Documentos de Académico
Documentos de Profesional
Documentos de Cultura
1 Identificar y producir los sonidos y letras del mapuzugun del grafemario azümchefe
2 Identificar y producir los distintos saludos de acuerdo a género y edad.
3 Preguntar y responder sobre el estado de ánimo de una persona, agradecer y despedirse.
1
Txoy antü A
2
A2 Allkütun küzaw: allkütukantun ⌚10
1. ______________________________
5.______________________________
2. ______________________________
6.______________________________
3. ______________________________
7.______________________________
4.______________________________
3
A3 Zugun ka allkütun: zugun egu allkütun⌚15
Plataforma (Grupo de wsp)
Kiñe awkiñ zewmage tami mütxümwe mu, rulpa zuguafimi Azümchefe grafemario.
Kümelkalewelu tami awkiñ txokiwülmi püramafimi Watspap txokiñ mu. Graba un audio con
tu propia voz pronunciando el grafemario azümchefe. Cuando estés satisfecho con tu
grabación, súbela al grupo de Whatsapp.
Feywüla zewmage ka kiñe awkiñ, kechu nemül zullige fey krazayafimi (kisu chillkatun mu
txipayechi nemül ka wirintukuafuymi), fey wüla püramfige plataforma mu.
Luego haz otro audio en que escojas 5 palabras en mapuzugun (pueden ser palabras que
hayan aparecido en este kisu chillkatun) y luego súbelas a la plataforma (Sección de
novedades donde dice comparte algo con tu clase, no olvides indicar que se trata de
esta tarea.) para que los otros chillkatufe las escuche y las anoten en una hoja
a) __________________ a) __________________
z) __________________ z) __________________
u) __________________ u) __________________
m) __________________ m) __________________
4
A4 Allkütun ka zugun: ⌚ 5
📲 Narümge ti 🎧 awkiñ: 1.Z.1-1.Z.6.mp3
5
A5 Allkütun: Fillke chalin ⌚5
📲 Narümge ti 🎧 awkiñ: Fillke chalin.mp3
Allkütuge tüfachi fillke chalin tami kimam chumgechi chaliwken pu che, zomo yegu
wentxu, wentxu yegu zomo, zomo yegu zomo, femgechi, ka chumten txipantu nien egün
mu ka kaleketuy chalin.
Desarrolla el último ejercicio para que pueda diferenciar los distintos tipos de saludo en
mapuzugun de acuerdo al género y edad.
Chalin epu zomo (entre dos Calin epu wentxu (entre dos Chalin epu zomo
mujeres) hombres)) - Mari mari ñaña
- Mari mari lamgen - Mari mari peñi - Mari mari ñaña
- Mari mari lamgen - Mari mari peñi - Eymi ñaña
- Eymi ñaña
Chalin kiñe wentxu ka kiñe Chalin kiñe zomo ka kiñe Chalin kiñe wentxu ka kiñe
zomo wentxu txem zomo
- Mari mari lamgen - Mari mari chaw
- Mari mari lamgen - Mari mari lamgen - Mari mari papay
entre un hombre y una mujer) - Mari mari lamgen
6
Chalin kiñe wentxu ka kiñe Chalin kiñe püchi che ka kiñe Chalin kiñe püchi che ka kiñe
zomo fücha chachay kushe papay
(alüke txemche)
(entre un hombre adulto y -Mari mari chachay -Mari mari papay
una mujer -Mari mari püchi peñi -Mari mari chaw
adulta)
- Eymi papay
- Eymi chaw
7
f.Reqle=kuse+weche zomo___
i.Pura=fücha+weche wentxu___
k.Aylla=wenhi zomo+wenhi zomo___
A7 Wirintukun: Wirintukukantun⌚10
Fewla wirintukuge ñi chumgechi chaliwken kake rumechi pu che, fütake chewen, kiñe
püchi püchi che ka kiñe füta che, wenhiwen, kiñe wentxu ka kiñe zomo, kiñe zomo yegu
ka zomo, femgechi. Ahora debes escribir cómo se saludan las diferentes personas, entre
adultos, un niño y un adulto, entre amigos, un hombre y una mujer, una mujer y otra mujer, etc.
8
Txoy antü Z ⌚ 60 min
9
Z2 Wirintukun: Chumgechi chaliwkey che ⌚ 10
Chalin Chalitun
-Mari mari
-Fütxa kuyfi
-Mankuwü
-Pewkallal
-Txawüpayu
-Pewayu
10
11. Wirintukun: Pentukun ⌚ 5
Fewla kimaiñ chumgechi pentukuwken ta che fey rulpazugufige ti pentukun.
A continuación conoceremos el pentukun básico que se hace dentro del pueblo mapuche y
practica su pronunciación.
11
Z4 Wirintukun: Pentukun ⌚ 15
Fewla chillkatufige ta tüfachi fillke chalin txipalelu, küme tukuafimi tati nemül
konküleyelu meli nor az mu. Ahora debes leer estos diferentes saludos que aparecen y
completar con las palabras que faltan en cada una.
12
Z5 Chillkatun: püchike gütxam ⌚ 10
Fewla küme chillkatuafimi kom ti gütxamkan txipalu faw fey feypiaymi iñi petu zuguy, epu
wentxu well epu zomo, wenhi, femgechi.. Debes leer con atención los diálogos que aparecen
a continuación y debes señalar quién está hablando, hombre o mujer, amigos,etc.
13
Z6 Wirintukun: fillke zugu txipalu faw ⌚ 10
Küme chillkatufige kom tüfachi nemül txipaleyelu fey feypiaymi chemgen, chalin,
chalitun, chalintukun, ramtun well wiñolzugun.Lee con atemcion las siguientes palabras y
debes indicar a qué pertenecen, saludo, despedida, presentacion, pregunta o respuesta.
Ka kümelkalen
Eymi papay
Eeep
Chumleymi
Kümelekan
Pewayu
14
Txoy antü Ü ⌚ 60 min
-Mari mari lamgen, iñi pigeymi ___? -Mari mari peñi, chumleymi ___?
-Iñche ta Awkan pigen, eymi kay? -Kümelekan ___, eymi kay?
-Iñche ta Kallfülüpi pigen tati. -Iñche ka kümelekan ___
-Feley, küme zugu ta fey
-Mari mari papay, chew tuwimi ___? -Mari mari peñi, chumleymi ___ peñi
-Mari mari chaw, iñche ta Txayken tuwün, -Mari mari peñi, kümelekafun ___, eymi kay?
eymi kay chew tuwimi ___? -Iñche ka kümelekan ___
-Iñche ta Mogkol mawiza tuwün ___ -Müna küme zugu anhay
15
Ü2 Chillkatun: chumgechileiñ ⌚ 5
Feyta mu chillkatuge kom ti nemül wülkelu chumlen ta pu che, azkintufige ñi chumlen ti
püchike mono, femgechi kimkünufemami chemgen. A continuación lee los siguientes
estados de ánimo, guíate de acuerdo a la expresión que muestran los personajes.
Weñagkülen Llazkülen
Txemolen
Küpa umaqkülen
Weza zuamkülen Geñwazkülen
16
Ü3 Txapümkan: Txapümkan küzaw ⌚ 10
Txapümfige kom ti nemül ka ñi chem zugu wülün wigkazugun mu. Une cada palabra con
su traducción al castellano.
17
Ü4 Apolkan: Apolkan küzaw ⌚ 10
Fewla ta küme chillkatufige feytachi zugu, mapuzugun ta txapümkakey püchike nemül
müñall gütxamkayem che, feyta mu txipaley ñi chumgechi püñamkawken püchike nemüle
pronombre mu. Ahora debes leer bien las siguientes descripciones, el mapuzugun es una
lengua aglutinante, lo cual quiere decir que existen sufijos que se adhieren al verbo para
formar una oración, a continuación se describe cómo se apegan al verbo los sufijos derivados
de los pronombres:
18
Ü5 Zewmanentun: Zewmanentun küzaw ⌚ 10
Fewla müley tami apolal tüfachi meli nor az, tukuaymi kom ti pronombre ka ti
püchike katxün nemül.Ahora debes completar esta tabla colocando los pronombres y
terminaciones que correspondan:
A. Iñche küpa__
Z. ________ Tuwimi
Ü. fey Pige__
M. ____ Küzawkülen
E. Eymi Chillkatule____
F. Eymi Küzawküle____
19
Ü6 Ramtukan: Ramtukan küzaw ⌚ 20
1 Gütxamkan
Lemuzew: Mari- mari peñi Millatxewa, chumleymi?
Millatxewa: Mari-mari peñi Lemuzew, külfünkülen, eymi kay?
Lemuzew: Müna kutxankülen iñche, fill antü geñwazkülen.
Millatxewa: Müna weza peñi.
a.¿Chumley Millatxewa?
z.¿Chumley Lemuzew?
2 Gütxamkan
Kuanita: Eymi papay Malkay.
Malkay: Eeep, eymi papay Kuanita, kümelekaymi?
Kuanita: Püchi rülelen, eymi kay?
Malkay: Iñche ta mañkolen.
a.¿Chumley Kuanita?
z.¿Chumley Malkay?
20
3 Gütxamkan
Külalew: Txawüpayu peñi Kintupüray.
Kintupüray: Txawüpayu peñi Külalew.
Külalew: Kümelkaleymi peñi?
Kintupüray: May, kümelkalen tati, eymi kay?
Külalew: Iñche ta weñagkülen.
Kintupüray: ¿Chumgelu?
a.¿Chumley Külalew?
z.¿Chumley Kintupüray?
4 Gütxamkan
Kinturay: Mari mari ñaña Ayenray, chumleymi?
Ayenray: Mari mari ñaña Kinturay, kümelekan tati, eymi kay?
Kinturay:Püchi weza zuamkülen, müna llazkülen ka weñagkülen.
Ayenray: Müna weza ñaña.
a.¿Chumley Kinturay?
z.¿Chumley Ayenray?
21
Ü7 Kisu fanentu kimünuwün ⌚10
22