnda pirveli
saqmiani TamaSobebi amerikis SeerTebul StatebSi 1956
wels. maT Seqmnasa da ganviTarebaSi monawileobdnen:
abti, grinblati, grei, gremi, diupui, diuki, priudomi
da sxv. mas Semdeg saqmiani TamaSobebi popularuli gax-
da msoflios uamrav qveyanaSi. TamaSobiTi meTodebis
gavrcelebis wyalobiT gasuli saukunis 80-ian wlebSi

244
aqtiuri swavleba Tavisi popularobis maqsimalur aR-
marTs miadga.
aqtiuri swavlebis didaqtikur wanamZRvrebs SeiZ-
leba mivakuTvnoT is pedagogiuri teqnologiebi, rom-
lebic swavlebis calkeul principebs garkveuli zo-
miT TandaTanobiT axorcielebdnen da aviTarebdnen:
• problemuri swavlebis teqnologia,
• programirebuli swavlebis teqnologia,
• konteqsturi swavlebis teqnologia,
• TamaSobiTi teqnologia.
mokled CamovayaliboT saganmanaTleblo procesis
aqtiuri tipis ZiriTadi principebi:
1. individualizacia. am cnebis SinaarsSi gaigeba
mravaldoniani swavlebis sistemis Seqmna, sadac es sis-
tema iTvaliswinebs moswavleTa individualur Tavise-
burebebs da gaTanabrebis Tavidan acilebiT saSuale-
bas iZleva, TiToeulma maqsimalurad gaxsnas da gaSa-
los Tavisi unarebi da SesaZleblobebi, miiRos am una-
rebisa da SesaZleblobebis Sesabamisi ganaTleba. swav-
lebis individualizacia SeiZleba ganxorcieldes:
• Sinaarsis mixedviT, roca moswavles aqvs SesaZ-
lebloba, koreqtivebi Seitanos im ganaTlebis mi-
marTulebaSi, romelsac Rebulobs.
• saswavlo masalis moculobis mixedviT niWier
moswavles eZleva saSualeba, ufro Rrmad Seis-
wavlos sagani SemecnebiTi, mecnieruli Tu praq-
tikuli mizniT. am miznis ganxorcielebis mravali
SesaZlebloba arsebobs.
• SeTvisebis drois mixedviT. saswavlo masalis
SeTvisebis reglamenti SeiZleba Seicvalos mos-
wavleTa temperamentisa da SesaZleblobaTa mi-
xedviT.
245
2. moqniloba. aqtiuri swavlebis procesi moqnilia
da SemoqmedebiTi. adgili aqvs swavlebaSi variaciebis
Sexamebas, meTodikur gardaqmnebs SemecnebiT proce-
sebSi moswavleTa survilebis CarTvis xarisxis mixed-
viT da sxv.
3. eleqtiuroba. moswavleebs eZlevaT saSualeba,
miiRon da SeiTvison unikaluri Sinaarsis codna, rome-
lic pasuxobs maT individualur midrekilebebsa da
SemcnebiT interesebs.
4. konteqsturi midgoma. saswavlo masalis Sinaar-
sisa da logikis daqvemdebareba moswavleTa Semecnebi-
Ti interesebisaTvis gamoiwvevs imas, rom swavleba mii-
Rebs gacnobierebul, sagnobriv, konteqstur xasiaTs,
es ki xels Seuwyobs SemecnebiTi interesebisa da Semec-
nebiTi aqtiurobis gaZlierebas.
5. TanamSromlobis ganviTareba. srulyofilad
xorcieldeba TanamSromlobis pedagogikis principebi
da TanamSromlobis ganviTarebisaTvis iqmneba optima-
luri pirobebi.
aqtiuri swavlebis ganviTarebis gzaze warmoiSva
interaqtiuri swavlebis cneba. interaqtiuri swavle-
ba aris SemecnebiTi saqmianobis organizaciis specia-
luri forma. aseTi swavlebis miznebi sruliad konkre-
tuli da prognozirebadia. erT-erTi aseTi mizani
mdgomareobs swavlebis komfortuli pirobebis Seqmna-
Si, iseTisa, romelSic moswavle grZnobs Tavis warmate-
bulobas, Tavis inteleqtualur SesaZleblobas, rac
saswavlo process xdis produqtiuls.
interaqtiuri swavlebis arsi mdgomareobs imaSi,
rom Semecnebis procesSi praqtikulad yvela moswavle
aRmoCndeba CarTuli, maT aqvT imisi gagebisa da ref-
leqsirebis SesaZlebloba, rac ician da razec fiqro-

246
ben, rasac grZnoben da ganicdian. Semecnebis procesSi
moswavleTa erToblivi saqmianoba, saswavlo masalis
erToblivi SeTviseba niSnavs, rom am saqmianobaSi yo-
vel maTgans Tavisi wvlili Seaqvs, mimdinareobs cod-
nis, ideebis, moqmedebis xerxebis gacvla-gamocvla.
amasTan, es yovelive mimdinareobs keTilmosurneobis,
urTierTxelSwyobis, urTierTTanamSromlobis at-
mosferoSi, rac garantia ara marto imisa, rom mos-
wavlem miiRos axali codna, aramed _ ganiviTaros ki-
dec sakuTari SemecnebiTi saqmianoba.
interaqtiuri meTodebis gamoyenebis dros mos-
wavle xdeba aRqmis procesis sruluflebiani monawi-
le, misi gamocdileba saswavlo Semecnebis ZiriTad wya-
ros warmoadgens.
Tu pedagogiur urTierTobebSi qmedebasa da zeqme-
debas, e.i. aqtivobiT mimarTebebs, isrebiT aRvniSnavT,
maSin swavlebis pasiuri, aqtiuri da interaqtiuri
formebis modelebi ase SeiZleba avagoT:
1. swavlebis pasiuri forma:

მოs-
წავლე

მაsწავ-
ლეbელი
მოs- მოs-
წავლე წავლე

247
2. swavlebis aqtiuri forma:

მოs-
წავლე

მაsწავ-
ლეbელი

მოs- მოs-
წავლე წავლე

3. swavlebis interaqtiuri forma:

მოs-
წავლე

მაsწავ-
ლეbელი

მოs- მოs-
წავლე წავლე

248
imis gamo, rom interaqtiuri swavlebisas yoveli
moswavle refleqsirebs da sakuTar TavTanacaa dia-
logSi, amitom aseTi swavlebisaTvis ufro swori iqneba
Semdegi modeli:

მოs-
წავლე

მაsწავ-
ლეbელი

მოs- მოs-
წავლე წავლე

rogorc Cans, interaqtiuri swavlebis procesSi


dialoguri mimarTeba ekvivalenturobis mimarTebas
warmoadgens, radganac igi xasiaTdeba refleqsiuro-
biT, simetriulobiTa da tranzitulobiT.

praqtikumisaTvis
sadiskusio sakiTxebi:
y programirebuli swavlebis arsi da teqnologiis
klasifikaciuri daxasiaTeba;
y programirebuli swavlebis naklovanebani;
y problemuri swavlebis teqnologiis arsi da misi
daxasiaTeba;
y aqtiuri da interaqtiuri swavlebis teqnologiis
daxasiaTeba.

249
 
leqcia mecamete

⇒ informaciuli teqnologiebi
am leqciaze saubari gveqneba saganmanaTleblo pro-
cesSi axali informaciuli teqnologiebis Canergvisa
da gamoyenebis Sesaxeb. maswavlebelTaTvis Zalze mniS-
vnelovania imisi codna, Tu didaqtikuri miznebiT ra
samsaxuris gaweva SeuZlia informaciuli teqnologie-
bis moxmobas saswavlo-saganmanaTleblo procesSi.
maSasadame, unda gavecnoT:
• zogadad telekomunikaciebisa da kerZod _kompi-
uteruli telekomunikaciebis, rogorc maTi erT-erTi
saxesxvaobis, ZiriTad cnebebs, romelTac Tanamedrove
teqnikuri da socialuri progresisaTvis udidesi mniS-
vneloba gaaCniaT;
• rogori samsaxuris gaweva SeuZlia internetis
qsels pedagogiuri miznebiT.
saerTaSoriso praqtikaSi telekomunikacia niSnavs
nebismieri informaciis manZilze gadacemas teqnikur
saSualebaTa gamoyenebiT (telefoni, telegrafi, ra-
dio, telexedva da sxv.).
saskolo praqtikaSi, roca telekomunikaciebze vsa-
ubrobT, umetesad mxedvelobaSi gvaqvs informaciis ga-
dacema, miReba, gadamuSaveba da Senaxva kompiuteruli
saSualebebiT (modemis daxmarebiT), an tradiciuli sa-
telefono xazebiT, an kidev, dedamiwis TanamgzavrebTan
kavSiriT _ es aris kompiuteruli telekomunikaciebi.
kompiuterul komunikaciebSi informaciis gadacema da
Senaxva SeiZleba iyos:
y pirdapiri _ kompiuteridan kompiuterze (sin-
qronuli kavSiri);

250   
 
y Sualeduri egm-s meSveobiT (asinqronuli kavSi-
ri), romelic iZleva informaciis (cnobaTa) dagrovebi-
sa da TandaTanobiT , moTxovnaTa mixedviT, gadacemis
saSualebas.
sinqronuli telekomunikaciuri kavSiris dros
partniorebma winaswar unda moilaparakon kavSiris
droisa da zogierTi proceduruli sakiTxis Sesaxeb.
aseTi kavSiri xSirad xelsayreli ar aris, gansakuTre-
biT maSin, Tu partniorebi sxvadasxva zonaSi imyofebian.
asinqronuli telekomunikaciuri kavSiris dros
SesaZlebelia informacia gadaigzavnos zustad imave sa-
SualebebiT, magram pirdapir partnioris kompiuterze
ki ara, aramed Sualedur egm-ze, romelic specialura-
daa gamoyofili miRebis, Senaxvisa da adresatebisaTvis
eleqtronuli fostis gadagzavnisaTvis.
eleqtronuli fosta (e-maIl) werilebisa da da sxva
saxis cnobebis adresatisaTvis mitanis swarafi saSua-
lebaa. werilis aseTnairad mitanis dro ori periodisa-
gan Sedgeba:
y dro, romelic kompiuteridan kompiuterze gag-
zavnas sWirdeba.
y dro, romlis Semdegac mimRebi Caixedavs Tavis `sa-
fosto yuTSi~.
pirveli dro damokidebulia qselis teqnikur Tavi-
seburebebze. Cveulebriv, planetis nebismier wertilSi
werilis gagzavnas sWirdeba dro ramdenime wamidan erT
dRe-Ramemde. meore dro mTlianad damokidebulia mim-
Rebze.
sadReisod eleqtronuli fosta Zalze popularu-
li da sayovelTaod gavrcelebulia msoflioSi. eleq-
tronuli fostiT erTs an ramdenime adresats SeiZleba
gadaegzavnos testobrivi cnobebi an failebi, romle-
bic Seicavs kompiuterul programebs, grafikul gamo-
251
saxulebebs, eleqtronul cxrils, audio- da video-in-
formaciasac ki. eleqtronuli fostiT SeiZleba gaze-
Tebis, Jurnalebis, nairgvari reklamebis da sxvaTa gav-
rceleba.
internetis safosto momsaxurebis erT-erT saxes
warmoadgens konferenciebi da diskusiebi, romlebic
Tanamedrove msoflioSi warmatebiT tardeba samecnie-
ro da sxva wreebSi. nebismieri qveynis moqalaqes SeuZ-
lia msoflios nebismier sxva qveyanaSi miiRos monawile-
oba samecniero konferenciaSi, saxlidan gausvlelad.
ismis sakiTxi: rogor xdeba `manZilze komunikacia~?
imisaTvis, rom ori egm erTmaneTs daukavSirdes, au-
cilebelia, arsebobdes informaciis fizikuri matare-
beli. es SeiZleba iyos, magaliTad, radiotalRa, sinaT-
lis talRebis an eleqtruli kabeli da sxv. SeiZleba
Cveulebrivi satelefono qselis gamoyenebac, magram es
garkveul siZneleebTanaa dakavSirebuli, ase, rom ori
egm-is `laparaks~ adamiani gaigonebs, magram am saubris
procesis SenarCunebisaTvis saWiroa egm-ebs hqondeT
gansakuTrebuli mowyobiloba _ modemi (modelatore-
bi/demodelatorebi), romlebic egm-is mier gadacemul
monacemebs gardaqmnis bgeriTi sixSiris eleqtronul
rxevebSi. rxevebi gadaicema satelefono kabelebiT, mii-
Rebs mas mimRebi egm-is modemi, romelic am rxevebs gar-
daqmnis isev egm-is `gasageb~ monacemebad.
modemi aris mikro egm, romelsac gaaCnia brZanebaTa
sakuTari ena, mexsiereba, procesori da zogierTi sxva
mowyobiloba, romlebic Cveulebriv egm-s ara aqvs da,
romlebic dakavSirebulia monacebis gardaqmnasa da sa-
telefono arxebiT maT gadacemasTan.
egm-is dialogi SeiZleba mimdinareobdes:

252
y dupleqsur reJimSi, romelSic orive modems aqvs
saSualeba, erTdroulad erTi da igive arxiT gaazavnos
da miiRos signali;
y naxevraddupleqsur reJimSi, romelSic monacem-
Ta gacvla-gamocvla warmoebs rigrigobiT da dialo-
gis procesSi monacemTa gadacemis mimarTuleba mra-
valjer mimoiqceva. amasTan, kavSirebis programebi fun-
qcionaluri blokebis saxiT uSualodaa CarTuli
WIndows-is operaciul sistemaSi.
msoflios ganviTarebul qveynebSi kavSirebis sis-
temis ganviTarebam warmoSva unikaluri qseli interne-
ti. internetis provaiderebis arCevani Zalian didia.
internetis winasaxe iyo amerikis SeerTebuli State-
bis Tavdacvis saministros eqsperimentuli qseli. amJa-
mad internetis qseli gavrcelebulia mTels msoflioSi,
misiT ukve sargeblobs aseuli milionobiT adamiani.
inerneti _ es globaluri qselia, romelic aerTia-
nebs momxmareblebs sxvadasxva organizaciebidan, sa-
xelmwifo dawesebulebebidan, agreTve, kerZo momxma-
reblebebs.
internetSi muSaoba, Cveulebriv, xorcieldeba an
dialogur an avtonomiur reJimSi. avtonomiur reJimSi
muSaobisas qselidan `inormaciis gadaqaCva~ warmoebs
avtomaturad specialuri programebiT, abonentis Care-
vis gareSe. aseTi reJimi iZleva saSualebas, qselSi yof-
nis dro gamoyenebul iqnas Zalian ekonomiurad.
dialoguri reJimi Txoulobs qselSi informaciis
Ziebis marTvaSi abonentis mudmiv monawileobas. am re-
JimSi qselSi yofnis dro gacilebiT metia.
muSaobis avtonomiuri reJimis ekonomiurobas miv-
yavarT iqamde, rom kompiuteruli telekomunikaciebis
ganviTarebis axal fazaSi isaxeba am reJimis ZiriTadi

253
principebisaken mobruneba ukve mas Semdeg,rac dialo-
guri reJimi hiperteqstis ideis gamoyenebis xarjze Za-
lian Zlier da STambeWdavad ganviTarda.
qseliT gadmocemuli teqsti xdeba avtonomiuri
obieqti, romelzedac moswavles TviTon SeuZlia muSao-
ba, uSualod miRebul masalaSi cvlilebebis SetaniT.
amgvarad, saswavlo teqsti amavdroulad moswavlis sa-
muSao rveulicaa.
ekranze informaciis warmodgenis Tanamedrove sa-
Sualebebi saSualebas gvaZlevs, arsebiTad avamaRloT
qselSi gavrcelebuli saswavlo masalis mimarT ergono-
miuli moTxovnebis gaTvaliswinebis xarisxi: SeiZleba
avirCioT Sriftis zoma da tipi, teqstSi ganvalagoT
ara marto suraTebi an naxazebi, aramed bgeriTi frag-
mentebi an kinoklipebi. gansakuTrebiT mniSvnelovani
isaa, rom es saSualebebi standartulia, Sedis progra-
mis sabazo paketSi da am paketis SeZeniT skola uz-
runvelyofs ara marto saswavlo process, aramed in-
ternetis qselSi muSaobis moTxovnilebasac.
aq warmoiqmneba, ergonomikis TvalsazrisiT, axali
situacia: moswavle TviTon arCevs Sesaswavli masalis
maxasiaTeblebs, romlebic piradad misTvisaa ufro er-
gonomuli. amitom mniSvnelovania, kompiuterul tele-
kominikaciebs moswavle rac SeiZleba adre daeuflos.
Tanamedrove moswavles unda SeeZlos Sesaswavli teq-
stis ilustrireba Tavisi gemovnebiT, gaxados igi ufro
pirovnuli. mas aqvs SesaZlebloba, damoukideblad ga-
daakeTos da Tavidan Seqmnas nebismier teqsti, romelic
miiRo qselidan, Seamkos igi ilustraciebiT, SearCios
saWiro argumentebi, daalagos isini damajerebel logi-
kur jaWvSi, romelic asaxavs mis sakuTar Tvalsazriss,
misi azrebis mimdinareobas.

254
multimediuri saxelmZRvaneloebi iZleva saSuale-
bas, daisvas sakiTxi distanciuri da tradiciuli swav-
lebis urTierTmimarTebis Sesaxeb. informaciuli teq-
nologia gulisxmobs sxvadasxva programebiT muSaobis
xerxebis unifikacias. qselSi muSaobis programebi mWid-
rod ukavSirdeba danarCen standartul gamoyenebiT
programebs (saofise danarTebi) mosargeblis interfei-
sis unifikaciis planSi. amis Sedegad, saswavlo kursebi,
romlebic Seqmnilia tradciuli swavlebis avtomatiza-
ciisaTvis, SeiZleba SedarebiT advilad iqnas gadatani-
li distanciur swavlebaze.
multimediuroba qmnis iseT fsiqologiur momen-
tebs, romlebic xels uwyobs masalis aRqmas da damax-
sovrebas, moswavlis qvecnobieri reaqciis CarTviT. ma-
galiTad, distanciuri kursis yovel leqciaSi davale-
bis micemas SeiZleba Tan axldes romeliRac bgerebi an
melodia, romelic ganawyobs moswavles garkveuli saxis
muSaobisaTvis da sxv.
aRsaniSnavia, rom kompiuteruli teqnika da, Sesaba-
misad, kompiuteruli teqnologiebi viTardeba ara wlo-
biT, aramed TveobiT da, SeiZleba iTqvas, dReobiTac ki.
ise, rom internetis momsaxurebis sferoSi axlo per-
speqtivaSi gasaocar winsvlas unda velodoT.
mainc ra samsaxuris gaweva SeuZlia internets?
jer gavarkvioT, ras vuwodebT internetis momsaxu-
rebas.
internetis ganviTarebis Tanamedrove etapze Cvens
Tvalwin warmoiqmna saocari samyaro _ mTeli msoflio
sazRvrebis gareSe, gaerTianda msoflios yvela qveyana.
ra Tqma unda, ara geografiuli, aramed cnebiTi, Sinaar-
sobrivi, kulturuli TvalsazrisiT. internetis meSve-
obiT SeiZleba uamravi axali faqtis gageba, davsvaT
kiTxvebi da saswarafod miviRoT maTze pasuxebi. swara-
255
fad farTovdeba adamianis kulturuli, humanitaruli
horizonti. warmoudgenlad Cqardeba da maRldeba uc-
xouri enebis SeTvisebis xarisxi da a. S.
amgvarad, gamodis, rom interneti Tavis TavSi ata-
rebs saganmanaTleblo momsaxurebaTa uzarmazar poten-
cials, magram sanam gadavalT maT analizze, davazus-
toT, rogor gvesmis saganmanaTleblo momsaxureba? ro-
goria misi azri? saganmanaTleblo momsaxurebebi moi-
cavs rogorc moswavleTa, ise maswavleblebis informi-
rebas im Temebis farTo wreSi, romlebic dakavSirebu-
lia maT saswavlo da samaswavleblo saqmianobasTan. ma-
galiTad, tradiciuli beWduri saxiT gamocemuli dam-
xmare meTodikuri saxelmZRvaneloebis reklamac sagan-
manaTleblo momsaxurebaa. internetis momsaxureba ga-
moiyeneba ganaTlebis sistemis marTvaSic, da ara marto
_ saswavlo-aRmzrdelobiT procesis gaumjobesebaSi.
momsaxureba _ es aris saSualebebis, produqtebisa
da saqmianobis kompleqsi, romelic akmayofilebs mo-
sargeblis moTxovnilebas, mocemul SemTxvevaSi _ in-
ternetis qselis abonents. saganmanaTleblo momsaxu-
reba unda akmayofilebdes mosargeblis moTxovnilebas
ganaTlebis sferoSi, saganmanaTleblo saqmianobaSi.
internetis momsaxurebis ZiriTadi saxeebi SeiZleba
davyoT sam did jgufad:
y mauwyeblobiTi,
y interaqtiuri,
y ZiebiTi.
mauwyeblobiTi momsaxureba
momsaxurebaTa es klasi am bolo wlebSi Zalian gan-
viTarda. aq saubaria internetis sainformacio da sa-
reklamo funqciebis Sesaxeb. mauwyeblobiTi momsaxure-
bis saxeebia eleqtronuli Jurnalebi da gazeTebi. eleq-
tronuli biblioTekebi rTuli Tanamedrove eleqtro-
256
nuli sistemebia. isini ganixileba rogorc codnis dana-
wilebuli sacavebi da warmoidgenen mauwyeblobiTi mom-
saxurebis gansakuTrebul saxes. internetis ganviTare-
bis Tanamedrove etapze eleqtronuli biblioTekebi
warmoadgenen kvlevebisa da damuSavebis sferos, rome-
lic orientirebulia monacemTa Segrovebis, maTi mode-
lirebisa da marTvis, arxebiT maTi gavrcelebis Teorii-
sa da praqtikis ganviTarebaze. internetisa da multime-
diuri teqnologiebis saocrad swrafma ganviTarebam
bolo wlebSi gamoiwvia eleqtronuli informaciuli
koleqciebis warmoSoba, rac momavlis biblioTekebis
teqnikuri safuZveli gaxda.
interaqtiuri momsaxureba
garkveul donemde interaqtiurobas mauwyeblobiTi
momsaxurebac iyenebs, magram igi wamyvani araa. arsebobs
internetis momsaxurebaTa mTeli klasi, romelic da-
fuZnebulia dialogur mimarTebebze. urTierTobis di-
aloguri xasiaTi moswavleTa swavlebis stimulirebis
SesaniSnav wyaros warmoadgens. amJamad internetSi war-
modgenilia aseTi dialogis organizaciis mravali xer-
xi, romlebic or klasad iyofa: eleqtronuli fosta da
eleqtronuli konferencia.
eleqronuli fosta moicavs:
y sakuTriv fostis momsaxurebas: eleqtronuli we-
rilebis gagzavna da miReba; Cveulebrivisgan gansxvave-
biT eleqtronuli fostis abonentebi maT Rebulobs
planetis nebismier wertilSi ramdenime saaTis gan-
mavlobaSi;
y mTeli diskusiebis Semcveli satelekomunikacio
masalebis miRebasa da gagzavnas. maTSi monawileobis mi-
Reba SeuZliaT teritoriulad Zalze daSorebul adami-
anebs;
y informaciul momsaxurebas;
257
y sareklamo momsaxurebas;
arsebiTad, eleqtronuli konferenciis modelis
CarCoebSi, Cveulebriv, mimdinareobs werilobiTi dis-
kusia: gansaxilvel sakiTxebs Tan axlavs konferenciis
monawileTa pasuxebi. amasTan, telekomunikaciuri sis-
tema TviTon akontrolebs rogorc uwyebaTa Tematikur
kavSirs, ise samsaxureobriv informacias, romelic yve-
la SemTxvevaSi iZleva konferenciis monawileTa Soris
kavSiris SenarCunebis saSualebas.
amgvarad, eleqtronuli konferencia gacilebiT
ufro `agresiuli~ struqturaa, masalisadmi interesis
aRZvris planSi, vidre Cveulebrivi hiperteqsti. konfe-
renciis modelis struqturaSi bunebrivadaa Cadebuli
dialogis moTxovnileba.
unda aRiniSnos, rom Tanamedrove eleqtronuli
konferencia arc hiperteqstis alternativaa da arc
Web-is sxva teqnologiebis. is aris maTi gamoyenebis axa-
li xerxi. am bolo dros Seqmnilia konferenciis Catare-
bis iseTi teqnologiebi, romlebic warmatebiT iyenebs
Web-is yvela Tanamedrove teqnologias, upirveles
yovlisa, dinamikuri hiperteqstuli gverdebis Seqmnis
teqnologiebs. amgvarad, es midgomebi erTmaneTs ki ar
ewinaaRmdegebian, aramed erTmaneTs avseben da harmoni-
ulad Tanaarseboben.
ZiebiTi momsaxureba
gadaTvalierebis kompiuteruli saSualeba (magali-
Tad, iseTi, rogoricaa `Internet eXplorer~) abonents, Cveu-
lebriv, sTavazobs mxolod erT samsaxurs: qselidan uk-
ve miRebul gverdSi nebas aZlevs, aRmoaCinos sasurveli
teqsti. `Internet eXplorer~ seriis saSualebebi moicavs
qselSi dokumentebis, adamianebis da a.S. Ziebis saSuale-
bebs. am SemTxvevaSi Zieba warmoebs ara abonentis kompi-
258
uteris mier, aramed gamoiyeneba firma `maikrosoftis~
host-kompiuterebis ZiebiTi Tvisebebi. arsebobs sxva
host-kompiuterebic da isini sakuTari Taviseburebe-
biT xasiaTdebian.
ZiebiTi samsaxurebi SeiZleba daiyos sam jgufad:
y katalogebi;
y ZiebiTi sistemebi;
y metaZiebiTi sistemebi.
katalogebi inaxaven informaciebs, romlebic Semo-
Tavazebulia serverebis mier specialuri formiT. ram-
denadac WWW-serverebi dainteresebulia Tavisi in-
formaciis gavrcelebaSi. katalogebSi informaciebi
dayofilia klasebad, Cveulebrivi biblioTekebis kata-
logebis msgavsad. katalogebSi TviTgaaxleba ar xdeba.
amas akeTeben Sesabamisi host-kompiuteris muSakebi.
ZiebiTi sistemebi yoveldRiurad amowmeben in-
ternetis qsels da axdenen teqstobrivi informaciis
katalogizirebas, rom abonentebs gauadvilon in-
ternetSi muSaoba. ZiebiTi sistemebis katalogebSi in-
deqsireba warmoebs avtomaturad da amitom aseTi kata-
logebi TviTgaaxlebadia.
metaZiebiTi sistemebi saSualebas iZleva, erTi
moTxovnis meSveobiT Ziebis ramdenime saSualebas er-
Tad mivmarToT da miviRoT WWW-dokumentebis sia
ramdenime wyarodan erTdroulad.
internetis didaqtikuri Tvisebebi.
entoni malani ambobda: `kompiuteri rom ar gamoe-
gonebinaT rogorc universaluri teqnikuri mowyobi-
loba, is unda Seqmniliyo specialurad ganaTlebis miz-
nebisaTvis~. es SesaniSnavi naTqvamia da, roca vsaubrobT
saganmanaTleblo procesSi axali informaciuli teqno-

259
logiebis gamoyenebis Sesaxeb, aucilebelia, gan-
vsazRvroT maTi didaqtikuri Tvisebebi da funqciebi.
kompiuteruli telekomunikaciebis saSualebebi ne-
bas gvaniWebs saswavlo procesi uzrunvelyoT:
y sagakveTilo saswavlo da meTodikuri masalebiT;
y maswavlebelsa da moswavles Soris ukukavSiriT;
y informaciuli da sacnobaro sistemebis misawvdomo-
biT;
y eleqtronuli biblioTekebis misawvdomobiT;
y eleqtronuli gazeTebisa da Jurnalebis informaci-
uli resursebis misawvdomobiT;
y swavlebis sistemis SigniT mmarTvelobiTi informa-
ciis gacvla-gamocvliT.
telekomunikaciebis aseTi funqciebi saswavlo pro-
cesSi uzrunveliyofa am komunikaciebis didaqtikuri
TvisebebiT. swavlebis ama Tu im saSualebis didaqtiku-
ri Tvisebebi _ es aris am saSualebis maxasiaTebeli ni-
San-Tvisebebi, romlebic ganasxvavebs mas sxva saSuale-
baTagan da, romelic arsebiTia didaqtikisaTvis ro-
gorc Teoriul, ise praqtikul planSi. ra Tqma unda, in-
terneti swavlebis saSualeba ar aris, igi informaciu-
li garemoa, romlis gamoyeneba warmatebiT SeiZleba sa-
ganmanaTleblo procesSi. swored amitom unda gaver-
kveT internetis momsaxurebis didaqtikur TvisebebSi,
e. i. im maxasiaTeblebSi, romlebic SeiZleba gamoyenebul
iqnas didaqtikuri miznebiT. kompiuteruli telekomu-
nikaciebis gamoyenebis teqnikuri xerxebi Zalze mraval-
ferovania. magram Tanamedrove saganmanaTleblo pro-
cesSi yvelaze metad mizanSewonilia internetis gamoye-
neba.
internetis didaqtikur TvisebaTa klasifikaciisas
gamoyofen kompiuteruli telekomunikaciebis Tvisebe-
bis or ZiriTad klass:
260
y Tvisebebi, romlebic dakavSirebulia maT tele-
komunikaciur safuZvelTan, e. i. _ maTi teqnologiuri
SesaZleblobebi;
y Tvisebebi, romlebic dakavSirebulia kompiute-
rebis gamoyenebasTan (maT Soris multimediurisac).
aseTi klasifikacia xelsayrelia rogorc cnebis se-
mantikis planSi, ise teqnikuri TvalsazrisaTac, radga-
nac gamoxatulebas poulobs TviT cnebis bunebriv dana-
wevrebaSi da Sesabamisi Tvisebebis matarebeli teqniku-
ri saSualebebic gansxvavdebian erTmaneTisagan. igi ga-
marTlebulia pedagogiuri TvalsazrisiaTac, radganac
sakiTxis meTodikuri gadawyvetisas am klasebis zemoq-
medeba sxvadasxvaa.
internetis qselSi CarTulia kompiuterebi, romel-
Ta SesaZleblobebi Zalian gansxvavdeba erTmaneTisagan.
qselis abonentis kompiuteri, rogori mZlavric ar un-
da iyos igi, asrulebs mxolod funqciebis Semosaz-
Rvrul krebuls, romelic dakavSirebulia, upirveles
yovlisa, qselidan informaciis miRebasTan, mis daTva-
lierebasTan da droebiT SenaxvasTan. internetSi aris
kompiuterebis arc Tu ise didi raodenoba, romlebic
Seicavs abonentis mier misaReb informacias. es host-
kompiuterebia, da am kompiuterebisa da maTi Tvisebebis
mniSvneloba qselisaTvis ukiduresad didia. bolos,
abonentisaTvis friad arsebiaTia Tvisebebi im kompiu-
terisa, romlis meSveobiTac igi Rebulobs mTel in-
formacias. Cveulebriv, es kompiuteri ekuTvnis firma-
provaiders. amgvarad, miviReT didaqtikuri Tvisebebis
Semdegi qveklasebi:
y abonentis kompiuteris didaqtikuri Tvisebebi;
y host-kompiuteris didaqtikuri Tvisebebi;
y provaideris kompiuteris didaqtikuri Tvisebebi;
cal-calke maTi Sinaarsi aseTia:
261
abonentis kompiuteris didaqtikuri Tvisebebi:
y gadacemuli da miRebuli informaciis Senaxvis, sa-
beWdad micemisa da struqturirebis unari;
y eleqtronuli werilebis gamgzavnisa da mimRebis
kompiuteris programuli uzrunvelyofis, miRebu-
li werilebis Senaxvis struqturaSi garkvevis, aq-
tualurobadakargulis amokveTisa da arqivirebis,
korespondentebis misamarTebis monacemTa bazis
wayvanis da a. S. unari;
y rTul struqturirebul informaciaze muSaobi-
saTvis moqnili, moxerxebuli da gasagebi interfe-
isis uzrunvelyofis unari;
y hipermediul informaciaze muSaobis unari;
y aseTi gafarToebuli teqstis erTi programuli sa-
Sualebidan meoreSi kopirebis unari.
host-kompiuteris didaqtikuri Tvisebebi:
y gadacemuli da miRebuli informaciis Senaxvisa da
struqturirebis unari;
y rogorc TviT kompiuterSi, ise qselSi informaci-
is Ziebis ganxorcielebis unari;
y hipermediul informaciaze muSaobis unari;
y naCvenebi eleqtronuli misamarTiT abonentisagan
miRebuli informaciis gadacemis unari;
provaideris kompiuteris didaqtikuri Tvisebebi:
y gadacemuli da miRebuli informaciis Senaxvisa da
struqturirebis unari;
y eleqtronuli werilebis `bedis~ Tvalyuris devne-
bis unari (gamoavlinos da acnobos werilis miwo-
debis Seferxebis, araswori adresaciis da sxv. Sesa-
xeb);
y Tavis Senaxul monacemTa struqturaSi abonenti-
saTvis saWiro informaciis Ziebis warmoebis unari;

262
 
y mocemuli momsaxurebis provaiderisa da misi abo-
nentis kompiuterebis aparatuli da programuli
uzrunvelyofis Tavsebadobis unari;
y qselur struqturul monacemebSi abonentisaTvis
saWiro informaciis Ziebis warmarTvis unari.
kompiuteruli telekomunikaciebis didaqtikuri
funqciebi.
kompiuteruli telekomunikaciebi, Tavisi potenci-
aluri SesaZleblobebiT, romlebic ganpirobebulia ma-
Ti didaqtikuri TvisebebiT, ganaTlebis sferoSi gamo-
yenebisaTvis gansakuTrebulad droulia da perspeqti-
uli. saskolo swavleba aCqarebulad mieqaneba integri-
rebulobisken da, cxadia, SeuZlebeli xdeba, rom mos-
wavleebma izolirebulad iswavlon, Semoifarglon sak-
maod Caketili tradiciuli sociumiT: maswavleblebi,
megobrebi, ojaxi. telekomunikaciebma moswavleebs fan-
jrebi SeuRes farTo samyaroSi. maT eZlevaT saSualeba,
SeaRwion am samyaroSi da daeuflon qselebis umdidres
informaciul resursebs, SeuZliaT imuSaon maTTvis sa-
intereso proeqtze da am muSaobaSi iTanamSromlon ne-
bismieri qveynis TanatolebTan, maTTan erTad ifiqron,
ikamaTon, Caeflon SemoqmedebiT saqmianobaSi. aseTi Ta-
namSromloba Seqmnis mZlavr motivacias maTi damouki-
debeli SemecnebiTi saqmianobisaTvis rogorc jgufeb-
Si, ise individualurad. telekomunikaciebi (eleqtro-
nuli fosta, telekonferenciebi) miscemen moswavleebs
saSualebas, damoukideblad Camoiyalibon sakuTari az-
ri samyaroSi mimdinare movlenebis Sesaxeb, gaicnobie-
ron igi da gaifarTovon Tvalsawieri. amiT warmoiqmneba
globaluri azrovneba. internetSi informaciebis moz-
Rvaveba moswavleebs saSualebas miscems, SearCion dama-
tebiTi masala TavianTi saxelmZRvaneloebisaTvis, saku-

 263 
 
Tari interesebis mixedviT Seavson cnobarebidan da en-
ciklopediebidan mopovebuli codna.
am fonze ganvixiloT kompiuteruli telekomunika-
ciebi da ganvsazRvroT maTi didaqtikuri funqciebi,
vnaxoT, rogori unikaluri pedagogiuri amocanebis ga-
daWra SeiZleba maTi meSveobiT.
didaqtikuri funqcia vuwodoT saswavlo- aRmzrde-
lobiT procesSi garkveuli miznebiT gamoyenebuli
swavlebis saSualebaTa Tvisebebis garegan gamovline-
bebs. es aris maTi daniSnuleba, roli da adgili sas-
wavlo procesSi (polati).
amgvarad, gvaqvs kiTxva: zemoT dasmuli pedagogiu-
ri problemebis gadasawyvetad ras iZleva telekomuni-
kaciebi? rogoria maTi didaqtikuri funqcia? _ ra Tqma
unda, or kompiuters Soris kavSiris damyareba, maT So-
ris ra manZilic ar unda iyos, TavisTavad araviTar pe-
dagogiur problemas ar wyvets. am pirobebSi Sedegis mi-
Rebis cda Catarda amerikis SeerTebul StatebSi, magram
mas warmateba ar mohyolia. mxolod maSin, roca imave
amerikelma mecnierebma telekomunikaciebis teqnikuri
SesaZleblobebi SeuerTes proeqtul saqmianobas, rome-
lic emyareboda ZiebiT, kvleviT meTodebs, miiRes fri-
ad efeqturi da perspeqtiuli Sedegi. xolo situacia
kardinalurad Seicvala, roca internetis globaluri
qselis telekomunikaciebis SesaZleblobebi (eleqtro-
nuli fosta, telekonferenciebi, hiperteqstis teqno-
logiebi, multimediuri teqnologiebi) SeuerTes dis-
tanciuri swavlebis mkafiod damuSavebul programebs.
ganaTlebis dargSi telekomunikaciebis gamoyenebas
didi istoria ara aqvs, jer-jerobiT gamocdilebac mwi-
ria, magram, rac aris, imis safuZvelzec ukve SeiZleba
gakeTdes daskvna, rom informaciuli teqnologiebis es
saxe saSualebas gvaZlevs:
264
y organizebul iqnas moswavleebis, maswavleble-
bis, studentebis, mecniermuSakebis (romlebic iqnebian
sxvadasxva skolidan, samecniero da saswavlo centrebi-
dan, erTi an sxvadasxva regionebidan, an kidev, sxvadas-
xva qveynidan) sxvadasxva saxis erToblivi kvleviTi mu-
Saoba. amasTan, proeqtebis meTodi am mimarTebiTiZleva
unikalur saSualebebs;
y uzrunvelyofil iqnas moswavleTa farTo wri-
saTvis operatiuli sakonsultacio daxmareba;
y Seqmnil iqnas distanciuri swavlebisa da pedago-
giuri kadrebis kvalifikaciis amaRlebis qselebi;
y organizebul iqnas informaciebis, ideebis, er-
Toblivi proeqtebis da sxv. gacvla-gamocvla;
y formirebul iqnas partniorebSi (moswavleebSi,
studentebSi, maswavleblebSi) komunikaciuri Cvevebi,
urTierTobis kultura, rac partniorebis mxridan gu-
lisxmobs sakuTari azrebis mokled da mkafiod formu-
lirebas, partnioris azrTan gonier mimarTebas, disku-
siis wayvanis unars, sakuTari Tvalsazrisis dasabuTe-
bis unars, aseve, partnioris azris mosmenisa da pativis-
cemis unars;
y aRzrdil iqnas moswavleebSi kvleviTi saqmiano-
bis Cvevebi, muSaobis mecnieruli laboratoriisa da Se-
moqmedebiTi saxelosnoebis muSaobis modelirebis ga-
moyenebiT;
y ganviTarebul iqnas moswavleebSi sxvadasxva wya-
rodan informaciis mopovebis (erToblivi proeqtis mi-
xedviT partnioridan dawyebuli, damTavrebuli mona-
cemTa daSorebuli bazebiT), Tanamedrove kompiuteru-
li teqnologiebiT misi damuSavebis, Senaxvisa da nebis-
mier manZilze, planetis nebismier wertilSi misi gada-
cemis unar-Cvevebi;

265
y Seqmnil iqnas namdvili enobrivi garemo (er-
Toblivi saerTaSoriso telekomunikaciuri proeqte-
bis, Cveulebrivi telekomunikaciebis, agreTve, audio-
da videokonferenciebis pirobebSi), romelic xels Se-
uwyobs ucxour enaze urTierTobebis bunebrivi moT-
xovnilebebis warmoSobas da aqedan _ ucxouri enebis
Seswavlis moTxovnilebebs;
y xeli Seewyos moswavleTa kulturul, humanita-
rul ganviTarebas kulturuli, eTnikuri, humanitaru-
li planis farTo informaciasTan ziarebis safuZvelze.
aseTia mokled telekomunikaciebis didaqtikuri
funqciebi, romlebic maTive didaqtikuri TvisebebiTaa
ganpirobebuli.
telekomunikaciebi swavlebisa da Semecnebis mZlav-
ri saSualebaa. kerol begli ambobs: axali informaciu-
li teqnologiebi saskolo ganaTlebaSi efeqturi rom
iyos, maT unda Camoayalibon garkveuli sistema, rome-
lic: a) swavlisa da swavlebis arsis, b) am procesSi mos-
wavlisa da maswavleblis rolis, g) maswavleblisa da
moswavleTa urTierTmimarTebebis, d) maswavleblisa da
moswavlis samuSao adgilis mowyobis sxvanair gagebas
gulisxmobs. ganaTlebaSi telekomunikaciebis ZiriTadi
amocanebi misi azriT, aseTia: `Cven gvinda, rom Cveni mos-
wavleebi akeTebdnen mets, vidre uyurebdnen samyaros
televizoris ekranidan. Cven gvinda, rom Cveni bavSvebi
da maswavleblebi iZleodnen kiTxvebs, erTmaneTs uzia-
rebdnen ideebs, atarebdnen erTobliv kvlevebs. Cven
gvinda, rom isini planeta dedamiwis masStabiT erkveod-
nen kulturaSi, geografiaSi, politikaSi, istoriaSi da
mecnierebaSi. telekomunikacia swavlis procesis Zlie-
ri saSualebaa~ (polati,199).
kompiuterebi da eleqtronuli telekomunikaciebi
uzrunvelyofen rogorc teqstobriv, ise grafikul
266
formebSi akumulirebul codnaSi Sesvlas. telexedva,
video, videodiskebi, kompiuteruli grafika moswavle-
ebs aZleven saSualebas, miiRon xatovani informacia.
didi xania, cnobilia, rom xatovani informaciis SeTvi-
seba xdeba ukeTesad, vidre teqstobrivis. cnobilia:
y miTxari me da me damaviwydeba,
y maCvene me da me damamaxsovrdeba,
y gamakeTebine me da me viswavli.
verbaluri da grafikuli informaciebis, bgerisa da
animaciis integrirebas mravali proeqti axdens. XXI sau-
kunis skolaSi moswavleebi TavianT proeqtebze warma-
tebiT imuSaveben hiperteqsturi garemosa da interaq-
tiuri multimediis gamoyenebiT. isini sul ufro da uf-
ro aqtiurad CaerTvebian ZiebiT da kvleviT Semoqmede-
biT saqmianobaSi, informaciis wyaroebis gamoyenebis sa-
fuZvelze ganiviTareben sakuTar codnas, da informa-
cias miiReben ara mxolod skolaSi, aramed _ msoflios
yoveli kuTxidan.
telekomunikaciuri proeqtebi.
wina leqciebze Cven SeviswavleT proeqtebis meTo-
di. axla ganvixileT kompiuteruli telekomunikaciebi
da gavecaniT internets _ globaluri qselebis gaerTi-
anebas. maSasadame, ukve sruliad kompetenturad Seg-
viZlia mivudgeT telekomunikaciuri proeqtebis orga-
nizaciisa da Catarebis sakiTxs.
upirveles yovlisa, ismis sakiTxi, ra aris teleko-
munikaciuri proeqti? am bolo dros saswavlo teleko-
munikaciuri proeqti qselSi moswavleTa saswavlo saq-
mianobis agebis ZiriTad formad gamoikveTa.
saswavlo telekomunikaciuri proeqti aris mos-
wavle-partniorebis erToblivi saswavlo, SemecnebiTi,
kvleviTi, SemoqmedebiTi an TamaSobiTi saqmianoba, ro-
melic organizebulia kompiuteruli telekomunikacie-
267
bis safuZvelze da, romelsac aqvs saerTo problema, mi-
zani, problemis amoxsnis SeTanxmebuli meTodebi da
xerxebi, da am fonze erToblivi Sedegis miRwevazea ori-
entirebuli.
telekomunikaciuri proeqtebi xasiaTdeba Tavisi
specifikiT, isini yovelTvis saganTaSorisia. nebismier
proeqtSi dasmuli problemis amoxsna yovelTvis moiT-
xovs integrirebuli codnis moxmobas. magram teleko-
munikaciur proeqtebSi, gansakuTrebiT saerTaSoriso
xasiaTis proeqtebSi, rogorc wesi, aucilebelia cod-
nis ufro Rrma integracia, romelic gulisxmobs ara
marto gamosakvlevi problemis Seswavlas, aramed par-
tnioris erovnuli kulturis Taviseburebebis codna-
sac, mis sulier samyarosTan nacnobobasac. es _ yovel-
Tvis kulturaTa dialogia.
telekomunikaciuri proeqtebis Tematika da Sina-
arsi iseTi unda iyos, rom bunebrivad moiTxovebodes
kompiuteruli telekomunikaciebis Tvisebebis gamoye-
neba. nebismieri proeqti ar SeiZleba iyos telekomuni-
kaciuri, misi xasiaTi SeiZleba ar Seesabamebodes tele-
komunikaciebis arsobriv Tvisebebs. amitom maT SerCevas
dafiqreba sWirdeba.

praqtikumisaTvis
sadiskusio sakiTxebi:
y kompiuteruli telekomunikaciebis ZiriTadi cne-
bebi;
y internetis momsaxurebis ZiriTadi saxeebi;
y internetis didaqtikuri Tvisebebi;
y kompiuteruli telekomunikaciebis didaqtikuri
funqciebi.

268
leqcia meToTxmete

⇒ swavlebis intensifikaciis teqnologiebi


swavlebis procesis intesifikaciaSi gulisxmoben
teqnologiuri procesebis sistemas, romelic xels uw-
yobs moswavlis pirovnebis rezervul SesaZleblobaTa
amoqmedebas imisaTvis, rom amaRldes saswavlo-Semec-
nebiTi procesis efeqturoba.
gasuli saukunis samocian wlebSi lozanovma Caa-
tara eqsperimenti. erTi gakveTilis ganmavlobaSi igi
moswavleebs aZlevda sxvadasxva moculobis informa-
cias da ikvlevda am informaciebis SeTvisebis kanonzo-
mierebebs. kvlevis Sedegad man daadgina is informaci-
uli barierebi, romlebic icaven bavSvis tvins misTvis
arasaWiro informaciiT gadatvirTvisagan. man dasva
sakiTxi: xom ar SeiZleba am barierebis gadalaxva, maga-
liTad, saswavlo miznebisaTvis, maSin, roca es saWi-
roa? lozanovma Rrmad Seiswavla es sakiTxi da miRebu-
li Sedegebis mixedviT daamuSava specialuri meTodika,
romelsac sugestopedia uwoda. sugestopediaSi mos-
wavleebi Zleven am informaciul barierebs CagonebiT
TamaSobiT formaSi. lozanovis meTodikaSi sugestia
gamoiyeneba ara samedicino variantiT, romelic cnobi-
lia hipnozis saxiT, aramed _ TamaSobiT formaSi da es
gamoixateba maswavleblis msaxiobur TamaSSi. am Sem-
TxvevaSi saubaria sugestiaze rogorc xelovnebis
formaze. xelovneba flobs sugestiur Zalas. magali-
Tad, roca vuyurebT saintereso films, viciT, rom es
aris winaswar gadaRebuli msaxiobebis TamaSi, magram
mainc gveufleba emociebi: sixaruli, sicili, zogjer
gvereva cremlebic. swored es aris xelovnebis suges-
tiuri zemoqmedeba. Cvens qvecnobier sferoze moqme-

269
debs ferweruli Tu musikaluri Sedevrebi da Cven xSi-
rad monawileebi vxvdebiT im movlenebisa, romlebic
gardasul droSi darCa. ai, aseTi saxis sugestiur ze-
moqmedebebzea agebuli informaciuli barierebis daZ-
levis meTodika, sugestiur-TamaSobiT formebSi.
gavixsenoT xelovnebis sugestiuri zemoqmedebis
erTi saocari SemTxveva, romelic Tavis droze msof-
lioSi elvis siswrafiT gaxmaurda.
es moxda 1913 wlis 16 ianvars. tretiakovskis gale-
reaSi gamofenili iyo genialuri rusi fermweris _
ilia repinis sworupovari tilo `ivane mrisxane da Svi-
li misi ivane 1581 wlis 16 noembers~. suraTma sazoga-
doebis yvela wreSi udidesi gamoxmaureba hpova da ai:
mis win aRmoCnda axalgazrda kaci, specialobiT xatis-
mwereli, staroobriadceveli abram balaSovi. abramma
erTxans ucqira suraTs, da male iseTma risxvam Seip-
yro, mivarda suraTs da daniT sami Wriloba miayena Svi-
lis mkvlel mefes. es _ saukunis sensacia gaxldaT.
abramma SesaniSnavad icoda, rom daxatul suraTs
uyurebda. maS, ra moxda? _ moxda is, rom xelovnebis su-
gestiuri Tvisebis wyalobiT qvecnobierma uzarmazari
Zala SeiZina, amotivtivda cnobierebis zedapirze, ga-
aqtiurda da mTlianad gadafara cnobieri, TviTon
darCa iluzorulad, magram ikisra cnobieris roli da
abramic aqtiur moqmedebaSi CaiTria...
lozanovis eqsperimenti axal teqnikur safuZ-
velze gaimeora petrusinskim da daamuSava swavlebis
intensifikaciis sugestokibernetikuli meTodi. mas-
wavleblis funqciebi sugestiur zemoqmedebasTan er-
Tad gadacemuli hqonda avtomatizirebul sistemas. eq-
sperimentis organizatorebi sargeblobdnen inglisu-
ri enis saxelmZRvanelos fonogramebiT da iyenebdnen
magnitofonebs.
270
Semdgom etapze moswavleebs mieca davaleba, Sees-
wavlaT ara ubralod saxelmZRvanelos teqsti, aramed
_ SeesrulebinaT warmoudgeneli amocana: maT zepirad
unda SeeswavlaT 10 000 sityvis Semcveli inglisuri
enis leqsikoni. amocana, cxadia, dauZlevelia nebismie-
ri studentisaTvis. magram eqsperimentis Sedegad aR-
moCnda, rom sami dRis Semdeg moswavleebma SeZles
eTargmnaT 6300 sityva 10 000-dan.
eqsperimentebis am seriis bolo etapi gulisxmobda
sami leqsikonis (inglisuri, germanuli da franguli
enebis) Seswavlas. Sedegi aqac saocari iyo.
eqsperimentebis Sedegad gamoikveTa swavlebis in-
tensifikaciis ramdenime aspeqti.
1. informacia unda iyos warmodgenili ara mcire
blokebiT, rogoricaa paragrafi, Tavi, aramed didi
blokebiT, uzarmazari masivebiTac ki, magaliTad, mTe-
li saxelmZRvanelos moculobiT. aseTi masivebis war-
modgenisas informaciis SeTviseba atarebs albaTur
xasiaTs. magram, Tu gamoviyenebT saswavlo masalis
sxvadasxva modifikacias _ masalas warmovadgenT sxva-
dasxva TamaSobiT formaSi mravaljeradi gameorebiT,
maSin moswavleebi swrafad da ukeTesad iTviseben sas-
wavlo masalas.
2. swavlebis efeqtis damokidebuleba moswavlis
mdgomareobaze. Tu swavlebis procesSi gavzomavT, ma-
galiTad, kiTxvis siCqares, xolo paralelurad tes-
tiT SevafasebT moswavlis guneb-ganwyobilebasa da aq-
tiurobas, maSin aRmoCndeba, rom mdgomareoba praqti-
kulad gansazRvravs saswavlo informaciis SeTvisebas.
aqedan gamomdinareobs, rom swavlebis procesSi auci-
leblad unda SegveZlos moswavlis mdgomareobis mar-
Tva. maSin miviRebT informaciis SeTvisebis marTvasac.

271
am mimarTebiTac mravali eqsperimenti Catarda.
aseTi marTva aucilebelia imisaTvis, rom intensi-
uri swavlebisas Tavidan aviciloT stresuli reaqcie-
bi, gamowveuli gadatvirTvis Sedegad.
3. tvinis moqmedebis gaucnobierebeli meqanizme-
bis gamoyeneba. Tu Cveulebriv saswavlo teqstebs mos-
wavleebi iTviseben Cveulebrivi gacnobierebuli da
logikuri aRqmiT, da SeTvisebis am saxes axasiaTebs
sxvadasxva barierebi, maSin gaucnobierebeli aRqmisas
aseTi barierebi ar arsebobs. Tu informacias warmo-
vadgenT gacnobierebadi aRqmis zRurblsa da fizio-
logiur zRurbls Soris _ e. w. subsensorul zonaSi, ma-
Sin es informacia SeiZleba SeTvisebul iqnas zogierT
pirobebSi. amerikuli da sxva eqsperimentebis safuZ-
velze dadginda, rom informaciis SeTviseba xdeba sub-
sensorul areSi, amasTan, ara gacnobierebadi aRqmis an
logikis doneze, aramed grZnobebis doneze. subsenso-
rul zonaSi informaciis warmodgenas aqvs kidev erTi
upiratesoba: aseTi arxisaTvis ar arsebobs informaci-
uli barierebi, qvecnobiereba SeiZleba daitvirTos ga-
nusazRvreli moculobiT. aseT SemTxvevaSi cnobiere-
baSi amotivtivdeba mxolod is informacia, romelic
moiTxoveba ukve adamianis saqmianobaSi. amgvarad, ara-
gacnobierebadi aRqma swavlebis intensifikaciis um-
niSvnelovanesi komponentia. qvecnobiereba informa-
ciiT praqtikulad SeiZleba daitvirTos moculobis
SemousazRvrelad. magaliTad, intensiuri swavlebis
Tanamedrove kursebSi kursis dasawyisSive Semodis eg-
reT wodebuli informaciuli stimulacia _ waredgine-
ba mSobliuri enis leqsikoni 120 000 sityvis moculo-
biT erT gakveTilze. mSobliur enaze leqsikuri mara-
gis aqtivizacia stimuls aZlevs sxva enebis leqsikis
SeTvisebas. amgvarad, uneblie damaxsovreba, aragacno-
272
bierebadi fsiqikuri aqtivobis gamoyeneba _ aris swav-
lebis intensifikaciis procesis arsebiTi komponenti.
swavlebis procesis intensifikaciisadmi sxvadas-
xva midgomas ganasxvaveben. swavlebis procesis in-
tensifikaciis Teoriuli baza, rogorc cnobilia, aris
pedagogika, kibernetika, umaRlesi nervuli moqmedebis
fiziologia, fsiqologia da akmeologia. maT kavSireb-
Si gamoyofen swavlebis procesis intensifikaciisadmi
Semdeg midgomebs:
y didaqtikurs,
y fsiqofiziologiurs,
y kibernetikuls.
didaqtikuri midgoma. am poziciidan swavlebis
procesis intensifikaciisaTvis arsebiTia didaqtiku-
ri principebis SerCeva, swavlebis pedagogiuri siste-
mebis sxvadasxva meTodebis, aseve, maTSi Semavali sas-
wavlo saqmianobis yvela aspeqtis gamoyeneba.
fsiqofiziologiuri midgoma. am poziciidan swav-
lebis procesis intensifikaciisaTvis arsebiTia adami-
anis fsiqofiziologiuri SesaZleblobebis aqtivizi-
cia, moswavlis mdgomareobis marTva da misi gaucnobie-
rebadi sferoebis gamoyeneba.
kibernetikuli midgoma. am poziciidan swavlebis
procesis intensifikaciisaTvis arsebiTia is, rom ase-
Ti midgoma iZleva saSualebas, ganzogadebul iqnas sas-
wavlo procesis calkeuli elementebis avtomatizaci-
is gamocdileba iseTi mZlavri saSualebebis gamoyene-
biT, rogoricaa: modelireba, ukukavSiri, signalebis
fizikur matarebelze saswavlo informaciisa da mos-
wavlis fsiqofiziologiuri mdgomareobis marTvis
formalizacia da fiqsacia. SeiZleba gamovyoT swavle-
bis teqnikur saSualebaTa sami ZiriTadi klasi:

273
pasiuri: wrfivi audiovizualuri mswavlebeli
programebi da maTi warmodgenis teqnikuri saSualebe-
bi;
aqtiuri: ganStoebuli tipis egm-is audiovizualu-
ri programebi da maTi warmodgenis teqnikuri saSuale-
bebi, moswavleebTan ukukavSiris CarviT;
interaqtiuri: swavlebis avtomatizirebuli sis-
temebi moqnili mswavlebeli programiT, romelic adap-
tirebulad yalibdeba swavlebis procesSi.
swavlebis aseT saSualebaTa gamoyeneba amaRlebs
efeqturobas, icvleba maswavleblis saqmianobis saxe,
gamoTavisufldeba dro SemoqmedebisaTvis. swavlebis
ufro srulyofili saSualebebia _ avtomatizirebuli
sistemebi, Seqmnili Tanamedrove kompiuterebis baza-
ze, sxva Tanamedrove saSualebebTan da audiovizua-
lur mswavlebel programebTan erTad. swavlebis saSu-
alebaTa saxiT gamoiyeneba: diafilmebi, slaidebi, kino-
filmebi, fonogramebi, poliekranuli filmebi, diapo-
zitivebi da sxv. teqnikuri saSualebebia: diaproeqto-
rebi, kinoproeqtorebi, videmagnitofonebi, persona-
luri kompiuterebi. axali saSualebebia: stereofo-
nogramebi, stereoslaidebi, mikrofiSebi, matriculi
ekranebi, hologramebi, avtomatizirebuli klasebi, au-
diovizualuri video-kompiuteruli kompleqsebi. gan-
sakuTrebul perspeqtivas warmoadgens uaxlesi mul-
timedia interaqtiuri videos avtomatizirebuli au-
diovizualuri kompiuteruli sistemebis saxiT, gamo-
saxulebisa da xmis maRali xarisxiT. am swavlebaSi ga-
moyenebulia monacemTa bazebi lazerul diskebze,
brZanebaTa sensoruli Seyvana, metyvelebis sinTeza-
torebi da modemuri kompiuteruli kavSiri.
akmeologiuri gagebiT, kibernetika, rogorc mec-
niereba marTvisa da kavSiris optimaluri xerxebis Se-
274
saxeb, adamianisa da teqnikuri mswavlebeli sistemis
urTierTqmedebisas iZleva profesionalizmisa da
srulyofis gamovlenisaTvis optimaluri pirobebis
Seqmnis saSualebas. amis gamo, saswavlo procesis inte-
sifikaciisas didi mniSvneloba aqvs akmeologiuri
principebis dacvas.
saswavlo saqmianobis etapobrivi organizaciis
principi.
intensiuri swavlebis sistema, romelic agebulia
akmeologiuri teqnologiebis safuZvelze, gulis-
xmobs saswavlo saqmianobis sxvadasxva saxis Tanamed-
rove Tanamimdevrul gamoyenebas. es uzrunvelyofs in-
formaciis SeTvisebis etapobriv aRmasvlas doneebis
mixedviT. swavlebis procesis etapobrivi ageba emyare-
ba galperinis Teorias gonebriv moqmedebaTa etapob-
rivi formirebis Sesaxeb, romlis Tanaxmadac informa-
ciis SeTvisebis procesi unda gulisxmobdes moqmede-
bas materializebul formaSi, moqmedebas garegan-
metyvelebiT formaSi, garegan metyvelebas TavisTvis
da Sinagan metyvelebas.
swavlebis intensifikaciisaTvis mzaobis done SeiZ-
leba uzrunvelyofil iqnas, erTis mxriv, mdgomareo-
bis fsiqikuri TviTregulaciis, Cagonebisa da TviTCa-
gonebis Teoriis Sesabamisad, xolo, meores mxriv, in-
formaciuli gadatvirTvis gamoyenebiT, sugestiuri
hipermneziis Teoriis Sesabamisad. didi informaciuli
masivebis pirobebSi informaciis SeTvisebisaTvis spe-
cialuri fsiqologiuri ganwyobis Seqmna SeiZleba uz-
naZis ganwyobis Teoriis safuZvelze. informaciis
SeTvisebis Semdgomi etapobrivi procesi SeiZleba da-
xasiaTdes funqcionaluri sistemebis Teoriis safuZ-
velze, romlis Tanaxmadac informaciis SeTvisebasTan
dakavSirebuli qceviTi aqti unda Seicavdes motivaci-
275
is, wammarTveli aferentaciis, asamuSavebeli afernta-
ciisa da mexsierebis meqanizmebis dominirebis elemen-
tebs.
fsiqologiuri informaciuli barierebis gada-
laxvis principi.
swavlebis procesis intensifikaciis akmeologiu-
ri teqnologiebi emyareba, kerZod, saswavlo procesSi
moswavlis pirovnebis rezervul SesaZleblobaTa kom-
pleqsuri aqtivizaciisaTvis fsiqofiziologiuri pi-
robebis Seqmnas.
pirovnebis es rezervebi yoveldRiur cxovrebaSi
dafarulia da gamoyenebisaTvis miuwvdomelia, fsiqo-
logiuri barierebis arsebobis gamo. magram eqstrema-
lur situaciebSi, maRali motivaciis arsebobis dros,
adamiani zogjer Zlevs aseT barierebs. analogiur mov-
lenas sportSi `meore sunTqvas~ eZaxian.
tradiciuli swavlebisas informaciis warmodgena
moculobiT bariers zemoT iwvevs mraval usiamovnebas,
stresul reaqciasac ki. barierebis gadalaxva SesaZle-
belia swavlebis procesis intensifikaciisadmi akmeo-
logiuri midgomis safuZvelze. amisaTvis saswavlo in-
formacia warmoidgineba erTi gakveTilis ganmavloba-
Si iseT did moculobebSi, romlebic Warbobs SeTvise-
bis subieqtur fsiqologiur barierebs. didi moculo-
bebiT gamowveuli barierebis gadalaxva SeiZleba, Tu
saswavlo informacia warmodgenilia uCveulo formiT:
emociis maRal doneze, saxaliso TamaSobiTi formiT,
fsiqikuri saqmianobis aragacnobierebadi saxeebisa da
mdgomareobis marTvis akmeologiuri meTodikebis ga-
moyenebiT. yovelive es uzrunvelyofilia intensiuri
swavlebis TamaSobiT xerxebSi, roca gacnobierebul
doneze Seqmnilia TamaSobis pirobebi, meore planze ki
_ saswavlo informaciis didi masivebis uneblie damax-
276
sovrebis pirobebi. lozanovma am movlenas hipermne-
zia _ zedamaxsovroba uwoda.
fsiqologiuri informaciuli barierebis dasaZle-
vad iqmneba specialuri akmeologiuri situacia: iqmne-
ba informaciuli `gadatvirTva~ da masTan SexamebiT
imavdroulad iqmneba fsiqologiuri kompensacia (dis-
tresuli reaqciis neitralizacia) TamaSobiT for-
mebSi fsiqoemocianaluri sugestiuri `gantvirTvis~
saxiT. es informaciuli stimulacia saSualebas iZle-
va, qvecnobierebaSi CatvirTul iqnas informaciis didi
moculoba, romlis gamoyenebac Tavdapirvelad realu-
rad SeuZlebelia, magram es qvecnobieri informaciuli
baza, daviwyebuli warsuli gamocdilebis analogurad,
TamaSobiT formebSi mastimulirebeli situaciis Seq-
mnisas, uzrunveyofs qvecnobierSi adre CatvirTuli
informaciis `amotivtivebis~ process. informaciis
amotivtivebisaTvis stimuli SeiZleba gaxdes sxvadas-
xva TamaSobiTi saqmianoba, kerZod, saqmianoba teqste-
bis daCqarebul gadaTvalierebaSi, maT konspeqtireba-
Si, referirebaSi; roluri TamaSebi, SemoqmedebiTi Se-
jibrebebi da sxv. aseTi saqmianobebi TandaTanobiT vi-
Tardeba da maRal safexurze adis.
ganvixiloT humanitaruli disciplinebis swavle-
bis etapobrivi organizacia.
humanitaruli disciplinebis swavleba emyareba Ta-
namimdevrul gamoyenebas saswavlo saqmianobis iseTi
saxeebisa, rogoricaa: saswavlo jgufebis formireba
testuri maCveneblebiT; teqstze racionaluri muSao-
bis xerxebis swavleba, maT Soris _ konstruireba gan-
zogadebis sxvadasxva doneze; roluri mswavlebluri
komunikaciuri TamaSobebi; Sejibrebebi; koleqtiuri
Semoqmedeba da sxv. intensiuri swavlebis aseTi xerxebi

277
kargad uTavsdeba tradiciuls, radganac ar moiTxovs
didaqtikuri masalebis Sinaarsis Secvlas.
swavlebis pirveli etapi. aRweriTi xasiaTis sas-
wavlo teqstebze muSaobisas gacnobis donis misaRwe-
vad moswavleTa jgufs eZleva saswavlo informaciis
masivebi ramdenime Tavis an mTeli saxelmZRvanelos mo-
culobiT, amasTan dozirdeba teqstis yoveli gverdis
gadaTvalierebis dro. moswavleebisagan moiTxoveba,
gaigon yoveli gverdis mxolod zogadi Sinaarsi.
swavlebis meore etapi. misaRwevia mexsierebaSi
aRdgenis done. moswavleebi muSaoben sayrdnob kon-
speqtebze. maT eZlevaT sufTa furceli, unda dayon
igi oTx svetad _ grafebad. pirvel grafaSi unda Cawe-
ron sakvanZo sityvebi da yoveli gverdis gegma. meore
grafaSi ixsneba sakvanZo sityvebi, xdeba gaSifvra. pir-
veli da meore grafebis cnebebi ukavSirdeba erTmaneTs
xazebiT an sxva grafikuli niSnebiT. mesame grafaSi iwe-
reba fazisebi, mokle konspeqtebi. meoTxe grafa Sei-
cavs kiTxvebs, remarkebs, moswavlis mimarTebas teq-
stTan. amiT Sedgenilia konspeqti. miRweulia kvlav-
warmoebis done.
swavlebis mesame etapi. misaRwevia gamoyenebis
done. gamoiyeneba roluri TamaSoba. jgufi iyofa wyvi-
lebad, yovel wyvilSi erTi `maswavlebelia~, meore _
`moswavle~. `moswavle~ konspeqtis mixedviT hyveba teq-
stis Sinaarss, `maswavlebeli~ ixedeba amosaval teq-
stSi, koreqtirebas da analizs ukeTebs `moswavlis~ mu-
Saobas, afasebs mas. daSvebulia mxolod ori Sefaseba:
`kargi~ da `friadi~.
swavlebis meoTxe etapi. misaRwevia Semoqmedebis
done. moswavleebi iyofa or jgufad. evalebaT, Seadgi-
non saxaliso amocanebi da kiTxvebi. kiTxvis SedgenaSi
da pasuxSi Jiuri wers qulebs. fasdeba, agreTve, origi-
278
naluroba, mixvedriloba, gonebamaxviloba, reaqciis
siCqare. am etapze xorcieldeba SemoqmedebiTi saqmia-
noba Sejibris saxiT. gamoiyeneba: `ideebis generacia~,
`gonebrivi ieriSi~, sxvadasxva TamaSobiTi formebi;
mxatvruli, musikaluri, pantomimikuri da sxv. saSua-
lebebi.
daskvniT etapze adgili aqvs КВН tipis koleqtiur
Semoqmedebas an `gonebriv ieriSs~, romlebSic TamaSo-
biT formebSi stimulirdeba SemoqmedebiTi saqmianoba.
ufro meti konkretulobisaTvis mivmarToT Sata-
lovis teqnologias.
teqnologiis saklasifikacio parametrebi:
y gamoyenebis donis mixedviT: zogadpedagogiuri;
y filosofiuri safuZvlis mixedviT: Semgueblo-
biTi;
y ganviTarebis ZiriTadi faqtoris mixedviT: so-
ciogenuri;
y SeTvisebis koncefciis mixedviT: asociaciur-
refleqtoruli etapobriv-interiorizaciuli;
y pirovnul struqturebze orientaciis mixed-
viT: informaciuli saswavlo kompetenturobebi;
y Sinaarsis xasiaTis mixedviT: mswavlebluri, ma-
Rali wris, teqnokratiuli, zogadsaganmanaT-
leblo, didaqtocentruli;
y mmarTvelobis tipis mixedviT: mcire jgufebis
sistema _ `repetitori~;
y organizaciuli formebis mixedviT: tradiciu-
li saklaso-sagakveTilo, akademiuri, individua-
lur-jgufuri;
y masSi dominirebuli meTodis mixedviT: axsniT-
ilustraciuli;

279
y moswavleTa kategoriis mixedviT: masiuri, yvela
kategoriisaTvis, seleqciis gareSe.
teqnologiis miznobrivi orientirebia:
y saswavlo kompetenturobis formireba;
y yvela bavSvis swavleba, nebismieri individualuri
monacemebiT;
y daCqarebuli swavleba (9 wels swavleba saSualo
skolis moculobiT).
swavlebis principebia:
y mravaljeradi gameoreba, aucilebeli etapobrivi
kontroli, siZnelis maRali done;
y pirovnulad orientirebuli midgoma;
y humanizmi (yvela bavSvi talantiania);
y swavla Zaldatanebis gareSe;
y saswavlo situaciis ukonfliqtoba, TiToeulis
warmatebaTa sajarooba, gamosworebisaTvis,
zrdisaTvis, warmatebisaTvis perspeqtivebis gax-
sna;
y swavlebisa da aRzrdis SeerTeba.
Sinaarsis Taviseburebani:
y masala miewodeba didi dozebiT, porciebad;
y masalis Sedgena blokebad;
y saswavlo masalis gaformeba sayrdnobi sqema-kon-
speqtebis saxiT;
y sayrdnobi konspeqti warmoadgens TvalsaCino sqe-
mas, romelSic asaxulia asaTvisebeli informaci-
is erTeulebi, maT Soris kavSirebi; SemoRebulia
abstraqtuli masalis konkretizaciis xelSemwyo-
bi niSnebi, simboloebi; klasifikaciebisaTvis ga-
moiyeneba ferebi, Sriftebi da sxv.
ganvmartoT ramdenime ZiriTadi termini.

280
sayrdnobi, dayrdnoba _ moqmedebis saorientacio
safuZveli: bavSvis Sinagani, azriTi saqmianobis garega-
ni organizaciis xerxi.
sayrdnobi signali _ asociaciuri simbolo (niSa-
ni, sityva, sqema, naxati da sxv.), romelic cvlis rome-
liRac azrobriv mniSvnelobas.
sayrdnobi konspeqti _ sayrdnobi signalebis sis-
tema, romelic Sedgenilia mokle pirobiTi konspeqtis
saxiT da warmoadgens TvalsaCino konstruqcias. es
konstruqcia asaxavs faqtebis, cnebebis, ideebis siste-
mas im pirobiT, rom eseni saswavlo masalis erTi mTeli
nawilis urTierTdakavSirebuli elementebia.
teqnologiaSi gamoyenebul meTodikas gaaCnia gar-
kveuli Taviseburebani: saswavlo saqmianobis stereo-
tipis safuZvelia sayrdnobi konspeqtebi (signalebi) _
TvalsaCino sqemebi, romlebSic kodirebulia saswavlo
masala. sayrdnob signalebze muSaobas gaaCnia mkafiod
gamoxatuli etapebi da Tan axlavs sakiTxis meTodiku-
ri gadawyvetis principialuri xerxebi.
gakveTlze saswavlo masalis Teoriuli Seswavlis
principi aseTia: maswavlebeli gakveTils xsnis Cveu-
lebrivad, carciT xelSi, iyenebs TvalsaCinoebas da
swavlebis teqnikur saSualebebs; axsnas imeorebs say-
rdnobi konspeqtis mixedviT, konspeqts aqvs feradova-
ni plakatis saxe; Semdeg xdeba sagakveTilo masalis
mokle mimoxilva plakatis mixedviT, rasac mosdevs
moswavleTa individualuri muSaoba TavianT kon-
speqtebze, isini acnobiereben SeTvisebul masalas kon-
speqtis mixedviT. bolos, gakveTilze mimdinareobs
codnis frontaluri ganmtkiceba konspeqtis blokebis
mixedviT.
gansakuTrebuli mniSvneloba aqvs damoukidebel
muSaobas Sin. am muSaobis principia: sayrdnobi kon-
281
speqti + saxelmZRvanelo + mSobelTa daxmareba. mos-
wavleebs eZlevaT aseTi rCeva: gamoiyene konspeqti da
gaixsene maswavleblis axsna; waikiTxe axsnili masala
saxelmZRvaneloSi, Seudare da Seupirispire wakiTxu-
li konspeqts, moyevi gakveTili konspeqtis mixedviT,
gaerkvie kodireba-dekodirebaSi; zepirad daimaxsovre
konspeqti, rom mere masze dayrdnobiT SegeZlos moyo-
la; axal furcelze damoukideblad aRadgine kon-
speqti da Seudare igi gakveTilze Cawerils.
rogorc aRvniSneT, adgili unda hqondes axsnilis
mravaljerad gameorebas.
pirveli gameoreba xdeba gakveTilze konspeqtis
SeTvisebis frontaluri kontrolis saxiT: yvela mos-
wavlem Tavisi mexsierebiT (werilobiT) unda aRadginos
konspeqti. maswavlebeli amowmebs namuSevrebs. imav-
droulad Cumad mimdinareobs magnitofonuri gamo-
kiTxva, ris Semdegac maswavlebeli mimarTavs ukve xma-
maRal gamokiTxvas. amas mosdevs sayrdnobi konspeqtis
zepiri warmoTqma. es gareganmetyvelebiTi saqmianoba
SeTvisebis aucilebeli etapia. am etaps mosdevs meore
gameoreba _ ganzogadeba da sistematizacia: es aris
urTierTkontrolis gakveTilebi; CasaTvleli sakiT-
xebis winaswari publikacia; kontrolis yvela saxis ga-
moyeneba (dafasTan, werilobiT da sxv); urTierTgamo-
kiTxva da urTierTdaxmareba; TamaSobiTi elementebi
(gundebis Sejibri, rebusebis gamocnoba da sxv.).
Satalovma SesaniSnavad gadawyvita moswavleTa sas-
wavlo kompetenciebis globaluri etapobrivi kontro-
lis problema. man monaxa mudmivi garegani kontrolis,
TviTkontrolisa da TviTSefasebis Sexamebis optima-
luri pirobebi. amasTan, imavdroulad: mimdinareobs
TiToeuli moswavlis etapobrivi kontroli, adgili
aqvs moTxovnaTa SeZlebisdagvarobas, gamosworebisaT-
282
vis perspeqtivis Riadobas, Sedegebis sajaroobas, ar
arsebobs oriani da dabali niSnis SiSi. kontrolis
formebia: werilobiTi _ sayrdnobi konspeqtebis mixed-
viT, damoukidebeli muSaoba, zepiri xmamaRali gamo-
kiTxva, magnitofonuri, wyviluri urTierTkontroli,
jgufuri urTierTkontroli, saSinao kontroli,
TviTkontroli da TviTSefaseba.
Satalovis meTodikaSi SefasebiTi niSani (bali) ar
aris Cveulebrivi niSani, igi warmoadgens moswavlis da-
Sifrul dadebiT daxasiaTebas. aseTi daxasiaTebis pub-
likacias udidesi aRmzrdelobiTi mniSvneloba aqvs. am
daxasiaTebaSi friad mniSvnelovani isaa, rom nebismier
moswavles nebismier dros SeuZlia gamoasworos Tavisi
niSani da miiRos ufro maRali Sefaseba. sworad amaSi
mdgomareobs Ria perspeqtivis principi. Satalovis az-
riT, yoveli Sefaseba upirveles yovlisa unda iyos
stimuli, romelic aucileblad iwvevs moswavlis dade-
biT reaqcias. orebi iwveven uaryofiT reaqcias, kon-
fliqts maswavlebelTan, saganTan. amitom Satalovma
gamoricxa aseTi konfliqturi stuaciebi.
Satalovis meTods axlavs uamravi pedagogiuri
mikroelementebi:
y releuri sakontrolo samuSaoebi,
y desanturi meTodi,
y Zewkvis meTodi,
y `banaoba~ amocanebSi,
y Secdomebis Zieba wignSi,
y amocanebis amoxsna furclebze,
y amocanebis amoxsna SerCeviT,
y amoxsna oTxi xeliT,
y cdebis gakveTili,
y dartyma `tvinSi~,
y amoxsna qvemodan zeviT,
283
y
karnaxis waxaliseba,
y
Ria azrebis gakveTili,
y
meeqvse bali,
y
SemoqmedebiTi konspeqti,
y
enis gasatexebi,
y
daZabulobis moxsnis xerxebi (musika, sinaTle,
pauzebi da sxv.).
Satalovis sistema Tavisi SinaarsiT zogaddidaq-
tikuria. es teqnologia mravalma pedagogma ganaxor-
ciela kerZosagnobriv doneze: fizikaSi, maTematikaSi,
istoriaSi da a. S.

praqtikumisaTvis
sadiskusio sakiTxebi:
y swavlebis intensifikaciis arsi;
y informaciuli barierebis gadalaxvis principi;
y sugestiuri zemoqmedebis fsiqologia;
y Satalovis teqnologiis klasifikaciuri da zo-
gadpedagogikuri daxasiaTeba.

284
leqcia meTxuTmete

⇒ integraluri saganmanaTleblo teqnologiebi


es teqnologia, romlis avtoria guzeevi, warmoiq-
mna mTlianblokuri teqnologiebis ganviTarebis Sede-
gad Semdeg mimarTulebaTa integraciis gziT:
1. didaqtikuri erTeulebis gamsxvileba (erdnie-
vi). es aris sistema im lokaluri cnebebisa, romlebic
gaerTianebulia maTi Sinaarsobrivi logikuri kavSire-
bis safuZvelze da, romlebic qmnian informaciis er-
TmTlianad SeTvisebad erTeuls.
2. saganmanaTleblo procesis fsiqologizacia,
romelic gulisxmobs ara imdenad moswavleTa fsiqo-
logiur TaviseburebaTa gaTvaliswinebas, ramdenadac
TviTon saswavlo procesis agebas maT safuZvelze. es
idea umetesad realizdeba jgufuri swavlebis dros.
3. swavlebis Sedegebis dagegmareba diagnostiku-
robis mizanSewonilobis safuZvelze. swavlebis dageg-
mili Sedegebi warmodgenilia amocanebis samdoniani
sistemebis saxiT. aseTi Sedegebi miiRweva diferncire-
buli swavlebis Sedegad.
4. kompiuterizacia. gamocdili maswavleblisaT-
vis kompiuteri aris is instrumenti, romelic mas aZ-
levs saSualebas, rom saswavlo procesis monawileTa
mswavlebluri da mmarTvelobiTi saqmianoba gaxados
optimaluri. swavlebis integraluri teqnologiis ga-
moyeneba kompiuteris gareSec SeiZleba, magram kompiu-
teris gamoyenebiT saswavlo procesis Sedegianobis
maCvenebeli ufro maRali iqneba.
integralur saganmanaTleblo teqnologias meoT-
xe Taobis teqnologias uwodeben, igi erTmaneTs Sesa-
niSnavad uxamebs or midgomas: pirovnul-saqmianob-
285
rivsa da didaqtocentruls, pirovnebis ganviTarebas
uzrunvelyofs kargad SeTvisebuli sagnobrivi Sinaar-
sis bazaze.
integralur teqnologiaSi saswavlo procesis mi-
nimaluri erTeulia gakveTilebis bloki. igi Sedgeba
calkeuli elementebisagan. sami elementi, romliTac
bloki sruldeba, _ ganmazogadebeli gameoreba, kon-
troli da koreqcia, _ axlavs nebismier teqnologias.
es gamomdinareobs axali informaciis miTvisebis sqemi-
dan.
gamsxvilebuli masivebiT axali masalis Seswavla,
garegani da Sinagani kavSirebis sistemaSi, aucileblad
unda iwyebodes Sesavali (sawyisi) gameorebiT. funqci-
onaluri sistemis ganviTarebisa da formirebis proce-
si normalurad rom warimarTos, aucilebelia, mos-
wavleTa operatiul mexsierebaSi CaitvirTos is war-
modgenebi, codna, unarebi da faseulobebi, romlebzec
aigeba axali SesaTvisebeli codna. am sawyisi gameore-
bis mniSvneloba saskolo praqtikaSi imdenad didia,
rom gakveTilebis blokis calke elementadaa gamoyo-
fili, Tumca, mas Seesabameba pirveli gakveTilis arc
Tu ise didi elementi drois mixedviT.
maSasadame, ama Tu im Temaze gakveTilebis blokis
tipuri struqtura aseTia:
y sawyisi gameoreba,
y axali masalis Seswavla (ZiriTadi moculoba, sa-
ganmanaTleblo done),
y ganmtkiceba (amocanebis amoxsna. trening-minimu-
mi),
y axali masalis Seswavla (damatebiTi moculoba),
y ganmtkiceba (ganmaviTarebeli diferncirebuli
swavleba),
y Temis ganmazogadebeli gameoreba,
286
y codnis kontroli,
y koreqcia.
gakveTilebis blokis struqruraSi pirobiTad ga-
moiyofa mudmivi da cvladi nawilebi. mudmivi nawilis
gakveTilebi ZiriTadad ganisazRvreba saswavlo masa-
lis xasiaTiT da gansxvavdeba cvladi nawilis gakveTi-
lebisagan, romlebic mTlianadaa damokidebuli swav-
lebis procesis mimdinareobisagan, aucileblobis Sem-
TxvevaSi isini koreqtirdeba, rac Tavis mxriv moiTxovs
ukukavSiris arsebobas. blokis cvladi nawilis reali-
zacia xorcieldeba axali organizaciuli formis gak-
veTilze. es aris seminari-praqtikumi, romelic uz-
runvelyofs moswavleTa sagnobriv da pirovnul ganvi-
Tarebas maTi komunikaciuri aqtivobiTa da jgufuri
muSaobiT, romelic bazirebulia kooperatiul motiva-
ciaze.
integralur teqnologiaSi swavlebis Sedegebis da-
gegmva gulisxmobs moswavleTa mier konkretuli una-
rebis miRwevas. es unarebi Seesabameba amocanebis sam
sxvadasxva dones. maT Soris aucilebeli (zogadsagan-
manaTleblo) done Seesatyviseba saswavlo programebs.
yvela pedagogiuri xerxi orientirebulia fsiqologi-
uri komfortis Seqmnaze, rac iZleva saSualebas, ara
marto ar Semcirdes sagnobriv-Sinaarsobrivi dat-
virTva, aramed _ gaizardos kidec igi.
saswavlo procesis proeqtireba SeiZleba gan-
xorcildes Semdegi algoriTmis mixedviT:
1. moxdes saswavlo masalis struqturireba da
programuli moTxovnebis Sesabamisad daiyos igi mini-
malur saswavlo erTeulebad. gaTvaliswinebul iqnas
drois rezervi Temis Seswavlis dasrulebisaTvis.
drois rezervi aucilebelia saswavlo procesis ko-
reqciisaTvis, Tu mis organizaciaSi moxda cvlilebebi.
287
2. Sesaswavli Temis mixedviT Sedgenil iqnas gakve-
Tilebis blokis struqturuli gegma, romelSic naCve-
nebi iqneba konsultaciebisa da kontrolis vadebi.
3. gansazRvrul iqnas Sinaarsi:
y swavlebis dagegmili Sedegebis aucilebeli doni-
sa da im instrumentariumisa, romelic misi miRwe-
visTvisa aucilebeli;
y diferencirebuli swavlebis, sadac formulire-
bulia SemoqmedebiTi, problemuri davalebebi,
referatebisa da kvleviTi proeqtebis Temebi da
sxv.;
y diferncirebuli saSinao davalebis, romelic eZ-
leva moswavleebs Temis Seswavlis dasawyisSi gak-
veTilebis mTeli blokis mixedviT.
4. mTeli Temis mixedviT SerCeul da momzadebul
iqnas sademonstracio mowyobiloba, sqemebi, cxrilebi,
swavlebis teqnikuri saSualebebi, didaqtikuri Tu da-
sarigebeli masalebi da sxv.
5. momzadebul iqnas sazomebi kontrolisaTvis:
mravaldoniani davalebebi Sesavali, Sualeduri, Tema-
tikuri, makorigirebeli da sxv. saxis kontrolisaTvis;
Sedgenil iqnas kiTxvebi CaTvlebisaTvis.
6. Sedgenil iqnas gakveTilobrivi dagegmareba, aq-
ve unda iqnas formulirebuli rogorc moswavlis, ise
maswavleblis saqmianobis saswavlo-SemecnebiTi, orga-
nizaciuli miznebi. aseTi gegma klasSi unda moTavsdes
stendze da SeZlebisdagvarad, Temis Seswavlis dasaw-
yisSi, mieces yovel moswavles. vadebi, romlebic gegma-
Si iqneba naCvenebi, moswavleebs saswavlo saqmianobaze
miscemen orientacias, xolo kontrolis vadebis codna
gamoiwvevs maT disciplinirebas. unda aRiniSnos, rom
gegma arasodes ar aris dogma, realuri muSaobis
288
msvlelobisas is SeiZleba Seicvalos, dazustdes, Sua-
leduri da Tematikuri kontrolis Sedegebis mixedviT
masSi SeiZleba Sevides koreqtivebi da sxv.
integraluri teqnologiis dinamikuroba da moqni-
loba saSualebas iZleva:
y saswavlo drois CarCoebidan gausvlelad gan-
xorcieldes moswavleTa pirovnulad orienti-
rebuli swavleba,
y ganviTarebul iqnas maTi individualuri, komu-
nikaciuri Tvisebebi,
y optimalurad iqnas organizebuli saganmanaT-
leblo procesi.
SevCerdeT zogierT sakiTxze ufro detalurad.
axali masalis Seswavla didi masivebiT misi kavSi-
rebis mTel sistemaSi iwvevs organizaciul proble-
mebs. skolaSi yovelTvis sakmao raodenobiTaa mos-
wavleebi, romlebic ama Tu im Temis Seswavlisas ifar-
glebian aucilebeli standartis Sesabamisi saswavlo
masaliT, zogadad-aucilebeli minimumiT. maSasadame,
blokis dasawyisSi axali masalis Seswavlisas yuradRe-
ba unda mieqces mxolod zogadad-aucilebel Sinaarss
_ ZiriTad moculobas. saqmianobis principi moiTxvs,
rom Sesaswavli aucilebeli masala dauyovnebliv da-
muSavdes amocanebSi. ramdenadac laparakia swavlebis
dagegmili Sedegebis minimaluri donis amocanebze, _
aseTi amocanebis amoxsnis unari unda iqnes dayvanili
avtomatizmamde. ganmtkicebis am pirvel nawils davar-
qvaT `trening-minimumi~.
sanam gadavidodeT momdevno doneebze, unda gavac-
noT moswavleebs damatebiTi moculobis informacia,
romelic uzrunvelyofs muSaobas zogad da produqti-
ul doneebze. amitom gakveTilebis blokis struqtura-
Si Cndeba axali masalis Seswavlis kidev erTi elementi,
289
romelic iTvaliswinebs moswavleTa sakmaod damouki-
debel aqtiur SemecnebiT saqmianobas.
amis Semdeg SeiZleba diferencirebul swavlebaze
gadasvla, sadac realizebuli iqneba swavlebis jgufu-
ri organizaciis xerxebi. am xerxebSi mTavaria jgufe-
bis garegani dinamika. blokis am elements ganmaviTare-
bel diferencirebul ganmtkicebas uwodeben.
blokis elementebSi gakveTilebis organizaciuli
formebi sxvadasxvaa.
y axali masalis Seswavla (ZiriTadi moculoba).
am elementisaTvis upiratesoba eniWeba leqciur for-
mas. igi saSualebas iZleva, moswavleebs kompaqturad
miewodos gamsxvilebuli didaqtikuri erTeuli. mag-
ram gamoiyeneba saubaric da Txrobac.
y trening-minimumi. Sablonuri amocanebis amox-
snis unari avtomatizmamde rom iqnes dayvanili, sadac
es amocanebi Seesabameba swavlebis dadgenili Sedege-
bis minimalur dones, amisaTvis es Sablonebi moswavle-
ebs jer unda miewodos saubrebis meSveobiT. TandaTa-
nobiT es saubrebi unda gadavidnen moswavleTa damou-
kidebel muSaobaSi. Sualeduri nabijia praqtikumis ga-
moyeneba, roca klasi iyofa jgufebad da ganmtkiceba
mimdinareobs amocanebis amoxsnis procesSi moswavle-
Ta Soris urTierTobebis fonze.
y axali masalis Seswavla (damatebiTi moculo-
ba). am masalis Tavisebureba imaSi mdgomareobs, rom
moswavleTa erTi nawili gaerkveva yvelaferSi da masa-
las flobdes iqneba gamoyenebis doneze, meore nawili
gaerkveva da gaigebs ideebs, mesame nawilisaTvis sakma-
risia masalis gacnoba. axali masalis aseTi Seswavli-
saTvis adekvaturi formaa seminari.
gakveTilebis blokis am nawils uwodeben mudmivs.
masve miekuTvneba kontrolis elementi. danarCeni gak-
290
veTilebi ganisazRvreba wina gakveTilebis SedegebiT,
amis gamo, isini Seadgenen gakveTilebis blokis cvlad
nawils. sagulisxmoa, rom blokis mudmiv da cvlad na-
wilebs Soris sazRvari ramdenadme pirobiTia. ufro
metic, Tu swavlebis procesSi SevitanT kopmpiuterul
momsaxurebas, masin aseTi sazRvari arc ki iarsebebs.
y ganmaviTarebeli diferencirebuli ganmtki-
ceba. gakveTilebis blokis am elementSi aqtiurad ga-
moiyeneba jgufuri muSaoba. saamisod integralur teq-
nologiaSi Seiqmna gakveTilis specialuri forma semi-
nar-praqtikumi.
klasSi yoveli jgufi maswavleblisagan Rebulobs
davalebas garkveuli droiTi SezRudviT. am drois
gasvlis Semdeg jgufi angariSs abarebs ama Tu im for-
miT. am formebs Soris SeiZleba iyos jgufis angariSi
maswavlebels, winaswar daniSnul moswavle-kontroli-
ors, meore jgufs, jgufis yoveli monawile SeiZleba
iyos angariSvaldebuli Tavisi kontrolioris winaSe.
yvelaze efeqturadaa miRebuli `publikuri dacva~:
jgufis erTi monawile, romelic maswavleblis mieraa
daniSnuli, gamodis dafasTan da klasis im nawils, ro-
melic jgufebSi araa dakavebuli, moaxsenebs amocanis
Sesaxeb, imis Sesaxeb, Tu rogor amoxsna es amocana
jgufma. zogjer erT da igive amocanas xsnis ori jgu-
fi. isini erTmaneTis konkurentebi arian. aseT SemTxve-
vaSi erTi jgufis angariSis dros meore jgufi mas opo-
nirebas uwevs. seminar-praqtikumi aris gakveTilis mo-
biluri forma, romelic iZleva mravalgvari fsiqolo-
giuri da didaqtikuri miznis miRwevis saSualebas. sa-
nam yvela jgufi dakavebulia Tavisi amocanis amoxsniT,
maswavlebeli muSaobs klasis nawilTan misTvis saWiro
reJimSi: gamokiTxva, amocanebis erToblivi amoxsna,
moswavleTa cnobebis ganxilva, mokle sakontrolo we-
291
ra, karnaxi da sxv. gakveTilze SeiZleba ori-oTxi jgu-
fis muSaobis ganxilva, magram jgufebis raodenoba Se-
iZleba metic iyos. jgufi, romlis amoxsnili amocanis
done arsebiTad gansxvavdeba im amocanis donisagan,
romlis amoxsnas miaRwia klasis ZiriTadma nawilma,
`publikur dacvas~ SeiZleba ar daeqvemdebaros. roca
amocanebi, romlebic jgufebs eZleva, SedarebiT damo-
ukidebelia, maSin aseTi gakveTilebis CarCoebSi SesaZ-
lebelia, ganxorcieldes swavleba ara marto swavle-
bis dagegmili Sedegebis sxvadasxva doneze (doneobri-
vi diferenciacia), aramed sxvadasxva profilSic, e. i.
sxvadasxva SinaarsiT (profiluri diferenciacia). es
idea mravali mosazrebiTaa perspeqtiuli.
seminar-praqtikumis organizaciuli sqema Sesam-
nCnevad icvleba gakveTilidan gakveTilisaken imis mi-
xedviT, Tu rogoria wina gakveTilebis Sedegebi.
blokis cvlad nawilSi moswavleTa saqmianobis war-
matebiT marTvisaTvis, gakveTilebis organizaciuli
struqturisa da Sinaarsis dagegmarebisaTvis aucile-
belia uwyveti kavSiris organizeba, maswavlebelma kar-
gad unda icodes yoveli moswavlis yoveli winsvlis
yoveli nabiji.
blokis cvladi nawili Zalze mgrZnobiarea ukukav-
Siris informaciis mimarT. aseve mgrZnobiarea igi mos-
wavlis mimarT. integralur teqnologiaSi yovel mos-
wavles Tavisi roli akisria, Tavisi adgili ukavia gak-
veTilis gegmaSi. Tu moswavle gakveTils ar eswreba, ma-
Sin maswavlebeli xSirad iZulebulia, gegma gadaake-
Tos, gardaqmnas, Secvalos komunikaciebis organiza-
cia.
moswavleebs saSinao davaleba eZlevaT axali masa-
lis Seswavlisa (ZiriTadi moculoba) da pirveli gan-
mtkicebis (trening-minimumi) zRvarze, maSinaTve, roca
292
miecema masalis ZiriTadi nawili da minimaluri donis
amocanebis amoxsnis nimuSebi. davaleba warmoadgens
amocanebis nakrebs, romelic sami nawilisagan Sedgeba:
minimumi, done 1, done 2. davalebis micemisas moswavle-
ebs unda ecnobos ganmazogadebeli gameorebis gakveTi-
lis TariRi, maT unda icodnen, ramdeni dro aqvT, rad-
ganac am gakveTils mohyveba sakontrolo, mas ki _ ko-
reqciis gakveTili, da Temis Seswavlac damTavrdeba.
yovel moswavles ufleba aqvs:
y damoukideblad dagegmos Tavisi saSinao muSaoba,
rogorc drois, ise moculobis mxriv;
y Seasrulos nebismieri nawili, nebismieri nawilis
nebismieri nawili, ar Seasrulos araferi;
y gaafarTovos davaleba da daumatos amocanebi
sxva wyaroebidan, amasTan, iqonios maswavleblis
daxmarebis imedi.
roca gakveTilebis bloki mTavrdeba, warmoiSoba
ganmazogadebeli gameorebis aucilebloba. sakontro-
lo gakveTili warmoadgens samdonian werilobiT CaT-
vlas. sakontrolo davalebis struqrura imeorebs sa-
Sinao davalebis struqturas: ori-sami davaleba mini-
maluri donis, erTi-ori davaleba pirveli donis, erTi
davaleba meore donis. yvela done cxadadaa gamokveTi-
li. wesebi moswavleTaTvis Zalian mkacria. davaleba
sruldeba mkacrad TanamimdevrobiT, araviTari SerCe-
va, radganac es dakavSirebulia TviTSefasebasaTan. es
ki moswavleebs iSviaTad aqvT adekvaturi.
davalebebi mowmdeba guldasmiT. bavSvebi male
xvdebian, rom maTTvis saWiro Sefasebis garantireba
SeiZleba, Tu seriozulad moekidebian saSinao davale-
bas. moswavlis namuSevris gulmodgine Semowmeba mas-
wavlebels sWirdeba koreqciis gakveTilisaTvis. ko-
reqciis gakveTilze moswavleebs SeuZliaT gaerTian-
293
dnen jgufebSi da erTad Caataron namuSevrebis anali-
zi. is moswavleebi, romlebic umaRles Sefasebas miiRe-
ben, koreqciis gakveTlze exmarebian maswavlebels, an
xsnian arastandartul amocanebs, an kidev, exmarebian
Tanaklaselebs.
integralur teqnologiaSi kompiuteris gamoyene-
ba sruliad bunebrivia da aucilebeli. es gamoyeneba
orbunebovania:
pirveli ganmtkicebisas (trening-minimumi) kompi-
uteri gamoiyeneba rogorc mswavlebeli manqana. tre-
ningis warmatebuloba bevrad ganisazRvreba imiT, Tu
rogoraa uzrunvelyofili yoveli moswavle:
y amocanebis (savarjiSoebis) individualuri nakre-
biT;
y muSaobis indiviadualuri tempiT;
y samuSaos Sesrulebisas damoukideblobis gamoCe-
nis pirobebiT;
y uwyveti kontroliTa da marTviT.
meore ganmtkicebisas (ganmaviTarebeli diferen-
cirebuli ganmtkiceba) kompiuteri gamoiyeneba ro-
gorc inteleqtis gaZlierebis saSualeba jgufebisaT-
vis, romlebic muSaoben zogadi da gansakuTrebiT win
waweuli doneebis amocanebis amoxsnaze. aseT jgufebSi
muSaobisas moswavleebi asruleben amocanebis Sinaar-
sobriv nawils (amoxsnis ideis, sxvadasxva variantebis,
sxva amocanebTan urTierTkavSirebis da sxv. monaxva.
xolo teqnikurs (gamoTvlebi, agebebi, gardaqmnebi da
sxv.) akeTeben manqanebi. maSasadame, gamoiyeneba progra-
ma-Semsruleblebi, imitaciuri da modulirebiTi
programebi, monacemTa bazebi, eleqtronuli cxrile-
bi, teqsturi procesorebi da grafikuli redaqtorebi
da sxva programebi, romlebic axasiaTebs egm-s gamoye-

294
nebas. farTod SeiZleba iqnas gamoyenebuli qselebi da
is programebi, romlebic maT emsaxureba.
gamsxvilebuli sistematuri saswavlo kursebis
swavleba inovaciuri informaciuli resursebis, upir-
veles yovlisa, internetis safuZvelze saWiroebs gan-
sakuTrebul teqnologias, saqmianobriv-faseulobiTs.
aseTi teqnologia guzeevma Seqmna da mas uwoda mexuTe
Taobis teqnologia ТОГИС (abreviatura): ganaTlebis
teqnologia globalur informaciul sazogadoebaSi.
es saganmanaTleblo teqnologia misive integraluri
saganmanaTleblo teqnologiis ganviTarebas warmoad-
gens. am or teqnologias Soris fundamenturi gansxva-
vebaa da igi mdgomareobs imaSi, rom teqnologia ТОГИС
axorcielebs ganaTlebisadmi saqmianobriv-faseulo-
biT midgomas, maSin, roca integraluri teqnologia
igeba informaciul-faseulobiT modgomaze. ТОГИС-Si
maswavleblis funqciebi ar aris informaciuli da ze-
damxedvelobiTi. es aris _ miznebis dasaxva da Sedege-
bis dagegmareba, moswavleTa saqmianobis organizacia,
misi marTva da miRebuli Sedegebis eqspertiza, Sesaba-
misad, am teqnologiaSi Warbobs swavlebis problemuri
da modeluri meTodebi, romelTa realizeba xdeba maT
adekvatur organizaciul formebSi.
teqnologia arsebobs ramdenime variantSi. ZiriTa-
di varianti ТОГИС saskolo variantia, ТОГИС-ВУЗ gan-
kuTvnilia studentebTan muSaobisaTvis da gansxvavdeba
saskolo teqnologiisagan studentTa damoukideblo-
bis meti xarisxiT da amosaxsneli saswavlo saqmianob-
riv-faseulobiTi amocanebis arsebiTad mzardi siste-
murobiT. varianti ТОГИС-ПК bazirebulia andragogi-
kis ZiriTad kanonzomierebebze da orientirebulia mo-
tivirebuli mowifuli profesionalebis swavlebaze.
295
teqnologiis maxasiaTebeli parametrebia:
y teqnologiuri mizandasaxuloba: saqmianobriv-fa-
seulobiTi;
y miznobrivi daniSnuleba: universaluri;
y ZiriTadi struqturuli erTeuli: gakveTilebis
bloki;
y swavlebis dagegmili Sedegebis xasiaTi: saswavlo
pedagogiuri amocanebis sistemebi, deskrifciuli
modelebi;
y ukukavSiris procedurebis daniSnuleba: warmate-
bis monitoringi;
y swavlebis dominirebuli meTodebi: evristikuli,
problemuri, modeluri;
y swavlebis dominirebuli organizaciuli formebi:
praqtikumi, seminar-praqtikumi, seminari;
y swavlebis tipiuri saSualebebi: kompiuterebis in-
formaciuli da komunikaciuri qselebi;
y saresurso baza: interneti, biblioTeka;
y saganmanaTleblo procesis organizebisas humani-
taruli sistemebisaTvis maxasiaTebeli gaur-
kvevlobis gaTvaliswinebis zoma: maRali;
y gakveTilebis blokSi swavlebis Sedegianobis Sema-
jamebeli kontrolis organizaciuli formebi:
proeqtis dacva;
y sapanteto formula: produqciuli swavlebis teq-
nologia, romelic orientirebulia ganaTlebaSi saq-
mianobriv-faseulobiT midgomaze, problemuri da
modeluri meTodebis gamoyenebiT;
y distanciuri swavlebis gamoyeneba: SesaZlebelia;
y cose-study-s CarTva: saresurso bazis aucilebeli kom-
ponenti;

296
y refleqsiuri swavlebis SesaZlebloba: swavlebis
gamoyenebuli modelis aucilebeli komponenti.
ТОГИС-ПК -s andragogikuri Taviseburebani.
teqnologiis am variantSi kvlav brundeba leqciu-
ri forma, romelic ara gvaqvs saskolo da sauniversi-
teto variantebSi. axali informaciis mniSvnelovani
moculobebis gadacema, roca es moculobebi praqtiku-
lad araa warmodgenili misawvdom wyaroebSi, bunebri-
via, rom yvelaze ufro da ukeTesad kvalifikaciis
amaRlebis sistemas daaxasiaTebs. magram leqcia teqno-
logiebis procedurebis TanamimdevrobaSi msmenelTa
damoukidebeli muSaobis SigniT imdenadaa Camaluli,
rom isini mas leqciad ar aRiqvamen. teqnologiis sak-
vanZo elementi _ saqmianobriv-faseulobiTi amocana _
praqtikulad kargavs Tavis saswavlo xasiaTs: amocana
xdeba problemur-kvleviTi. amasTan, ТОГИС-isaTvis au-
cilebeli swavlebis dagegmili Sedegebis doneobrivi
struqtura, romelic iZleva msmenelTa individualuri
saganmanaTleblo traeqtoriis agebis saSualebas, aseve
gadis eqspliciturad gancxadebuli miznebis kategori-
idan da iqceva implicitur saswavlo gegmad, romliTac
xelmZRvanelobs maswavlebeli. ase, rom swavlebis auci-
lebeli da organizebuli personifikaciis dros msmene-
lebs mTlianobaSi unarCundebaT jgufis erTgvarovne-
bis iluzia. guzeevi am moments mowifulobis swavleba-
Si Zalze mniSvnelovan faqtorad Tvlis, radganac igi
xels uwyobs motivaciis SenarCunebas.
saqmianobriv-faseulobiTi amocanebis mizanSewo-
nilad SerCeuli sistema uzrunvelyofs msmenelebis
individualur profesionalur ganviTarebas Ria in-
formaciul sivrceSi, amtkicebs pirovnul faseuloba-
Ta sistemas, aviTarebs garesamyarosTan urTierTqme-

297
debis Cvevebs, rac friad mniSvnelovania rogorc pro-
fesionaluri sazogadoebisaTvis, ise sociumisaTvis
mTlianobaSi. kerZod, pedagogebis pirovnuli zrda
aris organizaciis ganviTarebis miznebis realizaciis
aucilebeli piroba. swavleba, am teqnologiis gamoye-
nebiT, didad uwyobs xels moswavleTa faseulobiT
orientaciaTa qmnadobas, pirovnebis informaciuli
kulturis formirebas.
ganvixiloT teqnologiis mokle aRwera.
saganmanaTleblo procesis struqturuli erTeu-
lia gakveTilebis bloki, romelic gankuTvnilia sas-
wavlo kursis damoukidebeli Temis SeswavlisaTvis.
yoveli momdevno Temis Seswavla iwyeba Sesavali gameo-
rebiT. es aris TemaSi Semyvani gameoreba, romelic, Cve-
ulebriv, tardeba saubris an mrgvali magidis formiT.
aseTi gameorebis Semdeg axali masalis Seswavla aigeba
rogorc SemecnebiTi amocanebis koleqtiuri amoxsna.
es aris praqtikumi, romlisTvisac monacemebi amoikri-
beba wignebidan, CD ROM da sainformacio qselebidan,
upiratesad internetidan. am amocanebis Sedegad kris-
taldeba faqtobrivi masala da aqcentirdeba saqmiano-
bis xerxebi. amiT miRweuli iqneba swavlebis dagegmili
Sedegebis minimaluri done.
am etapis warmatebiT gavlaSi darwmunebis Semdeg
maswavlebeli gadadis ganmaviTarebel diferencire-
bul ganmtkicebaze. amisaTvis maswavleblis xelmZRva-
nelobiT klasis ZiriTadi nawili da calkeuli jgufe-
bi xsnian zogad, Semdeg win waweuli donis amocanebs.
yoveli amocanis amoxsnis Semdeg igi irCeva sajarod
mTeli auditoriis an misi nawilis mier. jgufis saqmia-
nobas analizs ukeTeben da verbalurad afaseben gan-
xilvis monawileebi. jgufi dinamikuria, misi Semad-
genloba ganisazRvreba warmatebis monitoringis Sede-
298
gebiT, yoveli jgufis arsebobis dro reglamentirebu-
li ar aris. igi ganisazRvreba amocanebis amoxsnisa da
ganxilvis moTxovnebis mixedviT.
Cveulebriv saganmanaTleblo teqnologiebSi, ro-
gorc mravaljer aRvniSneT, amocanebi saWiro iyo codni-
sa da unar-Cvevebis ganmtkicebisaTvis. teqnologia
ТОГИС-is yvela variantSi TviT codna da unar-Cvevebi
warmoadgens amocanebis amoxsnaze muSaobis saqmianobis
Sedegs. teqnologiaSi ar aris miRebuli saswavlo Teme-
bis droiTi sazRvrebis winaswari gansazRvra. Sedegebis
stabilizerebisas bloki mTavrdeba. msmenelTa svla mom-
devno doneebSi wydeba. magram kvalifikaciis amaRlebis
kursebis aucilebeli SemosazRvrulobis gaTvaliswine-
biT, teqnologiuri procesi SeiZleba Sewydes nebismier
momentSi. maSinaTve, roca yvela monawile miaRwevs da-
gegmili Sedegebis minimalur dones. amasTan, is, rom mo-
nawileebi aRmoCndebian aqtualurad miRweul sxvadasxva
doneze, saqmianobriv-faseulobiTi amocanebis sxvadas-
xva nakrebis amoxsnis gamo, gvaZlevs saSualebas, vaRia-
roT individualuri saganmanaTleblo traeqtoriis rea-
luri arseboba, saerTo Sinaarsobrivi SuaguliT.
ganmazogadebeli gameorebis mimarT xorcieldeba
originaluri midgoma. tardeba ganmazogadebeli semina-
ri Temis Sinaarsisa da saqmianobis miTvisebuli xerxebis
mixedviT, xerxebze aqcentirebiT. amasTan, msmenelTa mi-
er moZiebuli da damoukideblad damuSavebuli damate-
biTi masalis fiqsacia uTavsdeba Temis ganzagadebas,
radganac saqmianobis miTvisebuli xerxebi ZiriTad da
damatebiT masalaze muSaobis dros erTi da igivea. Sema-
jamebeli samdoniani kontrolisa da koreqciis proce-
durebis Semdeg, Tu calkeuli msmenelebi ver miaRweven
minimalur dones, SeiZleba moxdes gadasvla momdevno

299
Temaze. magram teqnologiaSi ТОГИС-ПК sakontrolo
RonisZiebebi atareben amocanebis amoxsnis jgufuri (iS-
viaTad _ individualuri) dacvis xasiaTs da calke pro-
cedurebad araa gamoyofili. amiT warmatebis mimdinare
monitoringi da Semajamebeli kontroli xorcieldeba
impliciturad, masSi erTveba dakvirveba, romelsac mas-
wavlebeli awarmoebs stacionaruli teqnologiuri pro-
cesebis fonze.
yuradReba mivaqcioT aseT garemoebas: gakveTile-
bis blokis mTavari elemntia ganmaviTarebeli dife-
rencirebuli ganmtkiceba. misi moculoba ТОГИС-ПК-Si
arsebiTad didia. blokis am elementisaTvis gakveTi-
lis organizaciuli forma aris seminar-praqtikumi.
yoveli gakveTilis proeqtireba maswavleblis mier
xdeba wina gakveTilis Sedegebis safuZvelze. es Sede-
gebi registrirebulia warmatebis mimdinare monito-
ringis msvlelobisas. gakveTilis Sedegebi warmoad-
gens msmenelTa ganawilebas maT mier swavlebis dageg-
mili Sedegebis aqtualurad miRweuli doneebis mixed-
viT. momdevno gakveTili igegmeba wina gakveTilis Se-
degebis mixedviT. seminar-praqtikumis proeqtirebis
wesebi, principebi da teqnologia ganisazRvreba imiT,
rom informaciuli Zieba da jgufebis damoukidebeli
muSaoba wyaroebze Txoulobs did dros. aseve xan-
grZlivi SeiZleba aRmoCndes kulturuli nimuSis war-
modgena da muSaobis momdevno gameorebiTi ganxilva. es
imas niSnavs, rom ТОГИС-ПК-Si gakveTilis yoveli etapi
mTavrdeba mxolod maSin, roca miRweuli iqneba misi
miznebi. amitom gakveTilSi araviTari droiTi maCvene-
beli fiqsirebuli ar aris.
ТОГИС-Si saswavlo procesis mTavari elementia
saqmianobriv-faseulobiTi amocanebis amoxsna. amas-
300
Tan, amocanebSi mTavari da ZiriTadi yuradReba eqceva
maTi amoxsnis xerxebs da ara Sinaarss. msmenelebis mier
SeTvisebuli Sinaarsi aris amocanebis amoxsnaSi maTive
saqmianobis Sedegi. roca guzeevi Rebulobs Teziss
imis Sesaxeb, rom saqmianobis erTmTlianobis garegani
safuZveli aris amocana, romelic saqmianobas udgens
sazRvrebs, radganac gansazRvravs mis dasawyissa da
dasasruls, saqmianobriv konteqstebSi CarTul kiTxva-
pasuxobiT formas igi uwodebs amocanurs. davalebisa-
gan gansxvavebiT igi warmoiSoba iq, sadac aris winaswa-
ri ganxilvis, pirobis analizis aucilebloba, es maSi-
naa, Tu davaleba ar daiyvaneba ukve cnobili operacie-
bis Sesrulebis teqnikaze. amocanisa da, Semdeg, misi
amoxsnis gagebis dros saZieblis rolSi gamodis amox-
snis xerxi. e. i. amocana, Tavisi Sinaarsisa da miznebis
garda, gulisxmobs rogorc informaciuli, ise komu-
nikaciuri amocanis komponentebs. amasTan, informaci-
uli amocanis komponentebia informaciis moZieba da
damuSaveba, xolo komunikaciuri amocanis komponente-
bia koleqtiuri azrovnebiTi saqmianobebi, romlebic
gamoimuSavebs faseulobaTa sistemas.
saqmianobriv-faseulobiTi amocanis mTliani
struqtura sakmaod rTulia, igi axlos dgas srul-
formatian proeqtul davalebasTan da Tavis TavSi gu-
lisxmobs Semdeg elementebs:
y amocanis piroba;
y amocanis moTxovna (savaraudo Sedegi);
y komentarebi (pirobisaTvis) da miTiTebebi (moT-
xovnisaTvis);
y sacnobaro monacemebi pirobisaTvis;
y moqmedebaTa Tanamimdevrobis danawesi (in-
formaciuli amocanis komponentebi);

301
y SesaZlo informaciuli wyaroebi (wignebi, kom-
paqt-diskebi, webgverdebi);
y ganxilvis leitmotivebi;
y kulturuli nimuSebi SepirispirebisaTvis;
y rekomendaciebi an formatebi amoxsnis saboloo
gaformebisaTvis.
ar igulisxmeba, rom yvela amocana aseTi unda iyos.
amocanebis saxeebisa da tipebis sxvadasxvagvaroba Se-
saZloa Zalian didic iyos da romeliRac tipobriv sa-
xeSi zogierTi komponenti SesaZloa arc iyos. magali-
Tad, dasaSvebia iseTi amocanebi, romlebic moiTxovs
informaciis mTlianad damoukidebel Ziebas, maSin naC-
venebi ar iqneba wyaroebis sia da sxv.
teqnologia ТОГИС da misi varianti ТОГИС-ПК ba-
zirebulia swavlebis Sedegebis samdonian dagegmareba-
ze, da es yovelive warmodgenilia amocanaTa sistemebis
sistemis saxiT. Sinaarsis aucilebeli moculoba gaT-
valiswinebulia minimaluri donis amocanebis sistema-
Si. am amocanebis 0,8 albaTobiT amoxsnis unari niSnavs
saswavlo masalis flobas am doneze. moswavleTa Sem-
dgomi ganviTareba xorcieldeba zogadi da win waweuli
donis amocanebis zmoxsnis gziT. doneebis skala agebu-
lia saqmianobis tipis mixedviT; Sesabamisad, swavleba
mdgomareobs saqmianobis ganviTarebisa da faseulob-
rivi orientaciebis dauflebaSi. amocanebis siZnele
subieqturi faqtoria da igi yoveli donis SigniT Tan-
daTanobiT matulobs. saganmanaTleblo minimumis da-
ufleba damxmare mizania, igi saqmianobis ganviTarebisa
da faseulobaTa SeZenis bazas warmoadgens.

302
⇒ pedagogiuri teqnologiebis SerCevis krite-
riumebi
rogorc gavlili leqciebidan davinaxeT, yovel
teqnologias Tavisi xarisxobrivi specifika gaaCnia. es
specifika yovelTvis asaxavs saswavlo saqmianobis or-
ganizaciis xerxebs. saswavlo saqmianobis organizaciis
xerxebis gamoyeneba ki mraval pirobazea damokidebu-
li. maSasadame, saswavlo procesSi pedagogiuri teqno-
logiis SerCeva unda moxdes sxvadasxva pirobebSi sxva-
dasxva kriteriumebis safuZvelze.
upirveles yovlisa, aseTi safuZveli SeiZleba iyos
saswavlo saqmianobaSi moswavleTa damoukideblobis
done. swavlebis teqnologiis meSveobiT yovelTvis Se-
iZleba gaTvaliswinebul iqnas moswavleTa reproduqci-
ulobisa da SemoqmedebiTobis xarisxi. am mimarTebiT
qveda da zeda ukiduresobebs warmoadgens iseTi teqno-
logiebi, romlebic orientirebulia Sesabamisad mos-
wavleTa reproduqciul da SemoqmedebiT saqmianobaze.
maT Soris ki maswavleblis Semoqmedebas udidesi sarbi-
eli gaaCnia, SesaZlebelia uamravi gadasvlisa da Sesaba-
misi teqnologiis gamoyofa _ mza codnis pirdapiri ga-
dacemidan problemur swavlebamde da pedagogiur ev-
ristikamde.
teqnologiis SerCeva SeiZleba moxdes saqmianobis
struqturis safuZvelze. ramdenadac am SemTxvevaSi
moswavleebs unda Camouyalibdes SemecnebiTi aqtisa
da profesiuli saqmianobis sruli cikli, amitom am Ca-
moyalibebis ZiriTadi principi unda iqnes SerCeva ise-
Ti teqnologiebisa, romlebic orientirebulia:
y problemis danaxvaze, kavSirebisa da mimarTebe-
bis gageba-gacnobierebaze, motivaciis Seqmnis

303
xerxebze, saqmianobis pirovnuli azris gacnobi-
erebaze da sxv.;
y dagegmarebis, proeqtirebis, modelirebis swav-
lebaze;
y saswavlo amocanebis Sedgenis swavlebaze, hipo-
Tezebis wamoyenebasa da damuSavebaze, amocanaTa
amoxsnis marTvaze, normatiul-standartuli da
evristikuli amocanebis amoxsnis xerxebis for-
mirebaze, amocanebis amoxsnis evristikuli da
logikuri procedurebis Sexamebaze da sxv.;
y konkretul pirobebSi profesiuli amocanebis
amoxsnis teqnologiurobaze, amoxsnis sisworisa
da efeqturobis Semowmebaze, Sedegebis Sefase-
baze da aucilebeli koreqtivebis Setanaze;
y Sefasebaze im situaciisa, romelic gulisxmobs
saswavlo-pedagogiuri sistemisa da axali masa-
lis aRqmisaTvis moswavleTa mzaobis donis afe-
rentaciul sinTezs.
teqnologiis gamoyenebas miznobrivi daniSnuleba
gaaCnia. miznobrivi daniSnulebis teqnologiis gamoye-
nebis procesSi aucileblad unda gvaxsovdes, rom saq-
mianobis Sedegebis SedarebaSi mizani umniSvnelovanesi
maCvenebelia. mizanSi momavlis modelia Caqsovili. sas-
wavlo procesSi asaxuli mizani gadaizrdeba interes-
Si, misi gacnobierebisa da pirovnulad aRqma-miTvise-
bis pirobebSi. SemecnebiTi interesi saqmianobaSi ya-
libdeba da Semdeg swavlebis Sinagan stimuls warmoad-
gens. amiT saswavlo procesi yovelTvis atarebs aqti-
ur da SemoqmedebiT xasiaTs.

304
praqtikumisaTvis
sadiskusio sakiTxebi:
y integraluri saganmanaTleblo teqnologiis pe-
dagogikuri Rirsebebi;
y ТОГИС teqnologiis variantebis Taviseburebe-
bi;
y saswavlo saqmianobaSi moswavleTa damoukideb-
lobis done rogorc pedagogiuri teqnologiis
SerCevis ZiriTadi kriteriumi;
y ZiriTadi Tvisebebi, romlebic moswavleebs unda
Camouyalibos teqnologiam;
y swavlebis mizani rogorc pedagogiuri teqno-
logiis SerCevis kriteriumi.

305
 
saxelTa cnobar-saZiebeli

amonaSvili, Salva (d. 1931) _ gamoCenili Tanamedrove


qarTveli pedagogi da fsiqologi. humanur-pirov-
nuli pedagogikis damfuZnebeli.15, 33, 50, 51, 49.
aronsoni, eliot (d. 1932) _ Tanamedrove amerikeli
fsiqologi da filosofosi.
aronsoni, jonaTan devid (d. 1949) _ Tanamedrove ame-
rikeli filosofosi, politologi da pedagogi.48.
begli, kerol _ Tanamedrove amerikeli mecnieri.266.
berni, erik lenard (1910-1970) _ amerikeli fsiqologi
da fsiqiatri.47.
bespalko, vladimir _ Tanamedrove rusi pedagogi.10,
19, 231.
biuleri, karl (1879-1963) _ germaneli fsiqiatri da
fsiqologi.112, 113.
blavatskaia, elena (1831-1891) _ Teosofosi, mwerali,
mogzauri, filosofosi, okulisti da spiritualis-
ti. daibada ruseTis imperiaSi. 1848-1875 wlebSi sam-
jer imogzaura dedamiwis garSemo. 1875 wels niu-
iorkSi daafuZna Teosofiuri sazogadoeba, romlis
erT-erTi mTavari mizani iyo, Seeqmna msoflio saZ-
mos birTvi rasis, kanis feris, sqesis, kastisa da aR-
msareblobis niSnebiT gansxvavebis gareSe.322.
blonski, pavel (1884-1941) _ rusi filosofosi, fsiqo-
logi da pedagogi.112.
bruneri, jerom seimur (d. 1915) _ Tanamedrove ameri-
keli fsiqologi da pedagogi, kogniciuri procese-
bis didi mkvlevari.10.
galperini, piotr (1902-1988) _ ruseTSi moRvawe gamo-
Cenili ebraeli fsiqologi. 194, 196, 197, 204.

306   
 
 
gogebaSvili, iakob (1840-1912) _ didi qarTveli peda-
gogi, publicisti, sabavSvo mwerali, sazogado moR-
vawe, mecnieruli pedagogikis fuZemdebeli saqar-
TveloSi, msoflio pedagogikis klasikosi.23, 34, 47,
193.
grosi, karl (1861-1946) _ germaneli fsiqologi.112.
gudledi, jon _ cnobili amerikeli pedagogi.5.
guzeevi, viaCeslav (d.1951)_ Tanamedrove rusi peda-
gogi, integraluri saganmanaTleblo teqnologiisa
da misi variantebis Semqmneli.285, 295, 297.
davidovi, vasili (1930-1998) _ rusi fsiqologi.33, 184,
194, 206, 214.
da feltre, vitorino (1378-1446) _ aRorZinebis epo-
qis italieli humanisti pedagogi.34.
demokrite, abdereli (Zv.w. 460-370) _ ZvelberZeni fi-
losofosi, atomistikisa da materialisturi fi-
losofiis erT-erTi fuZemdebeli.243.
distervegi, fridrix vilhelm adolf (1790-1866) _
gamoCenili germaneli pedagog-demokrati, msof-
lio pedagogikis klasikosi.34, 243.
diui, jon (1859-1952) _ amerikeli filosofosi, fsiqo-
logi da pedagogi, ganaTlebis reformatori.49, 50,
126, 228, 234, 243.
elkonini, daniil (1904-1984) _ rusi fsiqologi.112,
194, 214.
erdviniev, piurvia (d.1921) — Tanamedrove yalmuxi
pedagogi. 285.
valoni, anri (1812-1904) _ frangi fsiqologi, fsiqiat-
ri, maswavlebeli da politikosi.86.
vigotski, lev (1896-1934) _ rusi fsiqologi.33, 34, 36,
113, 186, 187, 188.

 307 
 
 
volkovi, igor (d. 1927) _ Tanamedrove rusi pedago-
gi.10, 183.
zankovi, leonid (1901-1977) _ rusi fsiqologi da peda-
gogi.33, 194, 205, 206, 207, 208, 210.
Torndaiki, eduard li (1874-1949) _ amerikeli filo-
sofosi, fsiqologi da pedagogi.186.
ibn-sina, abu ali husein (980-1037) _ Suaazieli mecnie-
ri, filosofosi da eqimi. misi laTinizirebuli sa-
xelia avicena.244.
ivanovi, igor (1923-1992) _ rusi pedagogi.183.
kapi, aleqsandr _ pedagogikis germaneli istorikosi,
romelic cnobilia imiT, rom 1833 wels mecniereba-
Si SemoiRo cneba da termini andragogika.315.
keleri, volfgang (1887-1967) _ germaneli fsiqologi,
geStaltfsiqologiis erT-erTi fuZemdebeli.323.
kvintiliane, markus fabius (35-96) _ romaeli ritori,
msoflio pedagogikis klasikosi.34, 244.
kilpatriki, uiliam xerd (1871-1965) _ amerikeli peda-
gogi, proeqtebis meTodis fuZemdebeli, jon diuis
mowafe da mimdevari.128.
klarini, mixail _ Tanamedrove rusi pedagogi.10.
komenski, ian amos (1592-1670) _ gamoCenili Cexi peda-
gog-humanisti, mwerali, sazogado moRvawe, msof-
lio pedagogikis klasikosi.20, 26, 27, 31, 34, 193, 243,
319.
korCaki, ianuS (1878-1942) _ gamoCenili poloneli pe-
dagogi, mwerali, eqimi, sazogado moRvawe, msoflio
pedagogikis klasikosi.34, 47.
kofka, kurt (1886-1941) germaneli fsiqologi, moRva-
weobda mraval qveyanaSi, geStaltfsiqologiis
erT-erTi fuZemdebeli.186.

308   
 
 
krouderi, norman alison (1921-1998) _ amerikeli
mecnieri, pedagogi, programirebis ganStoebuli
algoriTmis gamomgonebeli.226, 229.
lanJeveni, pol (1872-1946) _ frangi fizikosi da sazo-
gado moRvawe, diamagnetizmisa da paramagnetizmis
Teoriebis Semqmneli. aqtiuri monawileoba miiRo
saskolo reformebsa da pedagogikuri Teoriebis
ganviTarebaSi.86.
leontievi, aleqsei (1903-1979) _ rusi fsiqologi.33,
195.
lerneri, isaak (1917- 1996) _ ruseTSi moRvawe ebraeli
pedagogi. 30, 235.
lesteri, turou karl (d.1938) _ msoflios erT-erTi
wamyvani amerikeli ekonomisti.6.
lixaCovi, dmitri (1906-1999) _ gamoCenili rusi peda-
gogi.10.
loki, jon (1632-1704) _ gamoCenili britaneli pedago-
gi da filosofosi, msoflio pedagogikis klasiko-
si.34.
loboki, aleqsandr _ Tanamedrove rusi filosofosi,
pedagogi da fsiqologi.24, 80, 83, 84.
lozanovi, georgi kirilov (1926-2012) _ bulgareli
pedagogi da fsiqologi. 1960-ian wlebSi daamuSava
sugestopediis meTodi, romelic gamoiyeneba ucxo-
uri enebis daCqarebuli swavlebisaTvis. sakuTar
samSobloSi ganicdida devnas da emigrirebul iqna
avstriaSi.269, 277, 336, 337.
makarenko, anton (1888-1939) _ gamoCenili rusi peda-
gogi da mwerali, msoflio pedagogikis klasikosi.
34, 47.
malani, entoni _ cnobili ingliseli pedagogi.259.
maxmutovi, mirza (1926-2008) _ TaTari pedagogi.29, 234.

 309 
 
 
meimani, ernst (1862-1915) _ germaneli pedagogi da fsi-
qologi, eqsperimentaluri pedagogikis damfuZne-
beli.186.
midi, margaret (1901-1978) _ amerikeli anTropologi
da fsiqologi.145, 146.
mileri, jon _ Tanamedrove kanadeli pedagogi, ho-
listikuri pedagogikis mimdevari.44.
monaxovi, vadim (d. 1936) _ Tanamedrove rusi pedagogi,
maTematikis meTodisti.10.
monteni, miSel de (1533-1592) _ aRorZinebis epoqis
frangi mwerali, filosofosi da pedagogi.244.
montesori, maria (1870-1952) _ gamoCenili italieli
pedagogi, mecnieri da humanisti, TviTganviTarebis
teqnologiis Semqmneli.23,168,169,172,176,181,183.
mori, Tomas (1478-1536) _ ingliseli moazrovne, mwera-
li da pedagogi.34.
naiseri, ulrik (1928-2012) _ amerikeli fsiqologi.
arsebiTi wvlili Seitana kogniciuri fsiqologiis
qmnadobaSi.337.
nelsoni, Teodor holm (d. 1937) _ Tanamedrove ameri-
keli sociologi, filosofosi da pirvelaRmomCeni
informaciuli teqnologiebis dargSi. cneba `hiper-
teqstisa~ da mravali sxva terminis gamomgonebeli,
erT-erTi hiperteqsturi sistemis Semqmneli. cno-
bili holivudeli varskvlavis selesta holmis Svi-
li.337.
okoni, vincenti (d. 1914) _ Tanamedrove poloneli pe-
dagogi da fsiqologi.235.
osborni, aleqs (1888-1966) amerikeli Jurnalisti
BBDO (Betten, Barton, Durstine @Osborn) sareklamo
saagentos erT-erTi damfuZnebeli gonebrivi ie-
riSis meTodis avtori. 164.

310   
 
 
oueni, robert (1771-1858) _ ingliseli filosofosi,
pedagogi da socialisti.34.
parkxarsti, helen _ amerikeli pedagogi, proeqtebis
meTodis damaarsebeli.109.
paski, andrev gordon (1928-1996) _ ingliseli fsiqo-
logi da kibernetikosi. didi wvlili Seitana sagan-
manaTleblo teqnologiebis ganviTarebaSi.
pestaloci, iohan henrix (1746-1827) _ gamoCenili Sve-
icarieli pedagog-demokrati, msoflio pedagogi-
kis klasikosi.34,193, 243.
petersoni, ludmila _ Tanamedrove rusi pedagogi.38.
petrusinski, viaCeslav _ Tanamedrove rusi pedagogi.
informatizaciis saerTaSoriso akademiis akademi-
kosi.270.
polati, evgenia (d. 1937) _ Tanamedrove rusi pedago-
gi.266.
piaJe, Jan (1896-1980) _ gamoCenili Sveicarieli fsiqo-
logi da filosofosi, kogniciuri ganviTarebis Te-
oriis Semqmneli.35, 86,112,186.
piTagora, samoseli (Zv.w. 570-490) _ ZvelberZeni fi-
losofosi, maTematikosi da mistikosi. 243.
pirogovi, nikolai (1810-1881) _ rusi qirurgi da ana-
tomi, bunebismetyveli da pedagogi. 34,447.
pirsi, Carlz sanders (1839-1914)  _ amerikeli filo-
sofosi, logikosi da maTematikosi, pragmatizmisa
da semiotikis fuZemdebeli. 332.
platoni (Zv.w. 428-348) _ ZvelberZeni filosofosi,
sokrates mowafe. 226,243.
rable, fransua (1494-1553) _ frangi mwerali da huma-
nisti. 34.
rojersi, karl renson (1902-1987) _ amerikeli fsiqo-
logi da pedagogi.42, 47.

 311 
 
 
rubinSteini, sergei (1889-1960) _ gamoCenili rusi
fsiqologi da filosofosi.33,112.
ruso, Jan-Jak (1712-1778) _ frangi mwerali, moazrovne
da kompozitori, msoflio pedagogikis klasikosi.
34, 47,193, 243.
selevko, german (d. 1932) _ Tanamedrove rusi pedago-
gi.18.
seneka, lucius aneus (4 Zv.w.- 65 ax.w.) _ romaeli filo-
sofosi, poeti da saxelmwifo moRvawe.245.
skineri, beres frederik (1904-1990) _ amerikeli fsi-
qologi, gamomgonebeli da mwerali.226, 228.
skatkini, mixail (1900-1991) _ rusi pedagogi.
slavini, riCard (d. 1950) _ SemdgomSi raTxanuTxa sva-
mi, kriSnaidebis erTerTi moZRvari, qvelmoqmedi da
keTili saqmeebis mkeTebeli. daibada CikagoSi, axal-
gazrdobaSi moRvaweobda amerikis universitetebSi,
Semdeg, dabrunda samSobloSi da mTeli darCenili
cxovreba miuZRvna religias. 48.
smetsi, ian qristian (1870-1950) _ samxreTafrikeli sa-
xelmwifo da samxedro moRvawe, feldmarSali, fi-
losofosi, Tanamedrove holizmis filosofiuri
mimdinareobis erT-erTi damaarsebeli.338.
sokrate (Zv.w. 469-399) _ ZvelberZeni filosofosi.226,
243.
spenseri, herbert (1820-1903) _ britaneli filosofo-
si da sociologi.112.
suxomlinski, vasili (1918-1970) _ gamoCenili ukraine-
li pedagogi, msoflio pedagogikis klasikosi.34,47.
tolstoi, lev (1828-1910) _ didi rusi mwerali da mo-
azrovne.23, 47.

312   
 
 
uznaZe, dimitri (1886-1950) _ gamoCenili qarTveli
fsiqologi, filosofosi da pedagogi, ganwyobis
Teoriis fuZemdebeli.34,113, 275.
unti, inge _ Tanamedrove estoneli pedagogi, swavle-
bis individualizaciis sistemis avtori.107.
uSinski, konstantin (1824-1870) _ gamoCenili rusi pe-
dagogi, mecnieruli pedagogikis fuZemdebeli ru-
seTSi. msoflio pedagogikis klasikosi. 34,47,193,
243.
frebeli, fridrix vilhelm avgust (1782-1852) _ ger-
maneli pedagogi, cneba `sabavSvo baRis~ Semqmneli.
243.
frene, selesten (1896-1966) _ frangi pedagogi.24,
73,75,76.
froidi, zigmund (1856-1939) _ avstrieli fsiqologi,
fsiqiatri da nevropaTologi; fsiqoanalizis dam-
fuZnebeli.112, 113.
Sarani, Slomo _ Tanamedrove ebraeli pedagogi.49.
Satalovi, viqtor (d.1927) _ Tanamedrove rusi peda-
gogi, doneckeli maswavlebeli-novatori, intensiu-
ri swavlebis teqnologiis Semqmneli.279.
Sacki, stanislav (1878-1934) _ rusi pedagogi.47, 128.
Sepeli, viqtor _ Tanamedrove rusi filosofosi. 9.
Sileri, iohan kristof fridrix (1759-1805) _ germane-
li poeti, filosofosi, xelovnebis Teoretikosi
da dramaturgi, istorikosi da eqimi.112.
Slexti, filip _ amerikeli pedagogi.5.
Staineri, rudolf (1861-1925) _ gamoCenili avstrieli
pedagogi, arqiteqtori, filosofosi, anTroposo-
fiisa da religiur-mistikuri moZRvrebis fuZemde-
beli, anTroposofiuri pedagogikis Semqmneli.24,
67,72, 74, 315, 320.

 313 
 
 
CoSanovi, murat _ Tanamedrove rusi pedagogi.9.
jeimsi, uiliam (1842-1910) _ amerikeli filosofosi da
fsiqologi, Tanamedrove fsiqologiis erT-erTi
damaarsebeli.186.
jonsoni, devid _ Tanamedrove amerikeli pedagogi.48.
jonsoni, rojer _ Tanamedrove amerikeli pedagogi.
48.
hegeli, georg vilhelm fridrix (1770-1831) —
gamoCenili germaneli filosofosi. 243.
herbarti, iohan fridrix (1776-1841) _ germaneli fi-
losofosi, fsiqologi da pedagogi. 34,193,226.

314   
 
wignSi gamoyenebul terminTa mcire
leqsikoni

akmeologia (< Zv.berZ. ακμή mwvervali; λόγος moZRvre-


ba) — ganviTarebis fsiqologiis ganyofileba, rome-
lic ikvlevs individualuri ganviTarebis umaRle-
si safexuris miRwevis SesaZleblobis uzrunvel-
myofel meqanizmebsa da kanonzomierebebs. ufro
farTo gagebiT aris disciplinaTaSorisi mecniere-
bis dargi.
andragogika (< berZ. ανδρός mozrdili adamiani, mamaka-
ci; ἄγω mimyavs) — swavlebis Teoriis ganyofileba,
romelic xsnis saswavlo saqmianobis mowifuli su-
bieqtis mier codnisa da unar-Cvevebis SeTvisebis
specifikur kanonzomierebebs. termini andragogika
SemoiRo kapma (n).
anTroposofia (< berZ. ἄνθρωπος adamiani; σοφία sib-
rZne) — religiur-mistikuri moZRvreba, romelic
gamoeyo Teosofias. dafuZnebulia 1912 wels ru-
dolf Staineris mier im mizniT, rom farTo wrisaT-
vis adamianis azrovnebis meSveobiT aRmoeCina TviT-
ganviTarebisa da sulieri Semecnebis meTodebi. zo-
gierT wyaroSi xasiaTdeba rogorc `mecniereba su-
lis Sesaxeb~.
anTropocentrizmi (< berZ. άνθροπος adamiani; laT.
centrum centri) — aramecnieruli idealisturi Se-
xeduleba, romlis mixedviTac adamiani aris samya-
ros centri da samyaroSi mimdinare yvela movlenis
mizani.

315
antiscientizmi — scientizmis (n.) sruli sawinaaRmde-
go. igi uaryofs sazogadoebis ideur cxovrebaSi
mecnierebis dadebiT rols.
asertuloba — adamianis unari, Tamamad gamoxatos sa-
kuTari azri sxvisi Seuracxyofis gareSe da sxveb-
Tan daamyaros efeqturi komunikacia, am dros ada-
miani pativs scems sakuTar Tavs da sxvebs. asertu-
loba aZlevs adamians sxvebTan Ria komunikaciis sa-
Sualebas. asertuli qceva aZlevs saSualebas adami-
ans, rom daicvas sakuTari pozicia, maSinac ki, roca
sxvebs gansxavebuli azri gaaCniaT.
asociaciuri mwkrivi _ enobrivi erTeulebis SeerTeba
formaluri an logikur-semantikuri niSniT. moce-
mulia ori sityva, pirvelidan unda gadavideT meo-
reze nebismieri asociaciebiT. magaliTad, kompiu-
teri yveli: kompiuteri didxans jdoma
SimSili vaxSami yveli. an formaluri: `sami~-
dan miviRoT `mona~ TiTo asos SecvliT: sami > xami >
xemi > xeli > xali > xoli > moli > mola > mona.
aferentacia (< laT. afferens, afferentis momtani) _ mudmivi
nakadi nervuli impulsebisa, romlebic grZnobaTa
organoebidan Sedian centralur nervul sistemaSi
da informacias iTviseben rogorc garegani gamRi-
zianeblebidan (eqsterorecefcia), aseve Sinagani
organoebidanac (interorecefcia). aferentacia
pirdapiraa damokidebuli gamRizianebelTa Zalaze
da maTive mier garegani garemos gajerebulobaze,
agreTve, individis mdgomareobaze (aqtiuria Tu pa-
siuri).
aferentuli sinTezi (< laT. afferents momtani; Zv.berZ.
σύνθεσις SeerTeba, Sedgena) _ sxvadasxva aferentaci-

316
is, e.i. garemosa da organizmis saqmianobis warmate-
bis xarisxis Sesaxeb signalebis SerCevis (gadarCe-
vis) procesi. es aris sinTezis procesi, romlis sa-
fuZvelzec formirdeba saqmianobis mizani, misi
marTva. aferentuli sinTezi moicavs Semdegi oTxi
momentis damuSavebas: 1. motivaciis, 2. konkretuli
mdgomareobis faqtorTa zemoqmedebis, 3. mexsiere-
bis, 4. asamuSavebeli aferentaciis (stimulis). fun-
qcionaluri sistemebis Teoriis Tanaxmad aferen-
tuli sinTezi nebismieri mizanmimarTuli qcevis
pirveli, universaluri stadiaa.
aqsiologia (< Zv.berZ. ἀξία faseuloba; λόγος moZRvreba)
_ faseulobaTa Teoria, filosofiis nawili. swav-
lobs iseT sakiTxebs, romlebic dakavSirebulia bu-
nebriv faseulobebTan, realobaSi maT adgilTan da
faseulobaTa samyaros struqturasTan.
biogenuri (< berZ. βίο sicocxle; Γένος gvari, warmoSoba)
— 1. rac warmoSobilia cocxali organizmisagan,
dakavSirebulia masTan; 2. rac organizmze axdens
mastimulirebel zemoqmedebas. sinonimebia: bioge-
netikuri da organogenuli.
geStalti (< germ. Gestalt figura, forma, saxe, mTliano-
ba, pirovneba) — cnobierebis analizis erTeuli,
romelic am cnobierebis erTmTliani warmonaqmnia
da ar daiyvaneba Tavisi nawilebis jamze, radganac
ufro maRal rangSia aRzevebuli.
gonebrivi Sturmis meTodi (gonebrivi Sturmi, goneb-
rivi ieriSi, ingl. brainstorming) — problemis opera-
tiuli gadaWris meTodi, romelic Seqmnilia Semoq-
medebiTi aqtivobis stimulirebis safuZvelze. am
meTodis gamoyenebis dros problemis ganxilvis mo-
nawileebs eZlevaT saSualeba, gamoTqvan amoxsnis
317
rac SeiZleba meti raodenobis varianti, maT Soris _
yvelaze fantastikuric. dauSvebelia kritika. Sem-
deg, gamoTqmuli ideebis saerTo raodenobidan Se-
arCeven iseTebs, romelTa gamoyeneba SesaZlebelia
praqtikaSi. g.S.m. warmoadgens eqspertuli Sefase-
bis meTods.
dekompozicia _ mecnieruli meTodi, romelic iyenebs
amocanis struqturas da iZleva saSualebas, rom
erTi didi amocanis amoxsna Seicvalos ufro mcire,
Tundac urTierTdakavSirebuli, magram martivi,
amocanebis seriis amoxsniT.
demodulacia _ rxevebis modulaciis (n. modemi) Seq-
ceuli procesi, maRali sixSiris modulirebuli
rxevebis gardaqmna mamodulirebeli signalis six-
Siris mqone rxevebad. sapirispiroa modulacia (n.).
deskrifcia (< laT. descriptio aRwera) _ aRwera, e.i. kon-
struqcia, romelsac formiT aqvs aseTi saxe: `is ...,
romelic ...~. logikur saSualebaTa agebisas igi er-
Tveba enaSi Termebis (n.) SemadgenlobaSi. gan-
sazRvruli deskrifcia Seesabameba Terms ιx.Φ, ro-
melic kanonikurad ikiTxeba rogorc `is erTaderTi
x, romlisTvisac sruldeba (WeSmaritia) Φ`. ganu-
sazRvreli deskrifcia Seesabameba Terms εx.Φ, ro-
melic kanonikurad ikiTxeba rogorc `is x, rom-
lisTvisac sruldeba (WeSmaritia) Φ~.
deskrifciuli modeli _ modeli, romlis daniSnule-
baa dasakvirvebeli faqtebis an obieqtebis qcevis
prognozis aRwera da axsna (gansxvavebiT normatiu-
li modelebisagan, romelTa daniSnulebaa obieqtis
sasurveli, mdgomareobis povna, magaliTad, optima-
luris).

318
dialogi (< berZ. Διάλογος laparaki, ori adamianis sauba-
ri) _ Cveulebrivi gagebiT: or an met adamians Soris
saubarSi azrTa zepiri an weriTi gacvla-gamocvlis
literaturuli an Teatraluri forma; filosofi-
uri da mecnieruli gagebiT: urTierTobis, komuni-
kaciis specifikuri forma da organizacia. tradi-
ciulad upirispirdeba monologs (n.).
didaqografia _ ase uwoda komenskim TviT moswavleebis
mier wignis gamoyenebis meTodikas, romelic manve
daamuSava. sityva `didaqografia~ man miiRo sityve-
bidan: `didaqtika~ da `tipografia~.
diskusia (< laT. discussio ganxilva, gamokvleva) _ rome-
lime sadavo sakiTxis, problemis ganxilva. diskusi-
is mniSvnelovani maxasiaTebeli, romliTac is gan-
sxvavdeba davis sxva saxeebisagan, aris argumentire-
buloba. sadavo (sadiskusio) problemis ganxilvis
dros yoveli mxare, Tanamosaubris azris oponire-
bisas, asabuTebs Tavis pozicias.
diqotomia (< berZ. δῐχῆ orad; τομή dayofa) — gaoreba,
TandaTanobiTi dayofa erTmaneTTan daukavSirebel
or nawilad.
dupleqsi da naxevardupleqsi _ mimReb-gadamcem mow-
yobilobaTa muSaobis reJimebi (modemebis, qseluri
rukebis, raciebis, satelefono aparatebis). dup-
leqsis reJimSi mowyobilobebs SeuZliaT informa-
ciis an monacemebis gadacema da miReba erTdrou-
lad, kavSiris ori arxis meSveobiT, arxebi dayofi-
lia fizikurad. naxevardupleqsis reJimSi adgili
aqvs droiT danawilebas.
evritmia (< Zv.berZ. εὐρυθμία gawonasworebuloba, SeTan-
xmebuloba, Tanazomadoba, harmoniuloba) — mxat-
vruli moZraobis xelovneba, romelic evropaSi gaC-
319
nda XX saukunis dasawyisSi. es aris gansakuTrebuli
harmoniuli moZraobis, romelic gvagonebs cekvas
an pantomimas, Sexameba poetur metyvelebasTan an
musikasTan. evritmikuli moZraoba xasiaTis mixed-
viT mxatvrulia da amavdroulad — samkurnaloc,
radganac emyareba musikisa da metyvelebis silama-
zisa da kanonebis Rrma gancdasa da gagebas. ev-
ritmia daamuSava rudolf Stainerma da gavrcelda
mTels msoflioSi.
ezoTerizmi n. ezoTerika
ezoTerika (< Zv.berZ. ἐσωτερικός Sinagani) — mistikur-
filosofiuri mimdinareoba, romlis mixedviTac
bunebisa da garesamyaros subieqturi Semecneba mi-
sawvdomia mxolod pirTa SemosazRvruli wrisaT-
vis. es aris moZRvreba samyaros obieqtebisa da ada-
mianis mistikuri arsis Sesaxeb. swavlobs procesebs,
romlebic mimdinareobs samyaroSi da sinqronulad
aisaxeba adamianis sulis siRrmeebSi. ezoTeruli
fsiqopraqtika nawilobriv Semonaxulia zogierTi
mistikuri tradiciis CarCoebSi. aseTi praqtikis ma-
galiTebad SeiZleba davasaxeloT: sufizmi islamSi,
neidani daosizmSi, ioga induizmSi, Zen budizmSi,
isixazmi marTlmadideblobaSi da kabala iudaiz-
mSi. gamomdinare sityvis semantikuri mniSvnelobi-
dan, ezoTerika SeiZleba vuwodoT nebismier farul
praqtikas.
ezoTeruli _ saidumlo, faruli; romelime sazogado-
ebis an moZRvrebisaTvis saiduloebaSi myofi, gax-
snilia mxolod rCeulTaTvis. antonimia — egzoTe-
ruli.
eleqtiuri kursebi _ igivea, rac kursebi SerCeviT. isi-
ni aucilebelia ufrosklaselTaTvis; profiluri

320
swavlebis sistemaSi TamaSoben mniSvnelovan rols.
isini dakavSirebulia, pirvelyovlisa, yoveli mos-
wavlis individualuri saganmanaTleblo interese-
bis, moTxovnilebebisa da midrekilebebis dakmayo-
filebasTan. eleqtiur kursebs Soris SeiZleba ga-
moiyos sagnobrivi, saganTaSorisi (integraciuli),
da aseve kursebi, romlebic ar Sedian bazisur sas-
wavlo gegmaSi. sagnobrivi kursebis amocanaa saba-
ziso kursebSi codnis gaRrmaveba; saganTaSorisi
kursebis amocanaa bunebisa da sazogadoebis Sesa-
xeb moswavleTa codnis integracia; xolo eleqtiu-
ri kursebi, romlebic bazisur saswavlo gegmas ar
ganekuTvnebian, mowodebulia imisaTvis, rom mos-
wavleebi aziaron fsiqologiur, socialur, kultu-
rologiur, saxelovnebo problemebs da miscen maT
warmodgenebi momavalSi TavianTi Zalebis ufro me-
tad gafurCqvnis SesaZleblobis Sesaxeb.
eleqtiuroba (< laT. electare SerCeva, amorCeva, gamot-
yueba) _ msmenelTaTvis saganmanaTleblo marSrute-
bis (eleqtiuri kursebis) SerCevaSi maqsimalurad
SesaZlo damoukideblobis micema, codnis unikalu-
ri Taigulis miRebis mizniT, im pirobiT, rom es uni-
kaluri codna moswavleTa individualur midreki-
lebebs, an ubralod _ SemecnebiT interesebs pasu-
xobs da maT Seesabameba.
ergonomika (< Zv.berZ. ἔργον muSaoba; νόμος kanoni) _
tradiciuli gagebiT: mecniereba muSakis usafrTxo
da efeqturi SromisaTvis Tanamdebobrivi movaleo-
bebis, samuSao adgilebis, Sromis sagnebisa da obieq-
tebis, aseve, kompiuteruli programebis Sewyobis
Sesaxeb, adamianuri organizmis fizikuri da fsiqi-
kuri Taviseburebebidan gamomdinare.

321
eqsplicituri (< laT. explicite aSkarad, Riad) _ logiku-
rad aSkara, Riad gamoxatuli; garegani. sapirispi-
roa implicituri (n.).
eqstremumi (< laT. extremum ganapira; ukiduresi) — ma-
TematikaSi: mocemul simravleze funqciis maqsima-
luri an minimaluri mniSvneloba.
eqstremaluri — maqsimaluri an minimaluri.
Teosofia (< berZ. θεον RmerTi, σοφία sibrZne) — reli-
giur-mistikuri moZRvreba RvTaebasTan adamianis
sulis erTianobisa da imqveyniur samyarosTan uSua-
lo urTierTobis SesaZleblobis Sesaxeb. am moZ-
Rvrebis mixedviT, zeSTagonebis gziT SeiZleba
RvTis Semecneba. rogorc moZRvreba, igi dafuZne-
buli iyo 1875 wels elena blavatskaias mier.
Termi (< laT. thermae) _ formalur logikaSi formalu-
ri enis (sistemis) intuiciurad gansazRvruli gamo-
saxuleba, romelic warmoadgens obieqtis forma-
lur saxels an formis saxels.
ierarqia (< Zv.berZ. ἱεραρχία : ἱερός wminda, saRmrTo + ἀρχή
mmarTveloba) _ dabali rgolebis maRlis mimarT
daqvemdebarebis rigi, maTi organizacia `xis~ tipis
struqturaSi; centralizebul struqturebSi mmar-
Tvelobis principi. situaciurad daqvemdebareba
SeiZleba warmoiqmnas horizontaluri principiT,
es mmarTvelobis sistemis moqnilobis Tvisebaa. ie-
rarqiuli struqturis agebisaTvis iyeneben dekom-
poziciis (n.) meTods. xSirad warmoidgenen grafi-
kulad, blok-sqemis saxiT.
imanenturi (< laT. immanens SigniT myofi, damaxasiaTe-
beli) — filosofiuri kategoria, aRniSnavs ganuy-
relobas, aucileblobas, Sinagan kavSirs sapirispi-

322
rod gareganisa, rac Sinaganad axasiaTebs romelime
sagans, movlenas, process. sapirispiroa tran-
scendenturi (n.).
implicituri (< laT. impliclte CarTviT, maT Soris) _ lo-
gikurad SigniT Semavali, gulisxmobadi, rac gare-
ganad ar mJRavndeba, ar gamoixateba pirdapir; fa-
ruli, aracxadi. sapirispiroa eqsplicituri (n.).
indikatori (< laT. indicator maCvenebeli) —termini ga-
moiyeneba mraval mecnierebaSi. sazogadoebriv mec-
nierebebSi es termini aRniSnavs Sesaswavli obieq-
tis iseT maxasiaTebels, romelic misawvdomia dak-
virvebisa da gazomvebisaTvis da, romelic saSuale-
bas gvaZlevs, vimsjeloT kvlevisaTvis uSualod mi-
uwvdomeli misi sxva maxasiaTeblebis Sesaxeb.
induqtori (< laT. induco Semyavs, vaqezeb) — subieqti,
romelic uwyebas ugzavnis recipients. sinonimia
komunikatori. `pedagogiuri saxelosnoebis~ teq-
nologiaSi (n.) induqtors uwodeben im masalas, ro-
melic induqciis etapze, emocionaluri ganwyobis
Seqmnis safuZvelze, iwvevs moswavleTa saswavlo
saqmianobis motivacias.
invarianti (< laT. invarians ucvleli) — sidide an Tvi-
seba, romelic ama Tu im gardaqmnebis dros ucvle-
li rCeba. terminis konkretuli mniSvneloba damo-
kidebulia im dargze, sadac is gamoiyeneba.
insaiti (< ingl. insight gamWriaxoba, arsSi Cawvdoma, ga-
geba, gaciskrovneba, uecari mixvedra) — inteleq-
tualuri movlena, romlis arsi mdgomareobs prob-
lemis moulodnel gagebasa da misi amoxsnis mou-
lodnel povnaSi, gonebis gaciskrovnebaSi. aris geS-
taltfsiqologiis ganuyofeli nawili. cneba pirve-
lad gamoiyena volfgang kelerma 1925 wels.
323
interaqtiuri midgoma — moswavleTa saqmianobis gan-
sazRvruli tipi, romelic dakavSirebulia sas-
wavlo masalis SeswavlasTan interaqtiuri gakveTi-
lis msvlelobisas.
interaqtiuri swavleba — SemecnebiTi saqmianobis or-
ganizaciis specialuri forma. gulisxmobs sruli-
ad konkretul da prognozirebad miznebs. erT-erTi
aseTi mizani mdgomareobs swavlebis komfortuli
pirobebis SeqmnaSi, iseTisa, romlis drosac mos-
wavle grZnobs Tavis warmatebas, Tavis inteleqtua-
lur SeZlebulobas, rac swavlebis process pro-
duqtiuls xdis. mokled, es aris upirvelesad, dia-
loguri swavleba, romlis msvlelobaSic xorciel-
deba maswavleblisa da moswavleTa yovelmxrivi ur-
TierTmoqmedeba.
interaqtiuroba (< ingl. inter erTad; act moqmedeba;
interaction urTierTmoqmedeba) — adamianis unari,
urTierTmoqmedebdes an imyofebodes saubris, dia-
logis reJimSi vinmesTan (adamianTan) an ramesTan
(magaliTad, kompiuterTan). zogadad: sistemis or-
ganizaciis principi, romlis drosac mizani miiRwe-
va am sistemis elementebis informaciuli gacvla-
gamocvliT.
interiorizacia (< frang. intériorisation gadasvla gare-
dan SigniT; laT. interior Siga) — garegani sagnobrivi
saqmianobis Sinagan fsiqikur saqmianobad gar-
daqmnis procesi. adamianuri fsiqikis Sinagani
struqturis formireba garegani socialuri saqmia-
nobis, cxovrebiseuli gamocdilebis SeTvisebis,
fsiqikuri funqciebis qmnadobisa da mTlianobaSi
ganviTarebis meSveobiT. nebismieri rTuli moqmede-
ba, sanam igi gonebis sakuTreba gaxdebodes, unda iq-
324
nes realizebuli gareganad. interiorizaciis wya-
lobaa, rom Cven SegviZlia `CvenTvis~ laparaki, Seg-
viZlia vifiqroT ise, rom sxvas xeli ar SevuSaloT.
interneti (< ingl. Internet, МФА: [ ɪn.tə.net]) _ gaerTiane-
buli kompiuteruli qselebis msoflio sistema,
romelic agebulia IP-sa da IP-paketebis marSruti-
zaciis bazaze. interneti qmnis globalur sain-
formacio sivrces. igi msoflio obobasaTvis (World
Wide Web, WWW) da monacemTa gadacemis mravali
sxva sistemisaTvis (protokolebisaTvis) warmoad-
gens fizikur safuZvels. xSirad moixsenieba ro-
gorc msoflio qseli an globaluri qseli. sadRei-
sod sityva `internet~-Si umetesad igulisxmeba
msoflio oboba da masSi misawvdomi informacia, da
ara fizikuri qseli.
internet-provaideri (zogjer ubralod provaideri;
ingl. internet service provider, Semokl. ISP; internet-
momsaxurebis mimwodebeli) _ organizacia, rome-
lic iZleva internetis qselSi Sesvlisa da in-
ternetTan dakavSirebuli sxva momsaxurebiT sar-
geblobis saSualebas.
interfeisi (< ingl. interface SeuRleba, tixri) _ ori sis-
temis, mowyobilobis an programis ganawilebis saz-
Rvari, romelic ganisazRvreba maTi xasiaTiT, Seer-
Tebisa da gacvla-gamocvlis signalebis maxasiaTeb-
lebiT da a.S. unificirebuli teqnikuri da progra-
muli saSualebebisa da wesebis (aRwerebis, SeTanxme-
bebis, protokolebis) erToblioba, romelic ga-
moTvliT sistemaSi uzrunvelyofs mowyobilobaTa
da/an programebis urTierTqmedebas an sistemebis
SeuRlebas. interfeisis cneba vrceldeba im siste-
mebzec, romlebic ar warmoadgens gamoTvliTs an
325
informaciuls. sityva gamoiyeneba ori gagebiT. viw-
ro gagebiT: programuli garemos garegani saxe, ro-
melic uzrunvelyofs dialogs mosargeblesTan. Ta-
namedrove programul garemoebSi miRebulia grafi-
kuli interfeisi, romelic agebulia fanjrebisa da
piqtogramebis sistemaze. farTo gagebiT: pirobebisa
da molaparakebebis sistema teqnikuri mowyobilobe-
bis, adamianebis, programebisa da sxvaTa Soris signa-
lebis, informaciebis gacvlis Sesaxeb.
kvanZi, qselis (< ingl. host, node) _ mowyobiloba, rome-
lic SeerTebulia sxva mowyobilobebTan rogorc
kompiuteruli qselis nawili. kvanZebi SeiZleba
iyos kompiuterebi, mobiluri telefonebi, jibis
kompiuterebi, aseve, _ specialuri qseluri mowyo-
bilobebi, rogoricaa: marSrutizatori, komutato-
ri an koncentratori.
kibernetika (< Zv.berZ. κυβερνητική marTvis xelovneba) _
mecniereba sxvadasxva sistemebSi, es iqneba manqane-
bi, cocxali organizmebi Tu sazogadoeba, mmarTve-
lobiTi procesebisa da informaciis gadacemis zo-
gad kanonzomierebaTa Sesaxeb.
kognicia (< laT. cognitio Semecneba, Seswavla, gacnobie-
reba) _ cneba, romelic aRniSnavs SemecnebiT pro-
cess an erTobliobas fsiqikuri (mentaluri, az-
rovnebiTi) procesebisa: aRqma, kategorizacia, az-
rovneba, metyveleba da sxv., romlebic emsaxureba
informaciis damuSavebasa da gadamuSavebas; moi-
cavs garesamyaroSi sakuTari Tavis gacnobierebasa
da Sefasebas, samyaros gansakuTrebuli suraTis
agebas _ yvelafris, rac adamianis qcevisaTvis sa-
fuZvels Seadgens. kognicia _ yvela is procesia,
romelTa mimdinareobisas sensoruli monacemebi,

326
SeaRweven ra tvinSi, transformirdebian da garda-
iqmnebian sxvadasxva tipis mentaluri reprezenta-
ciebis saxeSi (saxeebSi, propoziciebSi, freimebSi,
skriptebSi, scenarebSi da sxv.), rom aucileblobis
SemTxvevaSi SeinarCunon Tavi adamianis mexsiereba-
Si. am cnebas zogjer sxvanairadac ganmartaven, igi
sxvadasxva mecnierebaSi sxvadasxva aspeqtebs ata-
rebs.
kogniciuroba _ termini aRniSnavs garegani informaci-
is gonebrivi aRqmisa da gadamuSavebis unars, gamoi-
yeneba erTmaneTisagan mniSvnelovnad gansxvavebul
konteqstebSi. fsiqologiaSi es cneba exeba pirovne-
bis fsiqikur procesebs da gansakuTrebiT e.w. `fsi-
qikur mdgomareobaTa~ (e.i. SexedulebaTa, sur-
vilTa da ganzraxvaTa) Seswavlasa da gagebas, in-
formaciis damuSevebis terminebSi. gansakuTrebiT
xSirad gamoiyeneba igi e.w. `konteqsturi codnis~
(e.i. abstraqtizaciisa da konkretizaciis) Ses-
wavlis konteqstSi, agreTve, im sferoebSi, sadac ga-
nixileba iseTi cnebebi, rogoricaa codna, unari an
swavleba. termini gamoiyeneba farTo gagebiTac: aR-
niSnavs Semecnebis `aqts~ an TviT codnas. am kon-
teqstSi misi interpretireba SeiZleba kulturul-
socialuri azriT rogorc codnis aRmocenebisa da
qmnadobis aRmniSvneli, aseve, _ im koncefciebisa,
romlebic am codnasTanaa dakavSirebuli da saku-
Tar Tavs gamoxataven rogorc azrebSi, iseve moqme-
debaSi. kidev ufro zogadad: kogniciuri — kogni-
ciis anu Semecnebis Sesabamisi, Semecnebadi.
kompetencia (< laT. competere Sesabamoba, Sesatyvisoba)
_ zogadi saxis amocanis amoxsnisas praqtikuli ga-
mocdilebis safuZvelze codnis, unarebis gamoyene-

327
bisa da warmatebiT moqmedebis unari. profesiona-
luri kompetencia _ praqtikuli gamocdilebis,
unarebisa da codnis safuZvelze profesionaluri
amocanebis amoxsnis dros warmatebiT moqmedebis
unari. kompetenciis are _ erToblioba adamianis
codnisa da unar-Cvevebisa, romelTac is iyenebs ma-
Ral, konkurentul doneze.
kompozicia (< laT. compositio Sedgena, Sekvra, Sekreba,
SeerTeba).
kontinuumi (< laT. continuum uwyveti, mTliani) — uw-
yveti, aradiskretuli. magaliTad, maTematikaSi ne-
bismier monakveTze, rogorc wertilTa simravleze,
amboben, rom is kontinuumis simZlavrisaa, radganac
is uwyvetia, mis nebismier or wertils Soris yovel-
Tvis arsebobs mesame wertili. aseTive kontinuumia
`maswavlebeli-moswavle~, nebismier ganmaviTarebel
swavlebaSi maswavleblidan moswavlemde `pedagogi-
uri manZili~ kontinuumis simZlavris unda iyos.
kreacia (< laT, creatio Seqmna, Semoqmedeba) _ organizme-
bis Seqmna uzenaesi Semoqmedi Zalis mier. e.i. krea-
cia aris Semoqmedebis uzenaesi forma.
kreaciuloba _ individis SemoqmedebiTi unarebi, rom-
lebic xasiaTdeba: 1. principialurad axali ideebis
miRebisa da SeqmnisaTvis mzaobiT; 2. azrovnebis
tradiciuli an miRebuli sqemebis uaryofis SeZle-
biT; 3. niWierebis struqturaSi damoukidebeli faq-
toris saxiT dominantobiT; 4. statikuri sistemis
SigniT warmoSobili problemebis gadaWris SeZle-
biT. maslous Tanaxmad, kreaciuloba memkvidreo-
biT axasiaTebs yvelas, magram umravlesobas mas
akargvinebs aRzrdisa da ganaTlebis damkvidrebu-
li sistema da socialuri praqtika. yoveldRiur
328
cxovrebaSi kreaciuloba vlindeba rogorc mix-
vedriloba, sazrianoba.
makorigirebeli (< ingl. correct ) _ gamaumjobesebeli,
mmarTveli, gamsworebeli.
modemi (akronimi, Sedgenili sityvebisagan modulato-
ri da demodulatori ) _ mowyobiloba, romelic
gamoiyeneba kavSiris sistemebSi informaciuli sig-
nalis SeuRlebisaTvis misi gavrcelebis garemos-
Tan, sadac mas adaptaciis gareSe arseboba ar SeuZ-
lia. modulatori modemSi monacemTa gadacemisas
axorcielebs gamzidi signalis modulacias, e.i. mis
maxasiaTeblebs cvlis Semavali informaciuli sig-
nalis cvlilebaTa Sesabamisad, demodulatori (n.)
kavSiris arxidan monacemTa miRebisas axorcielebs
Seqceul process. modemi asrulebs kavSiris xazis
bolo mowyobilobis funqcias. modemebi farTod
gamoiyeneba kompiuterebis kavSirisaTvis satele-
fono qseliT (satelefono modemi) an sakabelo qse-
liT (sakabelo modemi).
moderato (< ital. moderato) _ zomieri tempiT, auCqa-
reblad.
moderatori (< laT. moderor vazomiereb, vakaveb) _ piri,
romelic moderaciis (n.) process marTavs.
moderacia (< ital. moderare darbileba, Sekaveba, zomie-
reba, lagmis amodeba) _ procesi, romlis drosac
xdeba garkveuli RoniZiebis (seminari, prezentacia,
internetsaitze resursebis gacvla da sxv.) marTva
an gaZRola. moderacia xels uwyobs miznis miRwevas
koleqtivis yoveli wevris kreaciulobis optima-
luri gamoyenebiT, samuSao drois zedmeti danakar-
gebis gareSe.

329
modulacia (< laT. modulatio ganzomileba, ritmuloba)
_ dabalsixSiriani informaciuli signalis (cnobis)
kanonis mixedviT maRalsixSiriani gamzidi rxevis
erTi an ramdenime parametris cvlilebis procesi.
sapirispiroa demodulacia (n.).
monacemTa baza _ obieqturi formiT warmodgenili er-
Toblioba im damoukidebeli masalebisa (statiebis,
gaangariSebebis, normatiuli aqtebis, sasamarTlo
gadawyvetilebebis da sxv.), romlebic sistematizi-
rebulia imgvarad, rom eleqtronuli gamomTvleli
manqanebis saSualebiT (egm) advili iyos maTi monax-
va, wakiTxva, damuSaveba, modificireba da Senaxva.
monologi (< Zv.berZ. μόνος erTi; λόγος metyveleba) _
moqmedi piris metyveleba, ZiriTadad dramatul na-
warmoebSi. igi amorTulia personaJebis sasaubro
urTierTobidan da, dialogisgan (n.) gansxvavebiT,
ar gulisxmobs uSualo gamoZaxils; metyveleba, ro-
melic mipyrobilia msmenelebis an sakuTari Tavi-
sadmi.
mswavlebeli programa _ sityva m-swavleb-el-i nawar-
moebia sityvisagan `swavleba~ analogiurad sityve-
bisa: srola _ msroleli, rbola _ mrboleli, keTeba
_ mkeTebeli, Seneba _ mSenebeli da sxv.
multimedia (< laT. multum bevri; media Suaguli; saSua-
lebebi) _ kompiuteruli teqnologia, romelic uz-
runvelyofs, teqstis, bgerisa da grafikis (maT So-
ris moZravi gamosaxulebebisa da animaciis) Car-
TviT, sxvadasxvagvari informaciis Seqmnis, Senaxvi-
sa da kvlavwarmoebis SesaZleblobas. es aris vizua-
luri da audioefeqtebis urTierTmoqmedeba inte-
raqtiuri programuli uzrunvelyofis marTviT.

330
neirolingvistika (< berZ. νεῦρον nervi; laT. lingua ena)
_ fsiqologiis dargi, romelic sasazRvros warmo-
adgens fsiqologiis, nevrologiisa da lingvistiki-
saTvis. igi swavlobs tvinis meqanizmebs, dakavSire-
buls sametyvelo moqmedebebTan.
pedagogiuri paradigma (< berZ. παράδειγμα magaliTi,
modeli, nimuSi) – pedagogikis, rogorc mecnierebi-
sa da praqtikis, ganviTarebis gansazRvrul etapze
samecniero pedagogiuri sazogadoebis mier miRe-
bul mecnierul-Teoriul, meTodologiur da sxva
mizandasaxulobaTa erToblioba, romliTac peda-
gogiur problemaTa gadaWrisas xelmZRvaneloben
rogorc nimuSiT (modeliT, standartiT).
pedagogiuri teqnologia (< Zv.berZ. τέχνη xelovneba,
ostatoba, codna; λόγος sityva, swavleba) _ er-
Toblioba, specialuri nakrebi swavlebis formebis,
meTodebis, xerxebisa da aRmzrdelobiTi saSuale-
bebisa, romlebic saganmanaTleblo procesSi siste-
murad gamoiyeneba deklarirebadi fsiqologiur-
pedagogiuri miTiTebebis safuZvelze. es aris bav-
Svis ganviTarebis, swavlebisa da aRzrdis proce-
sebze zemoqmedebis erT-erTi xerxi.
polilogi (< berZ. πόλις mravalricxovani; λόγος metyve-
leba) _ mravali monawilis saubari. amasTan, igulis-
xmeba, rom molaparakis roli gadadis erTi piridan
meoreze, winaaRmdeg SemTxvevaSi laparaki gadaiqce-
va monologad (n.); aris sityva dialogis (n.) rela-
tiuri (n.) sinonimi, radganac Secdomaa, rom dia-
logSi vigulisxmoT zustad ori Tanamosaubre (ber-
Znuli prefiqsi `dia-~ (через) sityvaSi dialogi da
berZnuli `di-~ (ori) mxolod garegnulad hgvanan
erTmaneTs). amasTan dakavSirebiT, dialogSi, ro-
331
gorc polilogSi, SeiZleba monawileobdes pirTa
nebismieri raodenoba.
pragmatizmi (< Zv.berZ. πράγμα saqme, moqmedeba) _ filo-
sofiuri mimdinareoba, romelic emyareba praqti-
kas, rogorc WeSmaritebis kriteriums da azrobriv
mniSvnelobas. mis warmoSobas ukavSireben XIX sauku-
nis amerikeli filosofosis Carlz pirsis saxels.
pragmatuli _ saqmiani, praqtikuli, gamoyenebadi, uti-
litaruli.
praqseologia (< berZ. πραkτίkος aqtiuri, saqmianobri-
vi; λόγος (logos) sityva, codna, moZRvreba) _ mecnie-
reba efeqturi da swori saqmianobis, produqtiuli
muSaobis, Sromis nayofierebis normebisa da princi-
pebis Sesaxeb.
provaideri n. internet-provaideri.
regulativi — dialoguri urTierTobis erTeuli,
romelic komunikaciur procesSi kompleqsurad ax-
dens Tavisi Tavis realizebas. dialoguri regula-
tivebi, tipuri urTierTobis funqcionalur-seman-
tikuri warmodgenis ganfena-gaxsnis `scenaris~ Ta-
naxmad, erTmaneTze zegavlenas axdenen da qmnian me-
taregulativebs. ganixilaven regulativebis sam Zi-
riTad jgufs: kategorialurs (anu programuls),
strategiulsa da asociaciurs.
relativizmi (< laT. relativus SefardebiTi) _ filoso-
fiuri moZRvreba, romelic uaryofs obieqtiuri Se-
mecnebis SesaZleblobas da absolutur WeSmarite-
baTa arsebobas. igi nebismier codnas Tvlis Sefar-
debiTad.
relatiuri _ SefardebiTi.

332
remarka (frang. remarque SeniSvna) _ teqstis (wignis,
xelnaweris, werilis) avtoris SeniSvna, romelic
azustebs an avsebs romelime detalebs.
reprezentacia (< laT. repraesetatio, re + praesetare war-
modgena) — warmodgeniloba, gamosaxva, asaxva erTi-
sa meoreSi an meoreze, e.i. laparakia Sinagan struq-
turebze, romlebSic warmodgenilia samyaros, so-
ciumisa da sakuTari Tavis is surTi, romelic uya-
libdeba adamians cxovrebis manZilze. termini mra-
valmniSvnelobiania, gamoiyeneba filosofiaSi, is-
toriaSi, fsiqologiaSi, kulturologiaSi, socio-
logiaSi, socialur SemecnebaSi.
referencia (< laT. referens Semfardebeli, Sempirispi-
rebeli)_aqtualizebuli (metyvelebaSi CarTuli)
saxelebis, saxelTa jgufebis an maTi ekvivalente-
bis mimarTebuloba araenobrivi sinamdvilis obieq-
tebTan (referentebTan, denotatebTan).
refleqsi (< laT. reflexus areklili) _ cocxali organiz-
mis stereotipuli reaqcia gamRizianebelze. es re-
aqcia mimdinareobs nervuli sistemis monawileo-
biT.
refleqsia (< laT. reflexio ukan mimarTva) _ subieqtis mi-
er Sinagani fsiqikuri aqtebisa da mdgomareobaTa
TviTSemecnebis procesi. refleqsiis cneba warmo-
iSva filosofiaSi da niSnavda individis Cafiqrebas
mis sakuTar cnobierebaSi mimdinare procesebze.
refleqtoruli — rac xorcieldeba refleqsis (n.)
gziT, dakavSirebulia refleqsTan, da ara ref-
leqsiasTan; aranebismieri, Seucnobeli, maSinalu-
ri.

333
recipienti (< laT. recipientis mimRebi) — subieqti (mkiT-
xveli, mayurebeli, msmeneli), romelic aRiqvams mi-
si misamarTiT gamogzavnil uwyebas.
sateliti (< laT. satelles Tanamgzavri; mcveli) _ sxvisi
nebis usityvo Semsrulebeli.
senziciuroba (< laT. sensus grZnoba, SegrZneba) — ada-
mianis qaraqterologiuri Tavisebureba, romelic
mJRavndeba maRal mgrZnobiarobaSi im movlenis mi-
marT, romelic mis Tavs xdeba. aseT mgrZnobelobas,
Cveulebriv Tan axlavs gaZlierebuli mRelvareba,
axali situaciebis, xalxisa Tu sxva rameTa SiSi. sen-
ziciur adamianebs axasiaTebT simfrTxale, simor-
cxve, warsul Tu momaval STabeWdilebaTa xan-
grZlioba da sxv.
serveri (< ingl. server momsaxure) _ 1. klientebisagan mi-
Rebuli moTxovnebis programuli uzrunvelyofa; 2.
kompiuteri (an specialuri kompiuteruli mowyobi-
loba), romelic gamoyofilia da/an specializire-
bulia gansazRvruli servisuli funqciebis Sesru-
lebisaTvis.
servisi (< laT. servio monad; tyved yofna) _ momsaxureba.
veb-servisi _ specialuri programebis meSveobiT
internetSi warmodgenili momsaxureba. termins ga-
aCnia sxva mniSvnelobebic.
CD-ROM (< ingl. Compact Disc Read-Only Memory, ikiTxeba:
`sidi-rom~) kompaqt-diskebis saxesxvaoba masze Ca-
werili monacemebiT, romlebic misawvdomia mxolod
kiTxvisaTvis (read-only memory _ samaxsovro `mxo-
lod kiTxvisaTvis~).
sineqtika (< ingl. Synectics sxvadasxvagvari elementebis
SeTavseba) — kvlevis meTodika, romelic damyare-

334
bulia koleqtiuri inteleqtualuri saqmianobis
socialur-fsiqologiur motivaciaze. warmoadgens
gonebrivi Sturmis meTodis ganviTarebasa da srul-
yofas. erT-erTi evristikuli meTodia. gonebrivi
Sturmis dros dasaSvebia kritika, romelic iZleva
gamoTqmuli ideebis ganviTarebisa da saxecvlis sa-
Sualebas.
sociogenuri (< laT. socius sazogadoebrivi; berZ. Γένος
gvari, warmoSoba) — rasac socialurobaSi udevs
saTave, rac gamowveulia sazogadoebrivi movlene-
biTa da procesebiT.
subsensoruli zona (< laT. sub qveS; sensus grZnoba, Seg-
rZneba) _ are (zona) gamRizianeblebis _ Cumi bgere-
bis, uxilavi sasinaTlo signalebisa da sxvaTa, rom-
lebic iwveven uneblie, magram registrirebad reaq-
cias da, romelTa gacnobiereba SeiZleba, Tu am gam-
Rizianeblebs miniWebuli aqvT sasignalo mniSvnelo-
ba. nebismierad kontrolirebadi saqmianobis miRma
informaciis gadamuSavebasTan dakavSirebulia yu-
radRebiswinis (n.) procesebi, romlebic uzrunvel-
yofen situaciebis jer kidev gaucnobierebel cvli-
lebebTan Semguebel reaqcias. am procesebisa da sub-
sensoruli zonis gamRizianeblebis Seswavla saSua-
lebas iZleva, gamovlenil iqnas adamianis grZnobis
organoebis rezervuli SesaZleblobebi.
substrati (< laT. substratum safuZveli) — mravalfe-
rovan movlenaTa saerTo safuZveli.
sugestiuri _ 1. CagonebiTi, STagonebiTi; romelime
warmodgenis gamomwvevi; 2. STagonebasTan dakavSi-
rebuli.
sugestologia (< laT. suggestio karnaxi, Cagoneba;
Zv.berZ. λόγος moZRvreba) _ fsiqologiis dargi, ro-
335
melic rogorc manZilze, ise axlos, rogorc azriT,
ise sityvierad swavlobs Cagonebis, hipnozis meqa-
nizmebs da misi praqtikuli gamoyenebis xerxebs. sa-
fuZvlad miiReba azri, manZili, telepatia, Cagoneba
da hipnozi.
sugestopedia _ lozanovis mier damuSavebuli meTodi-
ka.
scientizmi (< laT. scientia mecniereba, codna) — Sexedu-
lebaTa sistema, romelic adasturebs mecnierebis,
rogorc samyaros Sesaxeb codnisa da msjelobaTa
wyaros, fuZemdebel rols. xSirad scientistebi fi-
zikas an maTematikas Tvlian `sanimuSo mecnierebe-
bad~ da gamodian mowodebiT, sxva mecnierebebic aa-
gon maT msgavsad, maTi nimuSis mixedviT. scien-
tistebi mecnierebas sazogadoebis ideuri da kul-
turuli cxovrebis saTaveSi ayeneben.
teqnokratia (< berZ. τέχνη xelovaneba, ostatoba; berZ.
κράτος xelisufleba) — sazogadoeba, romelSic Za-
laufleba upyriaT mecnierul-teqnikur specialis-
tebs. samyaroze tradiciuli teqnokratiuli Sexe-
duleba aqcents akeTebs teqnikisa da teqnologiis
ganviTarebaze da teqnikas warmoidgens rogorc so-
cialuri progresis safuZvels.
transcendenturi (< laT. transcendens sazRvrebidan ga-
momavali) — filosofiuri termini, axasiaTebs imas,
rac principialurad miuwvdomelia cdiseuli Se-
mecnebisaTvis. farTo gagebiT transcendenturi
gaigeba rogorc imieri, miRmuri, saiqiosi gansxvave-
biT imanenturisagan (n.), romelic gaigeba rogorc
amieri, saaqaosi.
fsiqogenezisi (< berZ. πςίχε suli, γενεςίς warmoSoba, ge-
nezisi) — moZRvreba adamianis fsiqikuri (sulieri)
336
cxovrebis (grZnobebis, azrovnebis, metyvelebis,
nebisyofis) warmoSobis Sesaxeb.
fsiqogenuri — igivea, rac fsiqogenezisuri.
qaraqterologia — moZRvreba, romelic swavlobs xasi-
aTs da misi TviTformirebis procesebs. termini
warmoadgens germanuli terminis Charakterkunde kal-
kas. termini SemoRebulia XIX-XX saukuneebis mijna-
ze, Tumca, xasiaTis Seswavlas yuradReba didi xnis
winaTac eqceoda.
yuradRebiswini _ termini SemoiRo naiserma gaucnobi-
erebadi gamRizianeblebis qcevaze zemoqmedebis
faqtebis aRsaniSnavad.
hipergaremo (hipermedia, hypermedia) _ erTmaneTTan mi-
TiTebebiT SeerTebul kvanZebze informaciis dis-
kretuli warmodgenis meTodi. monacemebi SeiZleba
iyos warmodgenili teqstis, grafikis, bgeraTCana-
werebis, videoCanawerebis, multiplikaciis, fo-
tografiis an Sesrulebadi dokumentaciis saxiT.
termini SemoRebulia Ted nelsonis (n.) mier 1965
wels.
hipermedia n. hipergaremo. termini SemoRebulia Ted
nelsonis mier.
hipermnezia (< berZ. ὑπερ -ze, meti, gadametebuli; μνήμη
mexsiereba) _ zedamaxsovreba. termini SemoiRo lo-
zanovma, sapirispirod amneziisa.
heterogenuli jgufi (< berZ. ἕτερος sxva, gansxvavebu-
li; γένεσις genezisi)— jgufi, romelic Sedgeba sxva-
dasxva sqesisa da asakis, momzadebis sxvadasxva do-
nis, agreTve, sxvadasxva ganwyobisa da interesebis
mqone adamianebisagan.
hiperteqsti (<berZ.ὑπερ -ze, meti, gadametebuli) _
termini SemoRebulia 1965 wels Ted nelsonis mier.
337
man am terminiT aRniSna iseTi teqsti, romelic gan-
Stoebadia an asrulebs moqmedebebs moTxovnebis mi-
xedviT. Cveulebriv, hiperteqsti warmogvidgeba
teqstebis iseTi krebulis saxiT, romelic Seicavs
maT Soris gadasvlis maryuJebs, romlebic iZleva
wasakiTxi cnobebis an kiTxvis Tanamimdevrobis Ser-
Cevis saSualebas. hiperteqstis sayovelTaod cno-
bili da mkveTrad gamoxatuli magaliTia qselSi
ganTavsebuli veb-gverdebi _ dokumentebi HTML
(hiperteqstis moniSvnis ena). terminis ufro farTo
gagebiT, hiperteqsts warmoadgens nebismieri leq-
sikoni an enciklopedia, sadac gvxvdeba mkiTxvelis
gagzavna mocemuli teqstis sxva nawilebisken, rom-
lebic garkveul mimarTebaSia mocemul terminTan.
kompiuterul terminologiaSi hiperteqsti aris
iseTi teqsti, romelic formirebulia moniSvnis
enis meSveobiT da Tavis TavSi potencialurad Sei-
cavs hiperdamowmebas.
holizmi (< Zv. berZ. ὅλος mTeli, mTliani) — farTo gage-
biT: pozicia filosofiasa da mecnierebaSi, rome-
lic mTelisa da nawilis urTierTmimarTebis prob-
lemaSi amodis Tavisi nawilebis mimaT mTelis xaris-
xobrivi Taviseburebisa da prioritetis aRiarebi-
dan. viwro gagebiT: holizmis qveS esmiT `mTliano-
bis, erTianobis filosofia~, romelic daamuSava
samxreTafrikelma filosofosma ian smetsma (n.).
filosofiur metyvelebaSi manve SemoiRo termini
`holizmi~ 1926 wels da amaSi emyareboda aristote-
les sityvebs: `mTeli metia, vidre misi nawilebis
jami~.
homogenuri jgufi (< Zv.berZ. ὁμός igive, erTnairi;
γένεσις genezisi)— saswavlo jgufi, romelic Sedge-
338
nilia moswavleTa im saerTo Tvisebebis safuZ-
velze, romlebic mniSvnelovania saswavlo proce-
sisaTvis. sazogadod: socialuri jgufi, romelic
Sedgeba fsiqologiiTa da qceviT erTmaneTis msgav-
si adamianebisagan. an kidev: jgufi, romlis yvela
wevrs erTmaneTTan aqvs Zalian bevri saerTo.
hosti (< ingl. host maspinZeli, stumrebis mimRebi) _ ne-
bismieri mowyobiloba, romelic romelime interfe-
isebiT serveris reJimSi eweva momsaxurebas da am in-
terfeisebSi unikaluradaa gansazRvruli. kerZo
SemTxvevaSi sityva `hostis~ mniSvnelobaa nebismie-
ri kompiuteri, serveri, romelic CarTulia loka-
lur an globalur qselSi.
host-kompiuteri _ nebismieri kompiuteri, romelic
CarTulia qselSi da am qselSi myof sxva kompiute-
rebs sTavazobs momsaxurebas, Cveulebriv, sxvadas-
xvagvars, magaliTad, WWW da FTP.

339
literatura

1. imer basilaZe, nino WoxoneliZe, nino kostava.


swavlebisa da swavlis pedagogiuri teqnologiebi
da maTi zogadpedagogiuri daxasiaTeba. quTaisi,
2005.
2. robert j. marzano, debra j. fiqeringi, jein i.
foloqi. efeqturi swavleba skolaSi. Tbilisi, 2009.
3. robert j. marzano, ina s. marzano, debra j. feiqe-
ringi. klasis marTva. Tbilisi, 2009.
4. vikipedia _ Tavisufali qarTulenovani enciklope-
dia.
5. В.П. Беспалько. Педагогика и прогрессивные техно-
логии обучения. М., 1995.
6. Г.К. Селевко. Современные образовательные
технологии. М., 1998.
7. М.В. Кларин. Педагогическая технология в учебном про-
цессе. М., 1989.
8. И.С. Якиманская. Технология личностно-ориентирован-
ного образования. М., 2000.
9. С.А. Мухина, А.А. Соловьева. Нетрадиционные педагоги-
ческие технологии в обучении. Ростов-на-Дону, 2004.
10. Е.С. Полат, М.Ю. Бухаркина, М.В. Моисеева, А.Е.
Петров. Новые педагогические и информационные
технологии в системе образования. М., 2005.
11. Шалва Амонашвили. Размышления о гуманной
педагогике. М., 1996.
12. Ш.А. Амонашвили. Школа жизни. М.,1998.
13. М. Мид. Культура и мир. М., 1988.
14. В.В. Давыдов. Теория развивающего обучения. М., 1996.

340
15. М. Монтессори. Помоги мне сделать это самому. М.,
2000.
16. О.Г. Error! Hyperlink reference not valid.
17. В.В. Гузеев Интегральная образовательная технология.
М., 1999.
18. В.В. Гузеев. Планирование результатов образования и
образовательная технология. М., 2001.
19. Е.А. Хруцкий. Организация проведения деловых игр. М.,
1991.
20. Дж. Дьюи. Демократия и образование: Пер. с англ. М.,
2000.
21. В.П. Беспалько. Программированное обучение. М., 1971.
22. М.И. Махмутов. Организация проблемного обучения. М.,
1977.
23. А.М. Матюшкин. Проблемные ситуации в мышлении и
обучении. М., 1972.
24. П.Я. Гальперин. К теории программированного обуче-
нияю М., 1967.
25. В.Ф. Спиридонов. Психология мышления: решение
задач и проблем. М., 2006.
26. А.В. Занков. Наглядность и активизация учащихся в
обучении. М., 1960.
27. И.Я. Лернер. Проблемное обучение. М., 1974.
28. С.Н. Лысенкова. Когда легко учиться. М., 1989.
29. С.А. Маврин. Педагогические системы и технологии.
Омск, 1993.
30. В.Ф. Шаталов. Путь поиска. Лань, 1996.
31. В. В. Петрусинский. Автоматизированные системы
интенсивного обучения. – М., 1987.
32. В. В.Петрусинский. Акмеологические основы постро-
ения автоматизированных систем интенсивного обу-
чения. Диссертация на соискание ученой степени
341
доктора педагогических наук по специальности
19.00.13 – акмеология. – М.: Российская академия
управления, 1994.
33. В.В. Петрусинский. Обучающие технологии. М., 2002.
34. Википедия _ свободная энциклопедия.

342
gamomcemloba `universali~
Tbilisi, 0179, i. WavWavaZis gamz. 1, : 2 22 36 09, 5(99) 17 22 30
E-mail: universal@internet.ge

También podría gustarte