VAI OPIJS TAUTAI?

Pesteļošanas rituāls: No rīta līdz vakaram, no vakara līdz rītam – kas ar

ko? - pret ko? Par cik? Kāpēc ar to nevis ar šo? Kur ņēmis, kas atļāvis?
Apvienosies vai šķelsies? Pievienosies vai atvienosies, piesiesies vai
atsiesies?...
Profilā, anfasā, no muguras, no augšas, no lejas, no iekšas, no āras –
sejas – apmierinātas, nopietnas, viltīgas, norūpējušās, dusmīgas,
nogurušas, šķelmīgas, kautrīgas, draiskulīgas, divkosīgas, reti – atklātas,
priecīgas, smaidīgas un apgarotas.
Runas – pagaras un bezsaturīgas. Nepārliecinošas. Maldinošas.
Vīzijas, uzstādījumi, redzējumi, rūpe, sakārtošana, skaldīšana, malšana,
kalšana...- īsāk sakot, buršana un šamaņošana.
Vai paliek labāk?
Paliek arvien sliktāk.
Tātad tas nav opijs, ko lieto medicīnā kā sāpes remdējošu līdzekli.
Kopā ar sāpēm nejūt vairs ķermeni. Bet devas aug un aug.
Varbūt tomēr opijs? Jo opija un tā preparātu ilga lietošana var
izvērsties par narkomāniju. Ko tad?
Varbūt tomēr citu terapiju, lai lēnām neiznīcinātu pašu slimnieku?
Varbūt pajautāt pašam pacientam – kas viņam labāk der?
Brīvs gars klejo un maldās un neatrod pielietojumu dzimtenē.
Tai pat laikā cilvēki aktīvi iesaistās dažādās ziedošanas akcijās.
Cilvēciskais gars, ilgstoši būdams arī brīvprātīgā ieslodzījumā, izlaužas un
izpaužas labdarībā, ziedojumā un dalīšanās priekā.
Tomēr dažas akcijas, manuprāt, ir pazemojošas cilvēkam, jo vairāk
atgādina līdzekļu vākšanu dzīvnieku patversmei. Ir dažādas citādas
labdarības formas un veidi.
Neviens spējīgs, sevi cienošs indivīds negaida no politiķiem putraimu
un miltu paku, bet gan iespējas šo paku nopelnīt godīgā, radošā darbā
tepat Latvijā. Paša nopelnītie putraimi ir gardāki, tie stiprina ne vien
ķermeni, bet arī garu.
Kas jādara pirmām kārtām? Atbilde ļoti vienkārša un praktiska –
palīdzēt rast cilvēka cienīgu pielietojumu brīvajam garam un darba augļu
noietam.

13.04.2010. T. Puga