Está en la página 1de 2

iBALUK I

INTRODUSAUN
1.1 ANTESENDENTES

Moras infeksaun dalan respitorio aguda (ISPA) hanesan porlema saude nebe barak liu iha nasaun
desenvolvida no nasaun avansadu sira ida ne'e hanesan taxa mortalidade ba labarik sira tamba
infeksaun respiratorio aguda ne'e partikula aumenta afeita liu ba labarik sira , no infekasaun dalan
respiratoriu aguda (ISPA) hanesan mos inflamasaun aguda ba iha kanal respiratoriu superior no inferior
ne'ebe kausa husi infeksaun microoganismu ka bacteria , virus no mos riketsa.(ALSAGAFF MUKTY,
2010).

Infeksaun dalan respiratoriu inferior ou pneumona no influensia sai hanesan prolema saude iha
nasaun desenvolvida sira no mos nasaun avancadu sira. Tuir resultadu internasional vaccine
access center (I) at the johns Hopkins university bloombersg school of public heath iha fulan
novembro tinan 2010 dehan katak moras pneumonia sai hanesan kauza mortalidade numeru 1
iha india numero dois Nigeria no Indonesia monu iha klasifikasaun ba dala walu.

Word health organitation (WHO), hateten katak taxa akontesementu (insidensia) moras
pneumonia iha nasaun ho numero mortalidade ba bebe a’as husi 40 pur 1000 ne’ebe moris
hanesan 15% - 20% kada tinan grupu idade ba labarik ne’ebe akontesementu pneumonia iha
Indonesia ba labarik estimative entre 10%-20% kada tinan.

Tuir (WHO 2017) mais ou menus labarik rihun sanulu resin tolu(13 juta) iha mundu mate kada
tinan husi nasaun desenvolvida sira mak barak liu tamba hetan moras enfeksaun dLn
respiratpriu aguda ne’e (IAPA) no moras ida nee sai hanesan moras ida ne’ebe daet primeru
hodi hamutuk labarik mais ou menus rihun ha’at (4 juta) kada tinan tuir resultadu riset saude
(RISKERDAS) iha tinan 2007 prevalensia ba moras infeksaun respiratoriu aguda iha Indonesia
mais ou menus 25,5% ho prevalensia ne’ebe mak a’as akontese ba bebe tinan rua (>35%), total
labarik ho moras infeksaun respiratoriu aguda iha Indonesia iha tinan 2011 hamutuk 150.000
mak mate kada tinan ou barak liu 12.500 kada fulan, total prevalensia ba moras ISPA iha
Indonesia hamutuk 9,4% (DEPKES,2012).

Hendrik Blum iha Notoatmodjo, 1999 katak factor ne’ebe fo inkluensia ba saude mak hanesan
factor ambiente, fumo cozinho(asap dapur), fatoe hahalok hanesan imunizasaun, susu been
(ASI EKSKLUSIF) no fator jerasaun.

Anomi, 2007 dehan katak faktor sira ne’ebe halo ema hetan moras mak hanesan: fator hahalok
hanesan familia ne’ebe fuma iha uma laran perigu tebes atu hetan moras infeksaun respiratoriu
ne’e tamba barak liu mak hetan disturbiu (gangguan) ba iha saude, resultadu husi fuma
injeralmente bele afeita liu ba feto sira no labarik, enquantu fator atendimentu saude ne’ebe
mak diak hanesan estadu imunizasaun aleitamentu maternu inklusivo (ASI INKLUSIF) no bebe
foin moris (BBLR) hanesan fator ne’ebe fo suporta atu hatun moras infeksaun respiratoriu
hanesan disturbiu (gangguan) respiratoriu ho nune’e labele iha mudansa no ikus mai labele sai
grave.

Tuir resultsdu konferensia internasional konaba ISPA iha Camberra Australia iha fulan juliu tinan
1997, dehan katak labrarik stus ha’at iha nasaun desenvolvidu sira mate kada tinan tamba
hetan moras pneumonia.

Tuir word health organisation (WHO) iha tinan 2005 dehan katak labarik ne’ebe mak mate iha
mundu husi moras pneumonia total hamutuk 19% ou bele mos 1,6-2. Infeksaun canal
respiratoriu aguda hanesan moras ida ne’ebe mak hamate ema iha Timor-Leste.

LIMITASAUN PROBLEMA

Husi kabelak fundu ne’ebe hato fundu iha ina leten mak hakerek nain define ona katak: oinsa
relasaun idade ho estadu imuni24 saun kona ba moras infesaun respiratoriu aguda (ISPA) ba
labarik ho idade 1-3 ?

1.3. objetivu

1.3.1 OBJETIVU GERAL


 Hakarak atu hatene relasaun idade ho estadu imunizasaun konaba fator ne’ebe afeta liu
ba infeksaun respiratoriu aguda (ISPA) ba labarik ho idade 1-3 ?

1.3.1 OBJTIVU ESPESIFIKU


 Hakarak atu hatene oinsa ho relasaun konaba idade hodi hamosu moras infeksaun
respiratoriu aguda (ISPA) ?
 Hakarak atu hatene oinsa relasaun konaba estadu imunizasaun hodi hamosu moras
infeksaun respiratoriu aguda (ISPA) ?

También podría gustarte