Está en la página 1de 3

RIMANAKUY: DIALOGO

1. Imaynallan kashanki? 2. Allillanmi


1. Allillanchu kashanki? 2. Arí, Allillanmi kashani. Qanrí?
1.- Noqaqa as onqosqan kashani 2. Akakallau, hanpikunaykiyá
1.- Arí, hanpikushaniyá 2.- Qhaliyankiyá, hanpikuspaqa
1.- Iman sutiyki? 2. Sutiyqa Luis / Sutiymi Luis
1.- Ama hina kaychu, qelqanaykita mañaway 2. Qelqayta tukuruspaqa usqhayta qopuwanki
/kutichipuwanki
1.- Allin p’unchay kachun qanpaq 2. Hinallataq qanpaqpas (de igual manera para
ti)
1.- Maytan rishanki? 2. Qosqotan rishani, mamay watukuq.
1.- Ima ñeqepiñan kashanki? 2. Huk/ñaupaq ñeqepiñan kashani

RIMANAKUY = DIALOGO

Pedro : Allillanchu Panay Hola, hermana


Julia : Allillanmi tu-ray Estoy bien, hermana
Pedro : Imaynallan kashanki? ¿Cómo estás?
Julia : Waliqlla, qanrí? Muy bien, y tú (ud.)?
Pedro : Noqapas allillanmi kashani. Yo, también, estoy bien.
Julia : Kunanchu ripunki? Hoy te vas?, Hoy retornas?
Pedro : Arí, kunanmi ripusaq Sí, hoy me voy. Hoy regreso
Julia : Imatan ruwanki? Que vas hacer?
Pedro : Llank’anaymi kashan Tengo que trabajar.
Julia : Kunan tutallaqa qorpachayway Solo por esta noche alójame.
Pedro : Qhepakuyá Quedate pués
Julia : Añay, turay Gracias, hermano
Pedro : Hayk’aqtaq ripunkirí? ¿Y, cuándo te vas?
Julia : Paqarin tutamantantan ripusaq Mañana por la mañana me iré
Pedro : Allinmi chayqa Estonces está bien
Julia : Hayk’aqtaq manusqayta kutichipuwanki? Cuando me devuelves lo que te preste
Pedro : Qolqechay kaqtinñan qopusayki, ama hina kaychu. Por favor, Cuando tenga dinerito
de devolveré
Julia : Erqechayki, Hayk’a watayuqtaqrí? ¿Y tu hijito, Cuántos años tiene?
Pedro : Chunka watachayuqñan Él ya Tiene diez añitos.

Rimanakuy Diálogo

Carlos: Iman taytaykiq sutin? ¿Cuál es el nombre de tu papá?


Pedro: Taytaypa sutinqa Matiasmi El nombre de mi papá es Matías.
Carlos: Imataq mamaykiq sutin? ¿Y cuál es el nombre de tu mamá?
Pedro: Mamaypa sutinqa Marcelinan El nombre de mi mamá es Marcelina.
Carlos: Hayk’a watayuqmi kanki? ¿Cuántos años tienes?
Pedro: Noqaqa kinsa chunka watayuqmi Tengo 30 años.
Carlos: Imapin llank’anki? ¿En qué trabajas?
Pedro: Noqaqa yachachiqmi kani, Qanrí? Yo soy profesor, Y tú?
Carlos: Noqaqa chajrapin llank’ani Yo trabajo en la chacra.
Pedro: Allinmi,Tupananchiskama Qué bien! Hasta nuestro próximo
encuentro.
Carlos: Tupananchiskamayá Hasta nuestro próximo encuentro entonces.

Rimanakuy Diálogo

Luis: Allin p’unchay, Panay. Imaynalla kashanki?


Susana: Allillami, turay. Qanrí?
Luis: Allillanmi noqapas kashani.
Susana: Allinmi.
Luis: Imataq sutiyki?
Susana: Noqaq sutiyqa Susanan. ¿Qanpa sutiykirí turay?
Luis: Noqaqa Luismi kani.
Susana: Allintaq. Está bien.
Luis: Sukhañamá kasqa, ripusaqchá, llank’anaymi kashan. Hoq p’unchaykaman.
Susana: Arí, sukhataq kasqa. Noqaqa wayk’unaytaq kashan.

EXPRESIONES DE USO FRECUENTE


Arí = Sí Manan = No
Ama hina kaychu = Por favor Anchata añanchayki = Te agradezco
mucho
Kusapuni = Esta bien, excelente, perfecto Imamanta = De que, de nada, no hay
de que
Panpachayway = Disculpame, dispénsame Tinkunanchiskama = Hasta nuestro
encuentro.
Tukuy sonqoywan napay-ku-yki = Te saludo con mucho respeto/ afecto.
Anchata munakuyki = Te quiero/amo mucho
Paqarinkama = Hasta mañana.
Hoq p’unchawkama/ Hok p’unchaykama = Hasta otro día.
Hoq kutinña tupasunchis = En otra ocasión nos encontraremos.
Watuchiykuna:

Imasmari, imasmari, imataq kanman? Tiyani, tiyan, sayani, sayan, purini, purin.
Llanthu
Imasmari, imasmari, imataq kanman? Haykuqtin qaparinki, mana haykuqtin phiñakunki.

También podría gustarte